Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Vides veselība I

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
AUVMK_004
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna; Sabiedrības veselība
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Sabiedrības veselība
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Aroda un vides medicīnas katedra
Kontaktinformācija

Rīga, Baložu iela 14, avmk@rsu.lv, +371 67060816

Par studiju kursu

Mērķis

Studiju kursa mērķis ir apgūt vides veselības teorētiskos pamatus un praktiskās metodes par gaisa vides nozīmi, piesārņojumu, nelabvēlīgiem un kaitīgiem faktoriem, to ietekmi uz veselību, identificēšanu, novērtēšanu, kontroli, novēršanu vai samazināšanu.

Priekšzināšanas

Nepieciešamas priekšzināšanas ķīmijā, bioķīmijā, fizikā, mikrobioloģijā, fizioloģijā.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj: • raksturot vides veselības nozīmi, principus, virzienus, uzdevumus; • raksturot iekštelpu gaisa mikroklimata parametrus, iekštelpu CO2 līmeni kā gaisa kvalitātes rādītāju, ventilācijas veidus un ventilācijas efektivitātes novērtēšanas paņēmienus, apgaismojuma rādītājus; • nosaukt mikroklimata, iekštelpu CO2 līmeņa, gaisa kuba, apgaismojuma rādītāju līmeņus, kas ir noteikti likumdošanā vai rekomendēti vadlīnijās; • nosaukt gaisa fizikālos vides faktorus, to avotus, piemērus apkārtējā vidē, iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību; • nosaukt cilvēka organisma termoregulācijas mehānismus atkarībā no vides apstākļiem; • nosaukt vides veselības politikas pamatprincipus un to nozīmi ķīmiskā piesārņojuma samazināšanā; • raksturot gaisu kā vides ekoloģisko sastāvdaļu, nosaukt piesārņojuma un preventīvo pasākumu piemērus piesārņojuma mazināšanā; • raksturot analītiskās metodes gaisa ķīmiskā piesārņojuma noteikšanai; • atsaukties uz Latvijas un Eiropas Savienības vides gaisa kvalitātes standartiem un vadlīnijām atbilstoši nodarbībās apgūstamajām tēmām.

Prasmes

1.Studiju kursa apguves rezultātā students iegūs prasmes: • patstāvīgi, kritiski analizēt, pielietot ekoloģisku argumentāciju sava viedokļa pamatošanai un novērtēt vides veselības kā vides zinātnes un medicīnas preventīvu nozari cilvēka veselības saglabāšanā un nostiprināšanā; • noteikt un novērtēt mikroklimata, CO2 līmeņa, ventilācijas efektivitātes, dabiskā un mākslīgā apgaismojuma rādītājus, sniegt ieteikumus apstākļu uzlabošanai; • noteikt galvenos cilvēka organisma termoregulācijas mehānismus atkarībā no vides apstākļiem; • praktiski darboties ar analītiskajām iekārtām un veikt analītiskos aprēķinus ķīmisko vielu noteikšanā gaisa vidē; • izvērtēt vides politikas pasākumus un tos ieviest sabiedrības veselības uzlabošanai; • prezentēt savu viedokli par vides gaisa fizikālā un ķīmiskā piesārņojuma problēmām Latvijā un pasaulē.

Kompetences

1.Iegūtā kompetence ļauj: • saskatīt cilvēka veselības stāvokļa saistību ar apkārtējās vides apstākļiem; • pielietot argumentācijas, loģikas un retorikas pamatu zināšanas, lai analizētu praktiskas situācijas; • izstrādāt rekomendācijas, pasākumus vides kaitīgo riska faktoru novēršanā vai samazināšanā, nodrošinot cilvēka organisma un vides optimālu mijiedarbību; • uzņemties atbildību un demonstrēt vadīšanas prasmes gadījumos, kad to prasa vides drošības, indivīda vai visas sabiedrības intereses; • pielietot zināšanas un prasmes vides veselības problēmu risināšanā savā profesionālajā darbībā.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Patstāvīgais darbs

-
-
Paplašināta papildus zināšanu, prasmju, kompetenču iegūšana no studiju apmācības materiāliem, no prezentācijām, diskusijām par studentu izstrādātajiem problēmreferātiem un pētnieciskajiem darbiem. Problēmreferātu izstrādāšana un prezentēšana. Studiju semestra beigās (1. studiju gadā - pavasara semestris un 2. studiju gadā – rudens semestris) studiju kursa novērtējuma anketu aizpildīšana.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pārbaudījums

-
-
Praktisko darbu laikā notiek arī teorētisko zināšanu pārbaudes, situācijas uzdevumu risināšana, diskusijas par tiem un kursa nobeigumā – eksāmens. Studentu zināšanas tiek vērtētas ņemot vērā katra studenta aktivitāti un darba kvalitāti visa studiju kursa laikā: • piedalīšanās un aktivitāte praktisko nodarbību darbā, diskusijās (10%); • praktisko darba protokolu (t.sk. situāciju uzdevumu) aizpildīšanas kvalitāte (30%); • patstāvīgā darba satura un prezentācijas kvalitāte (30%); • teorētisko zināšanu par vides veselības jautājumiem pārbaude eksāmenā (30%). Pārbaudes metode: kumulatīvais eksāmens.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Globālās vides veselības problēmas Latvijā un pasaulē. Vides medicīna kā zinātnes nozare. Vides piesārņojuma galvenie iedarbības veidi uz cilvēka organismu. Vides slimības.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vides veselības metodoloģija un novērtēšanas principi. Biomonitorings, t.sk. urīna un asins analīzes.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vides riska faktoru novērtēšanas metodes. Iekštelpu gaisa piesārņojuma problēma. Slimo ēku sindroms.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vides fizikālais piesārņojums. Jonizējošais starojums, tā ietekme uz cilvēka organismu. Japānas atombombardēšanas un Černobiļas avārijas pieredze.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
3

