Anatomija

Cilvēka ķermeņa organizācijas līmeņi, anatomiskā terminoloģija, ķermeņa plaknes un virzieni. Šūnas un audu pamatjēdzieni, galvenie audu veidi (epitēlijaudi, saistaudi, muskuļaudi un nervaudi), to uzbūve, īpašības un nozīme cilvēka organismā.

Kaulu klasifikācija pēc formas un uzbūves, to funkcijas cilvēka organismā. Kaulu savienojumu veidi (nepārtrauktie un pārtrauktie savienojumi), locītavu uzbūve un kustību iespējas. Cilvēka skeleta galvenās daļas – galvaskausa, mugurkaula, krūškurvja un ekstremitāšu skelets, to uzbūves pamatprincipi un nozīme balsta un kustību sistēmā.

Kaulu klasifikācija pēc formas un uzbūves, to funkcijas cilvēka organismā. Kaulu savienojumu veidi (nepārtrauktie un pārtrauktie savienojumi), locītavu uzbūve un kustību iespējas. Cilvēka skeleta galvenās daļas – galvaskausa, mugurkaula, krūškurvja un ekstremitāšu skelets, to uzbūves pamatprincipi un nozīme balsta un kustību sistēmā.

Kaulu klasifikācija pēc formas un uzbūves, to funkcijas cilvēka organismā. Kaulu savienojumu veidi (nepārtrauktie un pārtrauktie savienojumi), locītavu uzbūve un kustību iespējas. Cilvēka skeleta galvenās daļas – galvaskausa, mugurkaula, krūškurvja un ekstremitāšu skelets, to uzbūves pamatprincipi un nozīme balsta un kustību sistēmā.

Kaulu klasifikācija pēc formas un uzbūves, to funkcijas cilvēka organismā. Kaulu savienojumu veidi (nepārtrauktie un pārtrauktie savienojumi), locītavu uzbūve un kustību iespējas. Cilvēka skeleta galvenās daļas – galvaskausa, mugurkaula, krūškurvja un ekstremitāšu skelets, to uzbūves pamatprincipi un nozīme balsta un kustību sistēmā.

Kaulu klasifikācija pēc formas un uzbūves, to funkcijas cilvēka organismā. Kaulu savienojumu veidi (nepārtrauktie un pārtrauktie savienojumi), locītavu uzbūve un kustību iespējas. Cilvēka skeleta galvenās daļas – galvaskausa, mugurkaula, krūškurvja un ekstremitāšu skelets, to uzbūves pamatprincipi un nozīme balsta un kustību sistēmā.

Cilvēka ķermeņa organizācijas līmeņi, anatomiskā terminoloģija, ķermeņa plaknes un virzieni. Šūnas un audu pamatjēdzieni, galvenie audu veidi (epitēlijaudi, saistaudi, muskuļaudi un nervaudi), to uzbūve, īpašības un nozīme cilvēka organismā.

Kaulu klasifikācija pēc formas un uzbūves, to funkcijas cilvēka organismā. Kaulu savienojumu veidi (nepārtrauktie un pārtrauktie savienojumi), locītavu uzbūve un kustību iespējas. Cilvēka skeleta galvenās daļas – galvaskausa, mugurkaula, krūškurvja un ekstremitāšu skelets, to uzbūves pamatprincipi un nozīme balsta un kustību sistēmā.

Muskuļu audu veidi un skeleta muskuļu klasifikācija pēc uzbūves un funkcijas. Galvenās muskuļu grupas cilvēka organismā un to nozīme kustību nodrošināšanā, ķermeņa stājas uzturēšanā un locītavu kustībās. Muskuļu darbības pamatprincipi un to funkcionālā saistība ar kauliem un locītavām balsta un kustību sistēmā.

Muskuļu audu veidi un skeleta muskuļu klasifikācija pēc uzbūves un funkcijas. Galvenās muskuļu grupas cilvēka organismā un to nozīme kustību nodrošināšanā, ķermeņa stājas uzturēšanā un locītavu kustībās. Muskuļu darbības pamatprincipi un to funkcionālā saistība ar kauliem un locītavām balsta un kustību sistēmā.

Muskuļu audu veidi un skeleta muskuļu klasifikācija pēc uzbūves un funkcijas. Galvenās muskuļu grupas cilvēka organismā un to nozīme kustību nodrošināšanā, ķermeņa stājas uzturēšanā un locītavu kustībās. Muskuļu darbības pamatprincipi un to funkcionālā saistība ar kauliem un locītavām balsta un kustību sistēmā.

