Darba spēka brīvā kustība un migrācijas tiesības mūsdienu Eiropā

Sniedz pārskatu par ES tiesiskās sistēmas pamatiem, tās raksturu un galvenajiem principiem. Tiks analizēti ES dibināšanas līgumi, īpaši Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību, kā arī to nozīme ES kompetenču, institucionālās struktūras un tiesību avotu noteikšanā. Papildus tiks aplūkoti ES tiesību pamatprincipi, tostarp tiešo iedarbību un pārākumu, kā arī Eiropas Savienības tiesas lomu šo principu attīstībā. Īpaša uzmanība pievērsta iekšējā tirgus konstitucionālajai struktūrai kā ES integrācijas pamatam un četru pamatbrīvību nozīmei.

Zināšanas:

1. izprot Eiropas Savienības tiesību sistēmas uzbūvi, tās raksturu un tiesību avotu hierarhiju;
2. pārzina ES dibināšanas līgumu (LES un LESD) nozīmi kompetenču sadalījumā un institucionālajā struktūrā;
3. zina ES tiesību pamatprincipus (tiešā iedarbība, pārākums, lojālas sadarbības princips u.c.) un to nozīmi judikatūrā;
4. izprot iekšējā tirgus konstitucionālo nozīmi un četru pamatbrīvību sistēmisko lomu.

Prasmes:

1. analizēt un interpretēt ES primārās tiesību normas;
2. identificēt kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm konkrētās situācijās;
3. piemērot ES tiesību pamatprincipus juridiskā argumentācijā;
4. skaidrot iekšējā tirgus mehānisma darbību un tā ietekmi uz dalībvalstu regulējumu.

Kompetence: students spēj patstāvīgi un sistemātiski izvērtēt ES tiesību piemērošanu nacionālajā tiesību sistēmā, analizējot kompetenču sadalījumu, institucionālo struktūru un iekšējā tirgus pamatprincipu ietekmi uz dalībvalstu normatīvo regulējumu.

Tiks analizēti darba spēka brīvās kustības teorētiskie un normatīvie pamati Eiropas Savienības tiesībās, aplūkojot tās attīstību no iekšējā tirgus ekonomiskās brīvības līdz plašākai pamattiesību dimensijai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta vienlīdzīgas attieksmes principam, netiešās diskriminācijas aizliegumam, brīvības ierobežojumu pamatiem (sabiedriskā kārtība, drošība, veselība) un proporcionalitātes principa piemērošanai. Lekcija ietver judikatūras analīzi un doktrinālu diskusiju par brīvās kustības attīstības tendencēm un tās ietekmi uz dalībvalstu normatīvo regulējumu.

Zināšanas:

1. izprot darba spēka brīvās kustības tiesisko pamatu ES primārajās un sekundārajās tiesībās;
2. pārzina darba ņēmēja jēdziena attīstību ES tiesas judikatūrā;
3. zina brīvības ierobežojumu tiesiskos pamatus un to interpretāciju.

Prasmes:

1. analizēt un interpretēt ES tiesību normas un judikatūru darba mobilitātes jomā;
2. identificēt diskriminācijas un ierobežojumu elementus konkrētās situācijās;
3. piemērot proporcionalitātes principu juridiskā izvērtējumā.

Kompetence: Students spēj patstāvīgi un argumentēti izvērtēt darba spēka brīvās kustības piemērošanu konkrētās tiesiskās situācijās, analizējot ES un dalībvalstu kompetenču sadalījumu un nodrošinot pamattiesību ievērošanu.

Tiks analizēta darba spēka brīvās kustības vieta ES iekšējā tirgus sistēmā un tās mijiedarbība ar pārējām pamatbrīvībām – pakalpojumu sniegšanas brīvību, uzņēmējdarbības brīvību un kapitāla brīvu apriti. Tiek aplūkotas šo brīvību robežas, savstarpējā pārklāšanās un nošķiršanas kritēriji ES tiesas judikatūrā, kā arī izvērtēta to funkcionālā nozīme iekšējā tirgus efektīvā darbībā. Īpaša uzmanība pievērsta juridiskajai kvalifikācijai pārrobežu situācijās un konkurējošo brīvību piemērošanas problemātikai.

Zināšanas:

1. izprot četru pamatbrīvību sistēmisko uzbūvi un to savstarpējās attiecības;
2. pārzina darba spēka brīvības nošķiršanas kritērijus no pakalpojumu sniegšanas un uzņēmējdarbības brīvības;
3. zina ES tiesas pieeju konkurējošo brīvību interpretācijai.

