Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Sabiedrības veselība un epidemioloģija uzturzinātnē

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
SVI_010
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Sabiedrības veselība
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Sabiedrības veselības institūts
Kontaktinformācija

Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svi@rsu.lv, +371 67338307

Par studiju kursu

Mērķis

Veidot kompetencei veselības un sabiedrības veselības sasaistē ar uzturzinātni un epidemioloģisko metožu lietojumu tās zinātniskajam nodrošinājumam.

Priekšzināšanas

Bakalaura līmeņa priekšzināšanas veselības, sabiedrības veselības un epidemioloģijas jautājumos, šī līmeņa kritiskās domāšanas iemaņas.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Padziļina zināšanas par veselības veicināšanas, dažādu profilakses veidu, dzīves kvalitātes, nevienlīdzības, slimības slogu ietekmējošu individuāliem un sociāliem faktoriem, ar uzturu saistītu paradumu sakarības un ietekmi uz mūsdienu sabiedrības veselību.

2.Izprot epidemioloģijā pielietotās, uz zinātniskiem pamatiem balstītas metodoloģiskās iespējas sabiedrības veselības novērtēšanā.

3.Izprot teorijas un pētījumus sabiedrības veselības pilnveidošanai un attīstībai, identificē uzturzinātnē pielietojamās zinātniski pētnieciskā darba metodoloģijas iespējas.

Prasmes

1.Spēj patstāvīgi pielietot kritiskās lasīšanas(domāšanas) principus, izdara secinājumus par sabiedrības veselības problēmu cēloņiem, sekām, ietekmi uz populācijas veselību.

2.Analizē, argumentēti izskaidro un diskutē par sistēmiskiem sabiedrības veselības un uzturzinātnes nozares aspektiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem.

3.Spēj veikt patstāvīgu pētniecisko darbību, izpildot visus pētījuma posmus. Spēj interpretēt iespējamas izvēles un nobīdes epidemioloģiskso pētījum dizainos.

Kompetences

1.Pieņem patstāvīgus lēmumus par piemērotāko epidemioloģiskās pētniecības veidu (nepieciešamo datu ieguvei, datu apstrādei, iegūtās informācijas apstrādei), lai argumentēti analizētu, secinātu un piedāvātu inovatīvus risinājumus uzturzinātnes nozarē un sabiedrības veselības uzlabošanā.

2.Argumentē nepieciešamo pasākumu kopumu uzturzinātnes atziņu pielietojumam sabiedrības veselības veicināšanā.

3.Interpretē zinātniskās literatūras apkopojumus, izmantojot kritiskās lasīšanas principus zinātnisko raks.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Primārā, sekumdārā, terciārā slimību profilakse un tās novērtējums.

-
-

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Kursa gala pārbaudījums.

-
10 balles

Daudzizvēļu tests ar fiksētiem un atvērtiem jautājumiem.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Veselības un sabiedrības veselības jēdziens, vēsture. Uzturzinātnes vieta sabiedrības veselībā.
Apraksts

Veselības un sabiedrības veselības jēdziens, attīstība, definīcijas. Veselība kā nepārtrauktība.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Veselības veicināšana un slimību profilakse.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Modernās epidemioloģijas jēdziens. Kauzalitātes teorija veselības zinātnēs.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Veselības notikumu un stāvokļu mērīšana. Epidemioloģiskie un demogrāfiskie pamatrādītāji.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Epidemioloģiskie pētījumi I: aprakstošie pētījumi, jaucējfaktori, nejaušās un ssistēmiskās kļūdas.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Epidemioloģiskie pētījumi II: analītiskie un eksperimentālie pātījumi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Veselības un sabiedrības veselības jēdziens, vēsture. Uzturzinātnes vieta sabiedrības veselībā.
Apraksts

Veselības un sabiedrības veselības jēdziens, attīstība, definīcijas. Veselība kā nepārtrauktība.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Veselības veicināšana un slimību profilakse.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Modernās epidemioloģijas jēdziens. Kauzalitātes teorija veselības zinātnēs.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Veselības notikumu un stāvokļu mērīšana. Epidemioloģiskie un demogrāfiskie pamatrādītāji.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Epidemioloģiskie pētījumi I: aprakstošie pētījumi, jaucējfaktori, nejaušās un ssistēmiskās kļūdas.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Epidemioloģiskie pētījumi II: analītiskie un eksperimentālie pātījumi.
  1. Pārbaudījums

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Veselības un sabiedrības veselības jēdziens, vēsture. Uzturzinātnes vieta sabiedrības veselībā.
Apraksts

Veselības un sabiedrības veselības jēdziens, attīstība, definīcijas. Veselība kā nepārtrauktība.

Veselības veicināšana un slimību profilakse.
Modernās epidemioloģijas jēdziens. Kauzalitātes teorija veselības zinātnēs.
Veselības notikumu un stāvokļu mērīšana. Epidemioloģiskie un demogrāfiskie pamatrādītāji.
Epidemioloģiskie pētījumi I: aprakstošie pētījumi, jaucējfaktori, nejaušās un ssistēmiskās kļūdas.
Epidemioloģiskie pētījumi II: analītiskie un eksperimentālie pātījumi.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Baltiņš, M. Lietišķā epidemioloģija. Rīga. Zinātne. 2003. 354 lpp.

2.

Jekel's Epidemiology, Biostatistics, Preventive Medicine, and Public Health. 2017 Elsevier, Inc. 420 lpp

3.

Beaglehole R., Bonita R., Kjellstrom T. Basic epidemiology. WHO, Geneva, 1993

Citi informācijas avoti

1.

LR Veselības ministrija

2.

LR Centrālā statistikas pārvalde