Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Mediju auditorijas

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
KSK_157
Zinātnes nozare
Komunikācijas teorija; Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Informācijas un komunikācijas zinātne; Komunikācijas zinātne; Tirgzinības un reklāma
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija

Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv

Par studiju kursu

Mērķis

Kursa saturs un struktūra izveidota ar mērķi, veicināt izpratni par mākslīgā intelekta balstītu valodu tehnoloģiju izmantojumu mediju auditoriju pētniecībā. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar mediju, sabiedrisko attiecību vēstījumu un reklāmas auditorijas komunikācijas mijiedarbības procesiem, veicinot mūsdienu mediju auditoriju pētniecībā nepieciešamās kompetences, kas saistītas ar mediju auditoriju datu atlasi, strukturēšanu, MI balstītu lietotņu, valodu tehnoloģiju risinājumu izmantošanu mediju auditoriju pētniecībā un pētījumu rezultātu izmantošanu profesionālās darbības ietvaros. Kursa pamatā ir mediju auditoriju un mediju efektu teorētisko pieeju kritisks izvērtējums, dažādu pieeju vidū padziļināti izmantojot mediju lietojuma un apmierinājuma teoriju, kas skaidro mediju lietojumu un auditorijas uzvedības likumsakarības. Kursa laikā tiks attīstīta studēta izpratne par auditorijas veidošanos un transformāciju digitālajā vidē, tās uzvedību sociālās tīklošanās platformu ietekmē, masu auditorijas jēdzienu. Kursā apskatītas auditorijas pētījumu metodes un pieejas, ar kuru palīdzību var noskaidrot žurnālistikas, sabiedrisko attiecību un reklāmas komunikācijas efektivitāti un ietekmes faktorus, īpašu uzmanību veltot MI balstītu rīku izmantojumam un valodu tehnoloģiju izmantojuma attīstīšanai mediju auditoriju izpratnē. Kurss piedāvā plašu mūsdienu komunikācijas vides procesu analīzi, no auditorijas viedokļa vērtējot tradicionālos medijus, sociālos medijus, algoritmu ietekmi, komerciālo un sociāli nozīmīgo informāciju.

Priekšzināšanas

Apgūts kurss "Ievads studijās un specialitātē".

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti: • Aprakstīs mediju un sociālo mediju auditorijas būtību, tipoloģiju, analīzes teorētiskās pieejas. • Pastāstīs un raksturos mediju auditorijas izveidošanās vēsturisko faktorus un mūsdienu attīstības procesus. • Izpratīs mediju funkciju, mediju satura un auditorijas savstarpējo mijiedarbību. • Izklāstīs mediju auditorijas pētījumu mērķus un metodes dažādās komunikācijas jomās. • Izklāstīs valodu tehnoloģiju izmantojumu auditorijas pētniecībā, skaidrojot MI balstītu rīku (Interneta agresivitātes indekss; Saeimas diskusiju korpuss; Audiense, BrandMentions, Determ, MeltWater, SIMILARWEB, Hootsuite, Talkwalker, Keyhole, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) iespējas. • Izpratīs mediju auditorijas aktivitātes un pasivitātes konceptus, interaktivitāti, tās mērķus, funkcijas un efektus.

Prasmes

1.Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti: • Izmantojot datu meklēšanas, atlases un strukturēšanas un analīzes iespējas, novērtēs un analizēs mediju auditorijas tipus. • Atšķirs un pielietos mediju auditorijas pētījumu metodes, instrumentus, MI balstītus rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.). • Atšķirs un novērtēs multimediju auditorijas uzvedību. • Atšķirs interaktivitātes līmeņus un funkcijas multimediju komunikācijā. • Analizēs mediju auditorijas pētījumus un pētniecības pieejas, MI rīku (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, Determ, MeltWater, SIMILARWEB, Hootsuite, Talkwalker, Keyhole, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) un valodu tehnoloģiju izmantojumu. • Analizēs un apstrādās datu kopu ar mērķi sagatavot tos mākslīgā intelekta risinājuma treniņam. • Interpretēs mediju lietojuma paradumus un to cēloņus, izmantojot dažādu MI rīku (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.)iespējas. • Iemaņas integrēs mūsdienu auditorijas izpratnes multimediju komunikācijas procesā. • Apkopos un analizēs auditoriju pētniecības metožu un MI balstītu lietotņu (Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.)izmantošanas iespējas neordināru mediju auditoriju un mediju mijiedarbības problēmu risināšanai (jaunu mediju formātu un satura produktu testēšana, efektivitātes vērtēšana, radošo risinājumu piedāvāšana u.c.). • Pielietos valodu tehnoloģiju un MI balstītus mediju auditoriju analīzes rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) un metodes, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar dažādu faktoru mijiedarbību (satura veidošana un vadīšana, tā frekvence, auditorijas uztvere, lietojuma paredzamie un neparedzamie ietekmes faktori, īstermiņa un ilgtermiņa efekti u.c.) • Radīs un spēs piedāvāt sarežģītu (fragmentētu, individuāli orientētu, grūti sasniedzamu, specifisku nišas lietotāju) mediju auditoriju grupu izpētes formātus, metodes un MI balstītus rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.), izmantojot valodu tehnoloģiju iespējas. • Meklēs, identificēs, atlasīs un analizēs strukturētus un nestrukturētus auditorijas datus, lai profesionālās darbības mērķu ietvaros piedāvātu ar mediju auditorijām saistītu problēmjautājumu risinājumu un MI balstītu rīku (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) izmantojumu un attīstīšanu (auditorijas mediju lietojuma funkciju skaidrošana, auditorijas uzmanības novērtēšana, jaunu aktivitātes un pasivitātes faktoru identificēšana u.c.). • Izmantojot valodu tehnoloģiju risinājumus, pratīs izveidot auditorijas datu analīzes lietotņu darbības uzdevumus, izstrādājot bakalaura vai maģistra darbu.