Prasmes:

1. kvalificēt pārrobežu situācijas atbilstoši konkrētajai pamatbrīvībai;
2. analizēt brīvību savstarpējās pārklāšanās gadījumus;
3. argumentēti pamatot konkrētas brīvības piemērojamību, balstoties primārajās tiesībās un judikatūrā.

Kompetence: students spēj sistemātiski un argumentēti izvērtēt iekšējā tirgus pamatbrīvību piemērošanu kompleksās pārrobežu situācijās, nodrošinot konsekventu ES tiesību interpretāciju un kompetenču ievērošanu.

Tiek analizēta veselības aprūpes personāla mobilitāte Eiropas Savienībā brīvas darbaspēka kustības ietvaros, izvērtējot tās juridiskos, institucionālos un sociālekonomiskos aspektus. Īpaša uzmanība pievērsta profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, dalībvalstu kompetencei veselības aprūpes organizēšanā, kā arī ārstu un medicīnas personāla migrācijas ietekmei uz veselības sistēmu ilgtspēju. Tiek apspriests līdzsvars starp iekšējā tirgus brīvībām un sabiedrības interešu aizsardzību.

Zināšanas:

1. izprot ES tiesisko regulējumu darba spēka brīvās kustības un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā;
2. pārzina dalībvalstu kompetences robežas veselības aprūpes organizēšanā;
3. zina galvenos izaicinājumus, kas saistīti ar medicīnas personāla migrāciju ES.

Prasmes:

1. analizēt veselības aprūpes personāla mobilitātes juridiskos aspektus;
2. izvērtēt migrācijas ietekmi uz izcelsmes un galamērķa valstīm;
3. argumentēti pamatot līdzsvara nepieciešamību starp brīvu kustību un sabiedrības interešu aizsardzību.

Kompetence: students spēj sistemātiski izvērtēt cilvēkresursu mobilitātes ietekmi veselības aprūpes nozarē, integrējot ES tiesību regulējumu ar dalībvalstu politikas un sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem.

Tiks analizēta darba spēka brīvās kustības vieta ES iekšējā tirgus sistēmā un tās mijiedarbība ar pārējām pamatbrīvībām – pakalpojumu sniegšanas brīvību, uzņēmējdarbības brīvību un kapitāla brīvu apriti. Tiek aplūkotas šo brīvību robežas, savstarpējā pārklāšanās un nošķiršanas kritēriji ES tiesas judikatūrā, kā arī izvērtēta to funkcionālā nozīme iekšējā tirgus efektīvā darbībā. Īpaša uzmanība pievērsta juridiskajai kvalifikācijai pārrobežu situācijās un konkurējošo brīvību piemērošanas problemātikai.

Zināšanas:

1. izprot četru pamatbrīvību sistēmisko uzbūvi un to savstarpējās attiecības;
2. pārzina darba spēka brīvības nošķiršanas kritērijus no pakalpojumu sniegšanas un uzņēmējdarbības brīvības;
3. zina ES tiesas pieeju konkurējošo brīvību interpretācijai.

Prasmes:

1. kvalificēt pārrobežu situācijas atbilstoši konkrētajai pamatbrīvībai;
2. analizēt brīvību savstarpējās pārklāšanās gadījumus;
3. argumentēti pamatot konkrētas brīvības piemērojamību, balstoties primārajās tiesībās un judikatūrā.

Kompetence: students spēj sistemātiski un argumentēti izvērtēt iekšējā tirgus pamatbrīvību piemērošanu kompleksās pārrobežu situācijās, nodrošinot konsekventu ES tiesību interpretāciju un kompetenču ievērošanu.

Tiek analizēta veselības aprūpes personāla mobilitāte Eiropas Savienībā brīvas darbaspēka kustības ietvaros, izvērtējot tās juridiskos, institucionālos un sociālekonomiskos aspektus. Īpaša uzmanība pievērsta profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, dalībvalstu kompetencei veselības aprūpes organizēšanā, kā arī ārstu un medicīnas personāla migrācijas ietekmei uz veselības sistēmu ilgtspēju. Tiek apspriests līdzsvars starp iekšējā tirgus brīvībām un sabiedrības interešu aizsardzību.

Zināšanas:

1. izprot ES tiesisko regulējumu darba spēka brīvās kustības un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā;
2. pārzina dalībvalstu kompetences robežas veselības aprūpes organizēšanā;
3. zina galvenos izaicinājumus, kas saistīti ar medicīnas personāla migrāciju ES.

