Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis starp ES Austrumu partnerību un citiem (ģeo)politiskajiem projektiem
Kursa kods
SZF_060
Zinātnes nozare
Politikas zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Politikas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Nodrošināt studentus ar zināšanām, konceptiem un analītiskajiem instrumentiem, kas ļaus viņiem izprast sešu Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu (Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas, Ukrainas) attīstību plašākā reģionālā kontekstā. Stimulēt kritisko domāšanu par sešu valstu un ES Austrumu partnerības (AP) politikas pašreizējo attīstību un nākotnes trajektorijām, sasaistot to ar plašākām debatēm politikas zinātnē, kā piemēram demokratizācija un reģionālisms.
Priekšzināšanas
Vispārīgas zināšanas par teorijām un metodēm starptautisko attiecību jomā, kā arī pamatzināšanas par Krieviju, ASV un Eiropas Savienību.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Izmantojot studiju kursā iegūtās padziļinātās zināšanas par Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu attīstību un darbību ES un Krievijas veidotajos sadarbības formātos un organizācijās, studenti salīdzinās Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu iekšpolitiskos un ārpolitiskos izaicinājumus starp dažādiem varas centriem. Studenti salīdzinās un izvērtēs ES un Krievijas piedāvāto sadarbības formātu priekšrocības un trūkumus, kā arī to savstarpējo mijiedarbību. Studenti salīdzinās funkcionālisma, neofunkcionālisma, transakcionālisma un federālisma skaidrojumos reģionālās integrācijas projektu kontekstā.
Prasmes
1.Strādājot grupā, studējošie izvēlēsies, lasīs un kritiski izvērtēs zinātnisko literatūru, pamatos savu literatūras izvēli, interpretāciju un analīzi grupas biedriem par Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu vēsturisko attīstību un tās ietekmi uz sadarbību ar ES, to raksturojošiem faktoriem. Izstrādājot individuālus un grupu darbus, studējošie mutvārdos un rakstiski identificēs, salīdzinās un novērtēs alternatīvus argumentus un viedokļus, formulēs, skaidros un pamatos savu viedokli par dažādās vērtību sistēmās balstītiem reģionālās sadarbības un integrācijas projektiem.
Kompetences
1.Studējošie izstrādās referātu, balstoties starpdisciplinārā zinātniskajā literatūrā, analizējot Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu iespējas un izaicinājumus ES Austrumu partnerības ietvarā un Krievijas centrētos reģionālas nozīmes projektos. Studējošie novērtēs kompleksu problēmu starpdisciplināro raksturu un kombinēs dažādu nozaru pētniecības rezultātus un metodes analizējot kompleksas problēmas pielietošanai profesionālajā, akadēmiskajā un uzņēmējdarbības vidē. Šīs kompetences nebūs ierobežotas vien attiecībā uz apskatāmajiem reģionālajiem un globālajiem spēlētājiem, bet arī uz citiem reģioniem un citiem globāliem spēlētājiem gan Eirāzijas, gan citos kontinentos.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Moduļa ietvaros studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru, sagatavos referātu un prezentāciju.
Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus.
Referāta – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Katram(-ai) studentam(-ei) ir jāizvēlas referāta tēma, ņemot vērā galvenās kursa tēmas, kā arī pašu pētnieciskās intereses. Referāta tēma un īss skaidrojums par to, kā tā tiks analizēta (7-10 teikumi) ir jāiesniedz līdz 5. lekcijas datumam. To apstiprinās lektors(-e), ja nepieciešams, sniedzot papildu komentārus. Referātu izvērstie melnraksti ir jāprezentē 18.-20. nodarbībā. Studentiem ir aktīvi jāpiedalās nodarbībās un jāpiedalās citu prezentāciju apspriešanā.
Tehniskās prasības referātam: 10 lappuses, atstarpe 1.5, Times New Roman 12 vai ekvivalents. Atsauces zemsvītras piezīmēs, noformējums saskaņā ar Chicago Manual of Style.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Apmeklējums – 10%
Aktivitāte un sagatavotība nodarbību laikā – 30%
Prezentācija un referāts – 35%
Gala pārbaudījums (eseja) – 25%
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Austrumu partnerības vēsturiskā attīstība
Apraksts
Anotācija: Austrumu partnerība ir Eiropas Kaimiņattiecību politikas dimensija. Tā tika formāli palaista 2009. gadā Prāgā, galvenokārt pateicoties 2004. un 2007. gadā pievienojušamies dalībvalstu ambīcijām izveidot ciešākas politiskas un ekonomiskas saiknes ar to kaimiņvalstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šī ambīcija ir saprotama, ņemot vērā tā saucamo “veco” dalībvalstu politiku, uzturot tradicionāli ciešas attiecības ar to bijušajām kolonijām un ar Dienvidu kaimiņvalstīm jo īpaši. Tomēr mēģinājumi izveidot ciešākas attiecības ar Austrumu partnerības valstīm ir sastapušies ar vairākiem iekšpolitiskiem un starptautiskiem izaicinājumiem. Šajā pirmajā lekcijā mēs apskatīsim Austrumu partnerības saknes un galvenos notikumus, kas ietekmēja tās attīstību, kā arī ES pašreizējos plānus tās nākotnes attīstībai.
Literatūra: Obligātā literatūra:
Rick Fawn, “The Price and Possibilities of Going East? The European Union and Wider Europe, the European Neighbourhood and the Eastern Partnership” in: Rick Fawn, ed., Managing Security Threats along the EU’s Eastern Flanks. New Security Challenges. Cham: Palgrave Macmillan (2020).
“Eastern Partnership policy beyond 2020: Reinforcing Resilience - an Eastern Partnership that delivers for all”, https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/sites/near/files/joint_communication_on_the_eap_policy_beyond_2020.pdf
“Joint Declaration of the Prague Eastern Partnership Summit”, Prague, 7 May 2009, https://www.consilium.europa.eu/media/31797/2009_eap_declaration.pdf
Papildu literatūra:
Matthew Frear, Klaudijus Maniokas, Laurynas Jonavičius and Ion Tabarta, Report on complementary and alternative modes of engagement with the EaP countries, EU-STRAT Report No. 5, July 2018, http://www.viitorul.org/files/EU-STRAT-Report-No.-5_2.pdf
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Eiropas Savienības Austrumu partnerības politika: pastāvīgos stratēģijas meklējumos
Apraksts
Anotācija: Pēc tam, kad ES izlēma, ka ir nepieciešamas ciešākas saiknes ar Austrumu partnerības valstīm, tās priekšā stāvēja nākamais jautājums: kā sekmēt šīs saiknes, un kā tām būtu jāizskatās? Fix et al. (2019) identificē divas galvenās pieejas: ārējā pārvaldība, kas prasa vienpusēju pielāgošanos ES normām, un partnerības pieeja, kas pievērš vairāk uzmanības partnervalstīm un to vēlmēm. Dažādos laikos dažādi spēlētāji ir devuši priekšroku vienai vai otrai stratēģijai. Tomēr, kā norāda arī Fix et al. (2019), patiesā pieeja ir bijusi neviendabīga. Lai gan laika gaitā ES pieeja ir kļuvusi pragmatiskāka, lielāku uzmanību pievēršot vietējām vajadzībām, daudzās jomās tā turpina īstenot ārējās pārvaldības pieeju un padara sadarbību atkarīgu no reformu īstenošanas. Šajā lekcijā mēs apspriedīsim ES pastāvīgos stratēģijas meklējumus attiecībā uz AP, kā arī dažādo pieeju stiprās un vājās puses.
Literatūra: Liana Fix, Andrea Gawrich, Kornely Kakachia and Alla Leukavets, “Out of the shadow? Georgia’s emerging strategies of engagement in the Eastern Partnership: between external governance and partnership cooperation”, Caucasus Survey, 7:1 (2019), 1-24, DOI: 10.1080/23761199.2018.1541218
Irina Petrova and Laure Delcour, “From principle to practice? The resilience–local ownership nexus in the EU Eastern Partnership policy”, Contemporary Security Policy, 41:2 (2020), 336-360, DOI: 10.1080/13523260.2019.1678280
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kaimiņu telpas statuss: sarežģītās identitātes
Apraksts
Anotācija: Sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis atrodas ģeogrāfiski starp ES un Krieviju, un laika ziņā starp to padomju mantojumu un mūsdienu vajadzībām. Šo valstu nacionālās identitātes ir pārmaiņu procesā, tās vēl nav tikušas pilnībā konstruētas pēc daudzajiem padomju varā pavadītajiem gadiem. Sešas valstis nav pilnībā prokrieviskas; tai pat laikā Gruzijas, Moldovas un Ukrainas ambīcijas iestāties ES negūst arī pilnīgu atbalstu no ES kopumā. Identitātes politika šajā reģionā nav tikai teorētisks jautājums; tā ir aktīva izvēle starp dažādiem attīstības modeļiem un sevis konstruēšana kā sabiedrībai un subjektam starptautiskajā arēnā, tikmēr saskaroties ar daudzveidīgiem starptautiskajiem ierobežojumiem. Praksē tas izpaužas kā pastāvīga “cīņa par pilsoņu sirdīm un prātiem” (https://eap-csf.eu/quo-vadis-eastern-partnership-a-retrospective-look-into-the-future-2/). Šajā seminārā mēs apspriedīsim identitātes politiku reģionā un tās nozīmi nākotnei.
