Garīgums psiholoģijā: teorija un prakse
Studiju kursa īstenotājs
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studiju kursa apguves rezultātā studējošie iegūst zināšanas par: • garīguma jēdziena vēsturi un attīstības posmiem; • mūsdienu skatījumu uz garīgumu psiholoģijas disciplīnā, tās teoriju un praktisko pielietojumu, sniedzot studentiem iespēju iepazīties ar dažādiem garīgās dimensijas aspektiem.
Prasmes
1.Studiju kursa apguves rezultātā studējošie pratīs: • Atpazīt, izvērtēt un lietot studiju procesā apgūtās garīgās prakses.
Kompetences
1.Pēc studiju kursa apguves studējošie patstāvīgi spēs orientēties gan teorētiskos, kā arī praktiskos garīgās psiholoģijas pamatjautājumos.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
Pārbaudījums
Studiju kursa tēmu plāns
-
Garīgums psiholoģijā; Garīguma dimensiju un aspektu loma un izpratne no psiholoģiskā skatupunkta. Garīgums psihologa praksē: Metodes - kā izaugsmes ceļš; kā morālās kvalitātes.
-
Garīguma jēdziens, definīcijas; Vēsturiskais konteksts, paradigmas un attīstība. Garīguma jēdziens mūsdienās, modernā garīguma iezīmes. Garīguma izpratnes dažādība; psiholoģijas un reliģijas mijiedarbība.
-
Garīgums psiholoģijā; Garīgās prakses integrēšana psiholoģā. Garīgās prakses kā resurss. Garīgo prakšu veidi, pielietojums, metodes, izaicinājumi.
-
Noslēguma nodarbība - referātu prezentācijas.
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Bozek, A., Nowak, P.F., & Blukacz, M. (2020). The Relationship Between Spirituality, Health-Related Behavior, and Psychological Well-Being. Front Psychol. doi: 10.3389/fpsyg.2020.01997. PMID: 32922340; PMCID: PMC7457021Piemērots angļu valodas plūsmai
Garssen, B., Visser, A., & Pool, G. (2021). Does spirituality or religion positively affect mental health? Meta-analysis of longitudinal studies. International Journal for the Psychology of Religion, 31(1), 4–20.Piemērots angļu valodas plūsmai
Mārtinsone, K. (2021). Pašpalīdzības un pašvadības iespēju arsenāls krīzes un transformāciju laikā: metodes ikvienam. Rīga: RSU, 2021. 149 lpp.
Sargeant, S., & Yoxall, J. (2023). Psychology and Spirituality: Reviewing Developments in History, Method and Practice. doi: 10.1007/s10943-022-01731-1. Epub 2023 Jan 11. PMID: 36630056; PMCID: PMC10042744Piemērots angļu valodas plūsmai
Vieten, C., Lukoff, D. (2022). Spiritual and religious competencies in psychology. Am Psychol. 2022 Jan;77(1):26-38. doi: 10.1037/amp0000821.Piemērots angļu valodas plūsmai
Vieten, C., Pilato, R., & Lukoff, D. (2013). Spiritual and Religious Competencies for Psychologists. American Psychological Association, Vol. 5, No. 3, 129 –144 1941-1022/13/$12.00 DOI: 10.1037/a0032699Piemērots angļu valodas plūsmai
Varghese, S., Florentin, O.D., Koola, M.M. (2021). Role of Spirituality in the Management of Major Depression and Stress-Related Disorders. Chronic Stress (Thousand Oaks). doi: 10.1177/2470547020971232. PMID: 33506156; PMCID: PMC7812390.Piemērots angļu valodas plūsmai
Papildu literatūra
Abrams, Z. (2023). Can religion and spirituality have a place in therapy? Experts say yesPiemērots angļu valodas plūsmai
de Brito Sena, M.A., Damiano, R.F., & Peres, M.F.P. (2021). Defining Spirituality in Healthcare: A Systematic Review and Conceptual Framework. Front Psychol. doi: 10.3389/fpsyg.2021.756080. PMID: 34867654; PMCID: PMC8637184.Piemērots angļu valodas plūsmai
Saad, M., Drysdale, E., Maraldi, E. (2022). Editorial: Spirituality and Mental Health: Exploring the Meanings of the Term “Spiritual” Front. Psychol. Consciousness Research Volume 13.Piemērots angļu valodas plūsmai
Sargeant, S., Yoxall, J. (2023). Psychology and Spirituality: Reviewing Developments in History, Method and Practice. J Relig Health.Piemērots angļu valodas plūsmai
Snapp, M., Hare, L. (2021). The Role of Spiritual Care and Healing in Health Management. Adv Mind Body Med. Winter; 35(1):4-8. PMID: 33513580.
Citi informācijas avoti
Frontiers in PsychologyPiemērots angļu valodas plūsmai
PubMedPiemērots angļu valodas plūsmai
American Psychological Association (APA)Piemērots angļu valodas plūsmai