Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Individuālā supervīzija
Kursa kods
VPUPK_252
Zinātnes nozare
Izglītības zinātnes; Pieaugušo pedagoģija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Pedagoģija
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Baiba Pumpiņa
Struktūrvienības vadītājs
Kristīne Mārtinsone
Struktūrvienība
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Kontaktinformācija
Rīga, Dzirciema iela 16 vppk@rsu.lv, +37167061587
Par studiju kursu
Mērķis
Attīstīt zināšanas, prasmes un kompetenci individuālās supervīzijas procesa vadīšanai.
Priekšzināšanas
Supervizora profesionālā darbība.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Analizējot mācību supervīzijas, studējošais teorētiski izskaidro individuālās supervīzijas funkcijas, individuālās supervīzijas procesa priekšnoteikumus un veidojošos faktorus, dažādu supervīzijas fokusa punktu nepieciešamību dažādas profesionālajās vidēs. Raksturo un apraksta reflektīvā apļa modeļa un psihodinamisko konceptu izmantošanu individuālā supervīzijā, supervīzijas plānošanas un rezultātu novērtēšanas iespējas.
Prasmes
1.Individuālās mācību supervīzijās, kas novadītas simulācijas spēles veidā, studējošais izmanto reflektīvā apļa modeli un tam atbilstošas intervences. Gadījuma analīzēs nosaka supervīzijas funkcijas, fokusa punktus un novērtē supervīzijas procesa dinamiku un rezultātus. Noformē dokumentāciju, kas saistīta ar mācību supervīzijas procesa un rezultātu apkopojumu.
Kompetences
1.Studējošais veic individuālās supervīzijas procesu gadījumu analīzes, organizē un vada mācību supervīzijas simulācijas spēles veidā, atbilstoši gadījumu analīzē aprakstītā supervizējamā vajadzībām un profesionālās vides specifikai. Veicot mācību supervīziju, ievēro profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus. Mācību supervīzijas laikā un, analizējot mācību supervīzijas, atpazīst savus profesionālos ierobežojumus un iespējas. Veic profesionālās izaugsmes dienasgrāmatu.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
20,00% no gala vērtējuma
|
Ieskaite
|
|
Patstāvīgi nostiprina lekciju materiālu, sistemātiski lasot norādītos avotus. Novada individuālās mācību supervīzijas 3-niekos simulācijas spēles veidā, izmantojot reflektīvā apļa modeli. Izpilda profesionālās izaugsmes dienasgrāmatu. |
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
80,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Rakstiski analizēt vienu individuālās mācību supervīzijas gadījumu, kur maģistrants ir bijis supervizora lomā pēc dotajiem kritērijiem un prezentēt rezultātus. Prasības mācību supervīzijas gadījuma analīzei: 1) Supervīzijas sākotnējais mērķis/jautājums 2) Supervīzijas centrālais jautājums, kas tiek risināts 3) Kuram fokusa punktam atbilst supervīzijas mērķis un/vai jautājums (pamatot, kas par to liecina) 4) Īss supervīzijas procesa apraksts (galvenie pagrieziena punkti) 5) Analizēt, vai izvēlēts/i atbilstošs/i fokusa punkts/i supervīzijā 6) Vai ir un kāda ir mana kā supervīzora kontrtransference 7) Analizēt, vai tika sasniegts supervīzijas mērķis/ atbildēts uz supervīzijas jautājumu (pamatot, kāpēc uzskata, ka tika/netika sasniegts) 8) Kāds ir supervīzijas (reālais) rezultāts 9) Supervīzijā realizētā/ās supervīzijas funkcija/as (pamatot, kas par to liecina) |
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Individuālās supervīzijas funkcijas. Vienošanās par supervīziju. Pielietotie modeļi. Cikliskais modelis.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā studējošie tiek iepazīstināti ar individuālās supervīzijas funkcijām- personīgās un profesionālās dzīves līdzsvarošana, pašaprūpes un labbūtības jautājumi, multikulturālie un ētiskie aspekti, jaunu perspektīvu atrašana, profesionālo ētikso dilemmu risināšana u.c. Cikliskais modelis individuālajā supervīzijā (vienošanās, fokuss, telpa, tilts, pārskats). Nodarbībā studējošiem tiek piedāvāti situāciju apraksti, pamatojoties aprakstos tiek trenēta supervīzijas līguma noslēgšana (supervīzijas ilgums, sesiju skaits, vienošanās nosacījumi, atbildība, konfidencialitāte, sadarbības principi un citi administratīvi jautājumi). Tiek pielietotas lomu spēles. Studējošie mācās formulēt supervīzijas pieprasījumu. