Starptautiskās organizācijas un globālā drošības pārvaldība

Lekcija iepazīstina ar starptautiskas organizācijas pamatelementiem un skaidro klasifikācijas izaicinājumus. Organizāciju funkcijas ir izklāstītas mūsdienu mainīgajā ģeoekonomiskajā kontekstā.

Praktisks uzdevums studentiem darbam grupā vienā no lekcijām: Organizāciju sistemātiska atlase un to darba specifikas iepazīšana.

Literatūra:

De Donà, M. (2025). “IPCC-envy”? Shaping Global Soil and Land Governance Through Science-Policy Activism. Environment, Development and Sustainability, 27, 12827–12844. https://doi.org/10.1007/s10668-023-04437-w

Jetschke, A., & Münch, S. (2024). Regional Organisations: A Multidimensional Approach to Policy Scope. In: De Lombaerde, P. (ed.), Handbook of Regional Cooperation and Integration. Edward Elgar Publishing, pp. 442–459. https://doi.org/10.4337/9781800373747

Lekcija iepazīstina ar starptautiskas organizācijas pamatelementiem un skaidro klasifikācijas izaicinājumus. Organizāciju funkcijas ir izklāstītas mūsdienu mainīgajā ģeoekonomiskajā kontekstā.

Praktisks uzdevums studentiem darbam grupā vienā no lekcijām: Organizāciju sistemātiska atlase un to darba specifikas iepazīšana.

Literatūra:

De Donà, M. (2025). “IPCC-envy”? Shaping Global Soil and Land Governance Through Science-Policy Activism. Environment, Development and Sustainability, 27, 12827–12844. https://doi.org/10.1007/s10668-023-04437-w

Jetschke, A., & Münch, S. (2024). Regional Organisations: A Multidimensional Approach to Policy Scope. In: De Lombaerde, P. (ed.), Handbook of Regional Cooperation and Integration. Edward Elgar Publishing, pp. 442–459. https://doi.org/10.4337/9781800373747

Lekcija iekļauj pārskatu par starptautisko organizāciju senajiem pirmsākumiem un daudzšķautņaino vēsturi. Lekcija iepazīstina ar Tautu Savienības aprisēm un Apvienoto Nāciju Organizācijas vēsturiskajiem aspektiem, lai skaidrotu multilaterālisma saknes un evolūciju 20. un 21.gadsimtā. Diskusijas par institūciju reformām ir skatītas kā centieni salāgot organizāciju darbu ar mainīgo starptautisko kontekstu.

Praktisks uzdevums studentiem darbam grupā vienā no lekcijām: ANO Ģenerālās asamblejas runu analīze.

Literatūra:

Eilstrup-Sangiovanni, M. (2021). What Kills International Organisations? When and Why International Organisations Terminate. European Journal of International Relations, 27(1), 281–310. https://doi.org/10.1177/1354066120932976

Hosli, M. O., & Dörfler, T. (2019). Why Is Change So Slow? Assessing Prospects for United Nations Security Council Reform. Journal of Economic Policy Reform, 22(1), 35–50. https://doi.org/10.1080/17487870.2017.1305903

Lekcija iekļauj pārskatu par starptautisko organizāciju senajiem pirmsākumiem un daudzšķautņaino vēsturi. Lekcija iepazīstina ar Tautu Savienības aprisēm un Apvienoto Nāciju Organizācijas vēsturiskajiem aspektiem, lai skaidrotu multilaterālisma saknes un evolūciju 20. un 21.gadsimtā. Diskusijas par institūciju reformām ir skatītas kā centieni salāgot organizāciju darbu ar mainīgo starptautisko kontekstu.

Praktisks uzdevums studentiem darbam grupā vienā no lekcijām: ANO Ģenerālās asamblejas runu analīze.

Literatūra:

Eilstrup-Sangiovanni, M. (2021). What Kills International Organisations? When and Why International Organisations Terminate. European Journal of International Relations, 27(1), 281–310. https://doi.org/10.1177/1354066120932976

Hosli, M. O., & Dörfler, T. (2019). Why Is Change So Slow? Assessing Prospects for United Nations Security Council Reform. Journal of Economic Policy Reform, 22(1), 35–50. https://doi.org/10.1080/17487870.2017.1305903

Lekcija iepazīstina ar ANO starptautiskās klātbūtnes lomu un mainīgajiem drošības izaicinājumiem. Uzmanība vērsta uz dažādiem iemesliem, kāpēc notikumu attīstība nemierīgos rajonos un dažādi saspīlējumu veicinoši faktori ne vienmēr atspoguļojas diskusijās un lēmumos, ar kuriem nāk klajā izšķirīgi daudzpusējie formāti, piemēram, ANO Drošības padome.

