Psihiatrija un narkoloģija
Studiju kursa īstenotājs
Rezidentūras specialitāte
-
Par studiju kursu
Mērķis
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Iegūtas zināšanas par psihisko traucējumu un slimību izplatību, etioloģiju, patoģenēzi, klīniskiem simptomiem, diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), psihiatrijas neatliekamo stāvokļu ārstēšanu; psihisko slimību profilakses, medikamentozās ārstēšanas, pacientu sociālās rehabilitācijas pamatprincipiem un psihoterapeitiskās ārstēšanas lomu primārajā aprūpē; tiesiskiem jautājumi psihiatrijā (pieskaitāmība, rīcības spējas), slimnieku tiesību aizsardzību, slimnieku konsultēšanas un stacionēšanas noteikumiem, darba spēju noteikšanu. Iegūtas zināšanas alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas diagnostikas pamatprincipu izvērtēšanā, diferenciāldiagnostikā un novērošanā primārās veselības aprūpes līmenī.
Prasmes
1.Apgūtas prasmes veikt pilnu psihiatrisku traucējumu novērtēšanu, atpazīt, novērtēt un aprakstīt pamata psihiatriskos simptomus ambulatorajā praksē; diferencēt normu no stresa reakcijas sadzīves situācijās un psihiskās veselības patoloģijas, novērtēt paškaitējuma risku; empātiski intervēt pacientus ar psihiskiem traucējumiem, apzināties saskarsmes prasmes attiecību nozīmi psihiatrijā, atbilstoši ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitātes kompetencē noteiktajiem četriem līmeņiem diagnosticēt psihiskos traucējumus, tos ārstēt vai organizēt ārstēšanas procesu; apgūtas prasmes narkoloģisko pacientu aprūpē praksē, spējā novērtēt multidisciplinārās komandas darba pamatprincipus.
Kompetences
1.Iegūtas kompetences pārzināt psihiatriskā un narkoloģiskā aprūpes dienesta organizāciju, darbību, tās ētiskos un juridiskos principus; kompetenču sadalījumu starp dažādiem speciālistiem; psihiski slimo pacientu aprūpes plānošanu un organizēšanu. Ievērot konfidencialitāti un informēto piekrišanu psihiatriskajā aprūpē; izprast un iejūtīgi attiekties pret pacientu un viņu ģimenes locekļu stigmatizāciju; izskaidrot slimības būtību pacientam un viņa ģimenes locekļiem; apzināties savu personisko attieksmi pret garīgām slimībām un to ietekmi uz pacientiem un ārstēšanas procesu. Spējas integrēt jaunākos zinātniskos sasniegumus psihiatrijā un narkoloģijā ikdienas darbā un pētniecības attīstībā.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Patstāvīgi studē tēmu literatūrā un pieejamajos e-resursos. Gatavo pētniecisko darbu un klīniskos gadījumus semināriem. Veic pacientu aprūpi klīniskajā mācību bāzē.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaude studiju kursa noslēgumā 10 baļļu sistēmā.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
Tēmas
|
Garīgās veselības aprūpes integrācija PVA. Depresija, trauksme dažādās vecuma grupās
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
Tēmas
|
Psihiatriskās ārstēšanas iespējas un likumiskā kārtība.
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
Tēmas
|
Narkomānija ģimenes ārsta praksē.
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Slimību profilakses un kontroles centrs. Psihiskās saslimšanas, to pazīmes, diagnostika un ārstēšanas metodes.
Eglītis I. Psihiatrija. Zvaigzne, Rīga 1989.
Klīniskais algoritms Akūtu psihotisku traucējumu un pirmās šizofrēnijas epizodes atpazīšana, vadīšana un ārstēšana. 2019.
E. Tērauds, E. Rancāns, R. Andrēziņa, B. Kupča, G. Ancāne, I. Ķiece, Ņ. Bezborodovs. Latvijas psihiatru asociācija. Depresijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 3.izdevums. 2015.
Klīniskais algoritms. Depresija primārajā aprūpē atpazīšana, vadīšana, ārstēšana un aprūpe. 2019.
Klīniskais algoritms Dubultdiagnozes psihiatrijā un narkoloģijā bērnu un pusaudžu vecumā, agrīna atpazīšana, vadīšana, diferenciāldiagnostika, ārstēšana un aprūpe. 2019.
