Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Neiroloģija
Kursa kods
NUNK_011
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna; Neiroloģija
Kredītpunkti (ECTS)
4,50
Mērķauditorija
Rehabilitācija
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Iveta Haritončenko
Struktūrvienības vadītājs
Guntis Karelis
Struktūrvienība
Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedra
Kontaktinformācija
Rīga, Pilsoņu iela 13, VSIA P.Stradiņa KUS, 37. korpuss; Hipokrāta iela 2, 7. nodaļa, 901. telpa, neuro@rsu.lv, +371 67069653; +371 67536540
Par studiju kursu
Mērķis
Veicināt zināšanu apguvi par galveno nervu sistēmas slimību patoģenēzi, klīniskajām izpausmēm, ārstēšanas pamatprincipiem un rehabilitācijas mērķiem to aprūpē.
Priekšzināšanas
Teorētiskās priekšzināšanas nervu sistēmas anatomijā un fizioloģijā.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studiju kursa apguves rezultātā students spēj: • pastāstīt, kā novērtēt neiroloģisko pacientu; • uzskaitīt un aprakstīt biežāko neiroloģisko slimību etioloģiju, patoģenēzi un klīnisko ainu; • raksturot un pamatot rehabilitācijas mērķus, un izskaidrot ortožu pielietojumu dažādu neiroloģisko slimību vai sindromu rehabilitācijas un aprūpes etapā; • izvirzīt un pamatot rehabilitācijas mērķus pacientiem ar neiroloģiskiem traucējumiem.
Prasmes
1.Studiju kursa apguves rezultātā studējošais pratīs: • veikt un novērtēt pacienta neiroloģisko stāvokli; • pielietot iegūtās zināšanas topiskajā diagnostikā, lai atpazītu un precizētu neiroloģiskā bojājuma lokalizāciju un galvenos sindromus; • identificēt rehabilitācijas uzdevumus; • sastādīt rehabilitācijas plānu pacientiem ar neiroloģisku saslimšanu un tās izraisīto defektu; • prognozēt iespējamo saslimšanas un terapijas rezultātus.
Kompetences
1.Sekmīga studiju kursa apguves rezultātā studējošais spēj: • atpazīt biežāk sastopamo neiroloģisko slimību simptomus, diferencēt tos, argumentēt un loģiski izskaidrot neiroloģisko diagnozi; • izstrādāt rehabilitācijas mērķus un pamatuzdevumus, kas piemēroti konkrētai neiroloģiskai klīniskai situācijai.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
1. Novērtēt un interpretēt pacienta neiroloģisko stāvokli.
2. Teorētiski sagatavoties praktiskajām nodarbībām.
3. Patstāvīgi strādāt ar literatūru neiroloģijā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
• Aktīva līdzdalība nodarbībās, dalība diskusijās, mutisko atbilžu kvalitāte;
• Pārbaudes testu, kontroldarbu kvalitāte cikla laikā par apskatītajām tēmām;
• Prasme veikt neiroloģisko izmeklēšanu, interpretēt simptomus;
Pārbaudes metode: Mutvārdu un rakstiskais eksāmens 2. studiju gadā – tiek pārbaudītas studentu zināšanas par topisko diagnozi neiroloģijā, neiroloģisko slimību etioloģiju, patoģenēzi, klīniku, ārstēšanas pamatprincipiem un rehabilitācijas mērķiem.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Ievads. Neiroloģijas disciplīnas uzdevumi. Nervu sistēmas uzbūve un klīniskā anatomija. Neiroloģiskās aprūpes uzdevumi un etapi. Papildus izmeklējumi neiroloģijā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Smadzeņu asinsrites traucējumi: veidi, riska faktori un profilakse, klīniskās izpausmes. Insulta vienības darbības principi un uzdevumi. Rehabilitācijas uzdevumi dažādos insulta aprūpes etapos.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Perifērās nervu sistēmas slimības, to veidi un izpausmes. Perifērās nervu sistēmas slimību pacientu aprūpes uzdevumi, šo slimību profilakse. Muguras sāpju cēloņi un profilakse. Mugurkaula slimību neiroloģiskie aspekti. Muguras sāpju ārstēšanas taktika un metodes, pacientu aprūpes uzdevumi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Neiroinfekciju cēloņi, veidi un klīniskās pazīmes. Neiroinfekciju seku parādības, aprūpes uzdevumi un profilakse.
Nervu sistēmas demielinizējošās slimības – multiplā skleroze, tās norise, izpausmes, rehabilitācijas aspekti.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Motorās vienības uzbūve, kustības regulējošie centri.
Neirālā kustību akta regulācija un kustību traucējumu sindromi.
Parēzes un paralīzes, to pazīmes. Aprūpes un rehabilitācijas uzdevumi pacientiem ar aktīvo kustību un pārvietošanās traucējumiem.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Sensorās sistēmas funkcionālā anatomija. Sensorās jeb maņu sistēmas bojājuma simptomi, to neiroloģiskā izmeklēšana. Perifērie sensorie traucējumi un sāpes. Sensoro traucējumu aprūpes un rehabilitācijas principi, uzdevumi.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Kraniālo nervu un smadzeņu stumbra anatomija.
Kraniālo nervu darbības traucējumi, to izvērtējums un aprūpes uzdevumi. Smadzeņu stumbra bojājuma sindromu klīnisko izpausmju pamatprincipi.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Smadzenīšu un vestibulārās sistēmas anatomija.
Līdzsvara un koordinācijas traucējumi: ataksijas un reibonis. Līdzsvara un koordinācijas traucējumu neiroloģiskā izmeklēšana. Aprūpes un rehabilitācijas uzdevumi pacientiem ar koordinācijas un līdzsvara traucējumiem.
Ekstrapiramidālās sistēmas anatomija.
Ekstrapiramidālie kustību traucējumu sindromi: parkinsonisms un hiperkinēzes. Parkinsonisma un hiperkinēžu pacientu aprūpes un rehabilitācijas uzdevumi.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Galvas smadzeņu pusložu anatomija. Smadzeņu pusložu bojājuma simptomi. Demences un citi augstāko funkciju traucējumi. Pacientu ar augstākās nervu darbības traucējumiem novērtēšana un rehabilitācijas uzdevumu sastādīšana.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Neirodeģeneratīvās slimības. Amiotrofā laterālā skleroze. Paroksizmālie stāvokļi: epileptiskas un neepileptiskas lēkmes. Aprūpes un ārstēšanas principi, neatliekamā palīdzība lēkmes laikā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Muguras smadzeņu uzbūve. Muguras smadzeņu šķērsbojājuma sindromi, to neiroloģiskā izmeklēšana. Pacientu aprūpes īpatnības un rehabilitācijas uzdevumi muguras smadzeņu bojājuma gadījumos. Galvas un muguras smadzeņu trauma. Bezsamaņa un komas pakāpes izvērtējums.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Neiromuskulārās slimības. Myastenia gravis, muskuļu distrofijas, miopātijas – etioloģija, patoģenēze, klīnika, izmeklēšana, ārstēšanas iespējas un rehabilitācijas principi. Nervu sistēmas izmeklēšana bērniem.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
4,50
Kontaktstundas:
48 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Mattle H., Mumenthaler M. Fundamentals of Neurology - an illustrated guide, 2nd edit. 2017. Thieme. Stuttgart.
2.
Fuller G. – Neurological Examination Made Easy, Ch. Livingstone, Elsevier, Edinburg, London, N-Y, 2020
3.
Weiner W.J., Goltz C.G., Neurology for the non-neurologist, 2010, J.B.Lippincott Co, Phyl. (akceptējams izdevums)
4.
Gārša I. – Ievads neiroķirurģijā, Nac. medicīnas apgāds, 2008. (akceptējams izdevums)
5.
I.Logina, E.Smeltere. Neiroloģija shēmās// Avots: 2009. (akceptējams izdevums)
Papildu literatūra
1.
Bērziņš J., Logina I., Pilmane M., Vītols E. Neiromuskulārās slimības. 2007. Rīga
2.
Metodiskās rekomendācijas studentiem // RSU
3.
Gehlen W., Delank H-W. Neurologie, 12th edit. 1988. Thieme. Stuttgart.
4.
Kendall F.P., Kendall McCreary E., Provance P.G., Muscles: Testing and Testing and Function with Posture and Pain Fifth North American Edition 2010.
Citi informācijas avoti
1.
Ķīse L., Logina I., Kamša I., Krieviņa I., Millers A. Vestibulārā reiboņa cēloņi un asociētās slimības. 2013. Rīga
2.
Kamša I., Logina I., Raumane D. ,Krieviņa I., Millers A. Reiboņa aprūpes taktika: izmeklēšana un diagnostika. 2012. Rīga
3.
The international Headache Classification, 3rd Edition
4.
Gudreniece A, Karelis G., Minibajeva O., Gulbe G. , Kalniņa Z. Alcheimera slimības, vaskulaŗas demences, Levī ķermenīšu demences un frontotemporālas demences klīniskās vadlīnijas. 2017. Rīga
5.
Minibajeva O., Karelis G., Gudreniece A., Gūtmane E., Žīgure I., Korogodovs S. Parkinsona slimības un parkinsona plus-sindromu klīniskās vadlīnijas. 2018. Rīga
6.
Gintere S., Logina I., Kozlovska L., Bērziņa G., Pūcīte E. Klīniskās vadlīnijas - Muguras lejas daļas sāpes primārajā veselības aprūpē. 2016. Rīga.
7.
Millers A., Miglāne E., Logina I., Ķēniņa V. Cerebrāla infarkta prehospitālās aprūpes, diagnostikas un akūtas ārstēšanas klīniskās vadlīnijas. 2013. Rīga.