Mūsdienu ekonomika vēstures skatījumā

Anotācija: Vai pagātne un vēsture ir noderīga ekonomika? Šis ievads sniedz pārskatu par ekonomikas vēstures lomu, ekonomikas skolām un ievērojamiem ekonomistiem. Literatūra: T. Dome, History of Economic History, A critical Introduction, W. Elgar Publishing Ltd., 1994 M.Skousen, The Making of Modern Economics, Routledge, 2021 Blum, Matthias and Christopher L. Colvin (Eds). 2018. An Economist’s Guide to Economic History. Palgrave Studies in Economic History. R. M. Solow (1985), ‘Economic history and economics’, American Economic Review: Papers & Proceedings 75(2), pp. 328-331. pieejams: http://www.jstor.org/stable/1805620.

Anotācija: Pētīsim mūsdienu ekonomiskās izaugsmes izcelsmi un avotus, izmantojot tādas galvenās tēmas kā demogrāfija, ģeografija, pieeja dabas resursiem, verdzība, migrācija, koloniālisms, vērtības, kultūra, pandēmijas, karš, mantojums, darbaspēks un produktivitāte, tehnoloģijas, nevienlīdzība. Kapitāls un kapitālisms. Globalizācijas viļņi. Jaunie ekonomiskās varas centri. Marginālā revolūcija ekonomikā un moderno ekonomikas teoriju pirmsākumi (1870 – 1914), Eiropas hegemonijas izcelsme Nodarbības jautājumi: Vai kapitālisms var izdzīvot? Vai ir vēlams, lai tas izdzīvotu? Kas noteica ekonomisko izaugsmi (dzīvi) pirms modernās ekonomikas? Kā un kad Eiropa izbēga no "Maltusa lamatām"? Kā iedzīvotāju skaita dinamika ir mainījusies kopš šīs demogrāfiskās pārejas un kā tā ir palikusi nemainīga? Literatūra: Baldwin, R., Martin, P. “Two Waves of Globalisation: Superficial Similarities, Fundamental Differences” NBER working paper 6904. Mokyr, J. (2005). The Intellectual Origins of Modern Economic Growth. The Journal of Economic History, 65(2), 285-351. Retrieved from http://www.jstor.org/stable/3875064 Steinsson, Jon. 2020. “How Did Growth Begin? The Industrial Revolution and its Antecedents.” Working Paper. Daron Acemoglu and James A. Robinson (2015). “The Rise and Decline of General Laws of Capitalism”. In: The Journal of Economic Perspectives 29.1, pp. 3–28 G. Clark & N. Cummins (2015), ‘Intergenerational wealth mobiliAvailable at: http://dx.doi.org/10.1111/ecoj.12165. https://eprints.lse.ac.uk/54515/1/WP181%20revised.pdf Torvik, R (2009), Why do some resource abundant countries succeed while others do not?, Oxford Review of Economic Policy, Vol 25, No 2, pp 241-256. https://academic.oup.com/oxrep/article/25/2/241/1745929 Hoffman, Philip T., Why Did Europe Conquer the World? Princeton University Press, 2015, chs. 2, 3, pp. 19-66, 67-80, 94-102

Anotācija: Tirgus un nauda: no Aristoteļa līdz Ādamam Smitam. Fiziokrātija. Atklājumu ietekme uz Eiropas ekonomiku; Merkantilisms kā doktrīna; Merkantilisms kā ekonomisks progress; Pāreja uz liberālismu. Politiskās ekonomikas rašanās; Kantillona Effekts. Modernās ekonomikas dzimšana (1770 – 1850). A. Smita Humānā "laissez-faire" ekonomika. “Maltusa slazds”. Vērtība un Salīdzinošās priekšrocības. Sociālie utopisti un sacelšanās pret klasisko Nodarbības jautājumi: 1. Kas ir laba dzīve (ekonomiski)?. 2. Vai uzņēmējdarbība ir morāli pieņemama? Vai augļošanas iekasēšana ir grēks? 3. Kā tirdzniecība un progresa idejas ietekmēja ekonomisko izpratni?. Valsts ekonomiskā politika un Merkantilisms. 4. Kā individuālais pašlabums var kalpot kopējam labumam? . 5. Kā saskaņot savtīga indivīda, tirgu un sabiedrības intereses? (Klasiskā ekonomikas skola)? 6. Ko par mūsdienu ekonomiku teiktu Adams Smits? Literatūra: Blum, Matthias and Christopher L. Colvin (Eds). 2018. An Economist’s Guide to Economic History. Palgrave Studies in Economic History. R. M. Solow (1985), ‘Economic history and economics’, American Economic Review: Papers & Proceedings 75(2), pp. 328-331. pieejams: http://www.jstor.org/stable/1805620. Coase,Ronald.1976.“Adam Smith's View of Man.”Journal of Law and Economics, Vol. 19, No. 3, pp. 529-546. Smith,Vernon.2010.“What Would Adam Smith Think?” Journal of Economic Behavior & Organization, 73: 83-86.

