Imunoloģija

1.Rezidents demonstrē padziļinātas un paplašinātas zināšanas par balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju. Šīs zināšanas veido pamatu radošai domāšanai klīniskajā praksē un pētniecībā, kā arī starpdisciplinārai sadarbībai. Rezidents: pārzina locītavu un balsta aparāta audu celulāro un humorālo imūnsistēmu; izprot šo sistēmu darbības mehānismus, to nozīmi reimatisko slimību etioloģijā, patoģenēzē un klīnikā; pārzina locītavu, balsta aparāta un asinsvadu autoimūnās un infekcijas slimības; zina reimatisko slimību imunoloģiskās laboratoriskās izmeklēšanas metodes un to pielietojumu diagnostikā un diferenciāldiagnostikā; izprot imūnterapijas principus reimatoloģijā, tai skaitā SMART terapiju, imunomodulatoru un jauno (uzlaboto) zāļu iedarbības pamatus uz imūnsistēmu, slimības patoģenēzi un klīnisko norisi.

1.Rezidents: izprot imunoloģisko problēmu būtību, diagnostikas algoritmus un spēj sniegt profesionālu, specializētu palīdzību; praktiski realizē diagnostikas, ārstēšanas un profilakses pasākumus; spēj argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistēmiskiem aspektiem reimatoloģijā ar speciālistiem un nespeciālistiem; spēj pareizi noformēt un uzturēt medicīnisko dokumentāciju gan ambulatorā, gan stacionārā praksē; patstāvīgi virza savu profesionālo pilnveidi un uzņemas atbildību par darba rezultātiem un analīzi; spēj mērķtiecīgi ordinēt imunoloģiskos laboratoriskos izmeklējumus reimatoloģiskiem pacientiem un izvērtēt to rezultātus; izmanto jaunas pieejas un inovācijas klīniskajā un pētnieciskajā darbā.

1.Rezidents: strādā atbilstoši savam pilnvaru lokam, augstā profesionālā līmenī, veicot balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno slimību diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi; patstāvīgi plāno un organizē profesionālās kompetences pilnveidi un attīstību, uzņemas atbildību par komandas darbu un spēj veikt inovācijas; pieņem uz pierādījumiem un zinātnisku domāšanu balstītus lēmumus attiecībā uz pacientu un sabiedrības veselību, dokumentē un pamatoti skaidro savus lēmumus medicīniskajā dokumentācijā; izmanto iegūtās zināšanas un prasmes diagnozes noteikšanai, diferenciāldiagnozes veikšanai, izmeklējumu datu interpretācijai, ārstēšanas un rehabilitācijas plāna izstrādei; spēj loģiski definēt ārstēšanas mērķus, novērtēt terapijas efektivitāti un blakusparādības; izvērtē imunoloģisko izmeklējumu rezultātus un integrē tos ārstēšanas stratēģijā.