Internā medicīna un pacientu aprūpe I (Sirds un asinsvadu sistēmas slimības un pacientu aprūpe, Elpošanas sistēmas slimības un pacientu aprūpe, Nieru slimības un pacientu aprūpe)

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
Studiju kursa realizācijas laikā studējošie patstāvīgi sagatavo un prezentē divus darbus par kursā apskatāmajām tēmām, izmantojot pētījumus un pierādījumos balstītas aprūpes vadlīnijas.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	-
2. Pārbaudījums	-	-
Ieskaites abās prezentācijas, aktīva diskusija nodarbību laikā. Vērtēšana notiek saskaņā ar RSU Studiju reglamentā I aprakstīto vērtēšanas sistēmu.

Kardioloģisku slimību klasifikācija un vispārīgais raksturojums. Etioloģiskie un patoģenētiskie faktori, kas ietekmē slimību klīniskās izpausmes un pamatvajadzību izmaiņas dažāda vecuma pacientiem kardioloģijā.

Sirds mazspējas un paaugstināta asinsspiediena slimnieku ārstēšana un aprūpe. Sirds infarkta, pirmsinfarkta stāvokļu, akūtas kardiālas mazspējas (u.c.) ārstēšana un aprūpe.

Sirds vainagartēriju aterosklerotisku sašaurinājumu diagnostika. Sirds vainagartēriju aterosklerotisku sašaurinājumu ārstēšana ar asinsvadu paplašināšanas un stentu ievietošanas metodi. Pacientu aprūpe. Sirds elektrokardiostimulatoru implantācija un pacientu aprūpe.

Ftiziopulmonoloģisku slimību klasifikācija un vispārīgais raksturojums. Etioloģiskie un patoģenētiskie faktori, kas ietekmē slimību klīniskās izpausmes un pamatvajadzību izmaiņas dažāda vecuma pacientiem.

Elpošanu ietekmējošie faktori. Galvenie simptomi un sindromi elpošanas sistēmas darbības traucējumu gadījumā, to galvenie cēloņi.

Pacienta objektīvā un subjektīvā izmeklēšana. Anamnēze, tās ievākšanas pamatprincipi, tās nozīme pacientu aprūpē. Ftiziopulmonoloģisko slimību galvenie diagnostikas, ārstniecības un pacientu aprūpes aspekti. Medikamentozās aprūpes īpatnības.

Pacientu aprūpes nodrošināšana un vadība pacientiem ar ftiziopulmonoloģiskām infekcijas slimībām. Epidemioloģisko pasākumu izpilde infekciju slimību gadījumos.

Nefroloģisku saslimšanu (urīnceļu infekcijas, glomerulopātijas, akūta nieru mazspēja, hroniska nieru slimība u.c.) un nieru bojājumi dažādu sistēmisku slimību gadījumā (nierakmeņu slimība, nieru policistoze u.c.) klasifikācija un vispārīgais raksturojums.

Etioloģiskie un patoģenētiskie faktori, kas ietekmē slimību klīniskās izpausmes un pamatvajadzību izmaiņas dažāda vecuma pacientiem nefroloģijā.

Nieru aizstājterapijas veidi.

Pacientu sagatavošana izmeklējumiem – procedūru mērķi, norise, iespējamās komplikācijas, pacienta izglītošana, sagatavošana un aprūpes īpatnības.

Pacientu aprūpes procesa nodrošināšana un vadība pacientiem ar hroniskām sirds saslimšanām. Medikamentozās aprūpes īpatnības.

Pacientu monitorēšanas sistēma. Telemetrija. Māsas loma starpdisciplinārajā komandā – izglītošana, tās nepieciešamība primārās un sekundārās profilakses nodrošināšanā.

Elektrokardiogrāfija. Fiziskās slodzes testi (veloergometrija). Moderna ultraskaņas sirds izmeklēšana (ehokardiogrāfija).

Pacientu ar ftiziopulmonoloģiskām saslimšānām sagatavošana izmeklējumiem. Procedūru mērķi, norise, iespējamās komplikācijas, pacientu izglītošana, sagatavošana un aprūpes īpatnības.

Plaušu inspekcija, palpācija, perskusija un auskultācija. Galvenie aprūpes principi pie dažādām elpošanas orgānu slimībām.

Bronhoskopija. Pacienta sagatavošana. Premedikācija. Procedūras norise. Spirometrija – māsas loma pacienta sagatavošanā un mērījuma veikšanā. Skābekļa terapija. Māsas darbība nodrošinot skābekļa terapiju.

Medikamentozās aprūpes īpatnības. Inhalatoru un krājtelpas lietošana. DOTS, piesaistes nodrošināšana. Pacienta izglītošana. Neatliekamā palīdzība plaušu slimībās – plaušu asiņošana, plaušu tūska, plaušu infarkts, pneimotoraks, simptomi, aprūpe.

Galvenie diagnostikas manipulāciju, ārstniecības un pacientu aprūpes aspekti nefroloģijā.

Nieru aizstājterapijas veidi. Nieru transplantācija, Hemodialīze. Peritoneālā dialīze. Kritēriji nieru aizstājterapijas izvēlē. Pacientu aprūpes galvenie principi. Dialīžu pacientu uzturs, fiziskās aktivitātes.

Māsas loma starpdisciplinārajā komandā – izglītošana, tās nepieciešamība primārās un sekundārās profilakses nodrošināšanā. Pacientu pašaprūpes vadīšana akūtu un hronisku nefroloģisku saslimšanu gadījumos.