Prasmes:

1. analizēt veselības aprūpes personāla mobilitātes juridiskos aspektus;
2. izvērtēt migrācijas ietekmi uz izcelsmes un galamērķa valstīm;
3. argumentēti pamatot līdzsvara nepieciešamību starp brīvu kustību un sabiedrības interešu aizsardzību.

Kompetence: students spēj sistemātiski izvērtēt cilvēkresursu mobilitātes ietekmi veselības aprūpes nozarē, integrējot ES tiesību regulējumu ar dalībvalstu politikas un sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem.

Tiks analizēts darbaspēka mobilitātes tiesiskais regulējums ES, izvērtējot primāro un sekundāro tiesību normas, kā arī politikas dokumentus un institucionālos mehānismus. Tiek aplūkotas aktuālās problēmas ES līmenī, tostarp darbaspēka trūkums, mobilitātes šķēršļi, sociālais dempings, darba tirgus segmentācija un Eiropas Darba iestādes (ELA) loma pārrobežu sadarbībā. Īpaša uzmanība pievērsta normu praktiskajai piemērošanai un to ietekmei uz dalībvalstu darba tirgiem.

Zināšanas:

1. izprot ES tiesisko regulējumu darbaspēka mobilitātes jomā;
2. pārzina galvenos politikas instrumentus un institucionālos mehānismus;
3. zina aktuālās problēmas un izaicinājumus ES darba tirgū.

Prasmes:

1. analizēt ES tiesību un politikas dokumentu savstarpējo mijiedarbību;
2. identificēt mobilitātes juridiskos un praktiskos šķēršļus;
3. argumentēti izvērtēt regulējuma efektivitāti konkrētās situācijās.

Kompetence: students spēj kritiski un sistemātiski izvērtēt darbaspēka mobilitātes regulējuma attīstību un tā ietekmi ES un dalībvalstu līmenī, integrējot juridiskos un politikas aspektus.

Tiks analizēti sociālās drošības sistēmu koordinācijas principi Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu situācijām un darba ņēmēju mobilitātei. Tiek aplūkoti vienlīdzīgas attieksmes, vienas piemērojamās likumdošanas, apdrošināšanas periodu summēšanas un pabalstu eksportējamības principi, kā arī ES Tiesas judikatūra par piekļuvi sociālajiem pabalstiem. Lekcija ietver diskusiju par līdzsvaru starp brīvas kustības principu un dalībvalstu sociālās drošības sistēmu ilgtspēju.

Zināšanas:

1. izprot sociālās drošības sistēmu koordinācijas mehānismu ES līmenī;
2. pārzina galvenos koordinācijas principus un to piemērošanas nosacījumus;
3. zina aktuālās judikatūras tendences piekļuves sociālajiem pabalstiem jomā.

Prasmes:

1. analizēt pārrobežu situācijas sociālās drošības jomā;
2. interpretēt piemērojamos ES regulējumus un judikatūru;
3. izvērtēt vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu konkrētos gadījumos.

Kompetence: students spēj sistemātiski un argumentēti izvērtēt sociālās drošības koordinācijas piemērošanu mobilitātes situācijās, nodrošinot līdzsvaru starp ES brīvībām un dalībvalstu sociālās aizsardzības interesēm.

Tiks analizēts ārvalstnieku un trešo valstu pilsoņu nodarbinātības tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā. Tiek aplūkots uzturēšanās un darba atļauju tiesiskais pamats, ES kopējās migrācijas politikas instrumenti (piemēram, augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste), kā arī dalībvalstu kompetence darba tirgus regulēšanā. Īpaša uzmanība pievērsta uzraudzības mehānismiem, nelegālās nodarbinātības novēršanai un darba ekspluatācijas riskiem.

Zināšanas:

1. izprot trešo valstu pilsoņu nodarbinātības tiesisko regulējumu ES un Latvijā;
2. pārzina uzturēšanās un darba atļauju veidus un piešķiršanas nosacījumus;
3. zina uzraudzības mehānismus un atbildību pārkāpumu gadījumā.

Prasmes:

1. analizēt ārvalstnieku nodarbinātības tiesisko pamatu konkrētās situācijās;
2. identificēt iespējamos tiesiskos riskus un pārkāpumus;
3. piemērot ES un nacionālo regulējumu pārrobežu nodarbinātības gadījumos.

