Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Psihiskā veselība
Kursa kods
PMUPK_019
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna; Veselības aprūpes zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Ārstniecība
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Lelde Logina
Struktūrvienības vadītājs
Māris Taube
Struktūrvienība
Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra
Kontaktinformācija
Rīga, Kristapa iela 30, pmpk@rsu.lv, +371 67210989
Par studiju kursu
Mērķis
Sniegt zināšanas par psihisko veselību, tās būtību, veidošanās pamatlikumībām, kritērijiem, diferenciāldiagnostiskajiem kritērijiem attiecībā uz psihiskiem un psihosomatiskiem traucējumiem un slimībām.
Priekšzināšanas
Nervu sistēmas anatomija, histoloģija un fizioloģija.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj definēt psihiskās veselības jēdzienu un būtību, un lomu vispārējā veselības stāvokļa saglabāšanā, identificēt tās preventīvo lomu attiecībā uz somatisko slimību etiopatoģenēzi, analizēt tās nozīmi ārsta profesijā, terapeitisko attiecību veidošanas procesā ar pacientiem.
Prasmes
1.Studiju kursa apguves rezultātā studējošie pratīs analizēt psihiskās veselības kritērijus, atpazīt tos klīniskajā praksē; spēs argumentēt zināšanas par psihiskās veselības būtisko lomu cilvēka veselības un dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Kompetences
1.Interpretēt psihiskās veselības un psihiskās patoloģijas jēdzienus.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.
Patstāvīgais darbs
-
-
1) pacientu gadījumu aprakstu analīze;
2) pacientu anamnēzes ievākšanas tehnikas analīze.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Pārbaudījums
Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.
Pārbaudījums
-
-
I. Zināšanas – spēja definēt: 80%:
1. Psihiskās veselības kritēriji (20%)
2. Pārskats par psihiskās aizsardzības mehānismiem (10%)
3. Pārskats par personības funkcionēšanas līmeņiem (10%)
4. Pārskats par personības struktūru veidiem (10%)
5. Biopsihosociālais modelis medicīnā (10%)
7. Emocionālās krīzes, to veidi un norises stadijas (10%)
8. Stress, distress un somatizācija (10%)
II. Prasmes: 20%:
1. Klīnisko gadījumu, tai skaitā, ģimenes analīze (20%).
Eksāmena vērtējums ir kumulatīvs.
To veido:
1. Starppārbaudījums – 50%. Pēc docētāja izvēles:
• Video materiāla analīze un/vai
• Klīniskā gadījuma apraksts un/vai
• Atvērtie jautājumi nodarbības sākumā un/vai
• Daudz atbilžu tests un/vai
• Prezentācijas sagatavošana par nodarbības tēmu.
2. Gala pārbaudījums (50%) – elektronizēts, e-studijās pieejams vai klātienē organizēts daudzatbilžu tests par kursa ietvaros izskatītajām tēmām.
Ir iespējama automātiskā gala pārbaudījuma ieskaitīšana pie sekojošu kritēriju izpildes:
-izcili nokārtots sarppārbaudījums;
-100% nodarbību un lekciju apmeklējums;
-aktīva dalība diskusijās un lomu spēlēs.
VAI
Sagatavota prezentācija par a) cikla nodarbības tēmu (literatūras apskats); b) klīnisko gadījumu; c) jaunāko pētījumu (atbilstoši nodarbības tēmai).
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Psihiskā veselība un tās kritēriji.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
-
Psihiskās aizsardzības mehānismi.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
-
Biopsihosociālais modelis.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
4
-
Personību funkcionēšanas līmeņi.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
4
-
Emociju klasifikācija un diferenciācija.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
4
-
Stress – distress.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
4
-
Emocionālās krīzes.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
4
-
Ārsta – pacienta attiecības I.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
4
-
Ārsta – pacienta attiecības II.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
4
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Women at higher risk for inflation-related stress, 24.05.2023
2.
Medical-level empathy? Yup, chatGPT can fake that, 4.05.2023
3.
