Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Cilvēktiesības: vēsture, leğitimitāte, efektivitāte
Kursa kods
SZF_176
Zinātnes nozare
-
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Ārstniecība; Informācijas un komunikācijas zinātne; Komunikācijas zinātne; Māszinības; Pedagoģija; Personu un īpašuma aizsardzība; Politikas zinātne; Psiholoģija; Sabiedrības veselība; Sociālā antropoloģija; Sociālā labklājība un sociālais darbs; Socioloģija; Tiesību zinātne; Tirgzinības un reklāma; Uzņēmējdarbības vadība; Vadībzinātne; Veselības vadība
LKI
Visiem līmeņiem
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Lelde Metla-Rozentāle
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Kurss izstrādāts kā visiem studiju līmeņiem piemērots ievadkurss par cilvēktiesībām un piedāvā studentiem pārskatu par Eiropas un globālās cilvēktiesību sistēmas attīstību no Otrā pasaules kara laika līdz mūsdienām.
Priekšzināšanas
Pamatzināšanas politikā un starptautiskajās attiecībās, starptautiskajās organizācijās, Eiropas politiskajā vēsturē.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studenti zinās cilvēktiesību sistēmas vēsturi un attīstību, mūsdienu starptautisko un reģionālo organizāciju lomu cilvēktiesību aizsardzībā. Studenti apgūs Latvijas vēsturi caur cilvēktiesību prizmu. Studenti orientēsies debatēs par cilvēktiesību leģitimitāti un par galvenajām alternatīvām, ko piedāvā lielvaras un citi. Studenti arī iegūs pamatzināšanas par mūsdienu akadēmiskajām diskusijām par sistēmas efektivitāti un grūtībām to izmērīt.
Prasmes
1.Studenti pratīs atrast un izvērtēt cilvēktiesību informāciju par dažādām valstīm un tēmām, izvērtēt kritiku par sistēmas leģitimitāti un efektivitāti, un piedalīties diskusijās par cilvēktiesībām pasaulē, Eiropā un Latvijā.
Kompetences
1.Studentu kompetences pēc kursa apguves būs kritiska domāšana par cilvēktiesību informāciju, ko sniedz dažādi avoti, kā arī spēja analizēt vēsturi un mūsdienu starptautisko attiecību cilvēktiesību aspektus.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Studentiem būs jāizstrādā semināru darbi: uz katru semināru, atbilstoši tēmai, jālasa dotā obligātā literatūra, kā arī citi informācijas avoti un jāsagatavo pārskats un informācijas analīze. Kursa noslēgumā būs rakstisks gala pārbaudījums.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Studentiem būs jāizstrādā semināru darbi: uz katru semināru, atbilstoši tēmai, jālasa dotā obligātā literatūra, kā arī citi informācijas avoti un jāsagatavo pārskats un informācijas analīze.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Kursa gala vērtējums sastāvēs no divām komponentēm: 50% veidos novērtējums par līdzdalību semināros un lekcijās, t.sk. par semināra prezentācijām, 50% veidos gala eksāmena vērtējums.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievadlekcija. Kursa uzbūve un mērķi. Pamatkonceptu skaidrojums.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēktiesību pirmssākumi: cilvēktiesību ideja filozofu tekstos un politiskajos dokumentos, sistēmas aizsākumi pēc Pirmā pasaules kara.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēktiesību sistēmas izveidošanās un Aukstā kara periods: starptautiskā cilvēktiesību harta un līgumu sistēma, reğionālās organizācijas, attīstība Aukstā kara laikā .
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
ANO cilvēktiesību sistēma mūsdienās: līgumu struktūra (treaty bodies), Īpašās procedūras, Vispārējais periodiskas pārskats, izmeklēšanas mehānismi, u.c.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Eiropas padome: Eiropas Cilvēktiesību konvencija, konvencijas īstenošanas mehānisms, novērošanas (monitoringa) mehānismi, Eiropas cilvēktiesību komisārs.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēktiesības Eiropas Savienībā: cilvēktiesības Eiropas Savienības tiesību sistēmā, ES Pamattiesību ağentūra, Eiropas ombuds, FRONTEX, Eiropas Parlaments, ES Tiesa.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālo zinātņu teorijas par cilvēktiesību sistēmas darbību: spirāles modelis, bumeranga efekts, nepieciešamie priekšnosacījumi, atgriezeniskā reakcija, lokalizācija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Cik efektīva ir Eiropas sistēma?: juridiskie mehānismi, izslēgšana, sociālais spiediens.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība Latvijā: cilvēktiesības parlamentārajā posmā (1918.-1934.), autorārā režīma periodā (1934.-1940.), Vācu un Padomju okupācijas gados, atjaunotajā Latvijā līdz iestāšanās ES, akcents uz mazākumtautību tiesībām.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēktiesību izaicinājumi mūsdienu Latvijā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kādas ir galvenās alternatīvas līdzšinējai pieejai cilvēktiesībām?: ASV (Trampa admiinstrācijas) un Ķīnas kritika starptautiskajām cilvēktiesībām.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kāda nākotne cilvēktiesībām?
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Kathryn Sikkink, Evidence for Hope: Making Human Rights Work in the 21st Century (2017), 55.-93., 94.-138.lpp.
2.
Stephen Hopgood, Keepers of the Flame: Understanding Amnesty International (2006), 52.-72. lpp.
3.
United Nations Human Rights Office of the High Commisioner. Instruments & mechanisms.
4.
Grigory Dikov an Olga Chernishova, “The European Human Rights System,” GlobaLex, August 2023
5.
Nils Muižnieks, “‘Commissionating’: My Stint as Council of Europe Commissioner for Human Rights,” Unpublished, 2024
6.
European Union Agency for Fundamental Rights, Fundamental Rights Report 2024 (2024), 28.-41., 52.-70., 87.-106. lpp.
7.
Stephen Hopgood, Jack Snyder, and Leslie Vinjamuri, “Introduction: Human. Rights Past, Present and Future,” and Geoff Dancy and Kathryn Sikkink, “Human Rights Data, Processes and Outcomes,” krāj. Human Rights Futures (2017), 1.-59.,311.-330. lpp.
8.
Parliamentary Assembly of the Council of Europe, “Impact of the European Convention on Human Rights in States Parties: Selected Examples,” (2016)
9.
Nils Muižnieks, “The Council of Europe’s Response to Recent Democratic Backsliding,” European Yearbook of Human Rights, (2019), 3.-31. lpp.
10.
Nils Muižnieks un Ilze Brands Kehris, “The European Union, democratization and minorities in Latvia,” krāj. The European Union and Democratization, (2003), 30.-55.lpp.
11.
Report of the Commission on Unalienable Rights (2020).
12.
Tanner Larkin, “China’s Normfare and the Threat to Human Rights,” Columbia Law Review (2022).
13.
David Griffiths, “Barometer in Context: Strengthening the Human Rights System,” (2023).
Citi informācijas avoti
1.
Latvijas Cilvēktiesību centrs, Cilvēktiesības Latvijā 2019-2023.
2.
Ineta Ziemele, red., Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā, Otrais paplidinātais izdevums (2021), 19.-28., 29.-34., 334.-385. lpp.
3.
Es gribu palīdzēt bēgļiem u.c., “Bīstamais ceļš: migrantu nāve pie Eiropas Savienības-Baltkrievijas robežas”, (2024).