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Individuālās supervīzijas funkcijas. Vienošanās par supervīziju. Pielietotie modeļi. Cikliskais modelis.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā studējošie tiek iepazīstināti ar individuālās supervīzijas funkcijām- personīgās un profesionālās dzīves līdzsvarošana, pašaprūpes un labbūtības jautājumi, multikulturālie un ētiskie aspekti, jaunu perspektīvu atrašana, profesionālo ētikso dilemmu risināšana u.c. Cikliskais modelis individuālajā supervīzijā (vienošanās, fokuss, telpa, tilts, pārskats). Nodarbībā studējošiem tiek piedāvāti situāciju apraksti, pamatojoties aprakstos tiek trenēta supervīzijas līguma noslēgšana (supervīzijas ilgums, sesiju skaits, vienošanās nosacījumi, atbildība, konfidencialitāte, sadarbības principi un citi administratīvi jautājumi). Tiek pielietotas lomu spēles. Studējošie mācās formulēt supervīzijas pieprasījumu. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Supervīzijas procesa specifika individuālajā supervīzijā.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā studējošie tiek iepazīstināti ar supervīziju kā eksperimentālu mācīšanās un refleksijas formu profesionālajā pilnveidē. Reflektīvā apļa modeļa pielietojums individuālajā supervīzijā. Modeļa attīstība. Nodarbībā pasniedzējs pielieto/demonstrē reflektīvā apļa modeli individuālā mācību supervīzijā. Pielieto atbilstošas intervences. Studējošie novēro supervīzijas sesiju, analizē pielietotā modeļa atbilstību un iespējamos riskus. Pasniedzējs atbild uz uzdotajiem jautājumiem. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Supervīzijas procesa specifika individuālajā supervīzijā.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā studējošie tiek iepazīstināti ar supervīziju kā eksperimentālu mācīšanās un refleksijas formu profesionālajā pilnveidē. Reflektīvā apļa modeļa pielietojums individuālajā supervīzijā. Modeļa attīstība. Nodarbībā pasniedzējs pielieto/demonstrē reflektīvā apļa modeli individuālā mācību supervīzijā. Pielieto atbilstošas intervences. Studējošie novēro supervīzijas sesiju, analizē pielietotā modeļa atbilstību un iespējamos riskus. Pasniedzējs atbild uz uzdotajiem jautājumiem. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Divas savstarpēji saistītas sistēmas individuālā supervīzijā: konsultatīvā sistēma un supervīzijas sistēma. Fokusa punkti supervīzijā.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek skaidrota konsultatīvās un supervīzijas sistēmas mijiedarbība un robežas. Studējošie tiek iepazīstināti ar P. Hovkinsa un R. Šoheta septiņu fokusa punktu modeli. Nodarbībā studējošie mācās atpazīt sistēmu mijiedarbību, noteikt to robežas pielietojot doto piemēru analīzi/situāciju aprakstus. Pielietojot doto raksturlielumu aprakstus studējošie formē atbilstošo fokusa punktu raksturojumu. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Divas savstarpēji saistītas sistēmas individuālā supervīzijā: konsultatīvā sistēma un supervīzijas sistēma. Fokusa punkti supervīzijā.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek skaidrota konsultatīvās un supervīzijas sistēmas mijiedarbība un robežas. Studējošie tiek iepazīstināti ar P. Hovkinsa un R. Šoheta septiņu fokusa punktu modeli. Nodarbībā studējošie mācās atpazīt sistēmu mijiedarbību, noteikt to robežas pielietojot doto piemēru analīzi/situāciju aprakstus. Pielietojot doto raksturlielumu aprakstus studējošie formē atbilstošo fokusa punktu raksturojumu. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Fokuss uz 1. sistēmas analīzi (konsultatīvo sistēmu).
