Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Zinātnes filozofija un loģika
Kursa kods
DN_185
Zinātnes nozare
Filozofija, ētika un reliģija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Ārstniecība; Farmācija; Psiholoģija
LKI
8. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Anita Pipere
Struktūrvienības vadītājs
Dace Bandere
Struktūrvienība
Doktorantūras nodaļa
Kontaktinformācija
Rīga, Dzirciema iela 16, dn@rsu.lv, +371 67409133
Par studiju kursu
Mērķis
Kursa mērķis ir iepazīstināt doktorantus ar zinātnes filozofijas jēdzieniem un problēmām (piemēram, zinātne un pseidozinātne, objektivitāte un subjektivitāte u. tml.), analizēt 20.gs. zinātnes attīstības tendences, diskutējot par zinātnes filozofiju tās paradigmu un saturisko aspektu kontekstā, kā arī veicināt doktorantu promocijas darba pētījuma tēmas un metodoloģijas izpratni zinātnes filozofijas kontekstā.
Priekšzināšanas
Priekšzināšanas Filozofijas un loģikas studiju kursos, informācijpratībā.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Apgūstot studiju kursu, studējošie spēs diskutē par zinātnes filozofijas jautājumiem. Apraksta zinātnes filozofijas saturiskos aspektus, teorijas, paradigmas, orientējas loģikas un zinātnisko pētījumu secinājumu veidošanas problemātikā, definē pētījuma stratēģiju zinātnes filozofijas skatījumā savā zinātnes jomā. Izvēlas zinātnes filozofijas terminoloģiju, pārzina jaunāko literatūru.
Prasmes
1.Modelē zinātnes filozofijas pamatjautājumu integrācijas iespējas un to īpatnības savam promocijas darbam. Prot izvērtēt lasītās zinātniskās publikācijas zinātnes filozofijas teoriju un paradigmu līmenī. Kritiski analizē mūsdienu zinātnieku viedokli par zinātnes filozofijas problēmjautājumiem. Izmanto digitālās zinātniskās informācijas datubāzes, lai meklētu, atlasītu un kritiski izvērtētu avotus par zinātnes filozofijas teorijām, paradigmām un problēmjautājumiem. Ar digitāliem rīkiem strukturē un vizualizē argumentus, identificē loģiskās kļūdas un salīdzina atšķirīgas zinātniskās pozīcijas. Kritiski un atbildīgi izmanto mākslīgā intelekta rīkus, pārbaudot to sniegtās informācijas, argumentu un atsauču ticamību un ievērojot akadēmisko godīgumu.
Kompetences
1.Demonstrē zinātniskās filozofijas problēmu analīzes un sintēzes spējas, prasmi atlasīt un interpretēt dotajai zinātnes jomai un sava promocijas darba tematikai atbilstošus zinātnes filozofijas jautājumus, spēj interpretēt dažādu zinātnes paradigmu izpausmes iegūtajos intervijas datos un publiski prezentēt un aizstāvēt savu interpretāciju, lietojot atbilstošo terminoloģiju.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
1) Sagatavošanās pašpārbaudes jautājumiem 2., 3. un 4. lekcijas sākumā. Iepriekšējo lekciju materiālu apguve par lekciju tēmām: PPT un attiecīgo videomateriālu studijas. Iepazīšanās ar papildliteratūru. |
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
100,00% no gala vērtējuma
|
Ieskaite
|
|
Individuāls darbs – katrs students uzraksta ne vairāk kā 300 vārdus garu eseju par sava promocijas darba tēmas pētījuma metodoloģijas zinātniskās filosofijas ietvaru, aplūkojot to atbilstoši savai zinātnes jomai, zinātnes nozarei, darba tēmas kontekstam. Prezentācija – kursa noslēguma nodarbībā katrs students prezentē savu eseju Zoom platformā visiem pārējiem studentiem un docētājam, izmantojot ne vairāk kā 4 slaidus. |
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievads zinātnes filozofijā.
Zinātnes filozofija: pamatjautājumi.
Zinātnes klasifikācija, zinātniskā darbība, zinātnieka personība.
Zinātne un pseidozinātne.
Apraksts
Anotācija: Zinātnes filosofija: pamatjautājumi. Zinātnes filosofijas definīcijas, funkcijas, mērķi. Zinātnes filosofijas problemātika.