Kompetence: students spēj patstāvīgi un argumentēti izvērtēt ārvalstnieku nodarbinātības tiesiskumu, integrējot ES un nacionālās tiesību normas, kā arī nodrošinot pamattiesību un darba aizsardzības principu ievērošanu.

Tiks analizēts darbinieku norīkošanas tiesiskais regulējums Eiropas Savienībā un tā piemērošana pārrobežu nodarbinātības situācijās. Tiek aplūkoti minimālie nodarbinātības standarti, uzņemošās valsts kontroles tiesības, administratīvās sadarbības mehānismi, kā arī sociālās drošības piemērošanas jautājumi. Īpaša uzmanība pievērsta pārkāpumu novēršanai, sociālā dempinga riskam un efektīvai uzraudzībai dalībvalstu starpā.

Zināšanas:

1. izprot darbinieku norīkošanas tiesisko regulējumu ES līmenī;
2. pārzina uzraudzības un kontroles mehānismus pārrobežu nodarbinātībā;
3. zina sociālās drošības un minimālo darba standartu piemērošanas principus.

Prasmes:

1. analizēt norīkošanas situācijas un noteikt piemērojamo tiesību režīmu;
2. identificēt iespējamos pārkāpumus un uzraudzības problēmas;
3. argumentēti izvērtēt dalībvalstu kompetenci un sadarbības mehānismus.

Kompetence: students spēj sistemātiski un juridiski pamatoti izvērtēt darbinieku norīkošanas tiesiskumu un uzraudzības efektivitāti pārrobežu situācijās, nodrošinot līdzsvaru starp iekšējā tirgus brīvībām un darba ņēmēju aizsardzību.

Tiks analizēts darbaspēka mobilitātes tiesiskais regulējums ES, izvērtējot primāro un sekundāro tiesību normas, kā arī politikas dokumentus un institucionālos mehānismus. Tiek aplūkotas aktuālās problēmas ES līmenī, tostarp darbaspēka trūkums, mobilitātes šķēršļi, sociālais dempings, darba tirgus segmentācija un Eiropas Darba iestādes (ELA) loma pārrobežu sadarbībā. Īpaša uzmanība pievērsta normu praktiskajai piemērošanai un to ietekmei uz dalībvalstu darba tirgiem.

Zināšanas:

1. izprot ES tiesisko regulējumu darbaspēka mobilitātes jomā;
2. pārzina galvenos politikas instrumentus un institucionālos mehānismus;
3. zina aktuālās problēmas un izaicinājumus ES darba tirgū.

Prasmes:

1. analizēt ES tiesību un politikas dokumentu savstarpējo mijiedarbību;
2. identificēt mobilitātes juridiskos un praktiskos šķēršļus;
3. argumentēti izvērtēt regulējuma efektivitāti konkrētās situācijās.

Kompetence: students spēj kritiski un sistemātiski izvērtēt darbaspēka mobilitātes regulējuma attīstību un tā ietekmi ES un dalībvalstu līmenī, integrējot juridiskos un politikas aspektus.

Tiks analizēts ārvalstnieku un trešo valstu pilsoņu nodarbinātības tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā. Tiek aplūkots uzturēšanās un darba atļauju tiesiskais pamats, ES kopējās migrācijas politikas instrumenti (piemēram, augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste), kā arī dalībvalstu kompetence darba tirgus regulēšanā. Īpaša uzmanība pievērsta uzraudzības mehānismiem, nelegālās nodarbinātības novēršanai un darba ekspluatācijas riskiem.

Zināšanas:

1. izprot trešo valstu pilsoņu nodarbinātības tiesisko regulējumu ES un Latvijā;
2. pārzina uzturēšanās un darba atļauju veidus un piešķiršanas nosacījumus;
3. zina uzraudzības mehānismus un atbildību pārkāpumu gadījumā.

Prasmes:

1. analizēt ārvalstnieku nodarbinātības tiesisko pamatu konkrētās situācijās;
2. identificēt iespējamos tiesiskos riskus un pārkāpumus;
3. piemērot ES un nacionālo regulējumu pārrobežu nodarbinātības gadījumos.

Kompetence: students spēj patstāvīgi un argumentēti izvērtēt ārvalstnieku nodarbinātības tiesiskumu, integrējot ES un nacionālās tiesību normas, kā arī nodrošinot pamattiesību un darba aizsardzības principu ievērošanu.

