Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Psihiskās veselības pamati
Kursa kods
PMUPK_032
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Sabiedrības veselība
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Laura Valaine
Struktūrvienības vadītājs
Māris Taube
Struktūrvienība
Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra
Kontaktinformācija
Rīga, Kristapa iela 30, pmpk@rsu.lv, +371 67210989
Par studiju kursu
Mērķis
Veicināt zināšanu apguvi par cilvēka psihiskās funkcionēšanas likumsakarībām, sociālo un psihisko procesu mijiedarbību, krīzes attīstības un krīzes pārvarēšanas mehānismiem, kā arī gūt priekšstatu par saskarsmē noritošajiem psihodinamiskajiem procesiem.
Priekšzināšanas
Nervu sistēmas anatomija un fizioloģija.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studenti varēs aprakstīt cilvēka personības struktūru, attīstību un funkcionēšanas likumsakarības, kā arī emocionālo un sociālo faktoru ietekmi uz cilvēka psihisko attīstību un funkcionēšanu; krīzes attīstības mehānismus, to ietekmi uz cilvēka psihosociālo funkcionēšanu un krīzes pārvarēšanas iespējas.
Prasmes
1.Studenti spēs praktiskajos vingrinājumos atrisināt konfliktus un izmantot krīzes pārvarēšanas paņēmienus.
Kompetences
1.Studenti analizēs dažādus personības iezīmju un attiecību piemēru veidus, analizēs klīniskajos piemēros dažādus grupu procesus un konfliktu situācijas.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Iepazīties ar atbilstošu literatūru pirms katras nodarbības, sagatavot jautājumus.
Pacientu gadījumu aprakstu sagatavošana, analīze.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Studentu zināšanu vērtēšanas kritēriji:
I. Zināšanas – spēja definēt: 75%:
1. Pacientu psihiskās veselības kritēriji (15%)
2. Pacientu psihiskās aizsardzības mehānismi (15%)
3. Personības definīcijas, attīstības teorijas, pacientu personības funkcionēšanas līmeņi (15%)
4. Priekšstats par psihosomatiskiem traucējumiem un slimībām, somatizācijas teorijas (15%)
5. Atšķirības saskarsmē ar pacientiem un ar klientiem (15%).
II. Prasmes: 25%:
1. Sabiedrības veselības speciālista – pacienta/klienta attiecību veidošanas principi (25%).
Automātiskā eksāmena ieskaitīšana:
1. 100% nodarbību un lekciju apmeklējums.
UN
2. Students ir aktīvs diskusiju un lomu spēļu dalībnieks.
3. Pēc docētāja norādījuma – uzrakstīta eseja 5 – 6 lapu apmērā, kurā tiek veikta analīze par docētāja uzdotajiem jautājumiem.
VAI
Sagatavota prezentācija par: a) cikla nodarbības tēmu (literatūras apskats); b) klīnisko gadījumu; c) jaunāko pētījumu (atbilstoši nodarbības tēmai).
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
1. Psihiskās veselības kritēriji. Psihiskās un fiziskās veselības vienība – anatomiskie, fizioloģiskie, sociālie aspekti. Biopsihosociālais modelis medicīnā. Slimību un traucējumu galvenie etiopatoģenētiskie faktori sabiedrības veselības speciālista redzējumā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Psihiskā veselība un psihosomatiskie traucējumi un slimības, to savstarpējās likumsakarības. Psihosomatisko pacientu biežums. Psihosomatisko slimību un traucējumu veidi, prevalence, to radītie izaicinājumi veselības aprūpes sistēmai.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
1. Saskarsmes un terapeitisku attiecību veidošanas atšķirības. Medicīna un pacients ("klienta" nepieļaujamība medicīnā"). Ētikas un profesionalitātes savstarpējās mijiedarbības aspekti.
2. Prasme klausīties. Aktīvā un pasīvā klausīšanās. Runāšana. Pauzes. Atšķirība starp sadzīvisku sarunu un profesionālu sarunu.
3. Empātija, simpātija, antipātija saskarsmē. Emociju loma saskarsmē.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Stresa, distresa un eustresa jēdzieni. Stresa menedžments. Emocionālās krīzes, to veidi. Emocionālo krīžu profilakse. Krīžu intervence.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Personības jēdziens. Psihes funkcionēšanas topogrāfiskais un strukturālais modelis. Zemapziņas izpausmes formas ikdienā: pārteikšanās un simptomu veidošanās, konflikts starp apzinātajām un neapzinātajām jūtām.
Psihiskie aizsardzības mehānismi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Personības funkcionēšanas līmeņi un personības rakstura organizācijas tipi.
1. Neirotiskais funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi, iekšējais konflikts un spēja veidot attiecības.
2. Borderline funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi, iekšējais konflikts un spēja veidot attiecības.
3. Psihotiskais funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Grupas diskusija par pirmo lekcijas materiālu. Biopsihosociālais modelis medicīnā. Veselības aprūpes sistēmas loma veselības nodrošināšanā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Grupas diskusija par otro lekcijas materiālu. Psihosomatiskā medicīna- simptomu etioloģija, klīniskā aina, ārstēšana. Ārsta-pacienta attiecību nozīme psihosomatisku traucējumu ārstēšanā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs un grupas diskusija par depresīvu, mānisku personības struktūru. Pacienta gadījums.
1. Depresīvas pers. organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatn.
2. Māniskas pers. organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatn. Video materiālu analīze.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs un grupas diskusija par narcistisku personības struktūru. Pacienta gadījums.
