Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Laboratorā medicīna
Kursa kods
RIN_022
Zinātnes nozare
Anatomija; Klīniskā medicīna
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Ārstniecība
LKI
8. līmenis
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Indra Zeltiņa
Rezidentūras specialitāte
Specialitāte
Infektologs
Vadītājs
Indra Zeltiņa
Kontaktinformācija
-
Par studiju kursu
Mērķis
Teorētisko zināšanu, pieredzes un praktisko iemaņu apgūšana infekcijas slimību specifiskajā laboratorajā (bakterioloģiskajā, virusoloģiskajā, parazitoloģiskajā, seroloģiskajā, imunoloģiskajā u.c.) diagnostikā, iegūto rezultātu interpretācijā.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studiju kursa apguvei atvēlētajā laikā rezidents apgūst zināšanas, kas ļaus: - pārzināt infekcijas slimību specifiskās diagnostikas metodes, - orientēties bioloģiskā materiāla savākšanas un uzglabāšanas principos, - interpretēt laboratorisko izmeklējumu rezultātus.
Prasmes
1.Rezidents pratīs: - nozīmēt skrīninga un specifisko izmeklēšana nozīmē infekcijas slimību specifiskajai laboratoriskajai diagnostikai, iegūto datu interpretācija.
Kompetences
1.Izmantojot apgūtās zināšanas un prasmes, rezidents spēs veikt augsti kvalificētu un specializētu akūtu un hronisku infekcijas slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Apgūt infekcijas slimību specifiskās laboratoriskās diagnostikas pamatprincipus, iegūto laboratorisko datu interpretāciju.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Zināšanu pārbaude notiek semināros un praktiskās apmācības laikā (slimību analīze, klīnisko situāciju uzdevumi, rīcības algoritmi).
Teorētisko zināšanu pārbaudi veic rakstiski un dod vērtējumu10 baļļu sistēmā.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Prakse
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
Tēmas
|
Laboratoro izmeklējumu vieta un loma infekcijas slimību diagnostikā un diferenciāldiagnostikā. Bakterioloģiskie izmeklējumi un to diagnostiskā nozīme.
Seroloģiskā izmeklēšana, tās principi, metožu izvēles prioritāte.
Asins ainas informatīvā nozīme infekcijas slimību diagnostikā. Bioķīmisko izmeklējumu izvēles nepieciešamība un to diagnostiskā nozīme.
Morfoloģiskās izmeklēšanas nepieciešamība un diagnostiskās iespējas.
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
Tēmas
|
Laboratorijas darba organizācija atbilstoši Eiropas standartiem . Pirmsanalītiskais posms medicīnas laboratorijā. Mikroorganismu identifikācijas bakterioloģiskās metodes. Mikrobu antibiotiskās rezistences veidošanās mehānismi. Antibiotiskās jutības noteikšana.
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
Tēmas
|
Laboratorijas darba organizācija atbilstoši Eiropas standartiem . Pirmsanalītiskais posms medicīnas laboratorijā. Mikroorganismu identifikācijas bakterioloģiskās metodes. Mikrobu antibiotiskās rezistences veidošanās mehānismi. Antibiotiskās jutības noteikšana.
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
Tēmas
|
Molekulārās bioloģijas metodes infekcijas slimību diagnostikā. HIV/AIDS laboratorās diagnostikas pamati, laboratoriskais ārstēšanas monitorings.
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
Tēmas
|
Tuberkulozes laboratoriskā diagnostika. Testēšanas rezultātu referentās un kritiskās vērtības, tās ietekmējošie faktori.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Semināru skaits:
4
Ilgums (nedēļās):
4
Gala pārbaudījums:
Eksāmens rezidentūrā (Teorija un prakse)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Clinical Microbiology Procedures Handbook. Published by American Society for Microbiology. United States, 2016
2.
Henry's Clinical Diagnosis and Management by Laboratory Methods. 23rd Edition, Richard A .McPherson, Matthew R. Pincus. Sounders, 2016.
3.
Medical Office Administration. 3rd Edition, A Worktext, 2013
4.
Clinical Laboratory Management. Lynne, S. Garcia. ASM Press, 2004
5.
WHO (2006). Biorisk management. Laboratory biosecurity guidance, WHO/CDS/EPR/2006.6.
Papildu literatūra
1.
From The Patients to the Laboratory. Guder, W. G., Narayanan S., Wisser H., Zawta B. 2nd Edition, Darmstadt: GIT Verlag, 2012.
2.
Mosby's Diagnostic and Laboratory Test Reference. 13th Edition. Kathleen Deska Pagana, Timothy J. Pagana, Theresa N. Pagana, 2016
Citi informācijas avoti
2.
Leslie Collier, John Oxford quot; Human Virology, 2010.
3.
The New England Journal of Medicine.