Praktisks uzdevums studentiem darbam grupā vienā no lekcijām: ANO Drošības padomes sēdes sarunu un lēmumu analīze.

Literatūra:

Bove, V., & Ruggeri, A. (2019). Peacekeeping Effectiveness and Blue Helmets’ Distance from Locals. Journal of Conflict Resolution, 63(7), 1630–1655. https://doi.org/10.1177/0022002719826115

Cil, D., Fjelde, H., Hultman, L., & Nilsson, D. (2019). Mapping Blue Helmets: Introducing the Geocoded Peacekeeping Operations (Geo-Pko) Dataset. Journal of Peace Research, 57(2), 360–370. https://doi.org/10.1177/0022343319871978

Lekcija iepazīstina ar ANO starptautiskās klātbūtnes lomu un mainīgajiem drošības izaicinājumiem. Uzmanība vērsta uz dažādiem iemesliem, kāpēc notikumu attīstība nemierīgos rajonos un dažādi saspīlējumu veicinoši faktori ne vienmēr atspoguļojas diskusijās un lēmumos, ar kuriem nāk klajā izšķirīgi daudzpusējie formāti, piemēram, ANO Drošības padome.

Praktisks uzdevums studentiem darbam grupā vienā no lekcijām: ANO Drošības padomes sēdes sarunu un lēmumu analīze.

Literatūra:

Bove, V., & Ruggeri, A. (2019). Peacekeeping Effectiveness and Blue Helmets’ Distance from Locals. Journal of Conflict Resolution, 63(7), 1630–1655. https://doi.org/10.1177/0022002719826115

Cil, D., Fjelde, H., Hultman, L., & Nilsson, D. (2019). Mapping Blue Helmets: Introducing the Geocoded Peacekeeping Operations (Geo-Pko) Dataset. Journal of Peace Research, 57(2), 360–370. https://doi.org/10.1177/0022343319871978

Katra lekcija veltīta vienai izšķirīgai organizācijai, kurai bija daudzveidīga loma Eiropas drošības un valstu sadarbības veicināšanā kopš Aukstā kara beigām. Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un tās vēsturiski īstenotos instrumentus un iniciatīvas ietekmē ģeoekonomiskās orientācijas maiņa Eiropas, Centrālāzijas un Ziemeļamerikas valstu lokā. Eiropas Padomei ir bijusi izšķirīga loma normu izstrādē un vienotas izpratnes veicināšanā tās dalībvalstu lokā. Par abu daudzpusējo formātu dinamiskumu 21.gadsimtā liecina valstu izstāšanās vai to izslēgšana no turpmākas dalības, kā arī valstiskuma vadīti centieni tiem pievienoties.

Literatūra:

Brummer, K. (2024). The Council of Europe, Russia, and the Future of European Cooperation: Any Lessons to Be Learned from the Past? International Politics, 61, 258–278. https://doi.org/10.1057/s41311-024-00557-w

Sapeha, H., Ghorbaninejad, K., Finnsson, A., Perrier, B., Brunet-Jailly, E. (2024). Patterns of Border Disputes Amongst OSCE Countries. In: Mihr, A., Pierobon, C. (eds) Polarization, Shifting Borders and Liquid Governance. Cham: Springer, pp. 59–77. https://doi.org/10.1007/978-3-031-44584-2_4

Katra lekcija veltīta vienai izšķirīgai organizācijai, kurai bija daudzveidīga loma Eiropas drošības un valstu sadarbības veicināšanā kopš Aukstā kara beigām. Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un tās vēsturiski īstenotos instrumentus un iniciatīvas ietekmē ģeoekonomiskās orientācijas maiņa Eiropas, Centrālāzijas un Ziemeļamerikas valstu lokā. Eiropas Padomei ir bijusi izšķirīga loma normu izstrādē un vienotas izpratnes veicināšanā tās dalībvalstu lokā. Par abu daudzpusējo formātu dinamiskumu 21.gadsimtā liecina valstu izstāšanās vai to izslēgšana no turpmākas dalības, kā arī valstiskuma vadīti centieni tiem pievienoties.