Muskuļu audu veidi un skeleta muskuļu klasifikācija pēc uzbūves un funkcijas. Galvenās muskuļu grupas cilvēka organismā un to nozīme kustību nodrošināšanā, ķermeņa stājas uzturēšanā un locītavu kustībās. Muskuļu darbības pamatprincipi un to funkcionālā saistība ar kauliem un locītavām balsta un kustību sistēmā.

Muskuļu audu veidi un skeleta muskuļu klasifikācija pēc uzbūves un funkcijas. Galvenās muskuļu grupas cilvēka organismā un to nozīme kustību nodrošināšanā, ķermeņa stājas uzturēšanā un locītavu kustībās. Muskuļu darbības pamatprincipi un to funkcionālā saistība ar kauliem un locītavām balsta un kustību sistēmā.

Asinsrites sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – sirds, asinsvadi un asinsrites loki. Asinsvadu veidi (artērijas, vēnas, kapilāri) un to nozīme asinsrites nodrošināšanā. Limfātiskās sistēmas uzbūve un funkcijas, limfātiskie vadi, limfmezgli un citi limfātiskie orgāni, to nozīme šķidruma cirkulācijā un organisma imūnās aizsardzības nodrošināšanā.

Asinsrites sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – sirds, asinsvadi un asinsrites loki. Asinsvadu veidi (artērijas, vēnas, kapilāri) un to nozīme asinsrites nodrošināšanā. Limfātiskās sistēmas uzbūve un funkcijas, limfātiskie vadi, limfmezgli un citi limfātiskie orgāni, to nozīme šķidruma cirkulācijā un organisma imūnās aizsardzības nodrošināšanā.

Asinsrites sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – sirds, asinsvadi un asinsrites loki. Asinsvadu veidi (artērijas, vēnas, kapilāri) un to nozīme asinsrites nodrošināšanā. Limfātiskās sistēmas uzbūve un funkcijas, limfātiskie vadi, limfmezgli un citi limfātiskie orgāni, to nozīme šķidruma cirkulācijā un organisma imūnās aizsardzības nodrošināšanā.

Asinsrites sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – sirds, asinsvadi un asinsrites loki. Asinsvadu veidi (artērijas, vēnas, kapilāri) un to nozīme asinsrites nodrošināšanā. Limfātiskās sistēmas uzbūve un funkcijas, limfātiskie vadi, limfmezgli un citi limfātiskie orgāni, to nozīme šķidruma cirkulācijā un organisma imūnās aizsardzības nodrošināšanā.

Elpošanas orgānu sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – augšējie un apakšējie elpošanas ceļi. Deguna dobuma, rīkles, balsenes, trahejas, bronhu un plaušu anatomiskā uzbūve un savstarpējā saistība. Elpošanas orgānu sistēmas nozīme gāzu apmaiņas nodrošināšanā un organisma skābekļa apgādē.

Elpošanas orgānu sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – augšējie un apakšējie elpošanas ceļi. Deguna dobuma, rīkles, balsenes, trahejas, bronhu un plaušu anatomiskā uzbūve un savstarpējā saistība. Elpošanas orgānu sistēmas nozīme gāzu apmaiņas nodrošināšanā un organisma skābekļa apgādē.

Asinsrites sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – sirds, asinsvadi un asinsrites loki. Asinsvadu veidi (artērijas, vēnas, kapilāri) un to nozīme asinsrites nodrošināšanā. Limfātiskās sistēmas uzbūve un funkcijas, limfātiskie vadi, limfmezgli un citi limfātiskie orgāni, to nozīme šķidruma cirkulācijā un organisma imūnās aizsardzības nodrošināšanā.

Elpošanas orgānu sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – augšējie un apakšējie elpošanas ceļi. Deguna dobuma, rīkles, balsenes, trahejas, bronhu un plaušu anatomiskā uzbūve un savstarpējā saistība. Elpošanas orgānu sistēmas nozīme gāzu apmaiņas nodrošināšanā un organisma skābekļa apgādē.

Uropoētiskās jeb urīnradošās sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – nieres, urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls. Nieru anatomiskā uzbūve, to nozīme urīna veidošanā un organisma šķidruma un elektrolītu līdzsvara uzturēšanā. Urīnceļu funkcija urīna transportēšanā, uzkrāšanā un izvadīšanā no organisma.

Uropoētiskās jeb urīnradošās sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – nieres, urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls. Nieru anatomiskā uzbūve, to nozīme urīna veidošanā un organisma šķidruma un elektrolītu līdzsvara uzturēšanā. Urīnceļu funkcija urīna transportēšanā, uzkrāšanā un izvadīšanā no organisma.