Kompetences

1.Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs ieguvuši: • Kompetenci meklēt, atlasīt, apkopot un analizēt primāros un sekundāros auditorijas datus, piemērojot informāciju mediju auditorijas novērtēšanai un jaunu auditorijas analīzes ideju radīšanai, lai sasniegtu dažādus komunikācijas mērķus. • Kompetenci radīt idejas mediju auditoriju monitoringa un analīzes risinājumiem, izmantojot MI balstītus rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) iespējas, to vidū sagatavot un testēt valodu tehnoloģiju rīku treniņmateriālu (Interneta agresivitātes indekss, emociju noteikšanas modelis u.c.). • Izmantojot iegūtās zināšanas un prasmes, spēs attīstīt kompetenci dažādos profesionālās darbības sektoros, izglītojot un vadot mediju auditoriju datu ieguves, atlases, strukturēšanas, analīzes un MI balstītu rīku Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) izmantošanas procesus. • Atbildību par mediju auditorijas novērtēšanai savāktās un sniegtās informācijas kvalitāti, informācijas avotu vērtību un atbilstību, kā arī tās eventuālajiem efektiem, izmantojot dažādas auditorijas vērtēšanas datus un metodes, to vidū komerciālus un nekomerciālus MI balstītus rīkus Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.). • Kritisku un radošu attieksmi pret mediju auditorijas pētījumu metodēm, saturu un formu, to vidū MI balstītiem mediju auditorijas pētniecības rīkiem (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.). • Paškritisku attieksmi pret mediju auditorijas datos un ar MI rīkiem (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) analizētās informācijas vērtību un tās atbilstību komunikācijas mērķiem. • Atbildīgu, uz zināšanām balstītu tehnoloģiju pielietošanu mediju auditoriju novērtēšanas un sasniegšanas procesā.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pētījums

-
10 balles
  1. Seminārs. "Mana mediju diena" - 1. daļa ( Analītiska eseja - 1000 vārdi)

Uzdevums:

1) Izveidot savu mediju lietojuma analīzi, izmantojot e-studijās doto struktūru un definētos semināra jautājumus par mediju lietojumu.

2) Iegūtie dati esejā tiek analizēti, izmantojot kursā apgūto teorētisko pamatojumu.

3) Mediju lietojuma dati tiek atlasīti semināra grupas prezentācijai un secinājumu veidošanai, kā arī dalībai diskusijā (diskusijas jautājumi ir definēti e- studijās pievienotajā semināra materiālā).

2.

Pētījums

-
10 balles

2. Seminārs. "Mana mediju diena" – 2. daļa

Uzdevums:

1) Izveidot savu mediju satura un ziņu lietojuma analīzi, izmantojot e-studijās doto struktūru un definētos semināra jautājumus par ziņu lietojumu.

2) Iegūtie dati tiek analizēti, izmantojot kursā apgūto teorētisko pamatojumu.

3) Ziņu lietojuma dati tiek atlasīti semināra grupas prezentācijai un secinājumu veidošanai, kā arī dalībai diskusijā (diskusijas jautājumi ir definēti e- studijās pievienotajā semināra materiālā).

3.

Pētījums

-
10 balles
  1. Seminārs. Ģimenes mediju diena – 1.

Ģimenes mediju lietojuma pētījuma dienasgrāmatas un esejas veidošana, izmantojot e-studijās pieejamo materiālu.

Uzdevums:

  1. Sekojot pētījuma norādījumiem un tā dizainam, veikt mediju lietojuma pētījumu savā vai citā labi pazīstamā ģimenē, apkopot un analizēt datus, veikt secinājumus.
  2. Pirms pētījuma veikšanas iepriekš jāsagatavo un jāiesniedz informētas piekrišanas veidlapa!
  3. Analizēt ģimenes mediju lietojuma datus prezentācijas veidošanai 3. seminārā.
4.

Seminārs

-
10 balles

4.seminārs. Ģimenes mediju diena – 2.

