Terapeitiskā homeopātiskā metodoloģija II

1.Studiju kursa apguvei atvēlētajā laikā rezidents iegūst zināšanas: • par klīnisko gadījumu analīzes dažādām pieejām; • par konstitūcijas lomu ārstēšanas stratēģijas izvēlē; • plašāku skatījumu uz hronisku saslimšanas raksturu un attīstību gan tās biogrāfiskajā, gan patoloģiskajā aspektā; • par dažādām stratēģiskajām pieejām – etioloģiskās, lokālās, pataloģiskās, pamatsimptomu, totalitātes, konstitucionālās, miazmatiskās, paliatīvās, sekvenciālās; • par nomākšanas koncepciju; • par “Similimum” un Similars” reakcijām; • par konkrētu preparātu kontrindikācijām īpašās situācijās; • par konvencionālās nozoloģijas vērtību.

1.• homeopātiskās anamnēzes ievākšana, īpaši uzsverot pacienta slimības vēsturi pirms pašreizējās slimības; • simptomu kopuma un simptomu hierarhijas analīze; • zāles izvēle un apstiprināšana ar tiešu atsauci uz Materia Medica un repertorizāciju; • piemērota preparāta izvēle un lietošana (pozoloģija); • sistemātiska pēcpārbaude (follow up), īpaši ņemot vērā homeopātiskā preparāta radīto atbildes reakciju, turpmākās taktikas izvērtējums - mainot devu, potenci, preparātu; • novērtējums par nepieciešamību atkārtot vai mainīt līdzekli vai potenci, pamatojoties uz pēcpārbudi (follow up); • pareizs homeopātijas ietekmes novērtējums un spēja to atšķirt no citu terapeitisko paņēmienu iedarbība,; • homeopātiskās un konvencionālās klīniskās pieejas atšķirības, ietverot homeopātiskās ārstēšanas indikācijas un ierobežojumus; • materia medica un repertoriju izmantošana; • padziļinātas zināšanas par repertoriju struktūru un repertorizācijas tehniku; • repertorija datu efektīva izmantošana gadījumu analīzē; • tulkot pacienta valodu Materia Medica un repertoriju valodā; • izpratne par Materia Medica un repertoriju datu ierobežojumiem; • hronisku un sarežģītu gadījumu analīze; • saslimšanas gadījuma ārstēšanas un vadības stratēģijas pamatojums; • tādu saslimšanas gadījumu analīze, kas iepriekš nav reaģējuši uz homeopātisko ārstēšanu vai uz to reaģējusi slikti.

1.• uzņemties atbildību par efektīvas aprūpes nodrošināšanu pacientiem atbilstoši homeopātiskajiem principiem un koncepcijām; • izmantot dažāda stratēģiskās pieejas – etioloģiskā, lokālā, pataloģiskā, pamatsimptomu, totalitātes, konstitucionālā, miazmātiskā, paliatīvā, sekvenciālā; • izmantot dažādas pieejas klīniskā gadījuma ārstēšanā; • izvēlēties pacienta konstitūcijai atbilstošu ārstēšanas taktiku; • izprast akūtas un hroniskas saslimšanas attīstību, lai piemērotu pacientam individuālu ārstēšanas taktiku; • diferencēt “Similimum” un uz Similars” reakcijas; • spēj atšķirt ārstnieciskās un nomākšanas reakcijas; • saskatīt preparātu kontrindikācijas īpašās situācijās; • izprast konvencionālās nozoloģijas vērtību; • izmantot konvenciālās medicīnas zināšanas un mūsdienu diagnostikas metodes, apvienojumā ar homeopātijas pamatprincipu un filozofiski terapeitisko jēdzienu izpratni, lai sniegtu optimālāko un kvalitatīvāko aprūpi pacientiem; • mācīties no katra klīniskā gadījuma un piemērot zināšanas praksē; • pilnvērtīgi attīstīt homeopātisko ārstēšanu katram pacientam.