1. sistēmas satura analīze, izmantotās izvērtēšanas stratēģijas un intervences, procesa un attiecību izpēte.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek aprakstīti nozīmīgākie aspekti, kas jāņem vērā izvēloties fokusu uz klientu (personības iezīmes, dzīves vēsture, profesionālās darbības pieredze, vajadzības un mērķi u.c. aspekti). Nodarbībā studējošie diskutē par gaidu, priekšstatu un aizspriedumu ietekmi uz supervīzijas procesu. Mācās atpazīt savus aizspriedumus. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Fokuss uz 1. sistēmas analīzi (konsultatīvo sistēmu).
1. sistēmas satura analīze, izmantotās izvērtēšanas stratēģijas un intervences, procesa un attiecību izpēte.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek aprakstīti nozīmīgākie aspekti, kas jāņem vērā izvēloties fokusu uz klientu (personības iezīmes, dzīves vēsture, profesionālās darbības pieredze, vajadzības un mērķi u.c. aspekti). Nodarbībā studējošie diskutē par gaidu, priekšstatu un aizspriedumu ietekmi uz supervīzijas procesu. Mācās atpazīt savus aizspriedumus. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Fokuss uz 2. sistēmas analīzi (supervīzijas sistēmu).
Apraksts
Anotācija: Lekcijā studējošie tiek iepazīstināti ar fokusu uz plašāku kontekstu. Tiek piedāvāta dažādu sistēmu satura analīze kā arī studējošie tiek iepazīstināti ar psihodinamisko konceptu pielietošanas iespējām supervīzijā. Nodarbībā studējošiem tiek piedāvāti video ierakstu fragmenti no filmām. Studējošie mazās grupās analizē dažādu kontekstu ietekmi, mācās atpazīt psihodinamiskos konceptus (psihes aizsardzības mehānismus, grupu dinamikas pazīmes). |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Fokuss uz 2. sistēmas analīzi (supervīzijas sistēmu).
Apraksts
Anotācija: Lekcijā studējošie tiek iepazīstināti ar fokusu uz plašāku kontekstu. Tiek piedāvāta dažādu sistēmu satura analīze kā arī studējošie tiek iepazīstināti ar psihodinamisko konceptu pielietošanas iespējām supervīzijā. Nodarbībā studējošiem tiek piedāvāti video ierakstu fragmenti no filmām. Studējošie mazās grupās analizē dažādu kontekstu ietekmi, mācās atpazīt psihodinamiskos konceptus (psihes aizsardzības mehānismus, grupu dinamikas pazīmes). |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Supervizējamā profesionālās izaugsmes dinamikas un supervīzijas procesa attīstības analīze un novērtējums. Krīzes situācija. Krīzes stadijas, sarežģījumi. Krīzes intervence supervīzijā.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā studenti tiek iepazīstināti ar kritērijiem, kas parāda supervīzijas procesa attīstību un palīdz izvērtēt supervīziju gaitu (refleksijas dziļums, jēgpilnu jautājumu izvirzīšana, dalībnieku iesaiste). Lekcijas materiāls par krīzes intervenci (supervīziju). Krīžu iedalījums: attīstības krīzes un traumatiskās krīzes. faktori, kas var izraisīt krīzi/es. Krīzes pazīmes emocionālā, kognitīvā, fiziskā, uzvedības līmenī. Posttraumatiskā stresa sindroms. Sekundārais traumatiskais stress. Līdzjūtības nogurums. Krīzes intervences pamatprincipi. Nodarbībā studējošie balstoties personīgā pieredzē formulē produktīvas supervīzijas parametrus- kā izpaudās veiksmīga sadarbība. Studējošie pāros dalās par personīgi piedzīvotām krīzēm, rīcību, lai tās pārvarētu. Mācās atpazīt psihoemocionālās pārslodzes riskus supervizora profesijā. