Ievads kognitīvajā uzvedības terapijā

Patstāvīgi nostiprināt lekciju materiālu, sistemātiski lasot norādītos literatūras avotus; sagatavoties kontroldarbam par KBT pamata jēdzienu izpratni; veikt pašanalīzi saistībā ar kādu negatīvas emocijas producējošu situāciju, rakstiski identificēt ar situāciju saistītās negatīvās domas, veikt to izvērtēšanu un rekonstruēšanu. Patstāvīgi izstrādāt psihoizglītojošo materiālu klientiem par izvēlēto tēmu.

Eksāmena vērtējumu veido: 1. Kontroldarbs par kognitīvās un uzvedības terapijas pamata jēdzienu izpratni (30%). 2. Gadījuma konceptualizācija un piemērotu kognitīvo un uzvedības terapeitisko stratēģiju izvēle, balstoties kognitīvās terapijas pamatprincipos un atsaucoties uz atbilstošiem efektivitātes pētījumiem (30%). 3. Savu negatīvo automātisko domu analīze un restrukturizācija (30%). 4. Aktīvs darbs semināros, praksē apgūstot un pielietojot dažādas kognitīvās un uzvedības tehnikas (10%). 1. Kontroldarbs. Tēmas: Kognitīvās un uzvedības terapijas vēsture un attīstība: uzvedības terapijas metožu pirmsākumi; Ārons Beks; Alberts Ellis. Virziena attīstība: KBT pirmais, otrais un trešais vilnis. Uz pierādījumiem balstītas psihoterapijas pamatprincipi un efektivitātes pētījumi. Galvenie jēdzieni kognitīvajā psihoterapijā: negatīvās automātiskās domas, vidējā līmeņa pārliecības, pamata pārliecības, racionālas un iracionālas pārliecības. Depresijas kognitīvais modelis. Trauksmes traucējumu kognitīvie modeļi. Kontroldarbu veido 10 jautājumi, no kuriem 4 ir atvērti, pārējos jāizvēlas pareizā atbilde no vairākām vai jāieraksta atbilstošais jēdziens. Par katru pareizi atbildēto jautājumu studējošais iegūst 1 punktu. 2. Gadījuma konceptualizācija. Studenti saņems klienta problēmas aprakstu, balstoties uz kuru katram jāveic konkrētā gadījuma konceptualizācija (jāapraksta un jāiesniedz). Gadījuma konceptualizācija tiek vērtēta pēc 4 kritērijiem: 1) Atbilstoši noteikta klienta problēma/ traucējums (sociālā trauksme, depresija, panikas lēkme, fobija (lidošana, zirnekļi) (2 punkti)). 2) Tiek izmantots atbilstošs KBT traucējumu skaidrojošais modelis un saprotami raksturots traucējumu uzturošais mehānisms, mijiedarbība starp elementiem (4 punkti). 3) Izvēlētas traucējumam atbilstošas terapijas stratēģijas (2 punkti). 4) Atsauces uz atbilstošiem efektivitātes pētījumiem (2 punkti). Iekavās norādīts maksimālais punktu skaits, ko iespējams iegūt katrā no kritērijiem. 1 punkts atbilst 1 ballei, tos sasummējot, iegūst vērtējumu. 3. Savu automātisko domu analīze un restrukturizācija (jāapraksta un jāiesniedz). Darbs tiek vērtēts pēc 3 kritērijiem: 1) Identificētas automātiskās domas; tiek precīzi nodalīta situācija, domas, emocijas, uzvedība (4 punkti); 2) Izvēlēta un atbilstoši pielietota kāda no domu restrukturizēšanas tehnikām (4 punkti); 3) Atrasta alternatīva palīdzošāka doma/-s, izvērtētas emociju izmaiņas pēc domu restrukturizēšanas (2 punkti). Iekavās norādīts maksimālais punktu skaits, ko iespējams iegūt katrā no kritērijiem. 1 punkts atbilst 1 ballei, tos sasummējot, iegūst vērtējumu. 4. Aktīvs darbs semināros, praksē apgūstot un pielietojot dažādas kognitīvās un uzvedības tehnikas. Pozitīvs vērtējums (1 balle no kopvērtējuma), ja apmeklēti 85% no lekcijām un semināriem, aktīvi līdzdarbojoties tajos.