Ģimenes mediju lietojuma dienasgrāmatas datu analīze, izmantojot e-studijās pieejamo materiālu.

Uzdevums:

1) Sekojot pētījuma norādījumiem un tā dizainam, apkopot un analizēt datus par ģimenes ziņu lietojumu (interese, diskusijas u.c.), veikt secinājumus. Analizēt ģimenes ziņu lietojuma datus prezentācijas veidošanai 4. seminārā.

5.

Seminārs

-
10 balles
  1. Seminārs. Mediju pētījumu analīze – literatūras studijas.

Uzdevums:

  1. Katrs students patstāvīgi izvēlas un analizē 2 dažādus avotus: mediju auditorijas pētījumus (par kuriem jāiesniedz eseja) un Latvijā veiktus mediju un reklāmas auditorijas pētījumus (ja par konkrēto problēmu tie pieejami).
  2. Analizē pētījumu rezultātus argumentētā esejā (500 vārdu), sagatavojot secinājumus grupas prezentācijai un diskusijai 5. seminārā.

Pētījumi pieejami e-studiju vidē.

Literatūras studijas: Patstāvīgi sameklēt un analizēt dažādus mediju un reklāmas auditorijas pētījumus. Katra analītiskā eseja prezentācija ietver šādas sadaļas: pētījuma autori, mērķi, metodes, pētījuma struktūra, galvenie secinājumi, pētījuma datu korelācija ar citiem pētījumiem, pētījuma datu analīze kontekstā ar teorētiskajām zināšanām par mediju auditorijām. Katram studentam ir jāizvēlas viens no literatūras sarakstā esošajiem tekstiem un jāuzraksta eseja, analizējot konkrētajā tekstā ietvertās atziņas kontekstā ar mediju auditorijas pētījumiem Latvijā un citiem faktiem, kas saistīti ar Latvijas žurnālistikas, sabiedrisko attiecību, fotogrāfijas un multimediju komunikācijas vēstījumu auditoriju (500 vārdi).

6.

Pētījums

-
10 balles
  1. Seminārs. Mediju uztveres pētījums.

Uzdevums:

  1. Katrs students paralēli kursa lekcijām un citām nodarbībām veic 3 intervijas ar dažādiem cilvēkiem (pētījuma izlases principi un jautājumu saraksts atsevišķā failā e-studijās), apkopo savus rezultātus un izdara secinājumus, kas balstīti teorētiskajās atziņās par mediju auditorijām (līdz 2000 vārdu).
  2. Mediju uztveres dati tiek atlasīti semināra grupas prezentācijai un secinājumu veidošanai, kā arī dalībai diskusijā.
7.

Pētījums

-
10 balles

7.Seminārs. MI balstīta lielā valodas modeļa treniņmateriāla sagatavošanas vingrinājums.

Uzdevums:

  1. Katrs students saņem MI rīka attīstībai paredzētu datu failu un analizē konkrētos vārdus, atbilstoši dotajai metodoloģijai (instrukcijas pieejamas e-studiju vidē).
  2. Dati tiek apkopoti, izvēloties problēmjautājumus diskusijai seminārā.
8.

Pētījums

-
10 balles
  1. Seminārs.

Uzdevums:

  1. Izmantojot apkopotos datus, students sagatavojas diskusijai par MI rīka attīstību un valodu tehnoloģiju izmantojumu.

Svarīgi! Semināru rakstu darbu iesniegšanas termiņš – pirms katra semināra (kopā jābūt 8 semināru prezentācijām; vienai (1) esejai par savu mediju lietojuma pētījumu, vienai (1) esejai par ģimenes mediju dienu, vienai (1) esejai par pētījumu, vienam (1) kodēto datu failam. Seminārā studenti novērtēs citu studentu prezentāciju kvalitāti.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Prezentācija

-
10 balles

1.Seminārs.

Kad veikts sava mediju lietojuma pētījums, sadalīties pa grupām (3 - 4 cilvēki), apkopot savus rezultātus, tos salīdzināt un analizēt kontekstā ar citu rezultātiem un savas mediju dienas secinājumiem. Pētījuma norādījumi un diskusijas jautājumi pieejami atsevišķā failā e-studiju vidē. Prezentēt secinājumus seminārā, diskutēt par tiem un citu studentu rezultātiem semināra laikā.

2.

Prezentācija

-
10 balles

2.Seminārs.

Kad veikts sava ziņu lietojuma pētījums, sadalīties pa grupām (3 -4 cilvēki), apkopot savus rezultātus, tos salīdzināt un analizēt kontekstā ar citu rezultātiem un savas mediju dienas secinājumiem. Pētījuma norādījumi un diskusijas jautājumi pieejami atsevišķā failā e-studiju vidē. Prezentēt secinājumus seminārā, diskutēt par tiem un citu studentu rezultātiem semināra laikā.

3.

Prezentācija

-
10 balles

3.Seminārs.

