Bakterioloģiskie izmeklējumi un metodes

1.• aprakstīt mikroorganismu morfoloģiju un fizioloģiju (mikroorganismu uzbūve, fizioloģija, ģenētika, īpašības, klasifikācija, mikroorganismu patogenitātes un virulences faktori, mikroorganismu patogēnā darbība un patoloģisko procesu pamati); • aprakstīt cilvēka mikrobiotu; • aprakstīt mikroorganismu ģenētikas pamatus un molekulārās izmeklēšanas metodes mikrobioloģijā; • klasificēt antimikrobo līdzekļu grupas t.sk. dezinfekcijas līdzekļus, aprakstīt to darbības virzienus un mehānismus, mikroorganismu rezistences mehānismus pret dažādu grupu antimikrobiem līdzekļiem un dažādu organisma sistēmu, orgānu un audu infekciju ārstēšanas principiem ar antimikrobajiem līdzekļiem atkarībā no ierosinātāja; • aprakstīt infekcijas epidemioloģijas un sabiedrības veselības pamatprincipus, epidemioloģiskās uzraudzības un analīzes metodes, kā arī infekciju izplatības mehānismus un to novēršanas pasākumus ārstniecības iestādē; • organizēt mikrobioloģijas laboratorijas darbu un kvalitātes sistēmas uzturēšanu atbilstoši LR un ISO standartiem.

1.• sagatavot laboratorijas dokumentāciju, specialitātes nolikumā iekļautas manipulācijas (mikrobioloģijas metodēs iekļautās preanalītiskās, analītiskās un pēcanalītiskās fāžu sadaļas: paraugu paņemšana mikrobioloģiskiem izmeklējumiem, mikroskopija, barotņu pagatavošana, pārbaude, darbs ar references kultūrām, mikroorganismu bankas izveide un uzturēšana, paraugu inkubēšana un mikroorganismu augšanas rezultātu izvērtēšana, tīrkultūras iegūšana, mikroorganismu identifikācija ar konvenciālajām, fenotipiskajām, automatizētām un ģenētiskām metodēm); • izvēlēties antibakteriālās jutības un rezistences mehānismu noteikšanas metodes: konvenciālās un automatizētās, epidemioloģisko un klīnisko robežkoncentrāciju izmantošana rezultātu izvērtējumā pamatojoties uz testēšanā iegūtiem antimikrobās jutības rezultātiem; • novērtēt mikrobioloģijas laboratorijas diagnostikā izmantojamās tehnoloģijas un aprīkojumu (iekārtas, mērīšanas līdzekļi, laboratorijas piederumi, reaģenti u.c.); • organizēt sterilizāciju, dezinfekciju un mikrobioloģisko atkritumu iznīcināšanu; • argumentēt jaunu instrukciju sagatavošanas kārtību; • pamatot mikrobioloģijas laboratorijas darba organizācijā izmantojamo kvalitātes kontroles principu realizēšanas veidus; • attīstīt saskarsmes un komunikācijas prasmes sadarbojoties ar kolēģiem; • attīstīt citas ārstniecības personu konsultāciju spēju pēc iegūtajiem laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem, tādējādi līdzdarbojoties infekciju ārstēšanā.

1.Veikt dažādu bioloģisko materiālu (asins, fēču, urīna, eksudātu, krēpu, brūču materiāla u.c.) testēšanu ar morfoloģiskām, ķīmiskām, bioķīmiskām, fizikālām, imunoloģiskām, seroloģiskām, mikrobioloģiskām un molekulāri bioloģiskām izmeklēšanas metodēm, lai noteiktu baktēriju, to produktu un struktūrelementu esamību un daudzumu izmeklējamā materiālā, veikt jutības testēšanu pret antimikrobiem līdzekļiem un konsultēt ārstus par iegūto mikrobioloģisko izmeklējumu rezultātu izvērtējumu un antimikrobo līdzekļu pielietojumu infekciju ārstēšanā un nepieciešamības gadījumā epidemioloģiskā analīzē.