Reproduktīvās sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas vīrieša un sievietes organismā. Vīrieša reproduktīvie orgāni – sēklinieki, sēklvadi, palīgdziedzeri un dzimumloceklis; sievietes reproduktīvie orgāni – olnīcas, olvadi, dzemde, maksts un ārējie dzimumorgāni. Reproduktīvās sistēmas nozīme dzimumšūnu veidošanā

Reproduktīvās sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas vīrieša un sievietes organismā. Vīrieša reproduktīvie orgāni – sēklinieki, sēklvadi, palīgdziedzeri un dzimumloceklis; sievietes reproduktīvie orgāni – olnīcas, olvadi, dzemde, maksts un ārējie dzimumorgāni. Reproduktīvās sistēmas nozīme dzimumšūnu veidošanā

Gremošanas orgānu sistēma

Gremošanas orgānu sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, tievā un resnā zarna. Gremošanas dziedzeri – aknas, žultspūslis un aizkuņģa dziedzeris, to nozīme gremošanas procesos. Gremošanas orgānu sistēmas nozīme barības vielu uzņemšanā, šķelšanā un uzsūkšanā organismā.

Endokrīnā sistēma

Endokrīnās sistēmas uzbūve un galvenie iekšējās sekrēcijas dziedzeri – hipofīze, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, virsnieres, aizkuņģa dziedzera endokrīnā daļa un dzimumdziedzeri. Hormonu nozīme organisma funkciju regulācijā, augšanas, vielmaiņas un homeostāzes nodrošināšanā.

Gremošanas orgānu sistēma

Gremošanas orgānu sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, tievā un resnā zarna. Gremošanas dziedzeri – aknas, žultspūslis un aizkuņģa dziedzeris, to nozīme gremošanas procesos. Gremošanas orgānu sistēmas nozīme barības vielu uzņemšanā, šķelšanā un uzsūkšanā organismā.

Endokrīnā sistēma

Endokrīnās sistēmas uzbūve un galvenie iekšējās sekrēcijas dziedzeri – hipofīze, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, virsnieres, aizkuņģa dziedzera endokrīnā daļa un dzimumdziedzeri. Hormonu nozīme organisma funkciju regulācijā, augšanas, vielmaiņas un homeostāzes nodrošināšanā.

Gremošanas orgānu sistēma

Gremošanas orgānu sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, tievā un resnā zarna. Gremošanas dziedzeri – aknas, žultspūslis un aizkuņģa dziedzeris, to nozīme gremošanas procesos. Gremošanas orgānu sistēmas nozīme barības vielu uzņemšanā, šķelšanā un uzsūkšanā organismā.

Endokrīnā sistēma

Endokrīnās sistēmas uzbūve un galvenie iekšējās sekrēcijas dziedzeri – hipofīze, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, virsnieres, aizkuņģa dziedzera endokrīnā daļa un dzimumdziedzeri. Hormonu nozīme organisma funkciju regulācijā, augšanas, vielmaiņas un homeostāzes nodrošināšanā.

Gremošanas orgānu sistēma

Gremošanas orgānu sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, tievā un resnā zarna. Gremošanas dziedzeri – aknas, žultspūslis un aizkuņģa dziedzeris, to nozīme gremošanas procesos. Gremošanas orgānu sistēmas nozīme barības vielu uzņemšanā, šķelšanā un uzsūkšanā organismā.

Endokrīnā sistēma

Endokrīnās sistēmas uzbūve un galvenie iekšējās sekrēcijas dziedzeri – hipofīze, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, virsnieres, aizkuņģa dziedzera endokrīnā daļa un dzimumdziedzeri. Hormonu nozīme organisma funkciju regulācijā, augšanas, vielmaiņas un homeostāzes nodrošināšanā.

Gremošanas orgānu sistēma

Gremošanas orgānu sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, tievā un resnā zarna. Gremošanas dziedzeri – aknas, žultspūslis un aizkuņģa dziedzeris, to nozīme gremošanas procesos. Gremošanas orgānu sistēmas nozīme barības vielu uzņemšanā, šķelšanā un uzsūkšanā organismā.

Endokrīnā sistēma

Endokrīnās sistēmas uzbūve un galvenie iekšējās sekrēcijas dziedzeri – hipofīze, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, virsnieres, aizkuņģa dziedzera endokrīnā daļa un dzimumdziedzeri. Hormonu nozīme organisma funkciju regulācijā, augšanas, vielmaiņas un homeostāzes nodrošināšanā.