Literatūra:

Brummer, K. (2024). The Council of Europe, Russia, and the Future of European Cooperation: Any Lessons to Be Learned from the Past? International Politics, 61, 258–278. https://doi.org/10.1057/s41311-024-00557-w

Sapeha, H., Ghorbaninejad, K., Finnsson, A., Perrier, B., Brunet-Jailly, E. (2024). Patterns of Border Disputes Amongst OSCE Countries. In: Mihr, A., Pierobon, C. (eds) Polarization, Shifting Borders and Liquid Governance. Cham: Springer, pp. 59–77. https://doi.org/10.1007/978-3-031-44584-2_4

Lekcijas iepazīstina ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas (PB) un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) pirmsākumiem. Lekcijas sniedz ieskatu 21.gadsimta aktualitātēs, kuru cēloņi meklējami mainīgās globālās ekonomikas un starptautisko izaicinājumu kontekstā.

Literatūra:

Grohs, S., & Rasch, D. (2021). Administrative Convergence in the United Nations System? Patterns of Administrative Reform in Four United Nations Organizations Over Time. International Review of Administrative Sciences, 87(4), 755–774. https://doi.org/10.1177/00208523211018781

Hopewell, K. (2025). Unravelling of the Trade Legal Order: Enforcement, Defection and the Crisis of the WTO Dispute Settlement System. International Affairs, 101(3), 1103–1117. https://doi.org/10.1093/ia/iiaf055

Lekcijas iepazīstina ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas (PB) un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) pirmsākumiem. Lekcijas sniedz ieskatu 21.gadsimta aktualitātēs, kuru cēloņi meklējami mainīgās globālās ekonomikas un starptautisko izaicinājumu kontekstā.

Literatūra:

Grohs, S., & Rasch, D. (2021). Administrative Convergence in the United Nations System? Patterns of Administrative Reform in Four United Nations Organizations Over Time. International Review of Administrative Sciences, 87(4), 755–774. https://doi.org/10.1177/00208523211018781

Hopewell, K. (2025). Unravelling of the Trade Legal Order: Enforcement, Defection and the Crisis of the WTO Dispute Settlement System. International Affairs, 101(3), 1103–1117. https://doi.org/10.1093/ia/iiaf055

Lekcijas skaidro NATO pamatstruktūras, kā arī politiskās un aizsardzības nozares aktualitātes nesenāko samitu un NATO Stratēģiskā koncepta kontekstā. Par Alianses būtisko starptautisko lomu liecina tās ievērības cienīgie konsultāciju un rezultatīvas sadarbības formāti ar partneriem visā pasaulē. Vairākas valstis īsteno savus pilnveidošanās procesus, jo tās vēlas pievienoties Aliansei un tapt par neatraujamu daļu no Eiroatlantiskās telpas.

Literatūra:

Schnaubelt, C.M. (2023). Anyplace, Anywhere, Anytime - NATO and Multi-Domain Operations. Outlook No. 02. Rome: NATO Defense College. https://www.ndc.nato.int/download/anyplace-anywhere-anytime-nato-and-multi-domain-operations/?wpdmdl=2164&refresh=69a4a5c6954b21772398022

Sperling, J. (2025). The Globalization Project of the North Atlantic Treaty Organization (NATO). In: Engel, U., Herpolsheimer, J., & Mattheis, F. (eds.), Globalization Projects of Regional Organizations, pp. 387–412. https://www.vr-elibrary.de/doi/10.13109/9783666340352

Lekcijas skaidro NATO pamatstruktūras, kā arī politiskās un aizsardzības nozares aktualitātes nesenāko samitu un NATO Stratēģiskā koncepta kontekstā. Par Alianses būtisko starptautisko lomu liecina tās ievērības cienīgie konsultāciju un rezultatīvas sadarbības formāti ar partneriem visā pasaulē. Vairākas valstis īsteno savus pilnveidošanās procesus, jo tās vēlas pievienoties Aliansei un tapt par neatraujamu daļu no Eiroatlantiskās telpas.

Literatūra:

Schnaubelt, C.M. (2023). Anyplace, Anywhere, Anytime - NATO and Multi-Domain Operations. Outlook No. 02. Rome: NATO Defense College. https://www.ndc.nato.int/download/anyplace-anywhere-anytime-nato-and-multi-domain-operations/?wpdmdl=2164&refresh=69a4a5c6954b21772398022

Sperling, J. (2025). The Globalization Project of the North Atlantic Treaty Organization (NATO). In: Engel, U., Herpolsheimer, J., & Mattheis, F. (eds.), Globalization Projects of Regional Organizations, pp. 387–412. https://www.vr-elibrary.de/doi/10.13109/9783666340352

Lekcijas iepazīstina ar starptautiskā nevalstiskā sektora vēsturi un starptautiskajā politikā pazīstamākajām organizācijām, lai skaidrotu kā šis sektors ir ietekmējis starptautiskās un reģionālās pārvaldības un specifisku formātu darbu. Lekcijas norāda uz daudzveidīgiem risinājumiem kā valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un starptautiskās nevalstiskās organizācijas tiek iesaistītas dažādu starptautisko un daudzpusējo formātu norisēs un iniciatīvās.