Kad veikts ģimenes mediju dienas pētījums un sagatavota eseja, sadalīties pa grupām (3 -4 cilvēki), apkopot savus rezultātus par ģimenes mediju lietojumu un tehnoloģiju lietojumu, tos salīdzināt un analizēt kontekstā ar citu rezultātiem un savas mediju dienas secinājumiem. Pētījuma norādījumi un diskusijas jautājumi pieejami atsevišķā failā e-studiju vidē. Prezentēt secinājumus seminārā, diskutēt par tiem un citu studentu rezultātiem semināra laikā.

4.

Prezentācija

-
10 balles

4.Seminārs.

Kad veikts ģimenes mediju dienas pētījums, sadalīties pa grupām (3 -4 cilvēki), apkopot savus rezultātus par ģimenes ziņu lietojumu, interesi par ziņām, informētības raksturojumu, tos salīdzināt un analizēt kontekstā ar citu rezultātiem un savas mediju dienas secinājumiem. Pētījuma norādījumi un diskusijas jautājumi pieejami atsevišķā failā e-studiju vidē. Prezentēt secinājumus seminārā, diskutēt par tiem un citu studentu rezultātiem semināra laikā.

5.

Prezentācija

-
10 balles

5.Seminārs.

Uzdevums: Sadaloties grupās (3 – 4 studenti), prezentē mediju pētījumu rezultātus un analizē kontekstā ar apgūto teorētisko materiālu, piedaloties diskusijā par savu un citu studentu prezentācijām.

Katra prezentācija ietver šādas sadaļas: pētījuma autori, mērķi, metodes, pētījuma struktūra, galvenie secinājumi, pētījuma datu korelācija ar citiem pētījumiem, Latvijā veiktiem pētījumiem, pētījuma datu analīze kontekstā ar teorētiskajām zināšanām par mediju auditorijām.

Analīzes rezultātā jāpiedāvā atbildes uz šādiem jautājumiem: kādi pētnieciskie jautājumi ir atbildēti, kādi 3 jauni pētnieciskie jautājumi izvirzāmi, balstoties uz veikto analīzi?

Katra grupa gatavo atšķirīgu pētījumu prezentāciju!!! Tātad grupām savā starpā jāsaskaņo savas prezentācijas un izvēlētie pētījumi.

6.

Prezentācija

-
10 balles

6.Seminārs.

Uzdevums: Sadaloties grupās (3 – 4 cilvēki), studenti apkopo savu interviju rezultātus/secinājumus un prezentē tos semināra laikā, piedāvājot 5 – 7, oriģinālas datos balstītas, atziņas par mūsdienu auditorijas uzvedības tendencēm, paradoksiem, prognozēm, kā arī, diskutē par tām un citu studentu rezultātiem semināra laikā.

7.

Prezentācija

-
10 balles

7.Seminārs.

Uzdevums: Sadaloties grupās (3 – 4 cilvēki), studenti apkopo savu MI rīka vārdus kodēšanas rezultātus/secinājumus un prezentē tos semināra laikā, kā arī diskutē par saviem un citu studentu rezultātiem semināra laikā.

8.

Prezentācija

-
10 balles

8.Seminārs.

Uzdevums: Sadaloties grupās (3 – 4 cilvēki), studenti apkopo savu MI rīka vārdus kodēšanas rezultātus/secinājumus un prezentē tos semināra laikā, kā arī diskutē par saviem un citu studentu rezultātiem semināra laikā.

Kursa norises noteikumi.

Prasības esejām un semināru prezentācijām:

Semināru darbos studentam jādemonstrē sava izpratne par doto materiālu, iekļaujot arī analīzi, vērtējumu, salīdzinājumu ar citām zināšanām un Latvijas situāciju. Semināru nodarbības tiks organizētas kā diskusija – domu apmaiņa, kuras mērķis ir mācīt domāt par mediju auditorijām.

Semināru apmeklējums un prezentāciju sagatavošana semināriem ir obligāta.

Lekciju un semināru laikā var tikt uzdoti nelieli uzdevumi, piemēram, studentiem patstāvīgi jāatrod piemēri par lekcijas tēmu.

Prezentācija ietver grupas darba kopsavilkumu, semināra prezentācijai jāpavieno pašvērtējums par katra studenta ieguldījumu tās sagatavošanā (%).

Students netiek pielaists pie eksāmena kārtošanas, ja viņam/viņai ir vairāk nekā viens neapmeklēts vai neieskaitīts seminārs (slimības vai citi ārkārtas gadījumi tiek izskatīti individuāli, laikus informējot par problēmām pirms gala pārbaudījuma).

Semināru atstrāde iespējama tikai pirms eksāmena pasniedzēja konsultāciju laikā, atstrādāt var tikai attaisnotu iemeslu dēļ kavētus seminārus.

Gala atzīmi veidos visu atzīmju summa.

Zināšanas tiks vērtētas 10 ballu sistēmā.