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Supervizējamā profesionālās izaugsmes dinamikas un supervīzijas procesa attīstības analīze un novērtējums. Krīzes situācija. Krīzes stadijas, sarežģījumi. Krīzes intervence supervīzijā.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā studenti tiek iepazīstināti ar kritērijiem, kas parāda supervīzijas procesa attīstību un palīdz izvērtēt supervīziju gaitu (refleksijas dziļums, jēgpilnu jautājumu izvirzīšana, dalībnieku iesaiste). Lekcijas materiāls par krīzes intervenci (supervīziju). Krīžu iedalījums: attīstības krīzes un traumatiskās krīzes. faktori, kas var izraisīt krīzi/es. Krīzes pazīmes emocionālā, kognitīvā, fiziskā, uzvedības līmenī. Posttraumatiskā stresa sindroms. Sekundārais traumatiskais stress. Līdzjūtības nogurums. Krīzes intervences pamatprincipi. Nodarbībā studējošie balstoties personīgā pieredzē formulē produktīvas supervīzijas parametrus- kā izpaudās veiksmīga sadarbība. Studējošie pāros dalās par personīgi piedzīvotām krīzēm, rīcību, lai tās pārvarētu. Mācās atpazīt psihoemocionālās pārslodzes riskus supervizora profesijā. |
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Individuālā supervīzija. (2017). No K. Mārtinsone, S. Mihailova (sast.) Rakstu krājuma Supervīzija: Teorija. Pētījumi. Prakse (65.-76. lpp). Rīga, RSU
2.
Aisling McMahon, Ciaran Jennings & Gillian O’Brien (2022) A naturalistic, observational study of the Seven-Eyed model of supervision, The Clinical Supervisor, 41:1, 47-69,
3.
Wald, H.S. (2020). Optimizing resilience and wellbeing for healthcare professions trainees and healthcare professionals during public health crises- practical tips for an 'integrative resilience' approach. medical Teacher, 42 (7), 744-755
Papildu literatūra
1.
Aasheim, L.L. (2012). Practical clinical supervision for counselors: an experiential guide. New York: Springer
2.
Driscoll, J. (2007). Practising clinical supervision: a reflective approach for healthcare professionals. Edinburgh: Elsevier.
3.
Apine, E. (projekta vadītāja). (2007). Supervīzija sociālajā darbā. Supervizora rokasgrāmata. Rīga: Latvijas Universitāte.
4.
Bernard, J.M. (2014). Fundamentals of clinical supervision. Harlow: Pearson.
5.
Carroll, M. (2014). Effective supervision for the helping professions. Thousand Oaks, CA: SAGE
6.
Thomas, F.N. (2013). Solution-focused supervision: a resource-oriented approach to developing clinical expertise. New York: Springer.
7.
Hawkins P., Shohet R. (2020) Supervision in the helping Professions. An idividual, group and organizational approach. Open University Press: Buckingham, Philadelphia.
8.
Kulbergs, J. (2001). Dinamiskā psihiatrija. Jumava
9.
Kulbergs, J. (1998). Krīze un attīstība. PLA
10.
Hawkins, Peter. (2020). Supervision in the Helping Professions. 5th edition. New York : Open University Press.
11.
Ozola, I. (2020). Supervīzija sociālajā darbā ārkārtējos apstākļos: supervizora pārdomas. Sociālais darbs Latvijā, 1/2020, 46-48