Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Baltkrievija starp Austrumiem un Rietumiem
Kursa kods
SZF_045
Zinātnes nozare
Politikas zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Politikas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Beāte Livdanska
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Sniegt zināšanas par Baltkrieviju, tās vēsturi, politiku, ekonomiku, kā arī ģeopolitikas ietekmi uz šiem aspektiem. Kursa mērķis ir atspoguļot savstarpējo mijiedarbību starp starptautisko, reģionālo un vietējo politiku, izmantojot Baltkrieviju un tās sarežģīto valstiskumu kā piemēru/līdzekli.
Priekšzināšanas
Vispārīgas zināšanas par starptautisko attiecību teorijām un metodēm, kā arī vispārējas zināšanas par Baltkrieviju un to aptverošo reģionu.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Izmantojot studiju kursā sniegtās zināšanas, studenti identificēs Baltkrievijas vēstures attīstības izaicinājumus līdz mūsdienām. Studenti raksturos Baltkrievijas iekšpolitisko problemātiku un priekšnoteikumus A. Lukašenko nākšanai pie varas Baltkrievijā. Studenti izskaidros Baltkrievijas ārpolitiskos izaicinājumus reģionālā un starptautiskā kontekstā, it sevišķi attiecību veidošanā ar ES un Krieviju. Analizēs Baltkrievijas nākotnes attīstības scenārijus un prognozēs Baltkrievijas iekšpolitisko un ārpolitisko vektoru attīstību nākotnes perspektīvā.
Prasmes
1.Studējošie lasīs un kritiski analizēs un izvērtēs studiju kursā piedāvātos informācijas avotus par Baltkrievijas vēsturi, iekšpolitiskajiem procesiem un to ietekmi uz valsts ārpolitiku un nākotnes attīstības scenārijiem. Studenti argumentēs un pamatos savu pozīciju konkrētos jautājumos par Baltkrievijas iekšpolitiku (piemēram, deviņdesmito gadu loma A. Lukašenko nākšanā pie varas) un ārpolitiku (piemēram, Baltkrievijas attiecības ar ES, Krieviju un ASV), kā arī vēstures attīstību (piemēram, kuros posmos un kā veidojusies baltkrievu nacionālā identitāte). Patstāvīgi rakstot esejas un referātu, studenti analizēs alternatīvus literatūras avotus un ievāks informāciju par atšķirīgiem viedokļiem konkrētās problēmas kontekstā, piedāvās risinājumus konkrētas rakstu darbā aplūkotās problēmas attīstībai, demonstrēs spēju patstāvīgi izdarīt secinājumus un modelēs jaunus Baltkrievijas iekšpolitikas un ārpolitikas attīstības scenārijus.
Kompetences
1.Studējošie argumentēs problēmas cēloņus (piemēram, A. Lukašenko varas pozīcijas nosaka izteikta varas struktūru personalizācija). Studējošie izskaidros Baltkrievijas iekšpolitiskos un ārpolitiskos procesus, balstoties vēsturiskā pieredzē. Studējošie demonstrēs pozīciju par savu viedokli konkrētā ar Baltkrievijas iekšpolitiku un/vai ārpolitiku saistītā jautājumā.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Moduļa ietvaros studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru, sagatavos divas esejas, referātu un prezentāciju.
Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus.
Eseju un referāta – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Studentiem jāiesniedz divas esejas par sevis izvēlētiem jautājumiem – vienu par tēmu, kas apskatīta no 2.-4. lekcijai/nodarbībai, un vienu par tēmu kas apskatīta no 5.-7. lekcijai/nodarbībai. Tēmas iepriekš jāsaskaņo ar kursa vadītāju.
Tehniskās prasības: 2000 vārdi (+/-10%), izņemot atsauces (zemsvītras); teksta formāts: Times New Roman 12; atsauču formāts: Chicago Manual of Style.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
10 balles
|
|
Apmeklējums – 10% Aktivitāte un sagatavotība nodarbību laikā – 30% Esejas – 20% Referāts – 40% |
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievija: vēstures krustcelēs
Apraksts
Anotācija: Lekcijas mērķis ir iepazīstināt studentus ar Baltkrievijas vēsturi līdz 20. gadsimtam. Lekcijā studenti iepazīstināti ar šādiem Baltkrievijas vēstures posmiem:
- Polacka;
- Lietava;
- Rutēnijas bīskapija;
- Zemju apvienošana;
- Baltkrievijas kā valsts idenitātes veidošanās.
Literatūra: Lubov Bazan. A History of Belarus. Glasgow Publications, United Kingdom, 2014, pp. 20-306.
Ainārs Lerhis, 2017. “The History of Belarus: Multiply Identities”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 11-19.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
20. gadsimts: PSRS sabrukums un neatkarīga Baltkrievija
Apraksts
Anotācija: Otrās lekcijas mērķis ir iepazīstināt studentus ar Baltkrievijas vēsturi 20. gs. Lekcijā galvenā uzmanība tiks pievērsta studentu zināšanām par Baltkrievijas neatkarības atjaunošanas gaitu PSRS sabrukuma kontekstā līdz 1994.gadam, kad par prezidentu kļuva Aleksandrs Lukašenko.