Literatūra: Andrey Makarychev, Incomplete Hegemonies, Hybrid Neighbours: Identity games and policy tools in Eastern Partnership countries, CEPS Working Document, No 2018/02, February 2018, https://www.ceps.eu/wp-content/uploads/2018/02/WD2018-02_AM_IncompleteHegemonies_final.pdf
Olena Dobrzhanska and Oleh Pavliuk, “Political Identities of Ukrainian Society in the Context of the EU Eastern Partnership Policy”, Studia i Analizy Naukupolityce 1 (2020), https://czasopisma.kul.pl/sanp/article/download/9840/8310
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kaimiņu telpas statuss: sarežģītās identitātes
Apraksts
Anotācija: Sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis atrodas ģeogrāfiski starp ES un Krieviju, un laika ziņā starp to padomju mantojumu un mūsdienu vajadzībām. Šo valstu nacionālās identitātes ir pārmaiņu procesā, tās vēl nav tikušas pilnībā konstruētas pēc daudzajiem padomju varā pavadītajiem gadiem. Sešas valstis nav pilnībā prokrieviskas; tai pat laikā Gruzijas, Moldovas un Ukrainas ambīcijas iestāties ES negūst arī pilnīgu atbalstu no ES kopumā. Identitātes politika šajā reģionā nav tikai teorētisks jautājums; tā ir aktīva izvēle starp dažādiem attīstības modeļiem un sevis konstruēšana kā sabiedrībai un subjektam starptautiskajā arēnā, tikmēr saskaroties ar daudzveidīgiem starptautiskajiem ierobežojumiem. Praksē tas izpaužas kā pastāvīga “cīņa par pilsoņu sirdīm un prātiem” (https://eap-csf.eu/quo-vadis-eastern-partnership-a-retrospective-look-into-the-future-2/). Šajā seminārā mēs apspriedīsim identitātes politiku reģionā un tās nozīmi nākotnei.
Literatūra: Andrey Makarychev, Incomplete Hegemonies, Hybrid Neighbours: Identity games and policy tools in Eastern Partnership countries, CEPS Working Document, No 2018/02, February 2018, https://www.ceps.eu/wp-content/uploads/2018/02/WD2018-02_AM_IncompleteHegemonies_final.pdf
Olena Dobrzhanska and Oleh Pavliuk, “Political Identities of Ukrainian Society in the Context of the EU Eastern Partnership Policy”, Studia i Analizy Naukupolityce 1 (2020), https://czasopisma.kul.pl/sanp/article/download/9840/8310
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starp Krievijas un Eiropas integrācijas projektiem
Apraksts
Anotācija: Kamēr 3. nodarbībā mēs apspriedām identitāšu sacensību sešās Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstīs, šajā lekcijā mēs pievērsīsimies tam, kā ES un Krievija reaģē uz, un veicina, dažādas identitātes un ģeopolitiskās orientācijas. Gan Krievijai, gan ES ir pašiem savi integrācijas projekti un piedāvājumi sešām valstīm. Abi piedāvājumi tiek saredzēti kā savstarpēji izslēdzoši, it sevišķi Krievijas pusē, kas nostāda šīs valstis pozīcijā, kur tām primāri jāpielāgojas vai nu vienam, vai otram. Šī ir sarežģīta izvēle, ņemot vērā, ka ES integrācijas ietvars piedāvā ilgtermiņa ieguvumus, bet arī samērā augstas īstermiņa pielāgošanās izmaksas, kamēr Krievijas pieeja kopumā nepieprasa radikālas reformas un atvieglo pašreizējām elitēm varas noturēšanu, bet rada īstermiņa un ilgtermiņa riskus. Šajā lekcijā mēs apspriedīsim ES un Krievijas integrācijas projektus kaimiņu telpā un sešu valstu reakcijas.
Literatūra: Elena Korosteleva, “Eastern partnership and the Eurasian Union: bringing ‘the political’ back in the eastern region”, European Politics and Society, 17:sup1 (2016), 67-81, DOI: 10.1080/23745118.2016.1171275 https://www.academia.edu/25101969/Eastern_Partnership_and_the_Eurasian_Union_bringing_the_political_back_in_the_eastern_region?auto=download
Kamil Całus, Laure Delcour, Ildar Gazizullin, Tadeusz Iwański, Marta Jaroszewicz, and Kamil Klysiński, Interdependencies of Eastern Partnership Countries with the EU and Russia: Three Case Studies, EU-STRAT Working Paper No. 10, April 2018, https://refubium.fu-berlin.de/bitstream/handle/fub188/22526/EU-STRAT-Working-Paper-No-10.pdf?sequence=1&isAllowed=y
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis un Ķīna
Apraksts
Anotācija: Kamēr Krieviju un ES var uzskatīt par svarīgākajiem aktoriem reģionā, sešas valstis nav arī izolētas no globālām tendencēm. Ķīnas klātbūtne šeit ir pastāvīgi paplašinājusies, ar īpašu uzsvaru uz ekonomisko sadarbību. Šī lekcija būs veltīta Ķīnas motivācijai veidot attiecības ar sešām valstīm, kā arī tās politiskajam un ekonomiskajam redzējumam par sadarbību ar reģionu un veidiem, kuros Ķīnas klātbūtne mijiedarbojas ar citiem nozīmīgiem aktoriem reģionā.
Literatūra: Marcin Kaczmarski, Jakub Jakóbowski, and Szymon Kardaś, “The effects of China’s economic expansion on Eastern Partnership countries”, EU-STRAT Working Paper No. 17, March 2019, http://eu-strat.eu/wp-content/uploads/2019/04/EU-STRAT-Working-Paper-No.-17.pdf
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis, Turcija un ASV
Apraksts
Anotācija: Turcija un ASV ir vēl divi svarīgi aktori reģionā, kur otrais lielākoties vadās no savām vispārējām ģeopolitiskajām interesēm un attiecībām ar Krieviju, kamēr pirmais ir ieinteresēts tā tiešajā kaimiņu telpā notiekošajā. Abi iesaistās attiecībās ar dažādām valstīm dažādā mērā. Turcijas klātbūtne ir pamanāma, it sevišķi ekonomikas un kultūras jomā, turklāt tā sniedz ievērojamu atbalstu Azerbaidžānai, kam ir nozīme Azerbaidžānas-Armēnijas konfliktā. Savukārt ASV fokusējas uz drošības jautājumiem, tostarp caur NATO, un citiem politiskajiem jautājumiem kā, piemēram, demokrātijas atbalsts, kā arī kopumā atbalsta ES aktivitātes reģionā. Šajā lekcijā mēs apspriedīsim Turcijas un ASV attiecības ar sešām valstīm un veidus, kā tās padara sarežģītāku reģionālo dinamiku.
Literatūra: Ole Frahm, Katharina Hoffmann, Dirk Lehmkuhl, “Turkey and the Eastern Partnership: Turkey’s Foreign Policy Towards its Post-Soviet Black Sea Neighbourhood”, EU-STRAT Working Paper No. 13, December 2018 (EU-STRAT), http://eu-strat.eu/wp-content/uploads/2018/12/EU-STRAT-Working-Paper-No.-13.pdf
Jason Bruder, “The US and the New Eastern Europe (Ukraine, Belarus, Moldova, Georgia, Armenia, and Azerbaijan) Since 1991” in Managing Security Threats along the EU’s Eastern Flanks, 2020, 69-97
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Vai sešas valstis var tikt uzskatītas par reģionu?
Apraksts
Anotācija: Kamēr Austrumu partnerība ir balstījusies uz premisu, ka starp sešām valstīm ir vairāk līdzību nekā atšķirību, un arī šī kursa ietvaros mēs bieži to dēvējam par “reģionu”, vai tiešām to var par tādu uzskatīt? Kas ir nepieciešams, lai uzskatītu valstu grupu par “reģionu”, un vai šie priekšnoteikumi tiek ievēroti? Vai to var dēvēt par reģionu dažās nozīmēs, bet ne citās? Kas ir faktori, kas ietekmē integrāciju vai tās trūkumu?
Literatūra: Laure Delcour and Kataryna Wolczuk, “Between the Eastern Partnership and the Eurasian Economic Union: Competing Region-building Projects in the ‘Common Neighbourhood’” in: Sieglinde Gstöhl, Simon Schunz, Theorizing the European Neighbourhood Policy, London: Routledge, 2017, 187-206 https://www.researchgate.net/profile/Laure_Delcour/publication/318207869_Between_the_eastern_partnership_and_the_Eurasian_Economic_Union_Competing_region-building_projects_in_the_%27common_neighbourhood%27/links/5cd6df27458515712ea36a19/Between-the-eastern-partnership-and-the-Eurasian-Economic-Union-Competing-region-building-projects-in-the-common-neighbourhood.pdf
Małgorzata Zajaczkowski, "Regional cooperation within the Eastern Partnership", European Integration Studies 1:138-147. https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=606182
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Negribīgie AP dalībnieki: Baltkrievija un Armēnija
Apraksts
Anotācija: Šī lekcija velta padziļinātu uzmanību divu Austrumu partnerības valstu – Baltkrievijas un Armēnijas – attīstībai un ārējām politikām. Abas, kā arī Azerbaidžāna, kas tiks apspriesta vēlāk, var tikt klasificētas kā AP “neieinteresētie” dalībnieki, jo tās nav paziņojušas par vēlmi iestāties ES, un nav arī parakstījušas Asociācijas līgumus ar ES. Baltkrievija un Armēnija ir Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) – Krievijas vadītā integrācijas projekta – dalībvalstis. Armēnija neplāno no tā izstāties (https://eurasianet.org/following-revolution-armenia-comes-to-terms-with-eurasian-union); Baltkrievija, savukārt, ir vismazāk integrētā AP dalībvalsts un ir tikusi pakļauta vairākkārtējām sankcijām no ES puses. Tomēr abas ir centušās balansēt starp Krieviju un ES, kas parāda, ka pat vismazāk entuziastiskajām dalībvalstīm AP ir zināmā mērā pievilcīga; Armēnija ir arī parakstījusi līgumu par visaptverošu un paplašinātu partnerību ar ES, kas notika jau pēc tās iestāšanās EES. Mēs apspriedīsim, kāpēc šīs valstis īsteno šādas politikas, un ko tas izsaka par AP iniciatīvas vājajām pusēm.
Literatūra: Alena Vieira and Syuzanna Vasilyan, “Armenia and Belarus: caught between the EU's and Russia's conditionalities?”, European Politics and Society, 19:4 (2018), 471-489,
DOI: 10.1080/23745118.2018.1455337
Narine Ghazaryan and Laure Delcour, “From EU integration process to the Eurasian Economic Union: The case of Armenia”, in: Post-Soviet constitutions and challenges of regional integration, eds. R Petrov and P Van Elsuwege (Routledge 2018) https://www.researchgate.net/profile/Laure_Delcour/publication/325246773_From_EU_integration_process_to_the_Eurasian_Economic_Union_the_case_of_Armenia/links/5b8fa01145851540d1c9ef42/From-EU-integration-process-to-the-Eurasian-Economic-Union-the-case-of-Armenia.pdf?_sg%5B0%5D=42G5sMkg8qXOPHBk8RjxS8SS3tkj1rUXz_S3um8GTHRxyV6YCvVyA6BKssKReUEOqZrs_ITMoFgf-T-r2JiDgg.W9QVDOGVNclxD-it9_hG9K4pA8LL8b2QpYDlSgoW98wtZ1DtTjJ960RXy7yfIgQXEzl-OwmZp0nddtJp6T7DMA&_sg%5B1%5D=tGkkw0ekLZ2mNMUKORJBiky2DiMaPPyPtHVQA2vqO3Pfvwnn306G79lonDbDtojFeqDuCNV0rdxtam2V6Sp18U1mYysSuxS54lbNBpf6aGSC.W9QVDOGVNclxD-it9_hG9K4pA8LL8b2QpYDlSgoW98wtZ1DtTjJ960RXy7yfIgQXEzl-OwmZp0nddtJp6T7DMA&_iepl=
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
AP aktīvie reformētāji: Gruzija un Moldova
Apraksts
Anotācija: Pretstatā Armēnijai un Baltkrievijai, Gruzija un Moldova – it sevišķi pirmā – ir entuziastiskas AP dalībvalstis, kas ir deklarējušas vēlmi iestāties ES un 2014. gadā parakstījušas attiecīgi divus Asociācijas līgumus (AL) ar ES, no kuriem katrs ietver arī padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA). Lai arī AL un DCFTA nepiedāvā iestāšanās perspektīvu un pieprasa ambiciozas politiskas un ekonomiskas reformas, šīs divas valstis ir bijušas ļoti aktīvas reformu procesā. Tomēr reformas ietver arī grūtības – gan iekšējo, gan starptautisko pretdarbību. Šajā nodarbībā mēs apspriedīsim reformu galvenos virzienus, šo valstu vajadzības un šķēršļus to tālākai integrācijai ar ES.
Literatūra: Iurie Gotişan, “Eastern Partnership and Moldova: recent trends,” International Issues & Slovak Foreign Policy Affairs Vol. XXVIII, No. 1–2 (2019), 94–112, https://d1wqtxts1xzle7.cloudfront.net/54801308/Research_paper_for_EECS_IG.pdf?1508825636=&response-content-disposition=attachment%3B+filename%3DEU_MOLDOVA_ASSOCIATION_AGREEMENT_RECENT.pdf&Expires=1601238514&Signature=bsx0oFem3t6HmePpw397hzNlKnARb4NcMqOnQJM03y1GpZ6bAqRbOmTsRk6siG0E-~3iuXxiROKJiUJmr3AuLZ6zqN7x8GT4eaEZJS8LOJE8u-Ko3tQzgoScx8zjHMVKUWwwI0aPyinxP180J824CejzAJhMo5HfiU3Ax~ZXsx55JRJ8K7qMDzuF06NZmC6aI4VCUpK~GLr7ehLuEPv5aNyntMjZJeHfZA8h09mfJAqbAe7N9Wl3qxn2y1BPcgtA9Wwk40sPGQyC9c6HQgCSsUqWawlobLL7YKCK~IsbTJhM92UF7cpeWMC5Vipr7WWztHdbp0qpK6VVZ-pIE1EefA__&Key-Pair-Id=APKAJLOHF5GGSLRBV4ZA
Anders Wivel, “Living on the edge: Georgian foreign policy between the West and the rest,” Third World Thematics: A TWQ Journal, 1:1 (2016), 92-109, DOI: 10.1080/23802014.2016.1194168 https://www.tandfonline.com/doi/pdf/10.1080/23802014.2016.1194168?casa_token=hkeAFC6GmDUAAAAA:ifh5AsXrLryWAAcLHgAJqUWcNqNCOGvCpO9mormGpttXK53km04-x5v2kHAu9oqAgcmveEJCjUKs
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Azerbaidžāna un Azerbaidžānas-Armēnijas konflikts
Apraksts
Anotācija: Azerbaidžāna ieņem samērā savrupu pozīciju Austrumu partnerība, jo tā nav ieinteresēta politiskajās un ekonomiskajās reformās, kas vajadzīgas, lai panāktu ciešāku integrāciju ar ES, bet tā arī nevēlas kļūt par Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalsti. Turklāt Azerbaidžāna, būdama ievērojama enerģijas eksportētājvalsts, nesaredz nepieciešamību agresīvi konkurēt par ārvalstu subsīdijām; van Gils (2017) sauc to par “sarežģītu sarunvedēju”, kas var atļauties būt uzstājīgs sarunās ar ES. Šajā lekcijā mēs apspriedīsim Azerbaidžānas attīstību un ārējo politiku. Turklāt mēs apspriedīsim arī Azerbaidžānas-Armēnijas konfliktu par Kalnu Karabahu, komplicēto starptautisko klātbūtni šajā jautājumā, un šķēršļus tā atrisināšanai.
Literatūra: Eske van Gils, “Differentiation through bargaining power in EU–Azerbaijan relations: Baku as a tough negotiator”, East European Politics, 33:3 (2017), 388-405, DOI: 10.1080/21599165.2017.1322957
Pavlína Bláhová, “Nagorno-Karabakh: obstacles to the resolution of the frozen conflict”, Asia Europe Journal (2019) 17:69–85, https://doi.org/10.1007/s10308-018-0527-4
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Smagsvars: Ukraina
Apraksts
Anotācija: Ukrainu varētu raksturot kā “smagsvaru” AP valstu vidū, ņemot vērā tās izmēru un iedzīvotāju skaitu, kā arī fundamentālo lomu, ko tā ir spēlējusi Krievijas un Rietumu attiecībās. Tas ir arī piemērs valstij ar sarežģītu identitāti (3. nodarbība), kas ir pakļauta vienlaicīgi Eiropas un Krievijas ietekmei, un izteiktajiem izaicinājumiem, ko tas rada. Lai gan Ukraina ir parakstījusi Asociācijas līgumu ar ES un turpina reformu ceļu, šo procesu apdraud ne tikai Krievijas iejaukšanās, bet arī iekšējie faktori. Šajā nodarbībā mēs apspriedīsim Ukrainas ārpolitiku, tās saikni ar iekšpolitisko kontekstu un tās nozīmi Austrumu partnerībai un starptautiskajām attiecībām kopumā.
Literatūra: Karina Shyrokykh, “The Evolution of the Foreign Policy of Ukraine: External Actors and Domestic Factors”, Europe-Asia Studies, 70:5 (2018), 832-850, DOI: 10.1080/09668136.2018.1479734
Evhen Tsybulenko and Sergey Pakhomenko, “The Ukrainian Crisis as a Challenge for the Eastern Partnership” in: Political and Legal Perspectives of the EU Eastern Partnership Policy, eds. Kerikmäe, T., Chochia, A., Springer, 2016 https://www.researchgate.net/profile/Evhen_Tsybulenko/publication/296674200_The_Ukrainian_Crisis_as_a_Challenge_for_the_Eastern_Partnership/links/5b22758ba6fdcc6974602009/The-Ukrainian-Crisis-as-a-Challenge-for-the-Eastern-Partnership?_sg%5B0%5D=uOwEqay_2wlUcbokwzGvm-2U2X57tcTzLEkgOYE8tp_wl0w9zciVp3E82MpOIIPmrCfQK0eAwB41Rgg2s-jxrw.H8w0CqX3GbakrpT1xXprKiAaxjEekoJJCUJyi15djxDqptwb9feXH6OsME4XTJjKKyOTz81L1pEgEAAFU1F56g&_sg%5B1%5D=f3KFJXS0SeFShlgTpA3CldD_jHQ1tfLpSre-n2qgA0l9xhVC5yc1ZjBvcaHY2NHnl8WoA3NqNWH7gt9XL2z2QZ4CvrG5ApnWfncfjRfIl8DN.H8w0CqX3GbakrpT1xXprKiAaxjEekoJJCUJyi15djxDqptwb9feXH6OsME4XTJjKKyOTz81L1pEgEAAFU1F56g&_iepl=
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Smagsvars: Ukraina
Apraksts
Anotācija: Ukrainu varētu raksturot kā “smagsvaru” AP valstu vidū, ņemot vērā tās izmēru un iedzīvotāju skaitu, kā arī fundamentālo lomu, ko tā ir spēlējusi Krievijas un Rietumu attiecībās. Tas ir arī piemērs valstij ar sarežģītu identitāti (3. nodarbība), kas ir pakļauta vienlaicīgi Eiropas un Krievijas ietekmei, un izteiktajiem izaicinājumiem, ko tas rada. Lai gan Ukraina ir parakstījusi Asociācijas līgumu ar ES un turpina reformu ceļu, šo procesu apdraud ne tikai Krievijas iejaukšanās, bet arī iekšējie faktori. Šajā nodarbībā mēs apspriedīsim Ukrainas ārpolitiku, tās saikni ar iekšpolitisko kontekstu un tās nozīmi Austrumu partnerībai un starptautiskajām attiecībām kopumā.
Literatūra: Karina Shyrokykh, “The Evolution of the Foreign Policy of Ukraine: External Actors and Domestic Factors”, Europe-Asia Studies, 70:5 (2018), 832-850, DOI: 10.1080/09668136.2018.1479734
Evhen Tsybulenko and Sergey Pakhomenko, “The Ukrainian Crisis as a Challenge for the Eastern Partnership” in: Political and Legal Perspectives of the EU Eastern Partnership Policy, eds. Kerikmäe, T., Chochia, A., Springer, 2016 https://www.researchgate.net/profile/Evhen_Tsybulenko/publication/296674200_The_Ukrainian_Crisis_as_a_Challenge_for_the_Eastern_Partnership/links/5b22758ba6fdcc6974602009/The-Ukrainian-Crisis-as-a-Challenge-for-the-Eastern-Partnership?_sg%5B0%5D=uOwEqay_2wlUcbokwzGvm-2U2X57tcTzLEkgOYE8tp_wl0w9zciVp3E82MpOIIPmrCfQK0eAwB41Rgg2s-jxrw.H8w0CqX3GbakrpT1xXprKiAaxjEekoJJCUJyi15djxDqptwb9feXH6OsME4XTJjKKyOTz81L1pEgEAAFU1F56g&_sg%5B1%5D=f3KFJXS0SeFShlgTpA3CldD_jHQ1tfLpSre-n2qgA0l9xhVC5yc1ZjBvcaHY2NHnl8WoA3NqNWH7gt9XL2z2QZ4CvrG5ApnWfncfjRfIl8DN.H8w0CqX3GbakrpT1xXprKiAaxjEekoJJCUJyi15djxDqptwb9feXH6OsME4XTJjKKyOTz81L1pEgEAAFU1F56g&_iepl=
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Demokratizācija un ar to neapmierinātie
Apraksts
Anotācija: Pēc PSRS sabrukuma popularitāti guva Fukujamas “vēstures beigu” tēze, pieņemot, ka Rietumu liberālā demokrātija ir vienīgais iespējamais attīstības ceļš (https://www-jstor-org.coleurope.idm.oclc.org/stable/24027184?seq=1#metadata_info_tab_contents). Austrumu partnerības valstu demokratizācija ir ilgstoši bijusi ES mērķis, un šim nolūkam ES ir sniegusi vērā ņemamu politisku, tehnisku un finanšu atbalstu. Tomēr apmēram 30 gadus pēc padomju režīma sabrukuma progress šajās valstīs ir labākajā gadījumā nelīdzens, un Economist Intelligence Unit klasificē Ukrainu, Moldovu, Armēniju un Gruziju kā “hibrīdos režīmus”, kamēr Azerbaidžāna un Baltkrievija tiek uzskatītas par “autoritārajiem režīmiem”, kas ieņem vienas no zemākajām pozīcijām 151 valstu reitingā (http://www.eiu.com/Handlers/WhitepaperHandler.ashx?fi=Democracy-Index-2019.pdf&mode=wp&campaignid=democracyindex2019). Šajā lekcijā mēs apspriedīsim ES iniciatīvas demokrātijas atbalstam, to vājās puses un ar tām neapmierinātos, kā arī priekšnosacījumus turpmākām demokrātiskām reformām AP valstīs.
Literatūra: Tanja A. Börzel and Bidzina Lebanidze, ““The transformative power of Europe” beyond enlargement: the EU’s performance in promoting democracy in its neighbourhood”, East European Politics, 33:1 (2017), 17-35, DOI: 10.1080/21599165.2017.1280473
Georgiana Ciceo, “The Europeanization of Moldova’s direct democracy: assessing the new tools for citizen engagement in Policymaking”, Eastern European Journal of Regional Studies Vol. 6, Iss. 1 (2020), https://csei.ase.md/journal/files/issue_61/EEJRS_61_4-23_CIC.pdf
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sešu valstu ekonomiskā attīstība
Apraksts
Anotācija: Ekonomiskās attīstības iespējas var gūt no dažādiem starptautiskajiem aktoriem reģionā, ieskaitot Krieviju, ES, Ķīnu un Turciju. Valstīm, kuras veidojušas daļu no padomju ekonomikas un saskarušās ar nopietniem sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem pēc PSRS sabrukuma, spēja nodrošināt saviem pilsoņiem ekonomisko labklājību bieži kļūst par svarīgu politisko panākumu mērauklu. Dažas valstis ir izvēlējušās noslēgt DCFTA ar ES un liberalizēt to ekonomikas. Tomēr pārtapšana par pilnībā liberalizētu tirgus ekonomiku ir process, kas pieprasa sarežģītas reformas un starptautisko konkurētspēju, tādēļ citas valstis ir izvēlējušās alternatīvo ceļu – lielāku valsts iejaukšanos ekonomikā. Jebkurā gadījumā ekonomika paliek nesaraujami saistīta ar politiku, gan iekšpolitiski, gan starptautiski. Šajā nodarbībā mēs apspriedīsim sešu valstu dažādos ekonomiskos modeļus, izaicinājumus un potenciālu turpmākajai ekonomiskajai attīstībai, kā arī starptautiskās iespējas un ierobežojumus.
Literatūra: Tatjana Muravska and Alexandre Berlin, “Towards a New European Neighbourhood Policy (ENP): What Benefits of the Deep and Comprehensive Free Trade Agreements (DCFTAs) for Shared Prosperity and Security?” in: Political and Legal Perspectives of the EU Eastern Partnership Policy, Springer, 2016 https://www.researchgate.net/profile/Archil_Chochia/publication/298517753_Political_and_legal_perspectives_of_the_EU_eastern_partnership_policy/links/5a1124cf0f7e9bd1b2bf3ced/Political-and-legal-perspectives-of-the-EU-eastern-partnership-policy.pdf?_sg%5B0%5D=gxMfzvn2dvFftVGQqNz2k33UWwMKN9SAhiA0837N0JQ1wsgvDNSQ-TD6SGZarcKweG5_tqPFBveUXxhNhFrEWQ.YoxFaI--5tVFlj7ojoEc3ywwZ-L-PgUcYyqYh-pC8u9tdX0TMPzOEmd5jqKsOrf7wt-1FpuQUg-kxehzJ4myzQ&_sg%5B1%5D=FTvcojAiUB9Zqvv7adcw5WKT-H-LCAg6Z9xkcYE8dkwStGNJYG62boWGjxmRC4dKGacTDLE6HptBPki52sWXneQv5rhE_2dECp7UxtyRHuEQ.YoxFaI--5tVFlj7ojoEc3ywwZ-L-PgUcYyqYh-pC8u9tdX0TMPzOEmd5jqKsOrf7wt-1FpuQUg-kxehzJ4myzQ&_iepl=
Oana-Ramona Socoliuc and Liviu-George Maha, “The Economic Dynamics of the Eastern Partnership Countries: Between Development Gaps and Internal Fragilities”, in: Resilience and the EU's Eastern Neighbourhood Countries, eds. Rouet G., Pascariu G., Palgrave Macmillan, Cham, 2019, https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-030-25606-7_4
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sešu valstu ekonomiskā attīstība
Apraksts
Anotācija: Ekonomiskās attīstības iespējas var gūt no dažādiem starptautiskajiem aktoriem reģionā, ieskaitot Krieviju, ES, Ķīnu un Turciju. Valstīm, kuras veidojušas daļu no padomju ekonomikas un saskarušās ar nopietniem sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem pēc PSRS sabrukuma, spēja nodrošināt saviem pilsoņiem ekonomisko labklājību bieži kļūst par svarīgu politisko panākumu mērauklu. Dažas valstis ir izvēlējušās noslēgt DCFTA ar ES un liberalizēt to ekonomikas. Tomēr pārtapšana par pilnībā liberalizētu tirgus ekonomiku ir process, kas pieprasa sarežģītas reformas un starptautisko konkurētspēju, tādēļ citas valstis ir izvēlējušās alternatīvo ceļu – lielāku valsts iejaukšanos ekonomikā. Jebkurā gadījumā ekonomika paliek nesaraujami saistīta ar politiku, gan iekšpolitiski, gan starptautiski. Šajā nodarbībā mēs apspriedīsim sešu valstu dažādos ekonomiskos modeļus, izaicinājumus un potenciālu turpmākajai ekonomiskajai attīstībai, kā arī starptautiskās iespējas un ierobežojumus.
Literatūra: Tatjana Muravska and Alexandre Berlin, “Towards a New European Neighbourhood Policy (ENP): What Benefits of the Deep and Comprehensive Free Trade Agreements (DCFTAs) for Shared Prosperity and Security?” in: Political and Legal Perspectives of the EU Eastern Partnership Policy, Springer, 2016 https://www.researchgate.net/profile/Archil_Chochia/publication/298517753_Political_and_legal_perspectives_of_the_EU_eastern_partnership_policy/links/5a1124cf0f7e9bd1b2bf3ced/Political-and-legal-perspectives-of-the-EU-eastern-partnership-policy.pdf?_sg%5B0%5D=gxMfzvn2dvFftVGQqNz2k33UWwMKN9SAhiA0837N0JQ1wsgvDNSQ-TD6SGZarcKweG5_tqPFBveUXxhNhFrEWQ.YoxFaI--5tVFlj7ojoEc3ywwZ-L-PgUcYyqYh-pC8u9tdX0TMPzOEmd5jqKsOrf7wt-1FpuQUg-kxehzJ4myzQ&_sg%5B1%5D=FTvcojAiUB9Zqvv7adcw5WKT-H-LCAg6Z9xkcYE8dkwStGNJYG62boWGjxmRC4dKGacTDLE6HptBPki52sWXneQv5rhE_2dECp7UxtyRHuEQ.YoxFaI--5tVFlj7ojoEc3ywwZ-L-PgUcYyqYh-pC8u9tdX0TMPzOEmd5jqKsOrf7wt-1FpuQUg-kxehzJ4myzQ&_iepl=
Oana-Ramona Socoliuc and Liviu-George Maha, “The Economic Dynamics of the Eastern Partnership Countries: Between Development Gaps and Internal Fragilities”, in: Resilience and the EU's Eastern Neighbourhood Countries, eds. Rouet G., Pascariu G., Palgrave Macmillan, Cham, 2019, https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-030-25606-7_4
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
ES finansiālais atbalsts un sadarbība
Apraksts
Anotācija: Drīz pēc PSRS sabrukuma ES sāka sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu valstīm, kas pašlaik ietilpst Austrumu partnerībā (https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/MEMO_96_41). Gadu laikā, ES attiecībām ar šajām valstīm attīstoties un pieaugot nozīmībā, šis atbalsts ir skaitliski pieaudzis un kļuvis fokusētāks. Tai pat laikā AP valstis sacenšas ar citiem ES ārvalstu partneriem par ierobežoto finansējumu. Pastāv arī neskaidrības par to, cik lielā mērā piešķirtais finansējums tiek izlietots stratēģiski ES mērķu sasniegšanai un saskaņā ar ES sākotnējo nodomu, kuras jomas vajadzētu prioritizēt vai deprioritizēt, un ko ES ir bijusi spējīga sasniegt.
Literatūra: Věra Řiháčková Pachta, “Eastern Partnership: from the EaP summit to the debate on the new Multiannual Financial Framework”, Europeum Monitor, October 2018, http://europeum.org/data/articles/10-29-eastern-monitor-vrp.pdf
Huseyn Aliyev, “Assessing the European Union’s assistance to civil society in its Eastern Neighbourhood: Lessons from the South Caucasus”, Journal of contemporary European studies, 24:1 (2016), 42-60, DOI: 10.1080/14782804.2015.1056112
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Tradicionālie un netradicionālie drošības izaicinājumi
Apraksts
Anotācija: Kā konflikti, kas skāra Gruziju un Ukrainu, nodemonstrēja ļoti skaidri, sešas valstis saskaras ar militārajiem draudiem drošībai. Pašlaik sešu valstu vidū tikai Baltkrievija nav iesaistīta teritoriālajā strīdā. Moldova saskaras ar Piedņestras problēmu, un konfliktu starp Azerbaidžānu un Armēniju pat nevar raksturot kā “iesaldētu”, ņemot vērā augstu eskalācijas risku. Tomēr līdztekus tradicionālākiem drošības draudiem šīs valstis saskaras arī ar hibrīdo karadarbību no Krievijas puses, kiberkaradarbību, un daudzveidīgiem draudiem sabiedrības drošībai – draudiem, kas skar sabiedrību funkcionēšanu un vienotību (http://jpeterburgess.com/blog/what-is-societal-security-2/). Šajā lekcijā mēs diskutēsim par daudzveidīgajiem drošības draudiem, ar kuriem saskaras šīs Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis, un iespējām to mazināšanai.
Literatūra: Kornely Kakachia and Bidzina Lebanidze, Global and Diffuse Risks in the Eastern Partnership Countries: Potential Impacts on EU Security (2020), EU-LISTCO Working Paper No. 6, https://refubium.fu-berlin.de/bitstream/handle/fub188/28010/EU-LISTCO-Working-Paper-6.pdf?sequence=1&isAllowed=y&save=y
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Simulāciju spēle
Apraksts
Anotācija: 16.-20. nodarbībā tiks rīkota simulācijas spēle (studentiem būs jāsagatavo savas pozīcijas balstoties uz pašu identificēto akadēmisko un praktisko literatūru), kā arī studentu prezentācijas tiks apspriestas, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
Simulācijas spēle 16.-17. nodarbībā būs veltīta ES nākotnes politikas attiecībā uz AP plānošanas simulēšanai, pieņemot pašreizējo scenāriju (1. daļa) un notikumus pēc tam, kad lektors(-e) paziņo, ka kaimiņu telpā ir noticis pēkšņs un ievērojams atgadījums (2. daļa, simulējamā notikuma precīzo raksturu noteiks lektors(-e)). Studenti tiks sadalīti sekojošās grupās: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Polija, Zviedrija, Ukraina, Azerbaidžāna, Baltkrievija (var tikt mainīts no lektora(-es) puses).
Literatūra minēta augšā pie katras konkrētās nodarbības. Literatūru 16.-20. nodarbībām noteiks paši studenti, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Simulāciju spēle
Apraksts
Anotācija: 16.-20. nodarbībā tiks rīkota simulācijas spēle (studentiem būs jāsagatavo savas pozīcijas balstoties uz pašu identificēto akadēmisko un praktisko literatūru), kā arī studentu prezentācijas tiks apspriestas, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
Simulācijas spēle 16.-17. nodarbībā būs veltīta ES nākotnes politikas attiecībā uz AP plānošanas simulēšanai, pieņemot pašreizējo scenāriju (1. daļa) un notikumus pēc tam, kad lektors(-e) paziņo, ka kaimiņu telpā ir noticis pēkšņs un ievērojams atgadījums (2. daļa, simulējamā notikuma precīzo raksturu noteiks lektors(-e)). Studenti tiks sadalīti sekojošās grupās: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Polija, Zviedrija, Ukraina, Azerbaidžāna, Baltkrievija (var tikt mainīts no lektora(-es) puses).
Literatūra minēta augšā pie katras konkrētās nodarbības. Literatūru 16.-20. nodarbībām noteiks paši studenti, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Simulāciju spēle
Apraksts
Anotācija: 16.-20. nodarbībā tiks rīkota simulācijas spēle (studentiem būs jāsagatavo savas pozīcijas balstoties uz pašu identificēto akadēmisko un praktisko literatūru), kā arī studentu prezentācijas tiks apspriestas, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
Simulācijas spēle 16.-17. nodarbībā būs veltīta ES nākotnes politikas attiecībā uz AP plānošanas simulēšanai, pieņemot pašreizējo scenāriju (1. daļa) un notikumus pēc tam, kad lektors(-e) paziņo, ka kaimiņu telpā ir noticis pēkšņs un ievērojams atgadījums (2. daļa, simulējamā notikuma precīzo raksturu noteiks lektors(-e)). Studenti tiks sadalīti sekojošās grupās: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Polija, Zviedrija, Ukraina, Azerbaidžāna, Baltkrievija (var tikt mainīts no lektora(-es) puses).
Literatūra minēta augšā pie katras konkrētās nodarbības. Literatūru 16.-20. nodarbībām noteiks paši studenti, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Simulāciju spēle
Apraksts
Anotācija: 16.-20. nodarbībā tiks rīkota simulācijas spēle (studentiem būs jāsagatavo savas pozīcijas balstoties uz pašu identificēto akadēmisko un praktisko literatūru), kā arī studentu prezentācijas tiks apspriestas, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
Simulācijas spēle 16.-17. nodarbībā būs veltīta ES nākotnes politikas attiecībā uz AP plānošanas simulēšanai, pieņemot pašreizējo scenāriju (1. daļa) un notikumus pēc tam, kad lektors(-e) paziņo, ka kaimiņu telpā ir noticis pēkšņs un ievērojams atgadījums (2. daļa, simulējamā notikuma precīzo raksturu noteiks lektors(-e)). Studenti tiks sadalīti sekojošās grupās: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Polija, Zviedrija, Ukraina, Azerbaidžāna, Baltkrievija (var tikt mainīts no lektora(-es) puses).
Literatūra minēta augšā pie katras konkrētās nodarbības. Literatūru 16.-20. nodarbībām noteiks paši studenti, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Simulāciju spēle
Apraksts
Anotācija: 16.-20. nodarbībā tiks rīkota simulācijas spēle (studentiem būs jāsagatavo savas pozīcijas balstoties uz pašu identificēto akadēmisko un praktisko literatūru), kā arī studentu prezentācijas tiks apspriestas, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
Simulācijas spēle 16.-17. nodarbībā būs veltīta ES nākotnes politikas attiecībā uz AP plānošanas simulēšanai, pieņemot pašreizējo scenāriju (1. daļa) un notikumus pēc tam, kad lektors(-e) paziņo, ka kaimiņu telpā ir noticis pēkšņs un ievērojams atgadījums (2. daļa, simulējamā notikuma precīzo raksturu noteiks lektors(-e)). Studenti tiks sadalīti sekojošās grupās: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Polija, Zviedrija, Ukraina, Azerbaidžāna, Baltkrievija (var tikt mainīts no lektora(-es) puses).