Tiks analizēts darbinieku norīkošanas tiesiskais regulējums Eiropas Savienībā un tā piemērošana pārrobežu nodarbinātības situācijās. Tiek aplūkoti minimālie nodarbinātības standarti, uzņemošās valsts kontroles tiesības, administratīvās sadarbības mehānismi, kā arī sociālās drošības piemērošanas jautājumi. Īpaša uzmanība pievērsta pārkāpumu novēršanai, sociālā dempinga riskam un efektīvai uzraudzībai dalībvalstu starpā.

Zināšanas:

1. izprot darbinieku norīkošanas tiesisko regulējumu ES līmenī;
2. pārzina uzraudzības un kontroles mehānismus pārrobežu nodarbinātībā;
3. zina sociālās drošības un minimālo darba standartu piemērošanas principus.

Prasmes:

1. analizēt norīkošanas situācijas un noteikt piemērojamo tiesību režīmu;
2. identificēt iespējamos pārkāpumus un uzraudzības problēmas;
3. argumentēti izvērtēt dalībvalstu kompetenci un sadarbības mehānismus.

Kompetence: students spēj sistemātiski un juridiski pamatoti izvērtēt darbinieku norīkošanas tiesiskumu un uzraudzības efektivitāti pārrobežu situācijās, nodrošinot līdzsvaru starp iekšējā tirgus brīvībām un darba ņēmēju aizsardzību.

Tiks analizēta migrācijas kontroles tiesiskā sistēma un policijas kompetence tās īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot pamattiesību aizsardzībai. Tiek aplūkots nacionālais un Eiropas Savienības regulējums attiecībā uz personu uzturēšanās kontroli, aizturēšanu, izraidīšanu un starptautiskās aizsardzības procedūrām. Tiek izvērtēts proporcionalitātes princips, tiesības uz brīvību, privātās dzīves neaizskaramību un efektīvu tiesisko aizsardzību, kā arī līdzsvars starp valsts drošības interesēm un cilvēktiesību ievērošanu.

Zināšanas:

1. izprot migrācijas kontroles tiesisko regulējumu ES un nacionālajā līmenī;
2. pārzina policijas kompetences robežas migrācijas jomā;
3. zina pamattiesību aizsardzības principus migrācijas procedūrās.

Prasmes:

1. analizēt migrācijas kontroles pasākumu tiesiskumu;
2. piemērot proporcionalitātes un pamattiesību aizsardzības principus konkrētās situācijās;
3. identificēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumu riskus.

Kompetence: spēj juridiski pamatoti izvērtēt migrācijas kontroles pasākumu atbilstību ES un nacionālajām tiesībām, nodrošinot līdzsvaru starp valsts drošības interesēm un pamattiesību aizsardzību.

Tiks analizēta darba spēka brīvās kustības ietekme uz policijas funkcijām un sabiedriskās drošības nodrošināšanu Eiropas Savienībā. Tiek aplūkots brīvas kustības un sabiedriskās kārtības, drošības un valsts aizsardzības interešu līdzsvars, kā arī ierobežojumu piemērošanas tiesiskais pamats. Īpaša uzmanība pievērsta ES Tiesas judikatūrai par sabiedriskās kārtības un drošības izņēmumiem, kā arī policijas rīcības proporcionalitātei pārrobežu situācijās.

Zināšanas:

1. izprot darba spēka brīvās kustības ierobežojumu tiesisko pamatu sabiedriskās drošības kontekstā;
2. pārzina policijas kompetences robežas ES tiesību tvērumā;
3. zina ES tiesas pieeju sabiedriskās kārtības un drošības izņēmumu interpretācijai.

Prasmes:

1. analizēt policijas darbību atbilstību ES tiesībām;
2. piemērot proporcionalitātes principu drošības pasākumu izvērtēšanā;
3. juridiski kvalificēt situācijas, kurās iespējams ierobežot brīvu kustību.

Kompetence: students spēj argumentēti izvērtēt darba spēka brīvās kustības un sabiedriskās drošības interešu līdzsvaru, nodrošinot ES tiesību un pamattiesību principu ievērošanu policijas darbībā.

Tiks analizēta migrācijas kontroles tiesiskā sistēma un policijas kompetence tās īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot pamattiesību aizsardzībai. Tiek aplūkots nacionālais un Eiropas Savienības regulējums attiecībā uz personu uzturēšanās kontroli, aizturēšanu, izraidīšanu un starptautiskās aizsardzības procedūrām. Tiek izvērtēts proporcionalitātes princips, tiesības uz brīvību, privātās dzīves neaizskaramību un efektīvu tiesisko aizsardzību, kā arī līdzsvars starp valsts drošības interesēm un cilvēktiesību ievērošanu.