Anotācija: Finanšu sistēma un globalizācija: biržu un centrālo banku vēsture (1870-1914). Inflācijas vēsture. Agrīnās Monetārās teorijas (Austriešu skola; I.Fišera procentu likmes, un naudas kvantitātes, parādu deflācijas teorijas) Literatūra: Blum, Matthias and Christopher L. Colvin (Eds). 2018. An Economist’s Guide to Economic History. Palgrave Studies in Economic History. Thomas J. Sargent ,The Ends of Four Big Inflations Friedman, M. (1977). Nobel lecture: inflation and unemployment. Journal of political economy, 85(3):451–472. F.Durani, A historical analysis of the theories of money , International Journal of Business and Economic Development Vol. 4 Number 1, March 2016 , https://ijbed.org/cdn/article_file/i-10_c-106.pdf Wray, L. Randall, Theories of Value and the Monetary Theory of Production, https://www.econstor.eu/bitstream/10419/186934/1/wp261.pdf Bordo, Michael (2018), An Historical Perspective on the Quest for Financial Stability and the Monetary Policy Regime, The Journal of Economic History, 78(2). (Core) Lucas,Robert.1996.“Nobel Lecture:Monetary Neutrality.” https://www.nobelprize.org/uploads/2018/06/lucas-lecture.pdf

Anotācija: Šumpētera ekonomiskais modelis: Uzņēmējdarbības un inovāciju loma ideālā konkurencē. Pirmā labklājības teorēma: Efektivitāte un cenu mehānisms. T.Veblena "“atpūtnieku" šķiras teorija” un marketinga dzimšana. Birokrātijas slazdi un Vēbera pesimisms Literatūra: M.Skousen, The Making of Modern Economics, Routledge, 202, chapter. The Conspicuous Veblen Versus the Protesting Weber: Two Critics Debate the Meaning of Capitalism Thorstein Veblen, The Theory of the Leisure Class, http://moglen.law.columbia.edu/LCS/theoryleisureclass.pdf R.E. Mitchell, Thorsten Veblen. Pioneer in Environmental Sociology

Anotācija: Individuālisms vs Valsts. No “mazās” līdz “Lielajai” valstij. Pasaules ekonomikas sabrukums, “ Skaļie 20 gs 20-tie gadi” un Lielā depresija; Keinsa “Lielā valsts” - Valsts loma ekonomikā. Valdība un izaugsmes politika. Jaunie termini: IKP, nodarbinātība, nodokļi, Lielais pieprasījums, Fiskālā politika un sociālā valsts. Valsts parāds un valsts finanses. No zelta standarta līdz elastīgam valūtas kursam. Zelta laikmets Eiropā Nodarbības jautājumi: 1. Kāds ir optimāls valdības lielums un loma? 2. Kas ir Valsts?: Šumpēters, Markss, Haijeks un Keins 2. Marginālā skola pret Institucionālo skolu valsts lomā un tirgus regulācijā. Keinsa un Haijeka diskusija par valsts lomu un tirgus regulāciju Literatūra: P.H. Lindert, Private welfare and the welfare state, in The Cambridge history of capitalism, Vol. II, The Spread of Capitalism from 1848 to the Present, edited by L. Neal and J.G. Williamson H. Minsky, Stabilizing an Unstable Economy, http://digamo.free.fr/minsky86.pdf