Literatūra:

Beagles, J. E. (2022). Institutional Logics and the Multiorganizational Governance Arrangements of Humanitarian INGOs. Nonprofit Management and Leadership, 33(1), 131–155. https://doi.org/10.1002/nml.21507

Bruno-van Vijfeijken, Tosca Bruno-van. (2019). “Culture Is What You See When Compliance Is Not in the Room”: Organizational Culture as an Explanatory Factor in Analyzing Recent INGO Scandals. Nonprofit Policy Forum, 10(4), 1-9. https://doi.org/10.1515/npf-2019-0031

Lekcijas iepazīstina ar starptautiskā nevalstiskā sektora vēsturi un starptautiskajā politikā pazīstamākajām organizācijām, lai skaidrotu kā šis sektors ir ietekmējis starptautiskās un reģionālās pārvaldības un specifisku formātu darbu. Lekcijas norāda uz daudzveidīgiem risinājumiem kā valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un starptautiskās nevalstiskās organizācijas tiek iesaistītas dažādu starptautisko un daudzpusējo formātu norisēs un iniciatīvās.

Literatūra:

Beagles, J. E. (2022). Institutional Logics and the Multiorganizational Governance Arrangements of Humanitarian INGOs. Nonprofit Management and Leadership, 33(1), 131–155. https://doi.org/10.1002/nml.21507

Bruno-van Vijfeijken, Tosca Bruno-van. (2019). “Culture Is What You See When Compliance Is Not in the Room”: Organizational Culture as an Explanatory Factor in Analyzing Recent INGO Scandals. Nonprofit Policy Forum, 10(4), 1-9. https://doi.org/10.1515/npf-2019-0031

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Āfrikā, lekcijas iepazīstina ar Āfrikas reģionālo pārvaldības daudzveidību un to izaicinājumiem.

Literatūra:

Aning, K., & Tachie-Menson, E. A. (2024). The World as Seen from Addis: The African Union’s View of Global Dynamics. In: Yearbook on the African Union. Leiden, The Netherlands: Brill, pp. 13–24. https://doi.org/10.1163/9789004713147_003

Reiss, M. (2025). The Globalization Project of the East African Community (EAC). In: Engel, U., Herpolsheimer, J., & Mattheis, F. (eds.), Globalization Projects of Regional Organizations, pp. 191–206. https://www.vr-elibrary.de/doi/10.13109/9783666340352

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Āfrikā, lekcijas iepazīstina ar Āfrikas reģionālo pārvaldības daudzveidību un to izaicinājumiem.

Literatūra:

Aning, K., & Tachie-Menson, E. A. (2024). The World as Seen from Addis: The African Union’s View of Global Dynamics. In: Yearbook on the African Union. Leiden, The Netherlands: Brill, pp. 13–24. https://doi.org/10.1163/9789004713147_003

Reiss, M. (2025). The Globalization Project of the East African Community (EAC). In: Engel, U., Herpolsheimer, J., & Mattheis, F. (eds.), Globalization Projects of Regional Organizations, pp. 191–206. https://www.vr-elibrary.de/doi/10.13109/9783666340352

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Āzijā un Klusā okeāna valstīs, lekcijas aptver šīs pasaules daļas reģionālo pārvaldības daudzveidību, kā arī to starpvaldību konsultāciju un starpvaldību sadarbības specifiku.

Literatūra:

Cho, I.H. (2022). Envisioning Regional Order: Inter-Korean Relations and Varieties of Regionalism in South Korea. Asian Perspective, 46(2), 343–375. https://dx.doi.org/10.1353/apr.2022.0014

Moretti, S. (2022). Contested Regionalism in the Asia-Pacific: The Case of the Bali Process and the Protection of Refugees. Journal of Ethnic and Migration Studies, 48(12), 2855–2872. https://doi.org/10.1080/1369183X.2021.1972565

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Āzijā un Klusā okeāna valstīs, lekcijas aptver šīs pasaules daļas reģionālo pārvaldības daudzveidību, kā arī to starpvaldību konsultāciju un starpvaldību sadarbības specifiku.