Zināšanas:

1. izprot migrācijas kontroles tiesisko regulējumu ES un nacionālajā līmenī;
2. pārzina policijas kompetences robežas migrācijas jomā;
3. zina pamattiesību aizsardzības principus migrācijas procedūrās.

Prasmes:

1. analizēt migrācijas kontroles pasākumu tiesiskumu;
2. piemērot proporcionalitātes un pamattiesību aizsardzības principus konkrētās situācijās;
3. identificēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumu riskus.

Kompetence: spēj juridiski pamatoti izvērtēt migrācijas kontroles pasākumu atbilstību ES un nacionālajām tiesībām, nodrošinot līdzsvaru starp valsts drošības interesēm un pamattiesību aizsardzību.

Tiks analizēta darba spēka brīvās kustības ietekme uz policijas funkcijām un sabiedriskās drošības nodrošināšanu Eiropas Savienībā. Tiek aplūkots brīvas kustības un sabiedriskās kārtības, drošības un valsts aizsardzības interešu līdzsvars, kā arī ierobežojumu piemērošanas tiesiskais pamats. Īpaša uzmanība pievērsta ES Tiesas judikatūrai par sabiedriskās kārtības un drošības izņēmumiem, kā arī policijas rīcības proporcionalitātei pārrobežu situācijās.

Zināšanas:

1. izprot darba spēka brīvās kustības ierobežojumu tiesisko pamatu sabiedriskās drošības kontekstā;
2. pārzina policijas kompetences robežas ES tiesību tvērumā;
3. zina ES tiesas pieeju sabiedriskās kārtības un drošības izņēmumu interpretācijai.

Prasmes:

1. analizēt policijas darbību atbilstību ES tiesībām;
2. piemērot proporcionalitātes principu drošības pasākumu izvērtēšanā;
3. juridiski kvalificēt situācijas, kurās iespējams ierobežot brīvu kustību.

Kompetence: students spēj argumentēti izvērtēt darba spēka brīvās kustības un sabiedriskās drošības interešu līdzsvaru, nodrošinot ES tiesību un pamattiesību principu ievērošanu policijas darbībā.

Tiks analizēta ES tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra darba mobilitātes un migrācijas tiesību jomā, izvērtējot tās savstarpējo mijiedarbību un ietekmi uz dalībvalstu tiesību sistēmām. Tiek aplūkoti nozīmīgākie spriedumi par darba ņēmēja jēdzienu, vienlīdzīgas attieksmes principu, brīvas kustības ierobežojumiem, izraidīšanu, aizturēšanu, kā arī tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi un efektīvu tiesisko aizsardzību.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta proporcionalitātes principam, pamattiesību aizsardzības standartiem un abu tiesu judikatūras savstarpējai ietekmei migrācijas kontroles un darba mobilitātes jautājumos.

Zināšanas:

1. pārzina nozīmīgāko ES Tiesas un ECT judikatūru darba mobilitātes un migrācijas jomā;
2. izprot abu tiesu kompetenču atšķirības un mijiedarbību;
3. zina pamattiesību aizsardzības standartus un to attīstību judikatūrā.

Prasmes:

1. analizēt un salīdzināt ES Tiesas un ECT spriedumus;
2. identificēt judikatūrā nostiprinātos tiesību principus;
3. piemērot abu tiesu atziņas konkrētu juridisku situāciju izvērtēšanā.

Kompetence: students spēj sistemātiski un argumentēti izmantot ES Tiesas un ECT judikatūru darba mobilitātes un migrācijas tiesību jautājumu risināšanā, nodrošinot pamattiesību aizsardzību un konsekventu tiesību interpretāciju nacionālajā līmenī.

Tiks analizēts profesionālo kvalifikāciju atzīšanas tiesiskais regulējums Eiropas Savienībā un tā nozīme regulēto profesiju mobilitātē. Tiek aplūkoti automātiskās atzīšanas mehānismi, vispārējā atzīšanas sistēma, kompensējošie pasākumi, kā arī dalībvalstu tiesības noteikt profesionālās prasības. Īpaša uzmanība pievērsta proporcionalitātes principam, mobilitātes šķēršļiem un ES Tiesas judikatūrai par profesionālās piekļuves ierobežojumiem.

Zināšanas:

1. izprot profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmu ES;
2. pārzina regulēto profesiju tiesisko regulējumu un dalībvalstu kompetences robežas;
3. zina galvenās judikatūras tendences šajā jomā.