Long- term impact of childhood trauma explained, 2.05.2023
4.
Physicians may retire en masse soon. What does that mean for medicine? 18.04.2023
5.
Anger in adults a red flag for childhood trauma, 5.04.2023
6.
A better lower-cost option for mild to moderate Depression?, 30.03.2023
7.
Is it time to stop treating high triglycerides?, 29.03.2023
8.
Melatonin a new way to reduce self-harm, 27.03.2023
9.
Treating depression in primary care: the latest guidelines, 21.03.2023
10.
Physician suicide: investigating its prevalence and cause, 15.03.2023
11.
Epigenetics, satiety, and predictive markers of obesity, 27.02.2023
12.
Beyond the psychedelic effect: ayahuasca as antidepressant, 10.02.2023
13.
Do doctors want their babies to Grow up to be Physicians?, 7.02.2023
14.
Emotional eating tied to risk for diastolic dysfunction, 19.01.2023
15.
Vegetarians suffer more depression than meat eaters, 27.12.2022
16.
Greater Handgrip Strength tied to lower risk for depression, 20.12.2022
17.
What happens when doctors and patients interrupt each other?, 23.11.2022
18.
German survey on assisted suicide: how to handle this? Where should caution be exercised?, 16.09.2022
19.
Social isolation, Loneliness tied to death, MI, stroke: AHA, 4.08.2022
20.
Physicians react: burnout rates are alarming, so who should drive change? 6.06.2022
21.
K. Abrahamsson. R. Ennals. Sustainable work in Europe. Concepts, Conditions, Challenges. 2022 Edited Collection. 342 Pages
22.
Empathy fatigue in clinicians rises with latest COVID-19 surge, 16.09.2021
23.
Borderline personality disorder diagnosis: to tell or not to tell patients?, 22.03.2021
24.
Why men need mind-body medicine now more than ever, 2.04.2020
25.
Doctor – Patient relationship, 20.06.2019
26.
Why do we love sad music? Mourning our pain, 27.11.2018
27.
Doctors, nurses give lifestyle advice but are skeptical it’s heeded, 29.03.2018
28.
Why do depressed doctors suffer in silence? – 27.06.2017
29.
The 8 things that end childhood too soon: what clinicians should know, 30.06.2017
30.
Stress and depression mediated by single brain protein, 20.11.2014
31.
How the brain responds to trauma, 24.09.2014
32.
Long work hours wreak havoc in MDs, Personal lives, 23.09.2013
33.
Nature, Niche, and nurture. The role of social experience in transforming genotype into phenotype, 11.10.2011
34.
Gunta Ancāne, Andrejs Ancāns - Stress 21.gadsimtā. Kā palīdzēt sev un pacientiem. Latvijas Ārsts. 2, 2009, 10-15. (akceptējams izdevums)
35.
Gunta Ancāne - Krīze, phenomenon ranularum un psihiskā veselība. Latvijas ārsts, 2009, 12, 10-13. (akceptējams izdevums)
36.
Dreams in Jungian psychology: The use of dreams as an instrument for research, diagnosis and treatment of social phobia, 2009
37.
Gunta Ancāne - „Ārsta un pacienta terapeitisko attiecību psihoemocionālie aspekti.”//Latvijas Ārsts.- 2005/6. 77.-79. (akceptējams izdevums)
38.
Gunta Ancāne - Psihosomatiskās medicīnas definīcija un īsa tās ideju attīstības vēsture//Psiholoģijas Pasaule. 2004.2. 36- 40. (akceptējams izdevums)
39.
Gunta Ancāne - “ Psihosomatiskie traucējumi un slimības” “Psiholoģijas Pasaule”; nr.2004/04; 44.-49. (akceptējams izdevums)
40.
Gunta Ancāne - Ķermeņa un psihes saistība//Psiholoģijas Pasaule.- 2004.-Nr.1-38.-43.lpp. (akceptējams izdevums)
41.