Literatūra:

Cho, I.H. (2022). Envisioning Regional Order: Inter-Korean Relations and Varieties of Regionalism in South Korea. Asian Perspective, 46(2), 343–375. https://dx.doi.org/10.1353/apr.2022.0014

Moretti, S. (2022). Contested Regionalism in the Asia-Pacific: The Case of the Bali Process and the Protection of Refugees. Journal of Ethnic and Migration Studies, 48(12), 2855–2872. https://doi.org/10.1080/1369183X.2021.1972565

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Indijas un Klusajā okeānā, lekcijas iepazīstina ar šīs pasaules daļas reģionālo pārvaldības daudzveidību un to ģeoekonomiskajām aktualitātēm.

Literatūra:

Destradi, S. (2025). The Globalization Project of the South Asian Association for Regional Cooperation (SAARC). In: Engel, U., Herpolsheimer, J., & Mattheis, F. (eds.), Globalization Projects of Regional Organizations, pp. 467–482. https://www.vr-elibrary.de/doi/10.13109/9783666340352

Yoshimatsu, H. (2022). ASEAN and Great Power Rivalry in Regionalism: From East Asia to the Indo-Pacific. Journal of Current Southeast Asian Affairs, 42(1), 25–44. https://doi.org/10.1177/18681034221139297

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Indijas un Klusajā okeānā, lekcijas iepazīstina ar šīs pasaules daļas reģionālo pārvaldības daudzveidību un to ģeoekonomiskajām aktualitātēm.

Literatūra:

Destradi, S. (2025). The Globalization Project of the South Asian Association for Regional Cooperation (SAARC). In: Engel, U., Herpolsheimer, J., & Mattheis, F. (eds.), Globalization Projects of Regional Organizations, pp. 467–482. https://www.vr-elibrary.de/doi/10.13109/9783666340352

Yoshimatsu, H. (2022). ASEAN and Great Power Rivalry in Regionalism: From East Asia to the Indo-Pacific. Journal of Current Southeast Asian Affairs, 42(1), 25–44. https://doi.org/10.1177/18681034221139297

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs, lekcija iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību. Iniciatīvu pēctecību mēdz aizēnot politisko līderu mainīgās prioritātes.

Literatūra:

Coe, B. (2025). The Globalization Project of the Organization of American States (OAS). In: Engel, U., Herpolsheimer, J., & Mattheis, F. (eds.), Globalization Projects of Regional Organizations, pp. 431–446. https://www.vr-elibrary.de/doi/10.13109/9783666340352

Lubbock, R. (2022). Capitalist Geopolitics and Latin America’s Long Road to Regionalism. Globalizations, 19(4), 536–554. https://doi.org/10.1080/14747731.2021.1984733

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs, lekcija iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību. Iniciatīvu pēctecību mēdz aizēnot politisko līderu mainīgās prioritātes.

Literatūra:

Coe, B. (2025). The Globalization Project of the Organization of American States (OAS). In: Engel, U., Herpolsheimer, J., & Mattheis, F. (eds.), Globalization Projects of Regional Organizations, pp. 431–446. https://www.vr-elibrary.de/doi/10.13109/9783666340352

Lubbock, R. (2022). Capitalist Geopolitics and Latin America’s Long Road to Regionalism. Globalizations, 19(4), 536–554. https://doi.org/10.1080/14747731.2021.1984733

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Austrumeiropā, lekcijas iepazīstina ar reģionālo pārvaldības daudzveidību un tās attīstību Eiropas Savienības (ES) evolūcijas kontekstā.

Literatūra:

Kaniok, P., & Hloušek, V. (2025). Visegrad Four as an Institution in Times of EU Crises. European Politics and Society, 26(5), 1070–1088. https://doi.org/10.1080/23745118.2025.2488815

Lehoczki, B. (2022). Semi-Periphery Regionalisms in a Changing World Order: The Case of Mercosur and Visegrad Group. Third World Quarterly, 43(4), 779–796. https://doi.org/10.1080/01436597.2021.2024757

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Austrumeiropā, lekcijas iepazīstina ar reģionālo pārvaldības daudzveidību un tās attīstību Eiropas Savienības (ES) evolūcijas kontekstā.

Literatūra:

Kaniok, P., & Hloušek, V. (2025). Visegrad Four as an Institution in Times of EU Crises. European Politics and Society, 26(5), 1070–1088. https://doi.org/10.1080/23745118.2025.2488815

Lehoczki, B. (2022). Semi-Periphery Regionalisms in a Changing World Order: The Case of Mercosur and Visegrad Group. Third World Quarterly, 43(4), 779–796. https://doi.org/10.1080/01436597.2021.2024757

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Rietumeiropā, lekcijas iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību un tās attīstību ES evolūcijas kontekstā.