Literatūra: Lubov Bazan. A History of Belarus. Glasgow Publications, United Kingdom, 2014, pp. 316-346.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
A. Lukašenko nākšana pie varas: autoritāras valsts veidošanās
Apraksts
Anotācija: Lai skaidrotu mūsdienu Baltkrieviju un tās lomu starptautiskajā sistēmā, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm, īpaša uzmanība ir jāpievērš A. Lukašenko. Kas ir prezidents A. Lukašenko? Kā notika viņa nākšana pie varas 1994. gadā? Kādas pārmaiņas valsts politiskajā sistēmā ienesa tā laika jaunais prezidents? Kā veidota un uz kādiem pīlāriem pastāv Baltkrievijas iekšpolitiskā sistēma? Kāda ir A. Lukašenko veidotās ārpolitikas trajektorija un kāda loma tajā ir pašam A. Lukašenko?
Literatūra: Robert Coalson, “Flexible Stagnation: How Lukashenka has held on to Power For 25 Years in Belarus”, 20.07.2019. Radio Free Europe/ Radio Liberty, https://www.rferl.org/a/flexible-stagnation-how-lukashenka-has-held-on-to-power-for-25-years-in-belarus/30066472.html
Oleg Manev, Natalie Manayeva, Dzmitry Yuran. “More State than Nation: Lukashenko’s Belarus,” in Journal of International Affairs, Fall/Winter2011, Vol. 65 Issue 1, pp. 93-113.
House of Representatives of the National Assembly of the Republic of Belarus, “Constitution of the Republic of Belarus,” House of Representatives of the National Assembly of the Republic of Belarus, http://www.house.gov.by/en/constitution-of-the-republic-of-belarus-en/
Video:
“Обыкновенный президент (English subtitles),” Юрий Хащеватский, 1996, https://www.youtube.com/watch?v=gmb5ZMBItrE
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Varas personalizācija Lukašenko prezidentūrā: institūcijas, elites un sabiedrība
Apraksts
Anotācija: Lekcijas mēķis ir turpināt 3. lekcijā iesākto par A. Lukašenko autoritārisma nostiprināšanu valstī, šajā lekcijā īpašu uzmanību pievēršot varas personalizācijai, un tās atspoguļojumam vairākos līmeņos: institūcijās, elitē un sabiedrībā. Lekcija studentiem sniegs ieskatu A. Lukašenko veidotā un uzturētā režīma specifikā, dodot bāzi turpmākai analīzei.
Literatūra: Artyom Shraibman. “The House that Lukashenko Built: the Foundation, Evolution, and Future of the Belarus Regime.” Carnegie Moscow Center, April 2018, https://carnegieendowment.org/files/CP328_Shraibman_Belarus_FINAL.pdf
Artyom Shraibman, “Lukashenko and the Reformers,”28.07.2020, Carnegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/64194
Matthew Frearer. Belarus Under Lukashenka: Adaptive Authoritarianism. Routledge; 1st Edition (September 4, 2018), pp. 31-47; pp. 49-62; pp.
Konstantin Ash. “The election trap: the cycle of post-electoral repression and opposition fragmentation in Lukahsenko’s Belarus.” Democartization, Vol. 22. 2015. Issue 6. pp. 1030-1053. https://doi.org/10.1080/13510347.2014.899585
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievijas attiecības ar Krieviju: draudzība ar dažādiem mērķiem?
Apraksts
Anotācija: Šajā lekcijā tiks analizētas Baltkrievijas attiecības ar Krieviju. Studentiem tiks sniegts ieskats attiecību attīstībā kopš deviņdesmitajiem gadiem un B. Jeļcina laika līdz mūsdienām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta šo attiecību dinamikai, lūkojoties gan no Baltkrievijas interesēm un perspektīvas, gan – Krievijas. Šajā kontekstā tiks aplūkota ekonomisku attiecību mijiedarbība, militārā sadarbība, kā arī attiecību pamata pīlārs – līgums par Baltkrievijas un Krievijas savienību (the Treaty of the Union State) un tā ietekme uz abu valstu attiecību dinamiku. Tāpat lekcijā tiks sniegts ieskats Baltkrievijas un Krievijas attiecību dinamikas izmaiņās pēc 2014. gada Ukrainas konflikta.
Literatūra: Vitali Silitski, “Belarus and Russia: Comradeship-in-arms in Preempting Democracy” in “Political Trends in the New Eastern Europe: Ukraine and Belarus” (eds. A. Moshes and V. Silitski), 2007. pp. 02-08. https://www.jstor.org/stable/resrep11235
Anais Marin, “The Union State of Belarus and Russia: Myths and Realities of Political-Military Integration.” Vilnius Institute for Policy Analysis, 2020, https://vilniusinstitute.lt/wp-content/uploads/2020/06/Anais-Marin-Union-State-of-Belarus-and-Russia.pdf.
Artyom Shraibman, “A Brotherly Takeover: Could Russia Annex Belarus?” 29.01.2019, Cernegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/78226
Artyom Shraibman, “Oil Spoils the Russia- Belarus Romance,” 28.01.2020, Carnegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/80905.
