Sporta teorijas attīstības tendences

Lekcijā doktoranti gūs padziļinātu izpratni par sporta teorijas vēsturisko attīstību un to ietekmējošiem faktoriem, sporta teorijas nākotnes attīstības tendencēm un to ietekmi uz sporta industriju un sabiedrību.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kādi galvenie faktori ietekmē sporta teorijas attīstību?
2. Kā sporta teorijas attīstība nākotnē ietekmēs sporta industriju un sabiedrību?

Literatūra:

1. Bompa, T.O., Buzzichelli C., (2018). Periodization : theory and methodology of training (Sixth edition). Human Kinetics
2. Sinicki, A., (2021). Functional Training and Beyond: Building the Ultimate Superfunctional Body and Mind. Mango
3. Woods, C.T., McKeown, I., O’Sullivan, M. et al. (2020). Theory to Practice: Performance Preparation Models in Contemporary High-Level Sport Guided by an Ecological Dynamics Framework. Sports Med - Open 6, 36 https://doi.org/10.1186/s40798-020-00268-5

Lekcijā doktoranti gūs izpratni par teorētiskajiem modeļiem, kas tiek izmantoti sasniegumu un veiktspējas sportā, treniņu metodoloģijas un sportistu sagatavotības analīzē un par to attīstības tendencēm.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kāpēc sasniegumu un veiktspējas sportā analīzē dominē multidimensionālie modeļi?
2. Kādi faktori sekmē un kādi faktori kavē inovācijas teorētiskajos modeļos treniņu metodoloģijas un sportistu sagatavotības analīzē?

Literatūra:

1. Dukes, L., (Edit.) (2015).  Exercise Training: Types and Methods, Role in Disease Prevention and Health Benefits (Sports and Athletics Preparation, Performance, and Psychology). Nova Science Pub 
2. Gonçalves, B., Bravo, J., & Folgado, H. (Eds.). (2022). Training Methods to Improve Sports Performance and Health. Basel, Switzerland: MDPI.
3. Joyce D., Lewindon D. (Eds.) (2022). High-Performance Training for Sports, 2nd Edition. Human Kinetics

Lekcijā tiks analizētas inovācijas neirozinātnē sportā par kognitīvo funkciju un kustību prasmju attīstību, inovācijas biomehānikā un fizioloģijā par jaunākajām pieejām sportistu sagatavotības analīzē, kā arī inovācijas psiholoģiskajā sagatavošanā un inovāciju loma sporta prakses un jaunu pētniecības stratēģiju attīstīšanā.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kāpēc sportistiem inovatīvas idejas bieži rodas pārejas periodā starp nomodu un miegu?
2. Kā novērtēt neiroatgriezeniskās saites treniņu efektivitāti sportā un kā izvērtēt šādu treniņu lietderīgumu konkrētajā sporta veidā?
3. Kādas ir atšķirības starp bioatgriezensiko saiti un neiroatgriezenisko saiti, kā tās var izmantot jaunu pētniecības stratēģiju attīstīšanā?

Literatūra:

1. Carlstedt, R., (Edit.) (2019). Handbook of Sport Neuroscience and Psychophysiology. 1st Edition. Routledge
2. Rydzik, Ł., Wąsacz, W., Ambroży, T., Javdaneh, N., Brydak, K., & Kopańska, M. (2023). The Use of Neurofeedback in Sports Training: Systematic Review. Brain sciences, 13(4), 660. https://doi.org/10.3390/brainsci13040660
3. Piggott, B., Müller, S., Chivers, P., Cripps, A., & Hoyne, G. (2020). Interdisciplinary Sport Research Can Better Predict Competition Performance, Identify Individual Differences, and Quantify Task Representation. Frontiers in sports and active living, 2, 14. https://doi.org/10.3389/fspor.2020.00014
4. Veliks, V., Talents, D., Fernate, A., Evelis, K., & Kolesovs, A. (2024). Neural activation patterns in open-skilled and closed-skilled athletes during motor response tasks: insights from ERP analysis. Frontiers in sports and active living, 6, 1476210. https://doi.org/10.3389/fspor.2024.1476210

Lekcijā tiks raksturota mākslīgā intelekta un datu analīzes izmantošana sporta treniņu modelēšanā un snieguma prognozēšanā, simulāciju un interaktīvo mācību treniņu metožu integrācija sporta vidē, kā arī sensoru un viedierīču iekļaušana sportistu snieguma analīzē. Tiks izvērtētas tehnoloģiju un automatizētu datu apstrādes un sporta treneru kompetence tos pielietot treniņu procesa optimizācijā kā izaicinājums sporta teorijas turpmākajā attīstībā.  

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kādi ir pamatnosacījumi digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta saskaņotas pētniecības metodoloģijas integrācijā vienotā sporta teorijā?
2. Kā pārvarēt digitālo plaisu un veicināt treneru un sportistu sporta tehnoloģiju pielietošanu ikdienas treniņos?