Literatūra:

Calcara, A., & Simón, L. (2025). Face to Face: France, Germany and the Future of the European Defence Industry. Journal of European Public Policy, 32(6), 1389–1413. https://doi.org/10.1080/13501763.2024.2358112

Panke, D., & Stapel, S. (2024). Multi-Level Governance. In: De Lombaerde, P. (ed.), Handbook of Regional Cooperation and Integration. Edward Elgar Publishing, pp. 417-430. https://doi.org/10.4337/9781800373747

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Rietumeiropā, lekcijas iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību un tās attīstību ES evolūcijas kontekstā.

Literatūra:

Calcara, A., & Simón, L. (2025). Face to Face: France, Germany and the Future of the European Defence Industry. Journal of European Public Policy, 32(6), 1389–1413. https://doi.org/10.1080/13501763.2024.2358112

Panke, D., & Stapel, S. (2024). Multi-Level Governance. In: De Lombaerde, P. (ed.), Handbook of Regional Cooperation and Integration. Edward Elgar Publishing, pp. 417-430. https://doi.org/10.4337/9781800373747

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Dienvideiropā un Rietumbalkānos, lekcijas iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību un tās attīstību ES evolūcijas kontekstā. Lekcijas aptver izšķirīgo ES kaimiņpolitikas lomu un ES kandidātvalstu priekšdarbu un sarunu dinamiku.

Literatūra:

Crump, L. (2021). Regional-Based Conflict and Confidence-Building Strategies: The Case of the Union for the Mediterranean. International Negotiation, 26(3), 527-559. https://doi.org/10.1163/15718069-BJA10033

Dopchie, R., & Lika, L. (25 April 2024). The EU Enlargement Strategy in the Western Balkans: Assessing the Implications Amidst the War in Ukraine. European Foreign Affairs Review, 29 (2), 159-176. https://orbi.uliege.be/handle/2268/316837

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Dienvideiropā un Rietumbalkānos, lekcijas iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību un tās attīstību ES evolūcijas kontekstā. Lekcijas aptver izšķirīgo ES kaimiņpolitikas lomu un ES kandidātvalstu priekšdarbu un sarunu dinamiku.

Literatūra:

Crump, L. (2021). Regional-Based Conflict and Confidence-Building Strategies: The Case of the Union for the Mediterranean. International Negotiation, 26(3), 527-559. https://doi.org/10.1163/15718069-BJA10033

Dopchie, R., & Lika, L. (25 April 2024). The EU Enlargement Strategy in the Western Balkans: Assessing the Implications Amidst the War in Ukraine. European Foreign Affairs Review, 29 (2), 159-176. https://orbi.uliege.be/handle/2268/316837

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Ziemeļeiropā, lekcijas iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību un tās attīstību ES evolūcijas kontekstā.

Praktisks uzdevums studentiem darbam grupā vienā no lekcijām: Baltijas jūras valstu padomes sanāksmes pozīciju izstrāde.

Literatūra:

Fasoulis, I. (2022). Exploring Norway’s Ocean Governance Aptitude against United Nations Global Compact Principles for Sustainable Oceans. Journal for European Environmental & Planning Law, 19(1-2), 103-123. https://doi.org/10.1163/18760104-19010007

Odgaard, L., & Lavelle, K. C. (2023). The Arctic Council, the International Maritime Organization, and the Polar Code. Environment and Security, 1(3-4), 103–120. https://doi.org/10.1177/27538796231174825

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Ziemeļeiropā, lekcijas iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību un tās attīstību ES evolūcijas kontekstā.

Praktisks uzdevums studentiem darbam grupā vienā no lekcijām: Baltijas jūras valstu padomes sanāksmes pozīciju izstrāde.

Literatūra:

Fasoulis, I. (2022). Exploring Norway’s Ocean Governance Aptitude against United Nations Global Compact Principles for Sustainable Oceans. Journal for European Environmental & Planning Law, 19(1-2), 103-123. https://doi.org/10.1163/18760104-19010007

Odgaard, L., & Lavelle, K. C. (2023). The Arctic Council, the International Maritime Organization, and the Polar Code. Environment and Security, 1(3-4), 103–120. https://doi.org/10.1177/27538796231174825

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Baltijas jūras reģionā, lekcijas iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību un tās attīstību ES evolūcijas kontekstā.

Praktisks uzdevums studentiem darbam grupā vienā no lekcijām: Baltijas jūras valstu padomes sanāksmes 2050.gada horizonta deklarācijas projekta ierosinājumu izstrāde.