“Building Belarus’ defense capacity is at odds with Russia’s interests,” 26.05.2020. Belarus Security Blog, https://bsblog.info/building-belarus-defense-capacity-is-at-odds-with-russias-interests/.
Māris Cepurītis, 2017. “Belarus Political Relations with Russia after the Annexation of Crimea”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 73-86.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Abpusēja sadarbības dilemma: Baltkrievijas un ES attiecības
Apraksts
Anotācija: Kopš neatkarības atjaunošanas un A.Lukašenko nākšanas pie varas, ieņemtais ārpolitikas kurss bija skaidrs: stiprināt attiecības ar Krieviju un saglabāt PSRS mantojumu. Šis apstāklis ir ietekmējis ES un Baltkrievijas sadarbību līdz pat mūsdienām. Lekcijā tiks aplūkota ES un Baltkrievijas attiecību problemātika, ietvari, kādā šī sadarbība tiek veicināta, ierobežojumi Baltkrievijas režīma iekšienē. Uzmanība tiks vērsta arī uz vairākiem attiecību stabilizācijas un atsaluma periodiem, akcentējot 2014. gada Ukrainas konflikta ietekmi uz Baltkrievijas ārpolitikas stratēģijas maiņu.
Nodarbības jautājumi: Kopš Lukašenko nākšanas pie varas 1994. gadā ārpolitiskais kurss ir bijis skaidrs: stiprināt attiecības ar Krieviju un saglabāt PSRS mantojumu. Tas ir ietekmējis ES un Baltkrievijas sadarbību. Šajā lekcijā tiks aplūkoti jautājumi par ES un Baltkrievijas attiecībām, ietvariem, kuros šī sadarbība darbojas, ierobežojumiem Baltkrievijas režīma ietvaros. Uzmanība tiks pievērsta arī vairākiem attiecību stabilizācijas un iesaldēšanas periodiem, uzsverot 2014.gada Ukrainas konflikta ietekmi uz Baltkrievijas ārpolitikas stratēģijas maiņu.
Literatūra: - “EU-Belarus Relations”, European Commision, European Neighbourhood Policy and Enlargement Negotiations, https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/neighbourhood/countries/belarus_en.
- Dzianis Melyantsou, 2017. “Belarus -EU Relations: Normalization 2.0”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 45-56.
- Artyom Shraibman, “Europe’s Last Dictator Comes in from the Cold,” 06.04.2020. Carnegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/63252
- Judy Dempsey, “The Kremlin Tries Charm to Counter E.U.” 05.08.2013. Carnegie Moscow Center, https://carnegieeurope.eu/2013/08/05/kremlin-tries-charm-to-counter-e.u-pub-52611.
- Yauheni Preiherman, “Belarus and the EU: Where Could Another Rapprochement Lead?” 27.01.2020. The Jamestown Foundation, https://jamestown.org/program/belarus-and-the-eu-where-could-another-rapprochement-lead/.
- Reid Standish, “Russia May Need to Say ‘Do Svidaniya’ to Belarus,” 30.01.2015, Foreign Policy, https://foreignpolicy.com/2015/01/30/russia-may-need-to-say-do-svidaniya-to-belarus/
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievija un starptautiskās organizācijas (EES, NVS, KDLO)
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiks analizētas Baltkrievijas attiecības ar dažādām starptautiskajām organizācijām, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, kāda ir šo organizāciju tiešā un pastarpinātā ietekme uz Baltkrievijas iekšējās un ārējās politikas izvēlēm.
Literatūra: - Mārcis Balodis, 2020. “Eurasian Economic Union: Numbers and Trends”, in The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0.. A. Kudors, J. Hermanis (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 109-124.
- “Here’s looking at EAEU #4: Belarus backs itself into trade corner,” 03.09.2020. Eurasianet, https://eurasianet.org/heres-looking-at-eaeu-4-belarus-backs-itself-into-trade-corner.
- Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Belarus, “Belarus and CIS countries and Georgia,” https://mfa.gov.by/en/bilateral/cis/
- A. V. Tihomirov, 2015. “Approaches of the Main Actors in the Development of CSTO after 2014 (Russia, Belarus, Kazakhstan), in “Collective Security Treaty Organization and Contingency Planning after 2014,” A.F. Douhan and A.V. Russakovich (eds.), The Geneva Centre for the Democratic Control of Armed Forces, pp. 35-60, https://www.dcaf.ch/sites/default/files/publications/documents/CSTO_ContingencyPlanningAfter2014_eng.pdf
- Siarhei Bohdan, “The World HandCOV’d: CSTO: in search of raisons d'être,” 29.06.2020, Minsk Dialogue, https://minskdialogue.by/en/research/opinions/the-world-handcov-d-csto-in-search-of-raisons-d-tre
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievijas attiecības ar ASV un Ķīnu: jaunu sabiedroto meklējumos?
Apraksts
Anotācija: Lukašenko ārpolitiskā stratēģija vērsta uz “manevrēšanu” starp dažādiem spēlētājiem, brīžos, kad attiecībās ar Krieviju notiek saspīlējumi. Šajā lekcijā uzmanība tiks pievērsta Baltkrievijas attiecībām ar Ķīnu un ASV, cenšoties rast atbildi uz jautājumu, kas ir šīs sadarbības pamatā: ekonomiski un politiski ieguvumi vai instruments sarunās ar Kremli.