Tēmas

Atmosfēras spiediens. Mikroklimats. Gaisa temperatūra, tās noteikšanas metodes. Siltumradiācija. Gaisa mitrums, tā rādītāji. Gaisa kustība. Anemometrija. Gaisa fizikālo īpašību ietekme uz cilvēka organismu. Siltumapmaiņa starp organismu un vidi. Praktiskie darbi. Atmosfēras spiediena un mikroklimata rādītāju analīze. Vēja rozes konstruēšana un analīze.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
3

Tēmas

Gaisa ķīmiskais un bioloģiskais piesārņojums. Piesārņojuma ietekme uz veselību. Ogļskābā gāze kā telpas gaisa tīrības rādītājs. Gaisa apmaiņa telpās. Infiltrācija. Mākslīgā ventilācija. Praktiskie darbi. Ogļskābās gāzes koncentrācijas noteikšana telpas gaisā dinamikā. Gaisa kuba aprēķināšana. Gaisa apmaiņas biežuma noteikšana. Situācijas uzdevumi par iekštelpu gaisa kvalitāti.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
3

Tēmas

Saules radiācija. Gaisma. Apgaismojums. Apgaismojuma rādītāji. Praktiskie darbi. Telpas dabīgā vispārīgā apgaismojuma novērtēšana. Vietējā apgaismojuma rādītāju aprēķināšana. Logu stiklu absorbcijas noteikšana. Mākslīgā apgaismojuma mērīšana.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
3

Tēmas

Seminārs par gaisa vides fizikālajiem faktoriem (vides troksnis, vibrācija, nejonizējošais, jonizējošais starojums). Studentu prezentācijas, diskusija. Ieskaite.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
3

Tēmas

Gaisa piesārņojums, emisiju noteikšana apkārtējā vidē saistībā ar emisiju avotiem.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
3

Tēmas

Gaisa paraugu ņemšanas metodes vides analīzēm. Galvenie principi un aparatūra.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
3

Tēmas

Biežāk lietotās analītiskās metodes vides piesārņojuma novērtēšanā, to pamatprincipi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
3

Tēmas

Datu statistiskais novērtējums un prasības vides piesārņojuma analīzēm, mērījumu validitāte.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Ieskaite (Semestra)
2. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Gaisa ķīmiskais piesārņojums – iedalījums, monitorings, novērtēšana.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Gaisa ķīmiskais piesārņojums – analīzes metodes, koncentrāciju aprēķini.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
4

Tēmas

Darba drošība laboratorijas darbu izstrādē. Praktisko uzdevumu aprēķini.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
4

Tēmas

Pārbaudes darba par iepriekšējā gadā apgūtām tēmām par gaisa piesārņotāju novērtēšanas principiem un metodēm apspriede. Fotometriskās novērtēšanas metodes – laboratorijas darbs ar protokolu.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
4

Tēmas

Fotometriskās novērtēšanas metodes – darbs laboratorijā.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
4

Tēmas

Atomabsorcijas metodes (liesma, grafīta kivete) – metālu noteikšana, darbs ar analīžu izdrukām.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
4

Tēmas

Hromatogrāfiskās metodes – gaistošo organisko piesārņotāju noteikšanas iespējas. Biomonitorings. Iekštelpu gaisa kvalitātes indekss.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
4

Tēmas

Gāzu hromatogrāfiskā analīze – gaistošo organisko savienojumu koncentrāciju aprēķini, darbs ar analīžu izdrukām.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību laboratorija
4

Tēmas

Referāti par gaisa ķīmiskajiem piesārņotājiem.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Mutisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Vides veselība. - RSU, 2008. (akceptējams izdevums)

Papildu literatūra

1.

Iekštelpu gaisa fizikālās īpašības un ventilācijas efektivitāte (1.-6. avoti): 1. HEVAC Humidity Group. Humidity and its Impact on Human Comfort and Wellbeing in Occupied Buildings. 2016.

2.

2. Barry S.L. et al. Occupational and Environmental Health: Recognizing and Preventing Disease and Injury. 2011

3.

3. Nadvorniy M. et al. General Hygiene & Environmental Health. 2005.

4.

4. Operating Room Design Manual. Kamal M. Room Ventilation Systems. 2012

5.

5. CO2 ASHRAE Standard 62.1-2013

6.

6. Prill R. Why Measure Carbon Dioxide Inside Buildings?

7.

Gaisa ķīmisko rādītāju novērtēšana (7.-11. avoti): 7. Ministru Kabinets. 17.11.2009. Noteikumi par gaisa kvalitāti: MK noteikumi Nr. 1290. Latvijas Vēstnesis. 182.

8.

8. VARAM. Normatīvā akta projekts. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas rīcības plāns 2019. - 2030. gadam.

9.

9. IPCC ziņojumi par klimata pārmaiņām: AR6 Climate Change 2021: The Physical Science Basis.

10.

10. Evolution of WHO air quality guidelines: past, present and future (2017).

11.

11. Methods for sampling and analysis of chemical pollutants in indoor air: supplementary publication to the screening tool for assessment of health risks from combined exposure to multiple chemicals in indoor air (2020).

Citi informācijas avoti

1.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapa

2.

Veselības ministrijas mājas lapa

3.

Pasaules Veselības organizācijas mājas lapa

4.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome