Medicīnas mikrobioloģija

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
Studiju kursa ietvaros tiek organizēts individuālais darbs, kā arī darbs grupā. Prezentāciju sagatavošana atbilstoši kursa tematiem.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	-
• Regulārs praktisko nodarbību apmeklējums, aktīva līdzdalība praktiskās nodarbībās. • Semestra kolokviju sekmīga nokārtošana. Kolokvijs ietver teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi. • Pēc trešā semestra – ieskaite (rakstveida). • Studiju kursa beigās rakstveida esejas veida eksāmens.

Ievads. Mikrobioloģijas vēsture. Mikroorganismu grupas un taksonomija. Baktēriju šūnas struktūra.

Vides un cilvēka organisma mikrobionts. Baktēriju patogenitāte.

Baktēriju metabolisms. Baktēriju augšana un vairošanās. Atipiskās baktērijas, sēnes, vīrusi.

Antibiotiskās vielas. Mikroorganismu rezistence pret antibiotiskajām vielām. Rezistences mehānismi.

Darba organizācija mikrobioloģijas laboratorijā. Baktēriju pamatformas. Vienkāršās krāsošanas metodes. Mikroskopisko preparātu gatavošana.

Saliktās krāsošanas metodes: Grama, Cīla-Nēlsena. Baktēriju morfoloģija – endosporas, ieslēgumi.

Baktēriju kultivēšana. Barotnes. Atipiskās baktērijas, sēnes, vīrusi.

Tīrkultūras izdalīšana. Anaerobo mikroorganismu kultivēšanas metodes. Tīrkultūru identifikācijas metodes. Baktēriju augšanas raksturs uz barotnēm. Baktēriju bioķīmisko u.c. īpašību noteikšana.

Vides un cilvēka organisma mikrobionta izmeklēšanas un izvērtēšanas principi.

Mikroorganismu jutības noteikšana pret antibiotiskajām vielām. Sterilizācijas metodes. Dezinfekcijas metodes.

Imunitāte, tās iedalījums. Organisma nespecifiskā rezistence. Vispārīgie un šūnu faktori – fagocitoze, iekaisums, TLR, to nozīme, darbības mehānismi.

Nespecifiskās rezistences humorālie faktori. Komplementa sistēma, aktivācija, nozīme.

Antigēni, to uzbūve. MHC-I un II klases antigēni, to īpašības. Antivielas, to struktūra, īpašības, funkcijas. Ig klases.

T limfocīti, to histioģenēze, raksturojums un īpašības. NK šūnas.

B limfocīti. Makrofāgi, to diferenciācija un nozīme imūnā atbildē. Primārā un sekundārā humorālā imūnā atbilde.

Celulārā imūnā atbilde. Pretvīrusu imunitāte. Imūnā patoloģija. Antikapsulārā, antitoksiskā, pretsēņu imūnās atbildes principi.

Hipersensitivitāte, raksturojums, reakciju veidi un mehānismi.

Mikoorganisma un makroorganisma mijiedarbība. Baktēriju patogenitātes faktoru un cilvēka aizsargfaktoru nozīme infekcijas izcelsmē.

Seroloģisko reakciju veidi. Diagnostikumi. Imūnie serumi. Aglutinācijas reakcijas.

Precipitācijas reakcijas. Lītiskās reakcijas.

Reakcijas ar iezīmētu Ag un Av izmantošanu (imūnfluorescence, imūnfermentatīvās reakcijas). Polimerāzes, ligāzes ķēdes reakcijas.

Pretvīrusu, antitoksiskā, pretsēnīšu, antikapsulārā imūnā atbilde.

Imūnā atbilde, imunizācijas mehānismi, imūnās profilakses mehānismi.

Imūnā patoloģija, hipersensitivitāte.

Mikroorganismu mikrobioloģiskās diagnostikas algoritms.

Enterobacteriaceae, E.coli, Salmonella spp.

Šigellas. Jersīnijas. Kampilobaktērijas. Helikobaktērijas. Holēras ierosinātājs.

Anaerobās infekcijas. Corynebacterium diphtheria. Hospitālā infekcija. Klīniskā bakterioloģija.

Patogēnie koki.

Patogēnās spirohetas. Mikoplazmas. Hlamīdijas.

Mikobaktērijas. Aktinomīces.

Patogēnās sēnes.

Salmonella spp. un E.coli ierosināto infekciju mikrobioloģiskā diagnostika.

Jersiniozes, šigellozes, holēras, kampilobaktēriju un helikobaktēriju mikrobioloģiskā diagnostika.

Stafilokoku, streptokoku, gonokoku un meningokoku ierosināto slimību mikrobioloģiskā diagnostika.

Difterijas, Cl.tetani, Cl.difficle ierosināto saslimšanu mikrobioloģiskā diagnostika.

Aktinomikozes un tuberkulozes mikrobioloģiskā diagnostika.

Sifilisa, boreliožu un leptospirozes mikrobioloģiskā diagnostika. Hlamīdiju, mikoplazmu ierosināto infekciju mikrobioloģiskā diagnostika.

Klīniskā bakterioloģija. Asiņu, krēpu, urīna, fēču, strutu un likvora bakterioloģiskā izmeklēšana. Patogēno sēņu infekciju (dermatofītu, kandidozes, kriptokokozes) mikrobioloģiskā diagnostika.

Gripas, paragripas vīrusi. Herpesvīrusi. Adenovīrusi.

Enterovīrusi. Hepatīts A,B,C,D,E.

Neirotropie vīrusi. Lēnās vīrusu infekcijas. Onkovirusoloģija. HIV. AIDS.

Respiratoro vīrusu infekciju ierosinātāji. Vīrusu diagnostikas principi. Respiratoro vīrusu ierosināto slimību virusoloģiskā diagnostika.

Enterovīrusu ierosināto infekciju virusoloģiskā diagnostika. Vīrushepatītu diagnostikas principi.

Neirotropo vīrusu ierosināto infekciju virusoloģiskā diagnostika (Ērču encefalīta un rabies). HIV, AIDS diagnostikas principi.

Medicīniskās parazitoloģijas priekšmets. Parazītu sistemātiskais iedalījums. Helminti – sūcējtārpi (Trematoda) un lenteņi (Cestoda). Parazītiskie vienšūņi (Protozoa), to iedalījums. To ierosinātās saslimšanas cilvēkos.

Helminti – nematodes (Nematoda). Parazītiskie posmkāji (Arthropoda), posmkāju kā vektoru nozīme. Vektoru pārnestās slimības.

Protozoa – Trichomonas vaginalis, Giardia duodenalis, Entamoeba spp., Acanthamoeba spp., Balantidium coli, Toxoplasma gondii, Plasmodium spp. Helminti – sūcējtārpi, to raksturojums: Fasciola hepatica, Schistosoma spp. Lenteņi, to raksturojums – Taenia solium, T. saginata, Diphyllobothrium latum, Vampirolepsis nana, Echinococcus spp.

Protozoa – Trichomonas vaginalis, Giardia duodenalis, Entamoeba spp., Acanthamoeba spp., Balantidium coli, Toxoplasma gondii, Plasmodium spp. Helminti – sūcējtārpi, to raksturojums: Fasciola hepatica, Schistosoma spp. Lenteņi, to raksturojums – Taenia solium, T. saginata, Diphyllobothrium latum, Vampirolepsis nana, Echinococcus spp.

Helminti – nematodes, to raksturojums: Enterobius vermicularis, Ascaris lumbricoides, Trichuris trichiura, Trichinella spiralis, Toxocara spp. Parazītiskie posmkāji (Arthropoda), insekti, ērces u.c.