Literatūra: - Temur Umarov, “In Belarus, China is Neither at Odds with Russia nor Wedded to Lukashenko,” 07.09.2020, Carnegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/82662
- Brian G. Carlson, ”Why China will support Russia in Belarus?” 31.08.2020. The Diplomat, https://thediplomat.com/2020/08/why-china-will-support-russia-in-belarus/
- Nicolas Bouchet, “The Wheel May be About to Turn (Again) in U.S. – Belarus Relations,” 08.06.2020, https://www.gmfus.org/blog/2020/08/06/wheel-may-be-about-turn-again-us-belarus-relations
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Polija, Ukraina un Baltijas valstis: sadarbības iespējas un ierobežojumi
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiks analizētas Baltkrievijas attiecības ar Poliju, Ukrainu un trim Baltijas valstīm, studentiem sniedzot plašāku ieskatu kā Baltkrievija veido attiecības ar relatīvi tuvām kaimiņvalstīm un kas ir šo attiecību lielākie izaicinājumi un iespējas.
Literatūra: - Petro Burkovsky, 2017. “Ukrainian-Belarusian Relations from 2014 and Beyond: Using Good Chances and Looking for Better Times”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 117-137.
- Andrei Yeliseyeu, 2017. “The Poland-Belarus Relathionship: Geopolitics Gave New Impetus, but no Breakthrough”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 159-170.
- Dzianis Melyantsou, “Belarus’s Relations With the Baltic States: Strategic Economic Links and Pragmatic Foreign Policy Calculations,” 29.05.2020. The Jamestown Foundation, https://jamestown.org/program/belaruss-relations-with-the-baltic-states-strategic-economic-links-and-pragmatic-foreign-policy-calculations/
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Koronavīrusa “Covid-19” izraisītās pandēmijas ietekme uz A. Lukašenko režīma stabilitāti un Baltkrievijas nākotni: quo vadis, Baltkrievija? TBD – ja zaudēta aktualitāte, tad noslēgumā cits aktuāls temats
Apraksts
Anotācija: 2020. gads Baltkrievijai ir bijis izaicinājumus pilns. Globālā pandēmija un A. Lukašenko lēmums to ignorēt, noveda pie saspringtām 6. termiņa prezidenta vēlēšanām un sarežģītas situācijas Baltkrievijas esošajai elitei. Lekcijā studenti tiks iepazīstināti ar krīzes ietekmi uz ekonomiku un A. Lukašenko sestā termiņa prezidenta amata vēlēšanām, aplūkojot Baltkrievijas potenciālos turpmākas attīstības scenārijus.
Literatūra: - Ryhor Astapenia, Anaïs Marin, “Belarusians Left Facing COVID-19 Alone”, 16.04.2020. Chatham House, https://www.chathamhouse.org/2020/04/belarusians-left-facing-covid-19-alone
- Artyom Shraibamn, “Coronavirus Inflames Russia-Belarus Quarrel,” 25.03.2020. The Carnegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/81361
- Mariya Sadouskaya – Komlach, “Who can replace Lukashenko in Belarus?” 26.08.2020. Politico, https://www.politico.eu/article/alexander-lukashenko-replacement-belarus/
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievija un dažādu varu vēsturiskā ietekme. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievija PSRS sastāvā un pēc tās sabrukuma: sekas. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievija PSRS sastāvā un pēc tās sabrukuma: sekas. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Lukašenko nākšana pie varas un iespējamie attīstības scenāriji. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pamata pīlāri uz kā balstās Baltkrievijā esošais režīms : institūcijas un Lukašenko ietekme uz tām. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Vai Baltkrievijas attiecībās ar Krieviju panākams “zelta vidusceļš”? Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Vai Baltkrievijas attiecībās ar Krieviju panākams “zelta vidusceļš”? Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Vai nepieciešama Baltkrievija un ES attiecību ietvara pārstrukturizēšana? Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievija un starptautiskās organizācijas: ieguvēja vai zaudētāja. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ķīnas un ASV ietekme uz Baltkrieviju. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ķīnas un ASV ietekme uz Baltkrieviju. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Polija, Ukraina un Baltijas valstis: sadarbības iespējas un ierobežojumi. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Globālās pandēmijas ietekme uz Baltkrieviju: vai tuvākā nākotnē ir iespējamas pārmaiņas? Diskusija un prezentācijas
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
46 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievija: vēstures krustcelēs
Apraksts
Anotācija: Lekcijas mērķis ir iepazīstināt studentus ar Baltkrievijas vēsturi līdz 20. gadsimtam. Lekcijā studenti iepazīstināti ar šādiem Baltkrievijas vēstures posmiem:
- Polacka;
- Lietava;
- Rutēnijas bīskapija;
- Zemju apvienošana;
- Baltkrievijas kā valsts idenitātes veidošanās.
Literatūra: Lubov Bazan. A History of Belarus. Glasgow Publications, United Kingdom, 2014, pp. 20-306.
