Cilvēktiesības: vēsture, leğitimitāte, efektivitāte
Studiju kursa īstenotājs
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Šī kursa mērķis ir sniegt padziļinātu izpratni par cilvēktiesību attīstību, to normatīvo pamatu un efektivitāti starptautiskajā politikā. Kurss analizē cilvēktiesību vēsturiskos avotus, normatīvo attīstību, tiesisko leģitimitāti un mehānismus, kas nodrošina to īstenošanu un aizsardzību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Īpaša uzmanība tiek pievērsta starptautiskajām institūcijām, cilvēktiesību pārkāpumu novēršanas mehānismiem, kā arī aktuālajiem izaicinājumiem cilvēktiesību īstenošanā mūsdienu starptautiskajās attiecībās.
Priekšzināšanas
Lai pilnvērtīgi apgūtu kursu, ieteicamas šādas priekšzināšanas:
- Pamatzināšanas par starptautiskajām attiecībām un to teorētiskajiem pamatiem
- Vispārējas zināšanas par starptautisko tiesību sistēmu un tās galvenajiem principiem
- Vispārēja izpratne par globālo un reģionālo politisko institūciju darbību
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studenti zinās cilvēktiesību sistēmas vēsturi un attīstību, mūsdienu starptautisko un reģionālo organizāciju lomu cilvēktiesību aizsardzībā. Studenti apgūs Latvijas vēsturi caur cilvēktiesību prizmu.
2.Studenti orientēsies debatēs par cilvēktiesību leģitimitāti un par galvenajām alternatīvām, ko piedāvā lielvaras un citi.
3.Studenti arī iegūs pamatzināšanas par mūsdienu akadēmiskajām diskusijām par sistēmas efektivitāti un grūtībām to izmērīt.
Prasmes
1.Studenti pratīs atrast un izvērtēt cilvēktiesību informāciju par dažādām valstīm un tēmām, izvērtēt kritiku par sistēmas leģitimitāti un efektivitāti, un piedalīties diskusijās par cilvēktiesībām pasaulē, Eiropā un Latvijā.
Kompetences
1.Studentu kompetences pēc kursa apguves būs kritiska domāšana par cilvēktiesību informāciju, ko sniedz dažādi avoti, kā arī spēja analizēt vēsturi un mūsdienu starptautisko attiecību cilvēktiesību aspektus.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Literatūras pārskats un informācijas analīze |
50,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Studentiem būs jāizstrādā semināru darbi: uz katru semināru, atbilstoši tēmai, jālasa dotā obligātā literatūra, kā arī citi informācijas avoti un jāsagatavo pārskats un informācijas analīze. |
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Noslēguma pārbaudījums |
50,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Kursa noslēgumā būs rakstisks gala pārbaudījums. |
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Ievadlekcija. Kursa uzbūve un mērķi. Pamatkonceptu skaidrojums.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēktiesību pirmssākumi: cilvēktiesību ideja filozofu tekstos un politiskajos dokumentos, sistēmas aizsākumi pēc Pirmā pasaules kara.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēktiesību sistēmas izveidošanās un Aukstā kara periods: starptautiskā cilvēktiesību harta un līgumu sistēma, reğionālās organizācijas, attīstība Aukstā kara laikā .
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
ANO cilvēktiesību sistēma mūsdienās: līgumu struktūra (treaty bodies), Īpašās procedūras, Vispārējais periodiskas pārskats, izmeklēšanas mehānismi, u.c.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Eiropas padome: Eiropas Cilvēktiesību konvencija, konvencijas īstenošanas mehānisms, novērošanas (monitoringa) mehānismi, Eiropas cilvēktiesību komisārs.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēktiesības Eiropas Savienībā: cilvēktiesības Eiropas Savienības tiesību sistēmā, ES Pamattiesību ağentūra, Eiropas ombuds, FRONTEX, Eiropas Parlaments, ES Tiesa.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Sociālo zinātņu teorijas par cilvēktiesību sistēmas darbību: spirāles modelis, bumeranga efekts, nepieciešamie priekšnosacījumi, atgriezeniskā reakcija, lokalizācija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Cik efektīva ir Eiropas sistēma?: juridiskie mehānismi, izslēgšana, sociālais spiediens.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība Latvijā: cilvēktiesības parlamentārajā posmā (1918.-1934.), autorārā režīma periodā (1934.-1940.), Vācu un Padomju okupācijas gados, atjaunotajā Latvijā līdz iestāšanās ES, akcents uz mazākumtautību tiesībām.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēktiesību izaicinājumi mūsdienu Latvijā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Kādas ir galvenās alternatīvas līdzšinējai pieejai cilvēktiesībām?: ASV (Trampa admiinstrācijas) un Ķīnas kritika starptautiskajām cilvēktiesībām.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Kāda ir cilvēktiesību nākotne?
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Kathryn Sikkink, Evidence for Hope: Making Human Rights Work in the 21st Century (2017), 55.-93., 94.-138.lpp.Piemērots angļu valodas plūsmai
Stephen Hopgood, Keepers of the Flame: Understanding Amnesty International (2006), 52.-72. lpp. (akcpetējams izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai
United Nations Human Rights Office of the High Commisioner. Instruments & mechanisms.Piemērots angļu valodas plūsmai
Grigory Dikov an Olga Chernishova, “The European Human Rights System,” GlobaLex, August 2023Piemērots angļu valodas plūsmai
Nils Muižnieks, “‘Commissionating’: My Stint as Council of Europe Commissioner for Human Rights,” Unpublished, 2024Piemērots angļu valodas plūsmai
European Union Agency for Fundamental Rights, Fundamental Rights Report 2024 (2024), 28.-41., 52.-70., 87.-106. lpp.Piemērots angļu valodas plūsmai
Stephen Hopgood, Jack Snyder, and Leslie Vinjamuri, “Introduction: Human. Rights Past, Present and Future,” and Geoff Dancy and Kathryn Sikkink, “Human Rights Data, Processes and Outcomes,” krāj. Human Rights Futures (2017), 1.-59.,311.-330. lpp.Piemērots angļu valodas plūsmai
Parliamentary Assembly of the Council of Europe, “Impact of the European Convention on Human Rights in States Parties: Selected Examples,” (2016)Piemērots angļu valodas plūsmai
Nils Muižnieks, “The Council of Europe’s Response to Recent Democratic Backsliding,” European Yearbook of Human Rights, (2019), 3.-31. lpp.Piemērots angļu valodas plūsmai
Nils Muižnieks un Ilze Brands Kehris, “The European Union, democratization and minorities in Latvia,” krāj. The European Union and Democratization, (2003), 30.-55.lpp. (akcpetējams izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai
Report of the Commission on Unalienable Rights (2020).Piemērots angļu valodas plūsmai
Tanner Larkin, “China’s Normfare and the Threat to Human Rights,” Columbia Law Review (2022).Piemērots angļu valodas plūsmai
David Griffiths, “Barometer in Context: Strengthening the Human Rights System,” (2023).Piemērots angļu valodas plūsmai
Ineta Ziemele, red., Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā, Otrais paplidinātais izdevums (2021), 19.-28., 29.-34., 334.-385. lpp.
Es gribu palīdzēt bēgļiem u.c., “Bīstamais ceļš: migrantu nāve pie Eiropas Savienības-Baltkrievijas robežas”, (2024).
Latvijas Cilvēktiesību centrs, Cilvēktiesības Latvijā 2019-2023.