Literatūra minēta augšā pie katras konkrētās nodarbības. Literatūru 16.-20. nodarbībām noteiks paši studenti, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
46 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Austrumu partnerības vēsturiskā attīstība
Apraksts
Anotācija: Austrumu partnerība ir Eiropas Kaimiņattiecību politikas dimensija. Tā tika formāli palaista 2009. gadā Prāgā, galvenokārt pateicoties 2004. un 2007. gadā pievienojušamies dalībvalstu ambīcijām izveidot ciešākas politiskas un ekonomiskas saiknes ar to kaimiņvalstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šī ambīcija ir saprotama, ņemot vērā tā saucamo “veco” dalībvalstu politiku, uzturot tradicionāli ciešas attiecības ar to bijušajām kolonijām un ar Dienvidu kaimiņvalstīm jo īpaši. Tomēr mēģinājumi izveidot ciešākas attiecības ar Austrumu partnerības valstīm ir sastapušies ar vairākiem iekšpolitiskiem un starptautiskiem izaicinājumiem. Šajā pirmajā lekcijā mēs apskatīsim Austrumu partnerības saknes un galvenos notikumus, kas ietekmēja tās attīstību, kā arī ES pašreizējos plānus tās nākotnes attīstībai.
Literatūra: Obligātā literatūra:
Rick Fawn, “The Price and Possibilities of Going East? The European Union and Wider Europe, the European Neighbourhood and the Eastern Partnership” in: Rick Fawn, ed., Managing Security Threats along the EU’s Eastern Flanks. New Security Challenges. Cham: Palgrave Macmillan (2020).
“Eastern Partnership policy beyond 2020: Reinforcing Resilience - an Eastern Partnership that delivers for all”, https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/sites/near/files/joint_communication_on_the_eap_policy_beyond_2020.pdf
“Joint Declaration of the Prague Eastern Partnership Summit”, Prague, 7 May 2009, https://www.consilium.europa.eu/media/31797/2009_eap_declaration.pdf
Papildu literatūra:
Matthew Frear, Klaudijus Maniokas, Laurynas Jonavičius and Ion Tabarta, Report on complementary and alternative modes of engagement with the EaP countries, EU-STRAT Report No. 5, July 2018, http://www.viitorul.org/files/EU-STRAT-Report-No.-5_2.pdf
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Eiropas Savienības Austrumu partnerības politika: pastāvīgos stratēģijas meklējumos
Apraksts
Anotācija: Pēc tam, kad ES izlēma, ka ir nepieciešamas ciešākas saiknes ar Austrumu partnerības valstīm, tās priekšā stāvēja nākamais jautājums: kā sekmēt šīs saiknes, un kā tām būtu jāizskatās? Fix et al. (2019) identificē divas galvenās pieejas: ārējā pārvaldība, kas prasa vienpusēju pielāgošanos ES normām, un partnerības pieeja, kas pievērš vairāk uzmanības partnervalstīm un to vēlmēm. Dažādos laikos dažādi spēlētāji ir devuši priekšroku vienai vai otrai stratēģijai. Tomēr, kā norāda arī Fix et al. (2019), patiesā pieeja ir bijusi neviendabīga. Lai gan laika gaitā ES pieeja ir kļuvusi pragmatiskāka, lielāku uzmanību pievēršot vietējām vajadzībām, daudzās jomās tā turpina īstenot ārējās pārvaldības pieeju un padara sadarbību atkarīgu no reformu īstenošanas. Šajā lekcijā mēs apspriedīsim ES pastāvīgos stratēģijas meklējumus attiecībā uz AP, kā arī dažādo pieeju stiprās un vājās puses.
Literatūra: Liana Fix, Andrea Gawrich, Kornely Kakachia and Alla Leukavets, “Out of the shadow? Georgia’s emerging strategies of engagement in the Eastern Partnership: between external governance and partnership cooperation”, Caucasus Survey, 7:1 (2019), 1-24, DOI: 10.1080/23761199.2018.1541218
Irina Petrova and Laure Delcour, “From principle to practice? The resilience–local ownership nexus in the EU Eastern Partnership policy”, Contemporary Security Policy, 41:2 (2020), 336-360, DOI: 10.1080/13523260.2019.1678280
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kaimiņu telpas statuss: sarežģītās identitātes
Apraksts
Anotācija: Sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis atrodas ģeogrāfiski starp ES un Krieviju, un laika ziņā starp to padomju mantojumu un mūsdienu vajadzībām. Šo valstu nacionālās identitātes ir pārmaiņu procesā, tās vēl nav tikušas pilnībā konstruētas pēc daudzajiem padomju varā pavadītajiem gadiem. Sešas valstis nav pilnībā prokrieviskas; tai pat laikā Gruzijas, Moldovas un Ukrainas ambīcijas iestāties ES negūst arī pilnīgu atbalstu no ES kopumā. Identitātes politika šajā reģionā nav tikai teorētisks jautājums; tā ir aktīva izvēle starp dažādiem attīstības modeļiem un sevis konstruēšana kā sabiedrībai un subjektam starptautiskajā arēnā, tikmēr saskaroties ar daudzveidīgiem starptautiskajiem ierobežojumiem. Praksē tas izpaužas kā pastāvīga “cīņa par pilsoņu sirdīm un prātiem” (https://eap-csf.eu/quo-vadis-eastern-partnership-a-retrospective-look-into-the-future-2/). Šajā seminārā mēs apspriedīsim identitātes politiku reģionā un tās nozīmi nākotnei.
Literatūra: Andrey Makarychev, Incomplete Hegemonies, Hybrid Neighbours: Identity games and policy tools in Eastern Partnership countries, CEPS Working Document, No 2018/02, February 2018, https://www.ceps.eu/wp-content/uploads/2018/02/WD2018-02_AM_IncompleteHegemonies_final.pdf
Olena Dobrzhanska and Oleh Pavliuk, “Political Identities of Ukrainian Society in the Context of the EU Eastern Partnership Policy”, Studia i Analizy Naukupolityce 1 (2020), https://czasopisma.kul.pl/sanp/article/download/9840/8310
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starp Krievijas un Eiropas integrācijas projektiem
Apraksts
Anotācija: Kamēr 3. nodarbībā mēs apspriedām identitāšu sacensību sešās Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstīs, šajā lekcijā mēs pievērsīsimies tam, kā ES un Krievija reaģē uz, un veicina, dažādas identitātes un ģeopolitiskās orientācijas. Gan Krievijai, gan ES ir pašiem savi integrācijas projekti un piedāvājumi sešām valstīm. Abi piedāvājumi tiek saredzēti kā savstarpēji izslēdzoši, it sevišķi Krievijas pusē, kas nostāda šīs valstis pozīcijā, kur tām primāri jāpielāgojas vai nu vienam, vai otram. Šī ir sarežģīta izvēle, ņemot vērā, ka ES integrācijas ietvars piedāvā ilgtermiņa ieguvumus, bet arī samērā augstas īstermiņa pielāgošanās izmaksas, kamēr Krievijas pieeja kopumā nepieprasa radikālas reformas un atvieglo pašreizējām elitēm varas noturēšanu, bet rada īstermiņa un ilgtermiņa riskus. Šajā lekcijā mēs apspriedīsim ES un Krievijas integrācijas projektus kaimiņu telpā un sešu valstu reakcijas.
Literatūra: Elena Korosteleva, “Eastern partnership and the Eurasian Union: bringing ‘the political’ back in the eastern region”, European Politics and Society, 17:sup1 (2016), 67-81, DOI: 10.1080/23745118.2016.1171275 https://www.academia.edu/25101969/Eastern_Partnership_and_the_Eurasian_Union_bringing_the_political_back_in_the_eastern_region?auto=download
Kamil Całus, Laure Delcour, Ildar Gazizullin, Tadeusz Iwański, Marta Jaroszewicz, and Kamil Klysiński, Interdependencies of Eastern Partnership Countries with the EU and Russia: Three Case Studies, EU-STRAT Working Paper No. 10, April 2018, https://refubium.fu-berlin.de/bitstream/handle/fub188/22526/EU-STRAT-Working-Paper-No-10.pdf?sequence=1&isAllowed=y
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis un Ķīna
Apraksts
Anotācija: Kamēr Krieviju un ES var uzskatīt par svarīgākajiem aktoriem reģionā, sešas valstis nav arī izolētas no globālām tendencēm. Ķīnas klātbūtne šeit ir pastāvīgi paplašinājusies, ar īpašu uzsvaru uz ekonomisko sadarbību. Šī lekcija būs veltīta Ķīnas motivācijai veidot attiecības ar sešām valstīm, kā arī tās politiskajam un ekonomiskajam redzējumam par sadarbību ar reģionu un veidiem, kuros Ķīnas klātbūtne mijiedarbojas ar citiem nozīmīgiem aktoriem reģionā.
Literatūra: Marcin Kaczmarski, Jakub Jakóbowski, and Szymon Kardaś, “The effects of China’s economic expansion on Eastern Partnership countries”, EU-STRAT Working Paper No. 17, March 2019, http://eu-strat.eu/wp-content/uploads/2019/04/EU-STRAT-Working-Paper-No.-17.pdf
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Vai sešas valstis var tikt uzskatītas par reģionu?
Apraksts
Anotācija: Kamēr Austrumu partnerība ir balstījusies uz premisu, ka starp sešām valstīm ir vairāk līdzību nekā atšķirību, un arī šī kursa ietvaros mēs bieži to dēvējam par “reģionu”, vai tiešām to var par tādu uzskatīt? Kas ir nepieciešams, lai uzskatītu valstu grupu par “reģionu”, un vai šie priekšnoteikumi tiek ievēroti? Vai to var dēvēt par reģionu dažās nozīmēs, bet ne citās? Kas ir faktori, kas ietekmē integrāciju vai tās trūkumu?