Ainārs Lerhis, 2017. “The History of Belarus: Multiply Identities”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 11-19.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
20. gadsimts: PSRS sabrukums un neatkarīga Baltkrievija
Apraksts
Anotācija: Otrās lekcijas mērķis ir iepazīstināt studentus ar Baltkrievijas vēsturi 20. gs. Lekcijā galvenā uzmanība tiks pievērsta studentu zināšanām par Baltkrievijas neatkarības atjaunošanas gaitu PSRS sabrukuma kontekstā līdz 1994.gadam, kad par prezidentu kļuva Aleksandrs Lukašenko.
Literatūra: Lubov Bazan. A History of Belarus. Glasgow Publications, United Kingdom, 2014, pp. 316-346.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
A. Lukašenko nākšana pie varas: autoritāras valsts veidošanās
Apraksts
Anotācija: Lai skaidrotu mūsdienu Baltkrieviju un tās lomu starptautiskajā sistēmā, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm, īpaša uzmanība ir jāpievērš A. Lukašenko. Kas ir prezidents A. Lukašenko? Kā notika viņa nākšana pie varas 1994. gadā? Kādas pārmaiņas valsts politiskajā sistēmā ienesa tā laika jaunais prezidents? Kā veidota un uz kādiem pīlāriem pastāv Baltkrievijas iekšpolitiskā sistēma? Kāda ir A. Lukašenko veidotās ārpolitikas trajektorija un kāda loma tajā ir pašam A. Lukašenko?
Literatūra: Robert Coalson, “Flexible Stagnation: How Lukashenka has held on to Power For 25 Years in Belarus”, 20.07.2019. Radio Free Europe/ Radio Liberty, https://www.rferl.org/a/flexible-stagnation-how-lukashenka-has-held-on-to-power-for-25-years-in-belarus/30066472.html
Oleg Manev, Natalie Manayeva, Dzmitry Yuran. “More State than Nation: Lukashenko’s Belarus,” in Journal of International Affairs, Fall/Winter2011, Vol. 65 Issue 1, pp. 93-113.
House of Representatives of the National Assembly of the Republic of Belarus, “Constitution of the Republic of Belarus,” House of Representatives of the National Assembly of the Republic of Belarus, http://www.house.gov.by/en/constitution-of-the-republic-of-belarus-en/
Video:
“Обыкновенный президент (English subtitles),” Юрий Хащеватский, 1996, https://www.youtube.com/watch?v=gmb5ZMBItrE
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Varas personalizācija Lukašenko prezidentūrā: institūcijas, elites un sabiedrība
Apraksts
Anotācija: Lekcijas mēķis ir turpināt 3. lekcijā iesākto par A. Lukašenko autoritārisma nostiprināšanu valstī, šajā lekcijā īpašu uzmanību pievēršot varas personalizācijai, un tās atspoguļojumam vairākos līmeņos: institūcijās, elitē un sabiedrībā. Lekcija studentiem sniegs ieskatu A. Lukašenko veidotā un uzturētā režīma specifikā, dodot bāzi turpmākai analīzei.
Literatūra: Artyom Shraibman. “The House that Lukashenko Built: the Foundation, Evolution, and Future of the Belarus Regime.” Carnegie Moscow Center, April 2018, https://carnegieendowment.org/files/CP328_Shraibman_Belarus_FINAL.pdf
Artyom Shraibman, “Lukashenko and the Reformers,”28.07.2020, Carnegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/64194
Matthew Frearer. Belarus Under Lukashenka: Adaptive Authoritarianism. Routledge; 1st Edition (September 4, 2018), pp. 31-47; pp. 49-62; pp.
Konstantin Ash. “The election trap: the cycle of post-electoral repression and opposition fragmentation in Lukahsenko’s Belarus.” Democartization, Vol. 22. 2015. Issue 6. pp. 1030-1053. https://doi.org/10.1080/13510347.2014.899585
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievijas attiecības ar Krieviju: draudzība ar dažādiem mērķiem?
Apraksts
Anotācija: Šajā lekcijā tiks analizētas Baltkrievijas attiecības ar Krieviju. Studentiem tiks sniegts ieskats attiecību attīstībā kopš deviņdesmitajiem gadiem un B. Jeļcina laika līdz mūsdienām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta šo attiecību dinamikai, lūkojoties gan no Baltkrievijas interesēm un perspektīvas, gan – Krievijas. Šajā kontekstā tiks aplūkota ekonomisku attiecību mijiedarbība, militārā sadarbība, kā arī attiecību pamata pīlārs – līgums par Baltkrievijas un Krievijas savienību (the Treaty of the Union State) un tā ietekme uz abu valstu attiecību dinamiku. Tāpat lekcijā tiks sniegts ieskats Baltkrievijas un Krievijas attiecību dinamikas izmaiņās pēc 2014. gada Ukrainas konflikta.
Literatūra: Vitali Silitski, “Belarus and Russia: Comradeship-in-arms in Preempting Democracy” in “Political Trends in the New Eastern Europe: Ukraine and Belarus” (eds. A. Moshes and V. Silitski), 2007. pp. 02-08. https://www.jstor.org/stable/resrep11235
Anais Marin, “The Union State of Belarus and Russia: Myths and Realities of Political-Military Integration.” Vilnius Institute for Policy Analysis, 2020, https://vilniusinstitute.lt/wp-content/uploads/2020/06/Anais-Marin-Union-State-of-Belarus-and-Russia.pdf.
