Iekšķīgās un infekcijas slimības

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
1) Iepriekšēja teorētiska sagatavošanās atbilstoši nodarbības tēmai. 2) Patstāvīgais darbs – referāts vai prezentācija par vienu no nodarbības tēmām, ko studentam vajadzēs izpētīt patstāvīgi pēc norādītas literatūras avotiem un uzrakstīt par to referātu vai noprezentēt atrasto nodarbības laikā.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	-
1) Patstāvīgais darbs (papildus darba vērtēšanas kritēriji – darba satura atbilstība izvēlētai tēmai, studenta personīgi ieguldītais darbs, studenta zināšanu līmenis) – 50%. 2) Daudzizvēļu rakstisks tests – 50%.

Ievads internajā medicīnā. Internista loma veselības aprūpē. Pacienta izmeklēšanas, t.s. propedeitikas pamati.

Ādas izmaiņas un to klīniskā nozīme. Izsitumu veidi, iespējamie cēloņi un diferenciālā diagnostika.

Cukura diabēta 1.un 2.tips, to atšķirības, klīniskie simptomi, diagnostika un terapija. Diabēta komplikācijas un to profilakse.

Bronhiālā astma – definīcija, klasifikācija, klīnika, diagnostika un terapijas iespējas.

Anēmijas – definīcija, iedalījums, iemesli, klīniskie simptomi, diagnostika. Terapijas taktika atkarībā no etioloģijas.

Sāpes vēderā: diferenciālā diagnostika starp iekšķīgām slimībām un ķirurģisko patoloģiju. Biežākie cēloņi atbilstoši lokalizācijai. Pacienta izmeklēšana.

Žultsakmeņu slimības: iemesli, akmeņu veidi, klīnika, diagnostika un terapijas iespējas. Holangīts.

Onkoloģiskās saslimšanas un to iedalījums.

Onkoloģiskās saslimšanas un to iedalījums.

Alkohola ietekme uz cilvēka organismu: alkohola tauku hepatoze, aknu ciroze un alkohola encefalopātija. Klīnika un ārstēšanas iespējas.

Primāra arteriāla hipertensija – definīcija, pakāpes, diagnostika (pareiza AS mērīšana), terapijas iespējas. Sekundārās arteriālas hipertensijas biežākie cēloņi.

Sāpes krūtis – diferenciālā diagnostika. Miokarda infarkts – klīnika, diagnostika un terapija, t.s. reperfūzijas iespējas.

Infekcijas slimības pasaules skatījumā – vēsture, tagadne un nākotne. Infektoloģijas vieta kopējā slimību spektrā. Infektoloģijas teorētiski praktiskie pamati, infekcijas process, tā sastāvdaļas.

Infekcijas slimību diagnostika. Epidemioloģiskās, klīniskās un laboratoriskās diagnostikas principi. Specifiskie laboratoriskie izmeklējumi mūsdienu infektoloģijā – izvēles principi, metodes, rezultātu interpretācija.

Terapijas principi infektoloģijā.

Fekāli orālās infekcijas – jēdziens, etioloģija, epidemioloģija (virusālās, bakteriālās, parazitārās). To diagnostikas un ārstēšanas principi, profilakse.

Aerogēnās infekcijas – jēdziens, etioloģija, epidemioloģija (vīrusu, baktēriju un sēnīšu). To diagnostikas un ārstēšanas principi, profilakse.

Neiroinfekcijas jēdziens, definīcijas, etioloģija, epidemioloģija, diagnostikas un ārstēšanas principi, profilakses iespējas.

Parazitārās infekcijas – jēdziens, etioloģija, klasifikācija, terapijas un profilakses principi.

HIV infekcijas norise – akūts retrovirālais sindroms, hroniska forma, klīniskās izpausmes, diagnostika, diferenciāldiagnoze, ārstēšanas principi. HIV infekcijas indikātorslimības. AIDS oportūnistiskās infekcijas slimības. Profilakse. Diagnostika, terapijas principi.