Literatūra: Laure Delcour and Kataryna Wolczuk, “Between the Eastern Partnership and the Eurasian Economic Union: Competing Region-building Projects in the ‘Common Neighbourhood’” in: Sieglinde Gstöhl, Simon Schunz, Theorizing the European Neighbourhood Policy, London: Routledge, 2017, 187-206 https://www.researchgate.net/profile/Laure_Delcour/publication/318207869_Between_the_eastern_partnership_and_the_Eurasian_Economic_Union_Competing_region-building_projects_in_the_%27common_neighbourhood%27/links/5cd6df27458515712ea36a19/Between-the-eastern-partnership-and-the-Eurasian-Economic-Union-Competing-region-building-projects-in-the-common-neighbourhood.pdf
Małgorzata Zajaczkowski, "Regional cooperation within the Eastern Partnership", European Integration Studies 1:138-147. https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=606182
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
AP aktīvie reformētāji: Gruzija un Moldova
Apraksts
Anotācija: Pretstatā Armēnijai un Baltkrievijai, Gruzija un Moldova – it sevišķi pirmā – ir entuziastiskas AP dalībvalstis, kas ir deklarējušas vēlmi iestāties ES un 2014. gadā parakstījušas attiecīgi divus Asociācijas līgumus (AL) ar ES, no kuriem katrs ietver arī padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA). Lai arī AL un DCFTA nepiedāvā iestāšanās perspektīvu un pieprasa ambiciozas politiskas un ekonomiskas reformas, šīs divas valstis ir bijušas ļoti aktīvas reformu procesā. Tomēr reformas ietver arī grūtības – gan iekšējo, gan starptautisko pretdarbību. Šajā nodarbībā mēs apspriedīsim reformu galvenos virzienus, šo valstu vajadzības un šķēršļus to tālākai integrācijai ar ES.
Literatūra: Iurie Gotişan, “Eastern Partnership and Moldova: recent trends,” International Issues & Slovak Foreign Policy Affairs Vol. XXVIII, No. 1–2 (2019), 94–112, https://d1wqtxts1xzle7.cloudfront.net/54801308/Research_paper_for_EECS_IG.pdf?1508825636=&response-content-disposition=attachment%3B+filename%3DEU_MOLDOVA_ASSOCIATION_AGREEMENT_RECENT.pdf&Expires=1601238514&Signature=bsx0oFem3t6HmePpw397hzNlKnARb4NcMqOnQJM03y1GpZ6bAqRbOmTsRk6siG0E-~3iuXxiROKJiUJmr3AuLZ6zqN7x8GT4eaEZJS8LOJE8u-Ko3tQzgoScx8zjHMVKUWwwI0aPyinxP180J824CejzAJhMo5HfiU3Ax~ZXsx55JRJ8K7qMDzuF06NZmC6aI4VCUpK~GLr7ehLuEPv5aNyntMjZJeHfZA8h09mfJAqbAe7N9Wl3qxn2y1BPcgtA9Wwk40sPGQyC9c6HQgCSsUqWawlobLL7YKCK~IsbTJhM92UF7cpeWMC5Vipr7WWztHdbp0qpK6VVZ-pIE1EefA__&Key-Pair-Id=APKAJLOHF5GGSLRBV4ZA
Anders Wivel, “Living on the edge: Georgian foreign policy between the West and the rest,” Third World Thematics: A TWQ Journal, 1:1 (2016), 92-109, DOI: 10.1080/23802014.2016.1194168 https://www.tandfonline.com/doi/pdf/10.1080/23802014.2016.1194168?casa_token=hkeAFC6GmDUAAAAA:ifh5AsXrLryWAAcLHgAJqUWcNqNCOGvCpO9mormGpttXK53km04-x5v2kHAu9oqAgcmveEJCjUKs
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Smagsvars: Ukraina
Apraksts
Anotācija: Ukrainu varētu raksturot kā “smagsvaru” AP valstu vidū, ņemot vērā tās izmēru un iedzīvotāju skaitu, kā arī fundamentālo lomu, ko tā ir spēlējusi Krievijas un Rietumu attiecībās. Tas ir arī piemērs valstij ar sarežģītu identitāti (3. nodarbība), kas ir pakļauta vienlaicīgi Eiropas un Krievijas ietekmei, un izteiktajiem izaicinājumiem, ko tas rada. Lai gan Ukraina ir parakstījusi Asociācijas līgumu ar ES un turpina reformu ceļu, šo procesu apdraud ne tikai Krievijas iejaukšanās, bet arī iekšējie faktori. Šajā nodarbībā mēs apspriedīsim Ukrainas ārpolitiku, tās saikni ar iekšpolitisko kontekstu un tās nozīmi Austrumu partnerībai un starptautiskajām attiecībām kopumā.
Literatūra: Karina Shyrokykh, “The Evolution of the Foreign Policy of Ukraine: External Actors and Domestic Factors”, Europe-Asia Studies, 70:5 (2018), 832-850, DOI: 10.1080/09668136.2018.1479734
Evhen Tsybulenko and Sergey Pakhomenko, “The Ukrainian Crisis as a Challenge for the Eastern Partnership” in: Political and Legal Perspectives of the EU Eastern Partnership Policy, eds. Kerikmäe, T., Chochia, A., Springer, 2016 https://www.researchgate.net/profile/Evhen_Tsybulenko/publication/296674200_The_Ukrainian_Crisis_as_a_Challenge_for_the_Eastern_Partnership/links/5b22758ba6fdcc6974602009/The-Ukrainian-Crisis-as-a-Challenge-for-the-Eastern-Partnership?_sg%5B0%5D=uOwEqay_2wlUcbokwzGvm-2U2X57tcTzLEkgOYE8tp_wl0w9zciVp3E82MpOIIPmrCfQK0eAwB41Rgg2s-jxrw.H8w0CqX3GbakrpT1xXprKiAaxjEekoJJCUJyi15djxDqptwb9feXH6OsME4XTJjKKyOTz81L1pEgEAAFU1F56g&_sg%5B1%5D=f3KFJXS0SeFShlgTpA3CldD_jHQ1tfLpSre-n2qgA0l9xhVC5yc1ZjBvcaHY2NHnl8WoA3NqNWH7gt9XL2z2QZ4CvrG5ApnWfncfjRfIl8DN.H8w0CqX3GbakrpT1xXprKiAaxjEekoJJCUJyi15djxDqptwb9feXH6OsME4XTJjKKyOTz81L1pEgEAAFU1F56g&_iepl=
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sešu valstu ekonomiskā attīstība
Apraksts
Anotācija: Ekonomiskās attīstības iespējas var gūt no dažādiem starptautiskajiem aktoriem reģionā, ieskaitot Krieviju, ES, Ķīnu un Turciju. Valstīm, kuras veidojušas daļu no padomju ekonomikas un saskarušās ar nopietniem sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem pēc PSRS sabrukuma, spēja nodrošināt saviem pilsoņiem ekonomisko labklājību bieži kļūst par svarīgu politisko panākumu mērauklu. Dažas valstis ir izvēlējušās noslēgt DCFTA ar ES un liberalizēt to ekonomikas. Tomēr pārtapšana par pilnībā liberalizētu tirgus ekonomiku ir process, kas pieprasa sarežģītas reformas un starptautisko konkurētspēju, tādēļ citas valstis ir izvēlējušās alternatīvo ceļu – lielāku valsts iejaukšanos ekonomikā. Jebkurā gadījumā ekonomika paliek nesaraujami saistīta ar politiku, gan iekšpolitiski, gan starptautiski. Šajā nodarbībā mēs apspriedīsim sešu valstu dažādos ekonomiskos modeļus, izaicinājumus un potenciālu turpmākajai ekonomiskajai attīstībai, kā arī starptautiskās iespējas un ierobežojumus.
Literatūra: Tatjana Muravska and Alexandre Berlin, “Towards a New European Neighbourhood Policy (ENP): What Benefits of the Deep and Comprehensive Free Trade Agreements (DCFTAs) for Shared Prosperity and Security?” in: Political and Legal Perspectives of the EU Eastern Partnership Policy, Springer, 2016 https://www.researchgate.net/profile/Archil_Chochia/publication/298517753_Political_and_legal_perspectives_of_the_EU_eastern_partnership_policy/links/5a1124cf0f7e9bd1b2bf3ced/Political-and-legal-perspectives-of-the-EU-eastern-partnership-policy.pdf?_sg%5B0%5D=gxMfzvn2dvFftVGQqNz2k33UWwMKN9SAhiA0837N0JQ1wsgvDNSQ-TD6SGZarcKweG5_tqPFBveUXxhNhFrEWQ.YoxFaI--5tVFlj7ojoEc3ywwZ-L-PgUcYyqYh-pC8u9tdX0TMPzOEmd5jqKsOrf7wt-1FpuQUg-kxehzJ4myzQ&_sg%5B1%5D=FTvcojAiUB9Zqvv7adcw5WKT-H-LCAg6Z9xkcYE8dkwStGNJYG62boWGjxmRC4dKGacTDLE6HptBPki52sWXneQv5rhE_2dECp7UxtyRHuEQ.YoxFaI--5tVFlj7ojoEc3ywwZ-L-PgUcYyqYh-pC8u9tdX0TMPzOEmd5jqKsOrf7wt-1FpuQUg-kxehzJ4myzQ&_iepl=
Oana-Ramona Socoliuc and Liviu-George Maha, “The Economic Dynamics of the Eastern Partnership Countries: Between Development Gaps and Internal Fragilities”, in: Resilience and the EU's Eastern Neighbourhood Countries, eds. Rouet G., Pascariu G., Palgrave Macmillan, Cham, 2019, https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-030-25606-7_4
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Simulāciju spēle
Apraksts
Anotācija: 16.-20. nodarbībā tiks rīkota simulācijas spēle (studentiem būs jāsagatavo savas pozīcijas balstoties uz pašu identificēto akadēmisko un praktisko literatūru), kā arī studentu prezentācijas tiks apspriestas, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
Simulācijas spēle 16.-17. nodarbībā būs veltīta ES nākotnes politikas attiecībā uz AP plānošanas simulēšanai, pieņemot pašreizējo scenāriju (1. daļa) un notikumus pēc tam, kad lektors(-e) paziņo, ka kaimiņu telpā ir noticis pēkšņs un ievērojams atgadījums (2. daļa, simulējamā notikuma precīzo raksturu noteiks lektors(-e)). Studenti tiks sadalīti sekojošās grupās: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Polija, Zviedrija, Ukraina, Azerbaidžāna, Baltkrievija (var tikt mainīts no lektora(-es) puses).