The effects of physician empathy on patient satisfaction and compliance, 09.2004
42.
Implementing the care programme approach in psychotherapeutics settings, 2004
43.
Post-traumatic stress disorder: symptom profiles in men and women, 2003
44.
Physical symptoms and physician-experienced difficulty in the physician –patient relationship, 1.05.2001
45.
Suzanne O'Sullivan. It's All in Your Head: Stories from the Frontline of Psychosomatic Illness. Vintage Publishing. 336 p.
Papildu literatūra
1.
Artūrs Utināns - Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas. Nacionālais apgāds. 2005. 568 lpp.
2.
Katedrā izstrādātie studentu pētnieciskie darbi/ student research works developed in the department:
3.
1. Adelīna Nikitenko “Ģeneralizētas trauksmes izplatība Ogres pilsētas vidusskolēnu vidū un tās saistība ar vientulību.”
4.
2. Aksel Darius Överlien Dalili “Burnout Syndrome in Medical Personnel During The Covid-19 Pandemic”
5.
3. Ali Lavin “Changes of level of empathy in medical students during time of studies”
6.
4. Ieva Kulša “Celikālijas psihosomatiskie aspekti.”
7.
5. Jānis Kristpas Vasiļonoks “Ārstu-rezidentu spēja paziņot sliktas ziņas pacientam.”
8.
6. Karīna Rudus “Saistība starp trauksmes simptomu smagumu un stresa pārvarēšanas stratēģijām RSU medicīnas fakultātes preklīnisko studiju gadu studentu vidū.”
9.
7. Katrīna Liepiņa ”Adverse childhood experiences (ace) jeb nelabvēlīgas bērnības pieredzes saistībā ar gastrointestinālām sūdzībām āgenskalna ģimnāzijās”
10.
8. Laura Gribuste “Saistība starp kritiskās domāšanas dispozīciju un ticību paranormālajam Rīgas Stradiņa Universitātes studentu vidū.”
11.
9. Leonhard Francisco Schlichting “Borderline Personality Disorder as Comorbidity of Bulimia Nervosa in Adolescents”
12.
10. Linda Borskoviča “Pašcieņas, trauksmes, depresijas rādītāju saistība ar glikēmijas kontroli pacientiem ar 1. un 2. Tipa cukura diabētu”
13.
11. Linda Lumikki April Vainio “MDMA-assisted therapy in PTSD treatment”
14.
12. Megija Zunde “Trauksmes simptomu īpatsvara dinamika vidējam medicīnas personālam Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā.”
15.
13. Miina-Maria Jyrälä “Depression as a risk factor for coronary artery disease, mechanisms behind it”
16.
14. Nika Kristiāna Meždreija “Somatizācijas un trauksmes simptomu salīdzinājums sesijas laikā un pēc tā RSU 1. un 6. kursa medicīnas fakultātes studentiem”
17.
15. Rebecca Abraham “The effect of parenting on the development of borderline personality disorder”
18.
16. Rebeka Beinaroviča “Sociāli ekonomiskā stāvokļa saistība ar izdegšanas sindromu medicīnas fakultātē studējošajiem.”
19.
17. Sima Shokouhi “The relationship between the belief in conspiracy theories and narcissistic personality traits in an individual.”
20.
18. Svetlana Redina “Ēšanas traucējumu saistība ar depresijas un trauksmes simptomiem starp 12. klašu skolniekiem piecās Rīgas Pārdaugavas rajona skolās: 71. vidusskolā, 96. vidusskolā, Anniņmuižas vidusskolā, Arkādijas vidusskolā, Imantas vidusskolā”
21.
19. Zanda Laura Šķiņķe “Trauksmes un depresijas simptomu korelācija ar un bez muguras lejasdaļas sāpēm RSU medicīnas fakultātes studentiem”
Citi informācijas avoti
1.
Steven James Bartlett. Normality Does Not Equal Mental Health: The Need to Look Elsewhere for Standards of Good Psychological Health. Praeger, 2011.