Akūti vīrushepatīti (A, E, B, C herpesvīrusu u.c.) klīniskās atšķirības atkarībā no etioloģijas, klīniskā izmeklēšana, diagnozes verifikācija. Akūtas aknu šūnu mazspējas klīnika, bioķīmiskie marķieri, etioloģiska un patoģenētiska ārstēšana.

Hroniski vīrushepatīti (B, C u.c.). Klīniskais raksturojums, diagnozes verifikācija. Terapijas principi. Diferenciāldiagnostika. Gala iznākumi.

Herpesvīrusu infekcijas: HHV1, HHV2, HHV3, HHV4, HHV5, HHV6, HHV7, HHV8 ierosināto patoloģiju tipiskā klīniskā aina; atšķirības, diferenciāldiagnoze, profilakses un ārstēšanas iespējas.

Diareja – iespējamie cēloņi, klasifikācija, ārstēšana un terapijas iespējas.

Pneimonija – iedalījums, etioloģija, klīnika, diagnostika un ārstēšanas iespējas. Hospitālās pneimonijas jēdziens. Kazeozā pneimonija – ftiziatrijas pamati (izsaucējs, diagnostika, ārstēšana).

Pieaugušo vakcinācija: mērķi un uzdevumi; indikācijas un kontrindikācijas; vakcinācijas praktiskie aspekti. Imūnglobulīni, serumi.

Ievads internajā medicīnā. Internista loma veselības aprūpē. Pacienta izmeklēšanas, t.s. propedeitikas pamati.

Ādas izmaiņas un to klīniskā nozīme. Izsitumu veidi, iespējamie cēloņi un diferenciālā diagnostika.

Cukura diabēta 1.un 2.tips, to atšķirības, klīniskie simptomi, diagnostika un terapija. Diabēta komplikācijas un to profilakse.

Bronhiālā astma – definīcija, klasifikācija, klīnika, diagnostika un terapijas iespējas.

Anēmijas – definīcija, iedalījums, iemesli, klīniskie simptomi, diagnostika. Terapijas taktika atkarībā no etioloģijas.

Sāpes vēderā: diferenciālā diagnostika starp iekšķīgām slimībām un ķirurģisko patoloģiju. Biežākie cēloņi atbilstoši lokalizācijai. Pacienta izmeklēšana.

Žultsakmeņu slimības: iemesli, akmeņu veidi, klīnika, diagnostika un terapijas iespējas. Holangīts.

Onkoloģiskās saslimšanas un to iedalījums.

Alkohola ietekme uz cilvēka organismu: alkohola tauku hepatoze, aknu ciroze un alkohola encefalopātija. Klīnika un ārstēšanas iespējas.

Primāra arteriāla hipertensija – definīcija, pakāpes, diagnostika (pareiza AS mērīšana), terapijas iespējas. Sekundārās arteriālas hipertensijas biežākie cēloņi.

Sāpes krūtis – diferenciālā diagnostika. Miokarda infarkts – klīnika, diagnostika un terapija, t.s. reperfūzijas iespējas.

Infekcijas slimības pasaules skatījumā – vēsture, tagadne un nākotne. Infektoloģijas vieta kopējā slimību spektrā. Infektoloģijas teorētiski praktiskie pamati, infekcijas process, tā sastāvdaļas.

Infekcijas slimību diagnostika. Epidemioloģiskās, klīniskās un laboratoriskās diagnostikas principi. Specifiskie laboratoriskie izmeklējumi mūsdienu infektoloģijā – izvēles principi, metodes, rezultātu interpretācija.

Terapijas principi infektoloģijā.

Fekāli orālās infekcijas – jēdziens, etioloģija, epidemioloģija (virusālās, bakteriālās, parazitārās). To diagnostikas un ārstēšanas principi, profilakse.

Aerogēnās infekcijas – jēdziens, etioloģija, epidemioloģija (vīrusu, baktēriju un sēnīšu). To diagnostikas un ārstēšanas principi, profilakse.

Neiroinfekcijas jēdziens, definīcijas, etioloģija, epidemioloģija, diagnostikas un ārstēšanas principi, profilakses iespējas.