Klīniskais algoritms Ar alkohola lietošanu saistīto veselības traucējumu atpazīšana, vadīšana, ārstēšanas principi un aprūpe. 2020.
Klīniskais algoritms Akūtas alkohola intoksikācijas un abstinences stāvokļa atpazīšana, vadīšana, ārstēšana un aprūpe. 2020.
„Adolescent Substance Abuse and Mental Health: Problem Co-Occurrence and Access to Services”. J Child Adolesc Subst Abuse. 2012 Jul 1; 21(4): 310–322.
Stirna A., Landsmane I., Skaida S., Stankeviča I. Narkoloģija. Astrīdas Stirnas redakcijā, Rīga, SIA Medicīnas apgāds, 2008.
Kaplan & Sadocks. Synopsis of Psychiatry. 10th ed. Philadelphia; Williams & Wilkins, 2007.
„Ieteikumi ģimenes ārstiem alkohola atkarības profilaksē”. Slimību profilakses un kontroles centrs, 2015.
Patnode C.D., Perdue L.A., Rushkin M., O’Connor E.A. Screening for Drug Use in Primary Care in Adolescents and Adults, Including Pregnant Women: An Updated Systematic Review for the U.S. Preventive Services Task Force: Evidence Synthesis No. 186. Agency for Healthcare Research and Quality; 2020. AHRQ publication 19-05255-EF-1.
Principles of Substance Use Disorder Treatment in Adolescents: A Research-Based Guide. National Institute on Drug Abuse. Published 2014. Accessed April 22 2020.
Papildu literatūra
Andrēziņa R., Tērauds E. Šizofrēnijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. Latvijas psihiatru asociācija. Rīga, 2008. 81 lpp.
Andrēziņa R., Tērauds E. Vadlīnijas - Praktiskā psihofarmakoterapija. Rīga, 2009. 28 lpp.
Semple D., Smyth R. Oxford Handbook of Psychiatry. 2nd ed., Oxford University Press, Oxford. 2009.
D. Goldberg, L. Gask, R. Moriss. Psychiatry in Medical Practice. 3rd ed. Routledge, 2008.
Wyszynski A.A., Wyszynski B. Manual of psychiatric care for the medically ill. Washington, DC., American Psychiatric Publishing, Inc., 2005.
The American Psychiatric Publishing textbook of psychosomatic medicine /edited by James L. Levenson. Washington, DC; London: American Psychiatric Publishing, 2005, 1092 lpp
AUDIT: The Alcohol Use Disorders Identification Test Guidelines for Use in Primary Care. 2nd ed. WHO, 2001.
Siu A.L. US Preventive Services Task Force. Screening for depression in children and adolescents: U.S. Preventive Services Task Force recommendation statement. Ann Intern Med. 2016;164(5):360-366.
Tomas F.Beibors, Džons K.Higins-Bidls. Īsa iejaukšanās. Riskantā un kaitīgā alkohola lietošana. Primārās aprūpes darbinieku rokasgrāmata. PVO, 2004.
Brief Intervention for Hazardous and Harmful Drinking. A Manual for Use in Primary Care, WHO, 2001.
LeFevre M.L. US Preventive Services Task Force. Screening for suicide risk in adolescents, adults, and older adults in primary care: U.S. Preventive Services Task Force recommendation statement. Ann Intern Med. 2014;160(10):719-726.
Curry S.J., Krist A.H., Owens D.K., et al. US Preventive Services Task Force. Screening and behavioral counseling interventions to reduce unhealthy alcohol use in adolescents and adults: US Preventive Services Task Force recommendation statement. JAMA. 2018;320(18):1899-1909.
Cook J.L., Green C.R., de la Ronde S., et al. Epidemiology and effects of substance in pregnancy. J Obstet Gynaecol Can. 2017;39(10):906-915.
Clinical Guidance for Treating Pregnant and Parenting Women With Opioid Use Disorder and Their Infants. Substance Abuse and Mental Health Services Administration. Published 2018. Accessed June 26, 2019.
Substance Abuse and Mental Health Services Administration. A Guide to Substance Abuse Services for Primary Care Clinicians. National Center for Biotechnology Information. Published 1997. Accessed April 22 2020.
Principles of Drug Addiction Treatment. A Research-Based Guide. 3rd ed. National Institute on Drug Abuse. Published 2018. Accessed April 22 2020.