Zinātnes klasifikācija, zinātniskā darbība, zinātnieka personība. Zinātnes definīcija un zinātnes nozaru klasifikācijas pieejas. Zinātniskā darbība un tās jēga zinātnes filosofijas skatījumā. Objektivitāte un subjektivitāte zinātnē. Zinātnieka personība.
Zinātne un pseidozinātne.
Literatūra: Allhoff, F. (Ed.).(2010). Philosophies of the sciences. A guide. Wiley-Blackwell.
Johansson, L.-G. (2020). Philosophy of science for scientists. Springer.
Mārtinsone, K., & Pipere, A. (Red.) (2021). Zinātniskās darbības metodoloģija: starpdisciplināra perspektīva. RSU.
Mārtinsone, K., Pipere, A., & Kamerāde, D. (Red.) (2016). Pētniecība: Teorija un prakse. Rīga: RaKa.
Rickles, D. (2020). What is philosophy of science? Polity Press.
Stanford Encyclopedia of Philosophy (SEP): https://plato.stanford.edu/
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Zinātnes filozofija: teorijas un paradigmas.
20.gs. zinātnes attīstības teorijas.
Zinātnes filozofija: paradigmu līmenis.
Apraksts
Anotācija: 20.gs. zinātnes attīstības teorijas loģiskais pozitīvisms (Vīnes pulciņš), falsifikacionisms (K. Popers), normālā zinātne un zinātniskās revolūcijas (T. Kūns), pētījumu programmu teorija (I. Lakatoss), metodoloģiskais anarhisms (P. Feierabends).
Zinātnes filosofija: paradigmu līmenis. Modernisms un zinātnes filosofijas tilti uz postmodernismu. Postmodernisms. Metamodernisms un tā iezīmes zinātnes filosofijā un zinātnes politikā.
Literatūra: Johansson, L.-G. (2020). Philosophy of science for scientists (Springer Undergraduate Texts in Philosophy). Springer.
Ladyman, J. (2002). Understanding philosophy of science. Routledge.
Mārtinsone, K., & Pipere, A. (Red.) (2021). Zinātniskās darbības metodoloģija: starpdisciplināra perspektīva. RSU.
Mārtinsone, K., Pipere, A., & Kamerāde, D. (Red.) (2016). Pētniecība: Teorija un prakse. Rīga: RaKa.
Stanford Encyclopedia of Philosophy (SEP): http://plato.stanford.edu
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Zinātnes filozofijas ontoloģija, epistemoloģija, metodoloģija un aksioloģija.
Apraksts
Anotācija: Ontoloģijas, epistemoloģijas, metodoloģijas un aksioloģijas kā filosofijas saturisko aspektu raksturojums. Ontoloģija zinātnes filosofijā. Epistemoloģija zinātnes filosofijā. Metodoloģija zinātnes filosofijā. Aksioloģija zinātnes filosofijā.
Literatūra: Mārtinsone, K., & Pipere, A. (Red.) (2021). Zinātniskās darbības metodoloģija: starpdisciplināra perspektīva. RSU.
Mārtinsone, K., Pipere, A., & Kamerāde, D. (Red.) (2016). Pētniecība: Teorija un prakse. Rīga: RaKa.
Psillos, S. & Curd, M. (Eds.) (2010). The Routledge companion to philosophy of science. London: Taylor & Francis.
Stanford Encyclopedia of Philosophy (SEP): http://plato.stanford.edu
The Internet Encyclopedia of Philosophy (IEP): http://www.iep.utm.edu/
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Loģika un zinātnes filozofija: indukcija, dedukcija, abdukcija.
Apraksts
Anotācija: Secinājumu veidošana zinātnē. Induktīvie un deduktīvie argumenti. Problēmas ar indukciju. Hipotētiski deduktīvās pieejas problemātika. Cēlonība un zinātnisko izskaidrojumu modeļi. Abdukcija kā ikdienišķo un zinātnisko spriedumu veids.
Literatūra: Johansson, L.-G. (2020). Philosophy of science for scientists (Springer Undergraduate Texts in Philosophy). Springer.
Ladyman, J. (2002). Understanding philosophy of science. Routledge.
Stanford Encyclopedia of Philosophy (SEP): http://plato.stanford.edu
The Internet Encyclopedia of Philosophy (IEP): http://www.iep.utm.edu/
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pētījuma stratēģiju veselības un sociālajās zinātnēs filozofiskā izpratne.