Detalizēti: Kursa uzdevumi, vērtēšanas principi un struktūra.

 Lekciju apmeklējums un aktivitāte lekcijās, kursa testu aizpildīšana: 15%

Video un audio lekciju apguve noteiktajos termiņos: 10%

 Semināru darbu (pētījumu) kvalitāte, atbilstība uzdevumiem, izpilde noteiktajos termiņos: 40%

Semināru darbu prezentācija, darbs un sadarbība grupās, aktivitāte semināros: 15% (Kopā semināru darbi: 55%)

Eksāmens: 20%.

Būtiski: studenti tiek pielaisti pie eksāmena, ja iesniegti visi semināru darbi un eseja par pētījumu. Dažādu apstākļu dēļ (slimība, prombūtne), var nebūt iesniegts viens darbs. Tādā gadījumā gala atzīme tiek samazināta par 1 – 2 ballēm atkarībā no kopējā vērtējuma.

Termiņu ievērošana: lai būtu iespējams secīgi apgūt kursu un veltīt laiku visiem tā uzdevumiem, būtiska ir termiņu ievērošana. Darbu iesniegšanas termiņu kavējums bez attaisnota iemesla (piemēram, slimība, laikus iesniegts ārsta atbrīvojums, laikus sniegta informācija un iesniegums par dalību sporta sacensībās vai mākslas kolektīva izbraukumā (koris deju kolektīvs u.c.)) nozīmē vērtējuma samazinājumu par vienu balli par katru kavēto dienu.

Eksāmenā tiek pārbaudīta kursa galveno jautājumu izpratne. Ja neizdodas nokārtot eksāmenu, tas nozīmē, ka kursā netiek izlikta gala atzīme un tas ir studiju parāds līdz atkārtotai eksāmena nokārtošanai. Eksāmena atzīme ir ļoti svarīga, tajā saņemtais vērtējums var paaugstināt un pazemināt gala vērtējumu.

Atbilstoši Studiju reglamentam kursa noslēguma eksāmenu var pārkārtot 3 reizes, trešajā eksāmena kārtošana reizē tiek veidota komisija (2 - 3 docētāju sastāvā).

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

1. lekcija. Auditorijas jēdziens. Auditorijas izveidošanās likumsakarības. Auditorijas tipi. Masu auditorija un tās pārmaiņas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmu video lekciju formātā.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

2. lekcija. Sociālo mediju auditorijas. Jaunākās sociālās tīklošanās auditorijas efektu teorijas un valodu tehnoloģijas. Virtuālās kopienas. Algoritmi un auditorija. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmu video lekcijas formātā, tā tiek izmantota semināru uzdevumu sagatavošanai.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

3. lekcija.Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija. Mediju lietojuma mūsdienu tendences.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

4. lekcija. Mediju auditorijas pētniecība: mērķi, dati un metodes. Valodu tehnoloģijas auditorijas pētniecībai. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

5. lekcija .Digitālo mediju auditorija. Ziņu lietojums.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

6. lekcija. Mediju auditorijas pētniecība Latvijā. Kvalitatīvo metožu izmantojums. Piemēra analīze.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

7. lekcija. Valodu tehnoloģijas un valodas kopas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

8. lekcija.Interneta agresivitātes indekss. Emocijas un auditorijas. Valodu tehnoloģijas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

1. seminārs. Mediju lietojuma dienasgrāmata. Mediju lietojuma analīze: kanāli, lietojuma uzvedība, daudzveidība. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē pirmajā klātienes nodarbībā.
Apraksts

Uzdevums. Izmantojot aktivitātes un pasivitātes konceptu, interpretēt mediju lietojuma datus, izskaidrot dažādas mediju lietojuma situācijas un motivāciju mediju lietojuma un apmierinājuma teorijas mūsdienu skatījumā. Piedalīties diskusijā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

2. seminārs. Mediju lietojuma dienasgrāmata. Mediju lietojuma analīze: ziņu lietojums, ziņu avoti, daudzveidība. Mediju auditorijas pētījumu un aktuālo datu analīze, tās prezentācija. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu analīzi un to prezentē otrajā klātienes nodarbībā.
Apraksts

Mediju lietojuma datu analīze, piedalīšanās diskusijā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

3. seminārs. Ģimenes mediju diena. Esejas datu analīze: ģimenes mediju lietojuma paradumi, mediju lietojuma tehnoloģiju pieejamība.
Apraksts

Uzdevums. Izmantojot esejas datus, prezentēt secinājumus par ģimenes locekļu mediju lietojumu, izmantotajām mediju tehnoloģijām. Piedalīties diskusijā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

4. seminārs. Ģimenes mediju diena. Esejas datu analīze: ģimenes ziņu lietojuma paradumi, diskusijas ģimenē par ziņām, žurnālistikas uztvere.
Apraksts

Uzdevums. Izmantojot esejas datus, prezentēt secinājumus par ģimenes locekļu par ziņu lietojumu, žurnālistikas uztveri. Piedalīties diskusijā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