Literatūra:

1. Chen, J. (2024). The Application and Development of Artificial Intelligence and High Technology in Sports Event. Highlights in Business, Economics and Management, 30, 247–255. https://doi.org/10.54097/n7dhp396
2. Chmait, N., & Westerbeek, H. (2021). Artificial Intelligence and Machine Learning in Sport Research: An Introduction for Non-data Scientists. Frontiers in Sports and Active Living, 3. Scopus. https://doi.org/10.3389/fspor.2021.682287
3. Cust, E. E., Sweeting, A. J., Ball, K., & Robertson, S. (2019). Machine and deep learning for sportspecific movement recognition: A systematic review of model development and performance. Journal of Sports Sciences, 37(5), 568–600. https://doi.org/10.1080/02640414.2018.1521769
4. David, S., Bačić, B., Richter, C., Mundt M., (2023). Editorial: Artificial intelligence to enhance biomechanical modelling. Front. Sports Act. Living 5:1188035. doi: 10.3389/fspor.2023.1188035
5. International Journal of Artificial Intelligence in Education. Springer US. ISSN 15604292, 15604306
6. Panch, T., Szolovits, P., & Atun, R. (2018). Artificial intelligence, machine learning, and health systems. Journal of Global Health, 8(2), 020303.

Lekcijā tiks analizēti ilgtspējības un ekoloģiskie izaicinājumi sportā: sporta aprīkojuma un infrastruktūras ilgtspējīgas attīstības trūkums un videi draudzīgu treniņu un sacensību organizēšana. Jaunu sporta izglītības un inovāciju stratēģiju ieviešanas kā priekšnosacījums ilgtspējības izaicinājumu pārvarēšanā. 

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kā pārvarēt ilgtspējības un ekoloģiskos izaicinājumus sportā?
2. Kādi ir risinājumi videi draudzīgu treniņu un sacensību organizēšanā?

Literatūra:

1. Cerezo-Esteve, S., Inglés, E., Segui-Urbaneja, J., & Solanellas, F. (2022). The Environmental Impact of Major Sport Events (Giga, Mega and Major): A Systematic Review from 2000 to 2021. Sustainability, 14(20), 13581. https://doi.org/10.3390/su142013581
2. Dingle, G., Mallen, Ch., (2020). Sport and Environmental Sustainability Research and Strategic Management. (1st Edition). Routledge
3. Schneider, S., Mücke, HG. (2024). Sport and climate change—how will climate change affect sport?. Ger J Exerc Sport Res 54, 12–20 https://doi.org/10.1007/s12662-021-00786-8

Lekcijā doktoranti gūs padziļinātu izpratni par dopinga lietošanu un tā izraisītām problēmām, sportistu tiesībām un ētikas vadlīnijām pētniecībā sportā, kā arī par sporta lomu sabiedrībā iekļaujošu pieeju īstenošanu un dzimumu līdztiesību sportā.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kādi ir ētiskie un drošības izaicinājumi, kas saistīti ar tehnoloģiju pielietošanu sportā?
2. Kādus risinājumus cīņā pret dopingu, korupciju, spēļu rezultātu manipulācijām sniedz sporta teorija?
3. Kā sporta teorijas attīstība veicina sociālo atbildību sportā?

Literatūra:

1. Agnew, D., Henderson, P., & Woods, C. (2017). Ethics, integrity and well-being in elite sport: A systematic review. The Sport Journal.
2. Sport, Ethics and Philosophy.(Journal). https://www.tandfonline.com/journals/rsep20/about-this-journal#aims-and-scope Taylor& Francis

Lekcijā doktoranti gūs padziļinātu izpratni par individuālo treniņu pielāgošanu, personalizētu treniņu plānošanu, balstoties uz sportistu ģenētiskajiem marķieriem sportā un fizioloģiskajiem, biomehāniskajiem parametriem, kā arī mākslīgā intelekta un personalizētu mācīšanu sporta veidā un fiziskajās aktivitātēs, sporta tehnoloģiju integrāciju, pielietojot augstas precizitātes video analīzi un biomehānikas jaunākās atziņas treniņos.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kā noteikt sportista individuālās vajadzības un potenciālu?
2. Kā pielietot tehnoloģijas un datu analīzi personalizētu treniņu programmu izveidē inovatīvā sporta vidē?

Literatūra:

1. Pickering, C., & Kiely, J. (2019). The Development of a Personalised Training Framework: Implementation of Emerging Technologies for Performance. Journal of Functional Morphology and Kinesiology, 4(2), 25. https://doi.org/10.3390/jfmk4020025
2. Yu, H., & Mi, Y. (2023). Application Model for Innovative Sports Practice Teaching in Colleges Using Internet of Things and Artificial Intelligence. Electronics, 12(4), 874. https://doi.org/10.3390/electronics12040874
3. Sullivan, M. O., Vaughan, J., Rumbold, J. L., & Davids, K. (2021). The Learning in Development Research Framework for sports organizations. Sport, Education and Society, 27(9), 1100–1114. https://doi.org/10.1080/13573322.2021.1966618
4. Ghanvatkar, S., Kankanhalli, A., & Rajan, V. (2019). User Models for Personalized Physical Activity Interventions: Scoping Review. JMIR mHealth and uHealth, 7(1), e11098. https://doi.org/10.2196/11098

Grupu projekta izstrāde jaunu pētniecisko problēmu identificēšanā un risināšanā sporta teorijā promocijas darba tēmas izpētes ietvaros.