Apraksts
Anotācija: Modernisms (pozitīvisms un postpozitīvisms): kvantitatīvās stratēģijas filosofiskais ietvars. Postmodernisms (konstrukcionisms un kritiski ideoloģiskā paradigma): kvalitatīvās stratēģijas filosofiskais ietvars. Metamodernisms (interdisciplinārā/transdisciplinārā paradigma): jaukto pētījumu stratēģijas filosofiskais ietvars
Literatūra: Mārtinsone, K., & Pipere, A. (Red.) (2021). Zinātniskās darbības metodoloģija: starpdisciplināra perspektīva. RSU.
Mārtinsone, K., Pipere, A., & Kamerāde, D. (Red.) (2016). Pētniecība: Teorija un prakse. Rīga: RaKa.
Stanford Encyclopedia of Philosophy (SEP): http://plato.stanford.edu
The Internet Encyclopedia of Philosophy (IEP): http://www.iep.utm.edu/
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pētījuma stratēģiju veselības un sociālajās zinātnēs filozofiskā izpratne.
Apraksts
Anotācija: Modernisms (pozitīvisms un postpozitīvisms): kvantitatīvās stratēģijas filosofiskais ietvars. Postmodernisms (konstrukcionisms un kritiski ideoloģiskā paradigma): kvalitatīvās stratēģijas filosofiskais ietvars. Metamodernisms (interdisciplinārā/transdisciplinārā paradigma): jaukto pētījumu stratēģijas filosofiskais ietvars
Literatūra: Mārtinsone, K., & Pipere, A. (Red.) (2021). Zinātniskās darbības metodoloģija: starpdisciplināra perspektīva. RSU.
Mārtinsone, K., Pipere, A., & Kamerāde, D. (Red.) (2016). Pētniecība: Teorija un prakse. Rīga: RaKa.
Stanford Encyclopedia of Philosophy (SEP): http://plato.stanford.edu
The Internet Encyclopedia of Philosophy (IEP): http://www.iep.utm.edu/
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Ieskaite
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Allhoff, F. (Ed.). (2016). Philosophies of the sciences. A guide. Wiley-Blackwell.Piemērots angļu valodas plūsmai
2.
Johansson, L.-G. (2020). Philosophy of science for scientists (Springer Undergraduate Texts in Philosophy). Springer.Piemērots angļu valodas plūsmai
3.
Ladyman, J. (2021). Understanding philosophy of science. Routledge.Piemērots angļu valodas plūsmai
4.
Mārtinsone, K., & Pipere, A. (Red.) (2021). Zinātniskās darbības metodoloģija: starpdisciplināra perspektīva. RSU.
5.
Mārtinsone, K., Pipere, A., & Kamerāde, D. (Red.) (2016). Pētniecība: Teorija un prakse. Rīga: RaKa.
6.
Rickles, D. (2020). What is philosophy of science? Polity Press.Piemērots angļu valodas plūsmai
Papildu literatūra
1.
Godfrey-Smilth, P. (2003). Theory and reality: An introduction to the philosophy of science. The University of Chicago Press.Piemērots angļu valodas plūsmai
2.
Kilduff, M., Mehra, A., & Dunn, M. B. (2011). From blue sky research to problem solving: A philosophy of science theory of new knowledge production. The Academy of Management Review, 36, 297–317.Piemērots angļu valodas plūsmai
3.
Machamer, P., & Silberstein, M. (2002). The Blackwell guide to the philosophy of science. Blackwell Publishers.Piemērots angļu valodas plūsmai
4.
Psillos, S. & Curd, M. (Eds.) (2014). The Routledge companion to philosophy of science. London: Taylor & Francis.Piemērots angļu valodas plūsmai
5.
Vedins I. (2008). Zinātne un patiesība. Rīga: Avots.
6.
Wilson, E. O. (1998). Consilience: The unity of knowledge. Vintage.Piemērots angļu valodas plūsmai
Citi informācijas avoti
1.
Lennox, J. G.. (2001). History and philosophy of science: a phylogenetic approach. História, Ciências, Saúde-Manguinhos, 8(3), 655-669.Piemērots angļu valodas plūsmai
2.
Pipere, A., & Lorenzi, F. (2021). The dialogical potential of transdisciplinary research: Challenges and benefits. World Futures.Piemērots angļu valodas plūsmai
3.
Stanford Encyclopedia of Philosophy (SEP).Piemērots angļu valodas plūsmai
4.
The Internet Encyclopedia of Philosophy (IEP).Piemērots angļu valodas plūsmai