Anotācija: Kā tehnoloģijas ir mainījušas sabiedrības dzīvesveidu sākot no viduslaikiem līdz mūsdienām? Kā cilvēkiem ir izdevies paaugstināt produktivitātes līmeni dažādos apstākļos un dažādos vides apstākļos? Šajā lekcijā pētīsim, kā zināšanu radīšana un izplatīšana ir ietekmējusi tehnoloģiskās izmaiņas un ekonomisko izaugsmi, aplūkosim paradigmu mainošās inovācijas un to ekonomiskos efektus, sākot no, piemēram, smagā arkla, pulksteņa un iespiedmašīnas ieviešanas viduslaikos līdz jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, tvaika, dzelzceļu, telegrāfu, elektrības, masveida ražošanas tehnoloģijām un virzībā uz automatizāciju. Tehnoloģiju un radošuma mērogojamā atdeve, Radošums kā novecojošā "grāvējjs"

Anotācija: Biznesa cikli ir destabilizējuši sabiedrību gadsimtiem ilgi. Šīs svārstības ir nelielas katastrofas, kas saistītas ar labklājības un ekonomiskās izaugsmes kritumu. Papildus ekonomiskajām izmaksām biznesa cikliem ir arī cita nelabvēlīga ietekme, piemēram, uz sabiedrības, indivīdu veselību un politiku. Pētīsim, kā definēt biznesa ciklus, aplūkosim galvenos biznesa cikla modeļus -Austriešu (neoklasiskas) biznesa cikla teorija (valdības iejaukšanās ekonomikā). Fišera biznesa cikli (naudas kvantitātes teorija). Keinsa “uzkrājumu” paradokss. Analizēsim nozīmīgākās ekonomikas no industriālās revolūcijas līdz mūsdienām, ietver dziļas lejupslīdes, lielas finanšu panikas, gaidas, satricinājumiem tehnoloģijās, veselībā un ģeopolitikā Nodarbības jautājumi: 1. Kas izraisīja ASV lielo depresiju 1930. gadu sākumā? Kas izskaidro atveseļošanos no šīs bezprecedenta lejupslīdes? Kādas politikas kļūdas tika pieļautas, un ko mēs varam no tām mācīties? 2. Kā ekonomiskā politika var novest pie labklājības vai katastrofas? 3. Kāpēc sabruka Zelta laikmets (1950-1973)? Literatūra: Lucas, Robert. 1996. “Nobel Lecture: Monetary Neutrality.” The Journal of Political Economy, Vol. 104, No. 4, pp. 661-682. Flandreau, Marc, Juan Flores, Clemens Jobst and David Khoudour-Castéras (2010) “Business Cycles 1870-1914” in Stephen Broadberry and Kevin O’Rourke, eds., The Cambridge Economic History of Modern Europe, Cambridge: CUP, Vol 2, pp. 84-107. Schularick, Moritz and Alan Taylor (2012) "Credit Booms Gone Bust: Monetary Policy, Leverage Cycles, and Financial Crises, 1870-2008," American Economic Review 102(2): 1029-61 Barry Eichengreen and Douglas Irwin, “The Slide to Protectionism in the Great Depression: Who Succumbed and Why?” 70:4 (November 2010), pp. 871-897. Sjögren, Hans & Iversen, Martin Jes (2018) The state as the investor of last resort: a comparative study of banking crises in Denmark and Sweden, Scandinavian Economic History Review, DOI: 10.1080/03585522.2018.1557075 . (Core)

Literatūra: H. Minsky, Stabilizing an Unstable Economy , http://digamo.free.fr/minsky86.pdf Paul Krugman, “How Did Economists Get It So Wrong?” New York Times 6 September

Anotācija: Mainstream (neoklasiskas) ekonomikas kritika. Izaugsmes dzinējspēki un attīstības ceļi eirozonā. "Ekonomiskā cilvēka" racionalitātes pieņēmuma apšaubīšana. Modernā Monetārā teorija Ekonomikas nākotne Literatūra: Why Behavioral Economics Isn't Better, and How it Could Be/in: Research Handbook on Behavioral Law and Economics (J.C. Teitelbaum & K. Zeiler eds, 2019) Kahneman, Daniel. 2003. Prize Lecture: Maps of Bounded Rationality. The American Economic Review. Vol. 93, No. 5, pp. 1449-1475 M. Lavoie, The Monetary and Fiscal Nexus of Neo-Chartalism: A Friendly Critique , JOURNAL OF ECONOMIC ISSUES Vol. XLVII No. 1 March 2013 DOI 10.2753/JEI0021-3624470101