Uropoētiskās jeb urīnradošās sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – nieres, urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls. Nieru anatomiskā uzbūve, to nozīme urīna veidošanā un organisma šķidruma un elektrolītu līdzsvara uzturēšanā. Urīnceļu funkcija urīna transportēšanā, uzkrāšanā un izvadīšanā no organisma.

Reproduktīvās sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas vīrieša un sievietes organismā. Vīrieša reproduktīvie orgāni – sēklinieki, sēklvadi, palīgdziedzeri un dzimumloceklis; sievietes reproduktīvie orgāni – olnīcas, olvadi, dzemde, maksts un ārējie dzimumorgāni. Reproduktīvās sistēmas nozīme dzimumšūnu veidošanā

Muguras smadzeņu anatomiskā uzbūve un novietojums mugurkaula kanālā. Muguras smadzeņu segmentārā uzbūve, pelēkā un baltā viela, kā arī muguras smadzeņu nervu saknītes. Muguras smadzeņu nozīme nervu impulsu pārvadē starp galvas smadzenēm un pārējo organismu, kā arī refleksu darbības nodrošināšanā

Muguras smadzeņu anatomiskā uzbūve un novietojums mugurkaula kanālā. Muguras smadzeņu segmentārā uzbūve, pelēkā un baltā viela, kā arī muguras smadzeņu nervu saknītes. Muguras smadzeņu nozīme nervu impulsu pārvadē starp galvas smadzenēm un pārējo organismu, kā arī refleksu darbības nodrošināšanā

Galvas smadzeņu anatomiskā uzbūve un galvenās daļas – lielās smadzenes, starpsmadzenes, vidussmadzenes, tilts, iegarenās smadzenes un smadzenītes. Smadzeņu struktūru savstarpējā saistība un to nozīme kustību koordinācijā, sensorās informācijas apstrādē un organisma funkciju regulācijā. Galvas smadzeņu loma centrālās nervu sistēmas darbības nodrošināšanā.

Galvas smadzeņu anatomiskā uzbūve un galvenās daļas – lielās smadzenes, starpsmadzenes, vidussmadzenes, tilts, iegarenās smadzenes un smadzenītes. Smadzeņu struktūru savstarpējā saistība un to nozīme kustību koordinācijā, sensorās informācijas apstrādē un organisma funkciju regulācijā. Galvas smadzeņu loma centrālās nervu sistēmas darbības nodrošināšanā.

Sensorās jeb maņu sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – redzes, dzirdes, līdzsvara, ožas un garšas orgāni. Maņu receptoru uzbūve un to nozīme ārējās un iekšējās vides kairinājumu uztverē. Sensorās informācijas pārvade uz centrālo nervu sistēmu un tās nozīme organisma reakciju un adaptācijas nodrošināšanā.

Sensorās jeb maņu sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – redzes, dzirdes, līdzsvara, ožas un garšas orgāni. Maņu receptoru uzbūve un to nozīme ārējās un iekšējās vides kairinājumu uztverē. Sensorās informācijas pārvade uz centrālo nervu sistēmu un tās nozīme organisma reakciju un adaptācijas nodrošināšanā.

Muguras smadzeņu anatomiskā uzbūve un novietojums mugurkaula kanālā. Muguras smadzeņu segmentārā uzbūve, pelēkā un baltā viela, kā arī muguras smadzeņu nervu saknītes. Muguras smadzeņu nozīme nervu impulsu pārvadē starp galvas smadzenēm un pārējo organismu, kā arī refleksu darbības nodrošināšanā

Galvas smadzeņu anatomiskā uzbūve un galvenās daļas – lielās smadzenes, starpsmadzenes, vidussmadzenes, tilts, iegarenās smadzenes un smadzenītes. Smadzeņu struktūru savstarpējā saistība un to nozīme kustību koordinācijā, sensorās informācijas apstrādē un organisma funkciju regulācijā. Galvas smadzeņu loma centrālās nervu sistēmas darbības nodrošināšanā.

Sensorās jeb maņu sistēmas uzbūve un galvenās sastāvdaļas – redzes, dzirdes, līdzsvara, ožas un garšas orgāni. Maņu receptoru uzbūve un to nozīme ārējās un iekšējās vides kairinājumu uztverē. Sensorās informācijas pārvade uz centrālo nervu sistēmu un tās nozīme organisma reakciju un adaptācijas nodrošināšanā.