Artyom Shraibman, “A Brotherly Takeover: Could Russia Annex Belarus?” 29.01.2019, Cernegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/78226
Artyom Shraibman, “Oil Spoils the Russia- Belarus Romance,” 28.01.2020, Carnegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/80905.
“Building Belarus’ defense capacity is at odds with Russia’s interests,” 26.05.2020. Belarus Security Blog, https://bsblog.info/building-belarus-defense-capacity-is-at-odds-with-russias-interests/.
Māris Cepurītis, 2017. “Belarus Political Relations with Russia after the Annexation of Crimea”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 73-86.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Abpusēja sadarbības dilemma: Baltkrievijas un ES attiecības
Apraksts
Anotācija: Kopš neatkarības atjaunošanas un A.Lukašenko nākšanas pie varas, ieņemtais ārpolitikas kurss bija skaidrs: stiprināt attiecības ar Krieviju un saglabāt PSRS mantojumu. Šis apstāklis ir ietekmējis ES un Baltkrievijas sadarbību līdz pat mūsdienām. Lekcijā tiks aplūkota ES un Baltkrievijas attiecību problemātika, ietvari, kādā šī sadarbība tiek veicināta, ierobežojumi Baltkrievijas režīma iekšienē. Uzmanība tiks vērsta arī uz vairākiem attiecību stabilizācijas un atsaluma periodiem, akcentējot 2014. gada Ukrainas konflikta ietekmi uz Baltkrievijas ārpolitikas stratēģijas maiņu.
Nodarbības jautājumi: Kopš Lukašenko nākšanas pie varas 1994. gadā ārpolitiskais kurss ir bijis skaidrs: stiprināt attiecības ar Krieviju un saglabāt PSRS mantojumu. Tas ir ietekmējis ES un Baltkrievijas sadarbību. Šajā lekcijā tiks aplūkoti jautājumi par ES un Baltkrievijas attiecībām, ietvariem, kuros šī sadarbība darbojas, ierobežojumiem Baltkrievijas režīma ietvaros. Uzmanība tiks pievērsta arī vairākiem attiecību stabilizācijas un iesaldēšanas periodiem, uzsverot 2014.gada Ukrainas konflikta ietekmi uz Baltkrievijas ārpolitikas stratēģijas maiņu.
Literatūra: - “EU-Belarus Relations”, European Commision, European Neighbourhood Policy and Enlargement Negotiations, https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/neighbourhood/countries/belarus_en.
- Dzianis Melyantsou, 2017. “Belarus -EU Relations: Normalization 2.0”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 45-56.
- Artyom Shraibman, “Europe’s Last Dictator Comes in from the Cold,” 06.04.2020. Carnegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/63252
- Judy Dempsey, “The Kremlin Tries Charm to Counter E.U.” 05.08.2013. Carnegie Moscow Center, https://carnegieeurope.eu/2013/08/05/kremlin-tries-charm-to-counter-e.u-pub-52611.
- Yauheni Preiherman, “Belarus and the EU: Where Could Another Rapprochement Lead?” 27.01.2020. The Jamestown Foundation, https://jamestown.org/program/belarus-and-the-eu-where-could-another-rapprochement-lead/.
- Reid Standish, “Russia May Need to Say ‘Do Svidaniya’ to Belarus,” 30.01.2015, Foreign Policy, https://foreignpolicy.com/2015/01/30/russia-may-need-to-say-do-svidaniya-to-belarus/
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievija un starptautiskās organizācijas (EES, NVS, KDLO)
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiks analizētas Baltkrievijas attiecības ar dažādām starptautiskajām organizācijām, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, kāda ir šo organizāciju tiešā un pastarpinātā ietekme uz Baltkrievijas iekšējās un ārējās politikas izvēlēm.
Literatūra: - Mārcis Balodis, 2020. “Eurasian Economic Union: Numbers and Trends”, in The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0.. A. Kudors, J. Hermanis (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 109-124.
- “Here’s looking at EAEU #4: Belarus backs itself into trade corner,” 03.09.2020. Eurasianet, https://eurasianet.org/heres-looking-at-eaeu-4-belarus-backs-itself-into-trade-corner.
- Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Belarus, “Belarus and CIS countries and Georgia,” https://mfa.gov.by/en/bilateral/cis/
- A. V. Tihomirov, 2015. “Approaches of the Main Actors in the Development of CSTO after 2014 (Russia, Belarus, Kazakhstan), in “Collective Security Treaty Organization and Contingency Planning after 2014,” A.F. Douhan and A.V. Russakovich (eds.), The Geneva Centre for the Democratic Control of Armed Forces, pp. 35-60, https://www.dcaf.ch/sites/default/files/publications/documents/CSTO_ContingencyPlanningAfter2014_eng.pdf
- Siarhei Bohdan, “The World HandCOV’d: CSTO: in search of raisons d'être,” 29.06.2020, Minsk Dialogue, https://minskdialogue.by/en/research/opinions/the-world-handcov-d-csto-in-search-of-raisons-d-tre
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievijas attiecības ar ASV un Ķīnu: jaunu sabiedroto meklējumos?
