Starptautiskās sporta tiesības

1.Izpratne par sporta tiesību būtību un sistēmas struktūru (ka integrētu tiesību regulēšanas nozari, kā zinātnisku virzienu un kā mācību disciplīnu), to priekšmetisko sfēru, metodēm, avotiem (pamatiem), principiem un funkcijām, funkcionēšanas īpatnībām, sporta tiesību realizācijas izpausmi un specifiku; zināšanas par sporta tiesisko attiecību specifiku, to subjektiem, par sabiedrisko attiecību regulēšanas vispārējiem principiem sporta jomā mūsdienu apstākļos; zināšanas par valsts un pašvaldību vadības principiem sporta jomā; vispārēji priekšstati par Latvijas Republikā un virknē ārvalstu spēkā esošajiem tiesību aktiem sporta jomā, izpratne par šīs sfēras galveno regulējošo tiesību aktu specifiku; vispārēji priekšstati par starptautiskajām sporta tiesībām un Olimpisko spēļu tiesībām, izpratni par šīs sfēras galveno dokumentu specifiku; zināšanas par konfliktiem un strīdiem sporta jomā un to risināšanas kārtību; zināšanas par tiesību pārkāpumiem sporta jomā, par likumības un drošības sportā nodrošināšanu, par sportā pastāvošo cīņu pret noziedzību un tiesību pārkāpumiem; izpratne par juridiskās atbildības būtību un formām sporta jomā, tās regulējuma un īstenošanas specifiku.

1.Prasme analizēt tiesisko regulējumu un pašregulāciju sporta jomā Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautiskā līmenī, prasme analizēt normatīvā nodrošinājuma sporta jomā stāvokli, tostarp, tā konstitucionāli tiesisko, administratīvi tiesisko, finansiāli tiesisko, civiltiesisko, saimnieciski tiesisko un krimināltiesisko komponenti, kā arī pašregulējošo organizāciju iekšējos noteikumus, starptautiskos dokumentus; prasme izmantot sporta tiesiskā regulējuma teorētiskos pamatus tiesību radošajā un tiesību piemērošanas darbībā; prasme izmantot speciālo sporta tiesību, sporta tiesiskā regulējuma mūsdienu instrumentārija terminoloģiju; prasme patstāvīgi strādāt ar sporta tiesību normatīvo un teorētisko literatūru; prasme vispārināt un analizēt materiālus par konkrētām situācijām, kuras saistītas ar pārkāpumiem sporta jomā; prasme analizēt strīdus un konfliktus sporta jomā (sporta konfliktoloģija), tostarp, veikt pušu identificēšanu, konfliktsituācijas dziļuma un latento īpatnību atklāšanu un noteikšanu; vienkāršākajām konfliktu formām – prasme iesaistīties konfliktā kā starpniekam, lai vestu sarunas ar konfliktā iesaistītajām pusēm, lokalizētu, pārvarētu, atrisinātu un bremzētu konfliktu.

1.Likumības un lietderības problēmu juridiskās analīzes vadības, kontroles un uzraudzības attiecībās sporta jomā metodikas pārzināšana; valsts reglamentējošo tiesību aktu, pašregulējošo organizāciju iekšējo noteikumu, valsts tiesu iestāžu un sporta arbitrāžu lēmumu, sporta līgumu, sporta līgumu vairāku standarta variantu projektu sastādīšanas izpēte un ekspertīze (tostarp, salīdzināmi tiesiskā, juridiski lingvistiskā u.c.); sporta pasākuma vienkārša drošības nodrošināšanas plāna sastādīšana; optimālas tiesiskās pozīcijas vienkāršu standarta lietu sporta arbitrāžās ietvaros patstāvīga noteikšana un formulēšana; patstāvīga lēmuma pieņemšana, veicot profesionālo darbību sporta jomā.