Literatūra minēta augšā pie katras konkrētās nodarbības. Literatūru 16.-20. nodarbībām noteiks paši studenti, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Simulāciju spēle
Apraksts
Anotācija: 16.-20. nodarbībā tiks rīkota simulācijas spēle (studentiem būs jāsagatavo savas pozīcijas balstoties uz pašu identificēto akadēmisko un praktisko literatūru), kā arī studentu prezentācijas tiks apspriestas, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
Simulācijas spēle 16.-17. nodarbībā būs veltīta ES nākotnes politikas attiecībā uz AP plānošanas simulēšanai, pieņemot pašreizējo scenāriju (1. daļa) un notikumus pēc tam, kad lektors(-e) paziņo, ka kaimiņu telpā ir noticis pēkšņs un ievērojams atgadījums (2. daļa, simulējamā notikuma precīzo raksturu noteiks lektors(-e)). Studenti tiks sadalīti sekojošās grupās: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Polija, Zviedrija, Ukraina, Azerbaidžāna, Baltkrievija (var tikt mainīts no lektora(-es) puses).
Literatūra minēta augšā pie katras konkrētās nodarbības. Literatūru 16.-20. nodarbībām noteiks paši studenti, ņemot vērā kursa laikā gūtās atziņas.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
28 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Visa literatūra ir angļu valodā un piemērota gan latviešu, gan angļu plūsmas studentiem
2.
Aliyev, Huseyn, “Assessing the European Union’s assistance to civil society in its Eastern Neighbourhood: Lessons from the South Caucasus”, Journal of contemporary European studies, 24:1 (2016), 42-60
3.
Bláhová, Pavlína, “Nagorno-Karabakh: obstacles to the resolution of the frozen conflict”, Asia Europe Journal (2019) 17:69–85
4.
Börzel, Tanja A., and Bidzina Lebanidze, ““The transformative power of Europe” beyond enlargement: the EU’s performance in promoting democracy in its neighbourhood”, East European Politics, 33:1 (2017), 17-35
5.
Bruder, Jason, “The US and the New Eastern Europe (Ukraine, Belarus, Moldova, Georgia, Armenia, and Azerbaijan) Since 1991” in Managing Security Threats along the EU’s Eastern Flanks, 2020, 69-97
6.
Całus, Kamil, Laure Delcour, Ildar Gazizullin, Tadeusz Iwański, Marta Jaroszewicz, and Kamil Klysiński, Interdependencies of Eastern Partnership Countries with the EU and Russia: Three Case Studies, EU-STRAT Working Paper No. 10, April 2018
7.
Ciceo, Georgiana, “The Europeanization of Moldova’s direct democracy: assessing the new tools for citizen engagement in Policymaking”, Eastern European Journal of Regional Studies Vol. 6, Iss. 1 (2020)
8.
Delcour, Laure, and Kataryna Wolczuk, “Between the Eastern Partnership and the Eurasian Economic Union: Competing Region-building Projects in the ‘Common Neighbourhood’” in: Sieglinde Gstöhl, Simon Schunz, Theorizing the European Neighbourhood Policy, London: Routledge, 2017, 187-206
9.
Dobrzhanska, Olena, and Oleh Pavliuk, “Political Identities of Ukrainian Society in the Context of the EU Eastern Partnership Policy”, Studia i Analizy Naukupolityce 1 (2020)
10.
“Eastern Partnership policy beyond 2020: Reinforcing Resilience - an Eastern Partnership that delivers for all”
11.
Fawn, Rick, “The Price and Possibilities of Going East? The European Union and Wider Europe, the European Neighbourhood and the Eastern Partnership” in: Rick Fawn, ed., Managing Security Threats along the EU’s Eastern Flanks. New Security Challenges. Cham: Palgrave Macmillan (2020).
12.
Fix, Liana, Andrea Gawrich, Kornely Kakachia and Alla Leukavets, “Out of the shadow? Georgia’s emerging strategies of engagement in the Eastern Partnership: between external governance and partnership cooperation”, Caucasus Survey, 7:1 (2019), 1-24
13.
Frahm, Ole, Katharina Hoffmann, Dirk Lehmkuhl, “Turkey and the Eastern Partnership: Turkey’s Foreign Policy Towards its Post-Soviet Black Sea Neighbourhood”, EU-STRAT Working Paper No. 13, December 2018 (EU-STRAT)
14.
Ghazaryan, Narine and Laure Delcour, “From EU integration process to the Eurasian Economic Union: The case of Armenia”, in: Post-Soviet constitutions and challenges of regional integration, eds. R Petrov and P Van Elsuwege (Routledge 2018)
15.
Gotişan, Iurie, “Eastern Partnership and Moldova: recent trends,” International Issues & Slovak Foreign Policy Affairs Vol. XXVIII, No. 1–2 (2019), 94–112
16.
“Joint Declaration of the Prague Eastern Partnership Summit”, Prague, (7 May 2009)
17.
Kaczmarski, Marcin, Jakub Jakóbowski, and Szymon Kardaś, “The effects of China’s economic expansion on Eastern Partnership countries”, EU-STRAT Working Paper No. 17, March 2019
18.
Kakachia, Kornely, and Bidzina Lebanidze, Global and Diffuse Risks in the Eastern Partnership Countries: Potential Impacts on EU Security (2020), EU-LISTCO Working Paper No. 6
19.
Korosteleva, Elena, “Eastern partnership and the Eurasian Union: bringing ‘the political’ back in the eastern region”, European Politics and Society, 17:sup1 (2016), 67-81
20.
Makarychev, Andrey, Incomplete Hegemonies, Hybrid Neighbours: Identity games and policy tools in Eastern Partnership countries, CEPS Working Document, No 2018/02, February 2018
21.
Muravska, Tatjana, and Alexandre Berlin, “Towards a New European Neighbourhood Policy (ENP): What Benefits of the Deep and Comprehensive Free Trade Agreements (DCFTAs) for Shared Prosperity and Security?” in: Political and Legal Perspectives of the EU Eastern Partnership Policy, Springer, 2016
22.
Petrova, Irina, and Laure Delcour, “From principle to practice? The resilience–local ownership nexus in the EU Eastern Partnership policy”, Contemporary Security Policy, 41:2 (2020), 336-360
23.
Řiháčková Pachta, Věra, “Eastern Partnership: from the EaP summit to the debate on the new Multiannual Financial Framework”, Europeum Monitor, October 2018
24.
Shyrokykh, Karina, “The Evolution of the Foreign Policy of Ukraine: External Actors and Domestic Factors”, Europe-Asia Studies, 70:5 (2018), 832-850
25.
Socoliuc, Oana-Ramona, and Liviu-George Maha, “The Economic Dynamics of the Eastern Partnership Countries: Between Development Gaps and Internal Fragilities”, in: Resilience and the EU's Eastern Neighbourhood Countries, eds. Rouet G., Pascariu G., Palgrave Macmillan, Cham, 2019
26.
Tsybulenko, Evhen, and Sergey Pakhomenko, “The Ukrainian Crisis as a Challenge for the Eastern Partnership” in: Political and Legal Perspectives of the EU Eastern Partnership Policy, eds. Kerikmäe, T., Chochia, A., Springer, 2016
27.
van Gils, Eske, “Differentiation through bargaining power in EU–Azerbaijan relations: Baku as a tough negotiator”, East European Politics, 33:3 (2017), 388-405
28.
Vieira, Alena, and Syuzanna Vasilyan, “Armenia and Belarus: caught between the EU's and Russia's conditionalities?”, European Politics and Society, 19:4 (2018), 471-489
29.
Wivel, Anders, “Living on the edge: Georgian foreign policy between the West and the rest,” Third World Thematics: A TWQ Journal, 1:1 (2016), 92-109
30.
Zajaczkowski, Małgorzata, "Regional cooperation within the Eastern Partnership", European Integration Studies 1:138-147
Papildu literatūra
1.
Frear, Matthew, Klaudijus Maniokas, Laurynas Jonavičius and Ion Tabarta, Report on complementary and alternative modes of engagement with the EaP countries, EU-STRAT Report No. 5, July 2018
2.
Stanislav Secrieru and Sinikukka Saari, eds, The Eastern Partnership a Decade On: Looking Back, Thinking Ahead, Chaillot Paper No. 153 (Paris: EU ISS, 2019)