Apraksts
Anotācija: Lukašenko ārpolitiskā stratēģija vērsta uz “manevrēšanu” starp dažādiem spēlētājiem, brīžos, kad attiecībās ar Krieviju notiek saspīlējumi. Šajā lekcijā uzmanība tiks pievērsta Baltkrievijas attiecībām ar Ķīnu un ASV, cenšoties rast atbildi uz jautājumu, kas ir šīs sadarbības pamatā: ekonomiski un politiski ieguvumi vai instruments sarunās ar Kremli.
Literatūra: - Temur Umarov, “In Belarus, China is Neither at Odds with Russia nor Wedded to Lukashenko,” 07.09.2020, Carnegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/82662
- Brian G. Carlson, ”Why China will support Russia in Belarus?” 31.08.2020. The Diplomat, https://thediplomat.com/2020/08/why-china-will-support-russia-in-belarus/
- Nicolas Bouchet, “The Wheel May be About to Turn (Again) in U.S. – Belarus Relations,” 08.06.2020, https://www.gmfus.org/blog/2020/08/06/wheel-may-be-about-turn-again-us-belarus-relations
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Polija, Ukraina un Baltijas valstis: sadarbības iespējas un ierobežojumi
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiks analizētas Baltkrievijas attiecības ar Poliju, Ukrainu un trim Baltijas valstīm, studentiem sniedzot plašāku ieskatu kā Baltkrievija veido attiecības ar relatīvi tuvām kaimiņvalstīm un kas ir šo attiecību lielākie izaicinājumi un iespējas.
Literatūra: - Petro Burkovsky, 2017. “Ukrainian-Belarusian Relations from 2014 and Beyond: Using Good Chances and Looking for Better Times”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 117-137.
- Andrei Yeliseyeu, 2017. “The Poland-Belarus Relathionship: Geopolitics Gave New Impetus, but no Breakthrough”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 159-170.
- Dzianis Melyantsou, “Belarus’s Relations With the Baltic States: Strategic Economic Links and Pragmatic Foreign Policy Calculations,” 29.05.2020. The Jamestown Foundation, https://jamestown.org/program/belaruss-relations-with-the-baltic-states-strategic-economic-links-and-pragmatic-foreign-policy-calculations/
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Koronavīrusa “Covid-19” izraisītās pandēmijas ietekme uz A. Lukašenko režīma stabilitāti un Baltkrievijas nākotni: quo vadis, Baltkrievija? TBD – ja zaudēta aktualitāte, tad noslēgumā cits aktuāls temats
Apraksts
Anotācija: 2020. gads Baltkrievijai ir bijis izaicinājumus pilns. Globālā pandēmija un A. Lukašenko lēmums to ignorēt, noveda pie saspringtām 6. termiņa prezidenta vēlēšanām un sarežģītas situācijas Baltkrievijas esošajai elitei. Lekcijā studenti tiks iepazīstināti ar krīzes ietekmi uz ekonomiku un A. Lukašenko sestā termiņa prezidenta amata vēlēšanām, aplūkojot Baltkrievijas potenciālos turpmākas attīstības scenārijus.
Literatūra: - Ryhor Astapenia, Anaïs Marin, “Belarusians Left Facing COVID-19 Alone”, 16.04.2020. Chatham House, https://www.chathamhouse.org/2020/04/belarusians-left-facing-covid-19-alone
- Artyom Shraibamn, “Coronavirus Inflames Russia-Belarus Quarrel,” 25.03.2020. The Carnegie Moscow Center, https://carnegie.ru/commentary/81361
- Mariya Sadouskaya – Komlach, “Who can replace Lukashenko in Belarus?” 26.08.2020. Politico, https://www.politico.eu/article/alexander-lukashenko-replacement-belarus/
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievija un dažādu varu vēsturiskā ietekme. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Baltkrievija PSRS sastāvā un pēc tās sabrukuma: sekas. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Lukašenko nākšana pie varas un iespējamie attīstības scenāriji. Diskusija un prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pamata pīlāri uz kā balstās Baltkrievijā esošais režīms : institūcijas un Lukašenko ietekme uz tām. Diskusija un prezentācijas
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
28 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Visa literatūra ir angļu valodā un piemērota gan latviešu, gan angļu plūsmas studentiem
2.
Lubov Bazan. A History of Belarus. Glasgow Publications, United Kingdom, 2014, pp. 20-306.
3.
Ainārs Lerhis, 2017. “The History of Belarus: Multiply Identities”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 11-19.
4.
Robert Coalson, “Flexible Stagnation: How Lukashenka has held on to Power For 25 Years in Belarus”, 20.07.2019. Radio Free Europe/ Radio Liberty.
5.
Oleg Manev, Natalie Manayeva, Dzmitry Yuran. “More State than Nation: Lukashenko’s Belarus,” in Journal of International Affairs, Fall/Winter2011, Vol. 65 Issue 1, pp. 93-113.
6.
House of Representatives of the National Assembly of the Republic of Belarus, “Constitution of the Republic of Belarus,” House of Representatives of the National Assembly of the Republic of Belarus.