Prasmes:

1. analizēt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas nosacījumus konkrētās situācijās;
2. identificēt mobilitātes šķēršļus un to tiesisko pamatojumu;
3. piemērot proporcionalitātes principu profesionālās piekļuves ierobežojumu izvērtēšanā.

Kompetence: spēj sistemātiski un juridiski pamatoti izvērtēt regulēto profesiju mobilitāti ES, nodrošinot līdzsvaru starp iekšējā tirgus brīvībām un dalībvalstu leģitīmajām regulatīvajām interesēm.

Tiks analizēta ES tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra darba mobilitātes un migrācijas tiesību jomā, izvērtējot tās savstarpējo mijiedarbību un ietekmi uz dalībvalstu tiesību sistēmām. Tiek aplūkoti nozīmīgākie spriedumi par darba ņēmēja jēdzienu, vienlīdzīgas attieksmes principu, brīvas kustības ierobežojumiem, izraidīšanu, aizturēšanu, kā arī tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi un efektīvu tiesisko aizsardzību.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta proporcionalitātes principam, pamattiesību aizsardzības standartiem un abu tiesu judikatūras savstarpējai ietekmei migrācijas kontroles un darba mobilitātes jautājumos.

Zināšanas:

1. pārzina nozīmīgāko ES Tiesas un ECT judikatūru darba mobilitātes un migrācijas jomā;
2. izprot abu tiesu kompetenču atšķirības un mijiedarbību;
3. zina pamattiesību aizsardzības standartus un to attīstību judikatūrā.

Prasmes:

1. analizēt un salīdzināt ES Tiesas un ECT spriedumus;
2. identificēt judikatūrā nostiprinātos tiesību principus;
3. piemērot abu tiesu atziņas konkrētu juridisku situāciju izvērtēšanā.

Kompetence: students spēj sistemātiski un argumentēti izmantot ES Tiesas un ECT judikatūru darba mobilitātes un migrācijas tiesību jautājumu risināšanā, nodrošinot pamattiesību aizsardzību un konsekventu tiesību interpretāciju nacionālajā līmenī.

Zināšanas:

1. ES primāro tiesību regulējumu par nediskrimināciju (Līgums par Eiropas Savienības darbību 18., 45. pants, ES Pamattiesību harta);
2. Vienlīdzīgas attieksmes principa saturu un attīstību ES tiesībās;
3. Tiešās un netiešās diskriminācijas jēdzienu, kā arī attaisnojuma mehānismus;
4. Svarīgākos ES tiesas un ECT spriedumus darba mobilitātes un diskriminācijas jomā.

Prasmes:

1. Analizēt situācijas, kurās iespējama diskriminācija pēc pilsonības vai citas aizliegtas pazīmes;
2. Atšķirt tiešo un netiešo diskrimināciju praksē;
3. Salīdzināt ES tiesisko regulējumu ar Latvijas normatīvo regulējumu;
4. Sagatavot juridiski argumentētu viedokli par vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumiem nodarbinātībā.

Kompetence:

1. Patstāvīgi identificēt un izvērtēt diskriminācijas riskus darba tirgū pārrobežu situācijās;
2. Argumentēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu publiskajā un privātajā sektorā;
3. Pieņemt juridiski pamatotus lēmumus sarežģītās starptautiskās nodarbinātības situācijās.

Zināšanas:

1. ES primāro tiesību regulējumu par nediskrimināciju (Līgums par Eiropas Savienības darbību 18., 45. pants, ES Pamattiesību harta);
2. Vienlīdzīgas attieksmes principa saturu un attīstību ES tiesībās;
3. Tiešās un netiešās diskriminācijas jēdzienu, kā arī attaisnojuma mehānismus;
4. Svarīgākos ES tiesas un ECT spriedumus darba mobilitātes un diskriminācijas jomā.

Prasmes:

1. Analizēt situācijas, kurās iespējama diskriminācija pēc pilsonības vai citas aizliegtas pazīmes;
2. Atšķirt tiešo un netiešo diskrimināciju praksē;
3. Salīdzināt ES tiesisko regulējumu ar Latvijas normatīvo regulējumu;
4. Sagatavot juridiski argumentētu viedokli par vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumiem nodarbinātībā.

Kompetence:

1. Patstāvīgi identificēt un izvērtēt diskriminācijas riskus darba tirgū pārrobežu situācijās;
2. Argumentēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu publiskajā un privātajā sektorā;
3. Pieņemt juridiski pamatotus lēmumus sarežģītās starptautiskās nodarbinātības situācijās.