5. seminārs. Mediju auditorijas pētījumu un aktuālo datu analīze, tās prezentācija. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu analīzi un to prezentē otrajā klātienes nodarbībā.
Apraksts

Uzdevums. Konkrēta pētījuma analīze: problēma, teorētiskais pamatojums, pētāmais jautājums, rezultāti, secinājumi. Piedalīšanās diskusijā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

6. seminārs. Mediju uztveres pētījums. Intervijas ar auditorijas pārstāvjiem, to datu analīze, prezentācija. Diskusija par rezultātiem. Algoritmu nozīme mediju uztverē un lietojumā. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē trešajā klātienes nodarbībā.
Apraksts

Auditorijas kvalitatīvo datu analīze un interpretācija: uzticēšanās medijiem, satura kvalitātes kritēriju definēšana, ziņu noguruma un izvairīšanās no ziņām fenomeni u.c aspekti. Piedalīšanās diskusijā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

7. seminārs. Mediju auditoriju pētniecība un valodas tehnoloģijas: problēmjautājumi, metodes, secinājumi. Valodu tehnoloģiju pētījuma uzdevums auditorijas pētījumam: mācību materiāla sagatavošana mākslīgā intelekta rīka vajadzībām. Diskusija par šī MI atbalstītā rīka iespējām lielo valodas modeļu analīzē un tā attīstību.
Apraksts

Izmantojot aktuālo pētījumu datus, definēt diskusijas jautājumus, sagatavoties diskusijai un tajā piedalīties, apspriežot auditorijas pētniecības pieejas.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

8.seminārs.Valodas tehnoloģiju pētījuma uzdevums auditorijas pētīšanai: treniņa materiāla sagatavošana mākslīgā intelekta rīka vajadzībām. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē ceturtajā klātienes nodarbībā.
Apraksts

Valodu tehnoloģiju izmantojums auditorijas pētniecībā: esošo rīku pielietojums un attīstība. Diskusijas jautājumu definēšana, dalība diskusijā, tās secinājumu apkopošana.

Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

2. lekcija. Sociālo mediju auditorijas. Jaunākās sociālās tīklošanās auditorijas efektu teorijas un valodu tehnoloģijas. Virtuālās kopienas. Algoritmi un auditorija. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmu video lekcijas formātā, tā tiek izmantota semināru uzdevumu sagatavošanai.
4. lekcija. Mediju auditorijas pētniecība: mērķi, dati un metodes. Valodu tehnoloģijas auditorijas pētniecībai. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

7. lekcija. Valodu tehnoloģijas un valodas kopas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

8. lekcija.Interneta agresivitātes indekss. Emocijas un auditorijas. Valodu tehnoloģijas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

1. seminārs. Mediju lietojuma dienasgrāmata. Mediju lietojuma analīze: kanāli, lietojuma uzvedība, daudzveidība. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē pirmajā klātienes nodarbībā.
Apraksts

Uzdevums. Izmantojot aktivitātes un pasivitātes konceptu, interpretēt mediju lietojuma datus, izskaidrot dažādas mediju lietojuma situācijas un motivāciju mediju lietojuma un apmierinājuma teorijas mūsdienu skatījumā. Piedalīties diskusijā.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

2. seminārs. Mediju lietojuma dienasgrāmata. Mediju lietojuma analīze: ziņu lietojums, ziņu avoti, daudzveidība. Mediju auditorijas pētījumu un aktuālo datu analīze, tās prezentācija. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu analīzi un to prezentē otrajā klātienes nodarbībā.
Apraksts

Mediju lietojuma datu analīze, piedalīšanās diskusijā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

3. seminārs. Ģimenes mediju diena. Esejas datu analīze: ģimenes mediju lietojuma paradumi, mediju lietojuma tehnoloģiju pieejamība.
Apraksts

Uzdevums. Izmantojot esejas datus, prezentēt secinājumus par ģimenes locekļu mediju lietojumu, izmantotajām mediju tehnoloģijām. Piedalīties diskusijā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

4. seminārs. Ģimenes mediju diena. Esejas datu analīze: ģimenes ziņu lietojuma paradumi, diskusijas ģimenē par ziņām, žurnālistikas uztvere.
Apraksts

Uzdevums. Izmantojot esejas datus, prezentēt secinājumus par ģimenes locekļu par ziņu lietojumu, žurnālistikas uztveri. Piedalīties diskusijā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

6. seminārs. Mediju uztveres pētījums. Intervijas ar auditorijas pārstāvjiem, to datu analīze, prezentācija. Diskusija par rezultātiem. Algoritmu nozīme mediju uztverē un lietojumā. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē trešajā klātienes nodarbībā.
Apraksts

Auditorijas kvalitatīvo datu analīze un interpretācija: uzticēšanās medijiem, satura kvalitātes kritēriju definēšana, ziņu noguruma un izvairīšanās no ziņām fenomeni u.c aspekti. Piedalīšanās diskusijā.