7.
Artyom Shraibman. “The House that Lukashenko Built: the Foundation, Evolution, and Future of the Belarus Regime.” Carnegie Moscow Center, April 2018.
8.
Artyom Shraibman, “Lukashenko and the Reformers,”28.07.2020, Carnegie Moscow Center.
9.
Matthew Frearer. Belarus Under Lukashenka: Adaptive Authoritarianism. Routledge; 1st Edition (September 4, 2020), pp. 31-47; pp. 49-62; pp.
10.
Konstantin Ash. “The election trap: the cycle of post-electoral repression and opposition fragmentation in Lukahsenko’s Belarus.” Democartization, Vol. 22. 2015. Issue 6. pp. 1030-1053.
11.
Vitali Silitski, “Belarus and Russia: Comradeship-in-arms in Preempting Democracy” in “Political Trends in the New Eastern Europe: Ukraine and Belarus” (eds. A. Moshes and V. Silitski), 2007. pp. 02-08.
12.
Anais Marin, “The Union State of Belarus and Russia: Myths and Realities of Political-Military Integration.” Vilnius Institute for Policy Analysis, 2020.
13.
Artyom Shraibman, “A Brotherly Takeover: Could Russia Annex Belarus?” 29.01.2019, Cernegie Moscow Center.
14.
Artyom Shraibman, “Oil Spoils the Russia- Belarus Romance,” 28.01.2020, Carnegie Moscow Center.
15.
“Building Belarus’ defense capacity is at odds with Russia’s interests,” 26.05.2020. Belarus Security Blog.
16.
Māris Cepurītis, 2017. “Belarus Political Relations with Russia after the Annexation of Crimea”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 73-86.
17.
“EU-Belarus Relations”, European Commision, European Neighbourhood Policy and Enlargement Negotiations.
18.
Dzianis Melyantsou, 2017. “Belarus - EU Relations: Normalization 2.0”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 45-56.
19.
Artyom Shraibman, “Europe’s Last Dictator Comes in from the Cold,” 06.04.2020. Carnegie Moscow Center.
20.
Judy Dempsey, “The Kremlin Tries Charm to Counter E.U.” 05.08.2013. Carnegie Moscow Center.
21.
Yauheni Preiherman, “Belarus and the EU: Where Could Another Rapprochement Lead?” 27.01.2020. The Jamestown Foundation.
22.
Reid Standish, “Russia May Need to Say ‘Do Svidaniya’ to Belarus,” 30.01.2015, Foreign Policy.
23.
Mārcis Balodis, 2020. “Eurasian Economic Union: Numbers and Trends”, in The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0.. A. Kudors, J. Hermanis (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 109-124.
24.
“Here’s looking at EAEU #4: Belarus backs itself into trade corner,” 03.09.2020. Eurasianet.
25.
Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Belarus, “Belarus and CIS countries and Georgia”.
26.
A. V. Tihomirov, 2015. “Approaches of the Main Actors in the Development of CSTO after 2014 (Russia, Belarus, Kazakhstan)”, in “Collective Security Treaty Organization and Contingency Planning after 2014,” A.F. Douhan and A.V. Russakovich (eds.), The Geneva Centre for the Democratic Control of Armed Forces, pp. 35-60.
27.
Temur Umarov, “In Belarus, China is Neither at Odds with Russia nor Wedded to Lukashenko,” 07.09.2020, Carnegie Moscow Center.
28.
Brian G. Carlson, ”Why China will support Russia in Belarus?” 31.08.2020. The Diplomat.
29.
Nicolas Bouchet, “The Wheel May be About to Turn (Again) in U.S. - Belarus Relations,” 08.06.2020.
30.
Petro Burkovsky, 2017. “Ukrainian-Belarusian Relations from 2014 and Beyond: Using Good Chances and Looking for Better Times”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 117-137.
31.
Andrei Yeliseyeu, 2017. “The Poland-Belarus Relathionship: Geopolitics Gave New Impetus, but no Breakthrough”, in Belarusian Foreign Policy: 360. A. Kudors (eds.), Centre for East European Policy Studies, Friedrich-Ebert-Stiftung, pp. 159-170.
32.
Dzianis Melyantsou, “Belarus’s Relations With the Baltic States: Strategic Economic Links and Pragmatic Foreign Policy Calculations,” 29.05.2020. The Jamestown Foundation.
Papildu literatūra
1.
Mariya Sadouskaya - Komlach, “Who can replace Lukashenko in Belarus?” 26.08.2020. Politico.Piemērots angļu valodas plūsmai
2.
Ryhor Astapenia, Anaïs Marin, “Belarusians Left Facing COVID-19 Alone”, 16.04.2020. Chatham House.Piemērots angļu valodas plūsmai
3.
Artyom Shraibamn, “Coronavirus Inflames Russia-Belarus Quarrel,” 25.03.2020. The Carnegie Moscow Center.Piemērots angļu valodas plūsmai
4.
Siarhei Bohdan, “The World HandCOV’d: CSTO: in search of raisons d'être,” 29.06.2020, Minsk Dialogue.Piemērots angļu valodas plūsmai