Tiks analizēta ES tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra darba mobilitātes un migrācijas tiesību jomā, izvērtējot tās savstarpējo mijiedarbību un ietekmi uz dalībvalstu tiesību sistēmām. Tiek aplūkoti nozīmīgākie spriedumi par darba ņēmēja jēdzienu, vienlīdzīgas attieksmes principu, brīvas kustības ierobežojumiem, izraidīšanu, aizturēšanu, kā arī tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi un efektīvu tiesisko aizsardzību.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta proporcionalitātes principam, pamattiesību aizsardzības standartiem un abu tiesu judikatūras savstarpējai ietekmei migrācijas kontroles un darba mobilitātes jautājumos.

Zināšanas:

1. pārzina nozīmīgāko ES Tiesas un ECT judikatūru darba mobilitātes un migrācijas jomā;
2. izprot abu tiesu kompetenču atšķirības un mijiedarbību;
3. zina pamattiesību aizsardzības standartus un to attīstību judikatūrā.

Prasmes:

1. analizēt un salīdzināt ES Tiesas un ECT spriedumus;
2. identificēt judikatūrā nostiprinātos tiesību principus;
3. piemērot abu tiesu atziņas konkrētu juridisku situāciju izvērtēšanā.

Kompetence: students spēj sistemātiski un argumentēti izmantot ES Tiesas un ECT judikatūru darba mobilitātes un migrācijas tiesību jautājumu risināšanā, nodrošinot pamattiesību aizsardzību un konsekventu tiesību interpretāciju nacionālajā līmenī.

Zināšanas:

1. ES primāro tiesību regulējumu par nediskrimināciju (Līgums par Eiropas Savienības darbību 18., 45. pants, ES Pamattiesību harta);
2. Vienlīdzīgas attieksmes principa saturu un attīstību ES tiesībās;
3. Tiešās un netiešās diskriminācijas jēdzienu, kā arī attaisnojuma mehānismus;
4. Svarīgākos ES tiesas un ECT spriedumus darba mobilitātes un diskriminācijas jomā.

Prasmes:

1. Analizēt situācijas, kurās iespējama diskriminācija pēc pilsonības vai citas aizliegtas pazīmes;
2. Atšķirt tiešo un netiešo diskrimināciju praksē;
3. Salīdzināt ES tiesisko regulējumu ar Latvijas normatīvo regulējumu;
4. Sagatavot juridiski argumentētu viedokli par vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumiem nodarbinātībā.

Kompetence:

1. Patstāvīgi identificēt un izvērtēt diskriminācijas riskus darba tirgū pārrobežu situācijās;
2. Argumentēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu publiskajā un privātajā sektorā;
3. Pieņemt juridiski pamatotus lēmumus sarežģītās starptautiskās nodarbinātības situācijās.

Zināšanas:

1. Digitālās mobilitātes jēdzienu un tās nosķiršana no klasiskās fiziskās darba ņēmēju (darbinieku) pārvietošanās;
2. Attālinātā darba vietu ES iekšējā tirgū (darba ņēmēju (darbinieku brīvā kustība vai pakalpojumu sniegšanas brīvība);
3. Platformu ekonomikas un pašnodarbinātības tiesisko regulējumu ES;
4. Jaunākās ES iniciatīvas attiecībā uz pārrobežu attālināti strādājošām personām un platformu darbiniekiem.

Prasmes:

1. Noteikt (izvērtēt) pārrobežu attālinātā darba tiesisko statusu, izvērtējot, vai attiecības kvalificējamas kā darba tiesiskās attiecības, pašnodarbinātība vai pakalpojumu sniegšana ES iekšējā tirgus ietvaros;
2. Analizēt, kura dalībvalsts tiesības piemērojamas konkrētā situācijā;
3. Atšķirt darba līgumu no pakalpojuma līguma platformu ekonomikas kontekstā.

Kompetence:

1. Patstāvīgi analizēt un strukturēt sarežģītas pārrobežu nodarbinātības situācijas digitālajā vidē;
2. Izvērtēt, kā digitālās nodarbinātības formas (platformu darbs, attālinātais darbs) ietekmē darba tiesību regulējuma piemērošanu un darbinieku aizsardzību;
3. Orientēties jauno nodarbinātības formu regulējuma attīstībā un prognozēt potenciālos tiesiskos riskus.