Psihosomatiskā medicīna un psihoterapija

1.Izpratne par biopsihosociālo un biopsihopatoloģiskās ievainojamības modeli medicīnā, zināšanas par psihosomatisko traucējumu etiopatoģenēzi, diagnostiku, diferenciāldiagnostiku; priekšstatu par psihiskās veselības kritērijiem, zināšanas par funkcionālām un disfunkcionālām jeb psihosomatiskām ģimenēm un somatizāciju veicinošiem faktoriem tajās; - par fenomena „ārsts pats vislabākās zāles” veidošanas mehānismiem un būtību, iepazīstinot ar jaunākajām teorijām (afektu teorija u.c.), - pamatzināšanas medicīniskās psihoterapijas veidos. - psihosomatisko traucējumu etiopatoģenēze, diagnostika, - diferenciāldiagnostikas pamatjautājumi, - psihosomatisko traucējumu un slimību psihoterapeitiskās ārstēšanas iespējas, terapeitiskie faktori ārsta-pacienta attiecībās, medicīniskās psihoterapijas veidi, to klasifikācija.

1.• analizēt klīniskos gadījumus un izvērtēt situācijas, kad nepieciešama ārsta psihoterapeita konsultācija, • psihosomatiskās anamnēzes ievākšana pieciem pacientiem un tās analīze • psihosomatisko traucējumu diagnostika un diferenciāldiagnostika, • pamatiemaņas atbalsta psihoterapijā. - māka uztvert un strādāt ar pacientu kā bio-psiho-sociālu būtni, - zināšanas un māka interpretēt un izmantot diagnostikas un ārstēšanas procesā iegūto informāciju par pacientu kultūras un etniskajām īpatnībām, - zināšanas, kā izmantot pacienta pieredzi, vēlmes, uzticību ārstam veselības aprūpes procesā, - zināšanas un izpratne par holistisko aprūpes principu un tā pielietošanu ģimenes medicīnā.

1.Iegūtās kompetences ļauj pamatot lēmumus, nepieciešamības gadījumā veikt papildus analīzi: - Spēj izskaidrot apkārtējās vides pārmaiņu ietekmi uz slimību izplatību populācijā, izprast profilaktisko, diagnostisko un terapeitisko metožu pielietošanu šajā aspektā. Spēj integrēt dažādu jomu zināšanas: - Zināšanas un izpratne speciālajās disciplīnās.