Narcistiskas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības. Video materiālu analīze.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs un grupas diskusija par obsesīvi kompulsīvu struktūru. Pacienta gadījums. Obsesīvi kompulsīvas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības, pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs un grupas diskusija par mazohistisku personības struktūru. Pacienta gadījums.
Mazohistiskas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs un grupas diskusija par histērisku un disociatīvu personības struktūru. Pacienta gadījums.
1. Histēriskas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības.
2. Disociatīvas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatn.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs un grupas diskusija par paranoīdu un šizoīdu personības struktūru. Pacienta gadījums.
1. Paranoīdas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības.
2. Šizoīdas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs un grupas diskusija par antisociālu personības struktūru. Pacienta gadījums.
Antisociālas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Noslēguma jautājumi. Eksāmens (rakstisks).
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Women at higher risk for inflation-related stress, 24.05.2023
2.
Medical-level empathy? Yup, chatGPT can fake that, 4.05.2023
3.
Melatonin a new way to reduce self-harm, 27.03.2023
4.
Epigenetics, satiety, and predictive markers of obesity, 27.02.2023
5.
Beyond the psychedelic effect: ayahuasca as antidepressant, 10.02.2023
6.
Emotional eating tied to risk for diastolic dysfunction, 19.01.2023
7.
Vegetarians suffer more depression than meat eaters, 27.12.2022
8.
Greater Handgrip Strength tied to lower risk for depression, 20.12.2022
9.
What happens when doctors and patients interrupt each other?, 23.11.2022
10.
German survey on assisted suicide: how to handle this? Where should caution be exercised?, 16.09.2022
11.
Social isolation, Loneliness tied to death, MI, stroke: AHA, 4.08.2022
12.
Physicians react: burnout rates are alarming, so who should drive change? 6.06.2022
13.
K. Abrahamsson. R. Ennals. Sustainable work in Europe. Concepts, Conditions, Challenges. 2022 Edited Collection. 342 Pages
14.
Empathy fatigue in clinicians rises with latest COVID-19 surge, 16.09.2021
15.
Why men need mind-body medicine now more than ever, 2.04.2020
16.
G.Ancāne, A.Utināns, A.Ancāns, A.Miksons. Chapter 16: Psychosomatic Medicine in the Baltic States, Soviet Union, and the Russian Federation./ Leigh, Hoyle. Global Psychosomatic Medicine and Consultation-Liaison Psychiatry: Theory, Research, Education, and Practice / Springer International Publishing, 2019. -VIII, 365-382. (atbilstošā nodaļa ir ievietota e-vidē)
17.
Why do we love sad music? Mourning our pain, 27.11.2018
18.
The 8 things that end childhood too soon: what clinicians should know, 30.06.2017
19.
Why do depressed doctors suffer in silence? – 27.06.2017
20.
Stress and depression mediated by single brain protein, 20.11.2014
21.
How the brain responds to trauma, 24.09.2014
22.
Long work hours wreak havoc in MDs, Personal lives, 23.09.2013
23.
Nature, Niche, and nurture. The role of social experience in transforming genotype into phenotype, 11.10.2011
24.
Gunta Ancāne. Krīze, phenomenon ranularum un psihiskā veselība. Latvijas ārsts, 2009, 12, 10-13. (akceptējams izdevums)
25.
Arturs Utināns. Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas. Nacionālais apgāds. 2005. 568 lpp. (akceptējams izdevums)
26.
Implementing the care programme approach in psychotherapeutics settings, 2004
27.
Post-traumatic stress disorder: symptom profiles in men and women, 2003
28.
Physical symptoms and physician-experienced difficulty in the physician –patient relationship, 1.05.2001
29.
Džons Boulbijs. Drošais pamats. Rasa, ABC. 1998. (akceptējams izdevums)
Papildu literatūra
1.
Gunta Ancāne. Hronisku sāpju stāvokļu psihosomatiska izpratne//Latvijas Ārsts.- 2004. Nr1.- 40- 43
2.
Gunta Ancāne. Ķermeņa un psihes saistība//Psiholoģijas Pasaule.-2004.-Nr.1-38.-43.lpp
3.
Gunta Ancāne. Psihosomatiskās medicīnas definīcija un īsa tās ideju attīstības vēsture//Psiholoģijas Pasaule.2004.2. 36- 40.
4.
Gunta Ancāne. Sirds–asinsvadu sistēmas un elpošanas sistēmas psihosomatiska.//Psiholoģijas pasaule.-2004./6; 34-39.
5.
Gunta Ancāne. "Ārsta un pacienta terapeitisko attiecību psihoemocionālie aspekti." //Latvijas Ārsts.-2005/6. 77.-79.
6.
Gunta Ancāne. “Psihosomatiskie traucējumi un slimības” //Psiholoģijas Pasaule.-2004/04; 44.-49.
7.
Gunta Ancāne. “Ēšana kā komunikācija un ēšanas traucējumi” //Psiholoģijas Pasaule.-2004/05; 18.-23.
8.
Gunta Ancāne. “21.gadsimta modernā slimība – izsīkuma jeb izdegšanas sindroms” //Psiholoģijas Pasaule.-2004/07; 26-31.
9.
Gunta Ancāne, D.Šmite, A.Ancāns. Emocionāla distresa un muskuloskeletālas disfunkcijas mijiedarbība pacientiem ar hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm/ /Zinātniskie raksti: 2006.g.medicīnas nozares pētnieciskā darba publikācijas. RSU.-Rīga, 2007.-86.-96.lpp.
10.
Daniel Goleman. Tava emocionālā inteliģence Rīga : Jumava, 2019