7. seminārs. Mediju auditoriju pētniecība un valodas tehnoloģijas: problēmjautājumi, metodes, secinājumi. Valodu tehnoloģiju pētījuma uzdevums auditorijas pētījumam: mācību materiāla sagatavošana mākslīgā intelekta rīka vajadzībām. Diskusija par šī MI atbalstītā rīka iespējām lielo valodas modeļu analīzē un tā attīstību.
Apraksts

Izmantojot aktuālo pētījumu datus, definēt diskusijas jautājumus, sagatavoties diskusijai un tajā piedalīties, apspriežot auditorijas pētniecības pieejas.

8.seminārs.Valodas tehnoloģiju pētījuma uzdevums auditorijas pētīšanai: treniņa materiāla sagatavošana mākslīgā intelekta rīka vajadzībām. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē ceturtajā klātienes nodarbībā.
Apraksts

Valodu tehnoloģiju izmantojums auditorijas pētniecībā: esošo rīku pielietojums un attīstība. Diskusijas jautājumu definēšana, dalība diskusijā, tās secinājumu apkopošana.

Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Rožukalne, A. (2011). Kas?Kur?Kāda? Mūsdienu mediju auditorija. Rīga: Turība.

2.

Digital News Report. (2020). Reuters Institute.Piemērots angļu valodas plūsmai

3.

Thurman, N., Moeller, J., Helberger, N. & Damian Trilling (2019). My Friends, Editors, Algorithms, and I, Digital Journalism, 7:4, 447-469, DOI: 10.1080/21670811.2018.1493936Piemērots angļu valodas plūsmai

4.

Rožukalne, A. (2020). Perception of Media and Information Literacy among Representatives of Mid–Age and Older Generations: the Case of Latvia. ESSACHESS. Journal for Communication Studies, 13, 2(26)/2020, 207-232. eISSN 1775-352XPiemērots angļu valodas plūsmai

5.

Brooker, W., & Jermyn, D. (2003). The audience studies reader. London; New York: Routledge.Piemērots angļu valodas plūsmai

6.

CKleut, J., Pavlíčková, T., Picone, I., et al. (2018). Small acts of engagement and interruptions in content flows. In: Das R and Ytre-Arne B (eds) The Future of Audiences. A Foresight Analysis of Interfaces and Engagement. London: Palgrave Macmillan, 123–1Piemērots angļu valodas plūsmai

7.

Bird, S. Elizabeth. (2011). Are we all produsers now? Cultural Studies, 25:4-5, 502-516, DOI: 10.1080/09502386.2011.600532Piemērots angļu valodas plūsmai

8.

Carpentier, N. (2003). The BBC’s Video Nation as a participatory media practice. Signifying everyday life, cultural diversity and participation in an online community, International Journal of Cultural Studies. London: SAGE Publications. Volume 6(4): 425–447.Piemērots angļu valodas plūsmai

9.

Das, R. (2011). Converging perspectives in audience studies and digital literacies: Youthful interpretations of an online genre. European Journal of Communication, 26(4), 343–360.Piemērots angļu valodas plūsmai

10.

Press, A., Livingstone, S. (2006). Taking audience research into the age of new media: Old problems and new challenges. In: White, M, Schwoch, J (eds) Questions of Method in Cultural Studies. Oxford: Blackwell, 175–200.Piemērots angļu valodas plūsmai

11.

Gray, J. (2003). New audience, new textualities. Anti fans and non- fans, International Journal of Cultural Studies. London: Sage Publication. Vol. 6 (1). 64 – 81.Piemērots angļu valodas plūsmai

12.

Jenkins, H. (2008). Convergence Culture: where old and new media collide. New York: University Press, P. 353.Piemērots angļu valodas plūsmai

13.

Livingstone, S. (2004). The Challenge of Changing Audiences Or, What is the Audience Researcher to do in the Age of the Internet?, European Journal of Communication. London: SAGE Publications. Vol 19(1): 75–86.Piemērots angļu valodas plūsmai

14.

Jenkins, H. (2006). Fans, Bloggers and Gamers. New York: University Press. P.279Piemērots angļu valodas plūsmai

15.

Wohn, Y. D., & Bowe, B. J. (2016). Micro Agenda Setters: The Effect of Social Media on Young Adults’ Exposure to and Attitude Toward News. Social Media +Society, January-March, 1-12.Piemērots angļu valodas plūsmai

16.

Papacharissi, Z .(2009). The virtual geographies of social networks: A comparative analysis of Facebook, LinkedIn and ASmallWorld. New Media and Society 11(1/2): 199–221.Piemērots angļu valodas plūsmai

17.

Nithingale, V., Ross, K. (2003). Critical readings: Media and the Audiences. England: Open University Press.Piemērots angļu valodas plūsmai

18.

McQuail, D. (1997). Audience Analysis. London: Sage Publications.Piemērots angļu valodas plūsmai

19.

Dilliplane, S., Seth K. Goldman and Diana C. Mutz. (2013). Televised exposure to politics: New measures for a fragmented media environment. American Journal of Political Science 57:236–248.

20.

Wahl-Jorgensen, K. (2018). Media coverage of shifting emotional regimes: Donald Trump’s angry populism. Media, Culture & Society, 40(5), 766–778.

21.

Rožukalne, A. & Liepa, D. (2022). FROM “COVID IDIOTS” TO “COVIDSHOW AND “COVIDHYSTERIA”. ANALYSIS OF DIGITAL NEWS COMMENTERS’ VERBAL AGGRESSIVENESS AND MEANS OF LINGUISTICS CREATIVITY DURING COVID-19 PANDEMIC IN LATVIA (2020 – 2021). Media Studies, 3, 329 - 360.

22.

Wang, X., & Hickerson, A. (2016). The Role of Presumed Influence and Emotions on Audience Evaluation of The Credibility of Media Content and Behavioural Tendencies. Journal of Creative Communications, 11(1). 1-11.

23.

Dean, J. (2017). Politicising fandom. The British Journal of Politics and International Relations, 19(2) ,408–424.

24.

Digital News report 2022

25.

Macnamara, J. (2021). New insights into crisis communication from an “inside” emic perspective during COVID-19. Public Relations Inquiry, 10(2), 237–262.

26.

Rožukalne, A., Murinska, S., & Strode, I. (2022). From Lower Disease Risk Perception to Higher News Avoidance: Analysis of News Consumption and Attitude Toward COVID-19 News in Latvia. Online Journal of Communication and Media Technologies, 13(3), e202216.

27.

Rožukalne, Anda, Vineta Kleinberga, Alise Tīfentāle, and Ieva Strode. (2022). What Is the Flag We Rally Around? Trust in Information Sources at the Outset of the COVID-19 Pandemic in Latvia. Social Sciences11: 123.

28.

Rožukalne, A., Murinska, S. &Tīfentāle, A. (2021). Is Covid-19 an “Ordinary Flu” That Benefits Politicians? Perception of Pandemic Disinformation in Latvia. Communication Today, 12(2), 68-83.

29.

Rožukalne, A., Kleinberga, V., Grūzītis, N. (2021). COVID-19 news and audience aggressiveness: Analysis of news content and audience reaction during the state of emergency in Latvia (2020–2021). Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 13th International Scientific and Practical Conference, June 17 – 18, 2021, Vol. 2, 141 – 147.

Papildu literatūra

1.

Rožukalne, A., Skulte, I., Stakle, A. (2020). Media education in the common interest: Public perceptions of media literacy policy in Latvia. Central European Communication Journal, 13(2), 202 -229.

2.

Rožukalne, A. (2020). “MAX share this! Vote for us! Analysis of pre-election Facebook communication and audience reactions of Latvia’s populist party KPV LV leader Aldis Gobzems”, Informacijos mokslai, 870, pp. 52-71. doi: 10.15388/Im.2020.87.26.

3.

Vogels, E. A. (2021). The State of Online Harassment. Pew Research Centre.

4.

Kalsnes, B. and Larsson O. A. (2018). Understanding news sharing across social media. Journalism Studies 19: 1669–1688.

5.

Social Media Facts Sheet. (2020). Pew.Research Center.

6.

Reuters Institute Digital News Report 2019.

7.

Syvertsen, T. (2004). Between Broadcasters and Their Publics Citizens, Audiences, Customers and Players: A Conceptual Discussion of the Relationship, European Journal of Cultural Studies. London: SAGE Publications. Vol 7(3): 363 – 380.

8.

Marwick, A., Fontaine, C. and Boyd, D. (2017). “Nobody sees it, nobody gets mad”: social media, privacy and personal responsibility among low-SES youth. New Media & Society 3: 1–14.

9.

Keightley, E. and Downey, J. (2018). The intermediate time of news consumption. Journalism 19(1): 93–110

10.

Jay G. Blumler and Elihu Katz. (1974). The Uses of mass communications: current perspectives on gratifications research. Beverly Hills: Sage Publications.

11.

Wandebesch, H. (2000). Research note: A Captive Audience? The Media Use of Prisoners, European Journal of Communication. 15 (4): 529. – 544.

12.

Cho, Jaeho. (2011). The geography of political communication: Effects of regional variations in campaign advertising on citizen communication. Human Communication Research 37:434–462.

13.

Cieciuch, J., Davidov, E., et.al. (2019). How to obtain comparable measures for cross-national comparisons. In Cross-national comparative research – analytical strategies, results and explanations. Sonderheft Kölner Zeit

14.

Mak, AKY, and Song, A. O. (2019). Revisiting social-mediated crisis communication model: The Lancôme regenerative crisis after the Hong Kong Umbrella Movement. Public Relations Review 45(4): 101812.