Literatūra:

Krogmann, D. (2024). Here to Stay? Challenges to Liberal Environmentalism in Regional Climate Governance. Global Policy, 15(2), 288–300. https://doi.org/10.1111/1758-5899.13321

Šime, Z. (2022). Role-Play. European Integration With a Focus on the Baltic Sea Region. Baltic Worlds, 3-4, pp. 143-147. https://balticworlds.com/role-play-european-integration-with-a-focus-on-the-baltic-sea-region/

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Baltijas jūras reģionā, lekcijas iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību un tās attīstību ES evolūcijas kontekstā.

Praktisks uzdevums studentiem darbam grupā vienā no lekcijām: Baltijas jūras valstu padomes sanāksmes 2050.gada horizonta deklarācijas projekta ierosinājumu izstrāde.

Literatūra:

Krogmann, D. (2024). Here to Stay? Challenges to Liberal Environmentalism in Regional Climate Governance. Global Policy, 15(2), 288–300. https://doi.org/10.1111/1758-5899.13321

Šime, Z. (2022). Role-Play. European Integration With a Focus on the Baltic Sea Region. Baltic Worlds, 3-4, pp. 143-147. https://balticworlds.com/role-play-european-integration-with-a-focus-on-the-baltic-sea-region/

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Arābijas pussalā, lekcijas iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību, kā arī tās attīstību Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas ģeopolitiskajā un drošības izaicinājumu kontekstā.

Literatūra:

Abdelkhalek, A. A. E. (2021). The Role of Gulf Cooperation Council in Conflict Management, 1981–2019: A Comparative Study. Contemporary Review of the Middle East, 9(1), 99-115. https://doi.org/10.1177/23477989211057341

Mohamedou, M. M. O. (2016). Arab Agency and the UN Project: The League of Arab States Between Universality and Regionalism. Third World Quarterly, 37(7), 1219–1233. https://doi.org/10.1080/01436597.2016.1154437

Lai sniegtu niansētāku izpratni par daudzlīmeņu pārvaldības kontekstu Arābijas pussalā, lekcijas iepazīstina ar reģionālās pārvaldības daudzveidību, kā arī tās attīstību Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas ģeopolitiskajā un drošības izaicinājumu kontekstā.

Literatūra:

Abdelkhalek, A. A. E. (2021). The Role of Gulf Cooperation Council in Conflict Management, 1981–2019: A Comparative Study. Contemporary Review of the Middle East, 9(1), 99-115. https://doi.org/10.1177/23477989211057341

Mohamedou, M. M. O. (2016). Arab Agency and the UN Project: The League of Arab States Between Universality and Regionalism. Third World Quarterly, 37(7), 1219–1233. https://doi.org/10.1080/01436597.2016.1154437

Lekcijas skaidro G20, G7 formātu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lomu starptautiskajā ekonomiskajā pārvaldībā. Īpaša vērība ir atvēlēta šo formātu lomai politiskās dienaskārtības noteikšanā un starptautiskā atbalsta vairošanā par labu prioritāriem risinājumiem.  

Literatūra:

Cormier, B., Heinzel, M., & Reinsberg, B. (2024). Informally Governing International Development: G7 Coordination and Orchestration in Aid. International Studies Quarterly, 68(2), sqae019, 1–13. https://doi.org/10.1093/isq/sqae019

Dobson, H. (2024). The G20 and Its Position Within Global Governance. In: Unpacking the G20: Insights from the Summit. Edward Elgar Publishing, pp. 10–34. https://doi.org/10.4337/9781786433558

Lekcijas skaidro G20, G7 formātu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lomu starptautiskajā ekonomiskajā pārvaldībā. Īpaša vērība ir atvēlēta šo formātu lomai politiskās dienaskārtības noteikšanā un starptautiskā atbalsta vairošanā par labu prioritāriem risinājumiem.  

Literatūra:

Cormier, B., Heinzel, M., & Reinsberg, B. (2024). Informally Governing International Development: G7 Coordination and Orchestration in Aid. International Studies Quarterly, 68(2), sqae019, 1–13. https://doi.org/10.1093/isq/sqae019

Dobson, H. (2024). The G20 and Its Position Within Global Governance. In: Unpacking the G20: Insights from the Summit. Edward Elgar Publishing, pp. 10–34. https://doi.org/10.4337/9781786433558

Prezentāciju grafiks top sastādīts un saskaņots pirmo kursa lekciju posmā.

Prezentāciju grafiks top sastādīts un saskaņots pirmo kursa lekciju posmā.

Prezentāciju grafiks top sastādīts un saskaņots pirmo kursa lekciju posmā.

Prezentāciju grafiks top sastādīts un saskaņots pirmo kursa lekciju posmā.

Eiropas Savienība ir unikāla (sui generis), jo tai ir pārnacionāls raksturs. Pārnacionālai pārstāvniecībai nodotās rīcībpolitiku jomas tiek attīstītas un par tām paustas nostādnes virknē divpusēju un daudzpusēju kontekstu. Eiropas Savienības daudzpusējos formātos nerunā vienā vienīgā balsī (one voice – angļu valodā), bet tās daudzie un dažādie pārstāvji ārējā darbībā (external action – angļu valodā) pauž arvien radniecīgākas vai konstruktīvi saskaņotas pozīcijas.

Literatūra:

Bargués, P., Dandashly, A., Dijkstra, H., & Noutcheva, G. (2024). Engagement against All Odds? Navigating Member States’ Contestation of EU Policy on Kosovo. The International Spectator, 59(1), 19–38. https://doi.org/10.1080/03932729.2023.2295893

Rieker, P., & Giske, M.T.E. (2024). Conceptualising the Multi-Actorness of EU(ropean) Foreign and Security Policy. In: European Actorness in a Shifting Geopolitical Order. The European Union in International Affairs. Palgrave Macmillan, Cham. https://doi.org/10.1007/978-3-031-44546-0_2

Eiropas Savienība ir unikāla (sui generis), jo tai ir pārnacionāls raksturs. Pārnacionālai pārstāvniecībai nodotās rīcībpolitiku jomas tiek attīstītas un par tām paustas nostādnes virknē divpusēju un daudzpusēju kontekstu. Eiropas Savienības daudzpusējos formātos nerunā vienā vienīgā balsī (one voice – angļu valodā), bet tās daudzie un dažādie pārstāvji ārējā darbībā (external action – angļu valodā) pauž arvien radniecīgākas vai konstruktīvi saskaņotas pozīcijas.

Literatūra:

Bargués, P., Dandashly, A., Dijkstra, H., & Noutcheva, G. (2024). Engagement against All Odds? Navigating Member States’ Contestation of EU Policy on Kosovo. The International Spectator, 59(1), 19–38. https://doi.org/10.1080/03932729.2023.2295893

Rieker, P., & Giske, M.T.E. (2024). Conceptualising the Multi-Actorness of EU(ropean) Foreign and Security Policy. In: European Actorness in a Shifting Geopolitical Order. The European Union in International Affairs. Palgrave Macmillan, Cham. https://doi.org/10.1007/978-3-031-44546-0_2

Lekcijas veltītas izvērstam izklāstam par starptautisko mītnes pilsētu specifiku, kas balstās katras šīs vietas unikālā starptautiskās un reģionālās klātbūtnes un no tās izrietošās ekspertīzes kombinācijā. Lekcijas pievēršas dažādu organizāciju un starptautisko forumu galveno mītņu un dažādu biroju intelektuālajām ekosistēmām Briselē, Ženēvā, Vīnē, Strasbūrā un citviet pasaulē.

Literatūra:

Dairon, E., & Badache, F. (2021). Understanding International Organizations’ Headquarters as Ecosystems: The Case of Geneva. Global Policy, 12, 24–33. https://doi.org/10.1111/1758-5899.12956

Groen, R. S. (2022). Understanding the Context for Successful City Diplomacy: Attracting International Organisations. The Hague Journal of Diplomacy, 17(1), 123-137. https://doi.org/10.1163/1871191X-bja10095

Lekcijas veltītas izvērstam izklāstam par starptautisko mītnes pilsētu specifiku, kas balstās katras šīs vietas unikālā starptautiskās un reģionālās klātbūtnes un no tās izrietošās ekspertīzes kombinācijā. Lekcijas pievēršas dažādu organizāciju un starptautisko forumu galveno mītņu un dažādu biroju intelektuālajām ekosistēmām Briselē, Ženēvā, Vīnē, Strasbūrā un citviet pasaulē.

Literatūra:

Dairon, E., & Badache, F. (2021). Understanding International Organizations’ Headquarters as Ecosystems: The Case of Geneva. Global Policy, 12, 24–33. https://doi.org/10.1111/1758-5899.12956

Groen, R. S. (2022). Understanding the Context for Successful City Diplomacy: Attracting International Organisations. The Hague Journal of Diplomacy, 17(1), 123-137. https://doi.org/10.1163/1871191X-bja10095

Prezentāciju grafiks top sastādīts un saskaņots pirmo kursa lekciju posmā.

Prezentāciju grafiks top sastādīts un saskaņots pirmo kursa lekciju posmā.

Eksāmena norises laiks taps precizēts.

Eksāmena norises laiks taps precizēts.