Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Veselības un slimības bioloģiskie aspekti

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
SVUEK_115
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Informācijas un komunikācijas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Sabiedrības veselības institūts
Kontaktinformācija

Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svek@rsu.lv, +37167338307

Par studiju kursu

Mērķis

Radīt topošajiem „Veselības komunikācijas” maģistriem izpratni par dzīvībai svarīgo funkciju regulācijas mehānismiem un to traucējumiem organismā; veidot zināšanu bāzi, lai spētu pieņemt pareizu lēmumu sabiedrības izglītošanai par veselības veicināšanas jautājumiem.

Priekšzināšanas

Anatomijas, bioloģijas un normālās fizioloģijas pamati.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Studenti zinās: • cilvēka ķermeņa pamatuzbūvi un dzīvībai svarīgās funkcijas; • vecumposmu fizioloģijas un konstitucionālā tipa jēdzienus; • šūnu un audu normālas un patoloģiskas augšanas atšķirības; • jēdzienus "veselība un slimība, patoloģisks process"; • biežāko asinsrites un elpošanas sistēmu slimību patoģenēzi; hipoksijas ietekmi uz audiem; • biežāko endokrīno slimību patoģenēzi; cukura diabēta riska faktorus; • iekšējās un ārējās vides ietekmi uz cilvēka organisma sistēmām; pazeminātas un paaugstinātas temperatūras ietekmi un izpausmes; • imūnsistēmas darbības pamatmehānismus un alerģisko reakciju attīstību; • kā norit organisma kompensatorās un pielāgošanās reakcijas; psihoemocionālā un somatiskā stresa cēloņus; • kā skaidrot slimību pamatsimptomus un gaitu, pamatojoties uz patoloģiskām izmaiņām; • kā identificēt cilvēka ķermeņa augšanas izmaiņas salīdzinājumā ar normu – samazinātu un palielinātu barojumu; • diagnostikas pamatmetodes un ārstēšanas pamatprincipus; • kā tiek veidoti medicīniski termini.

Prasmes

1.Studējošie: • izpratīs galveno organisma sistēmu uzbūvi, darbību un savstarpējo saistību; • identificēs audu un orgānu patoloģiju salīdzinājumā ar normu, pamatojoties uz diagnostikas pamatmetodēm; • argumentēti skaidros slimību simptomus un gaitu, pamatojoties uz tipveida patoloģiskām izmaiņām; • sapratīs, veidos, kā arī pareizi lietos medicīniskus terminus.

Kompetences

1.Studējošie: • izvērtēs un analizēs iekšējās un ārējās vides ietekmi uz cilvēka organisma sistēmām dažādos vecumos; • izpratīs organisma kompensatorās un pielāgošanās reakcijas atkarībā no apkārtējās vides ietekmēm; • diskutēs par veselīga dzīvesveida nepieciešamību, pamatojoties uz organisma funkciju izmaiņām; • argumentēti diskutēs par veselības riska faktoriem.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Patstāvīgais darbs

-
-
• jaunāko medicīnisko publikāciju analīze; • patstāvīgo darbu (referātu un kopsavilkumu) sagatavošana; • individuālo projektu gatavošana un prezentācija; • mācību vingrinājumi un klīnisko uzdevumu risināšana. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pārbaudījums

-
-
Gala vērtējums: ir kumulatīvs svērtais vērtējums, kuru veido: a) Nodarbību apmeklējums un aktīva dalība tajās (aizpildīts protokols par katru nodarbību) – 25%. b) Patstāvīgais darbs par izvēlēto tēmu: - Sagatavots/ iesniegts referāts – 25%; - Sagatavota/ iesniegta prezentācija – 25%. c) Eksāmens (daudzizvēļu tests) – 25%.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējais elpošanas sistēmas raksturojums. Elpošanas sistēmas orgāni: deguna dobums, balsene, traheja, bronhi, plaušas. Elpošanas sistēmas funkcijas veselā organismā. Hipoksija. Akūti un hroniski elpošanas sistēmas funkcijas traucējumi. Biežāk sastopamās elpošanas sistēmas funkcionālie traucējumi un slimības.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējs priekšstats par veselību un slimību. Vides riska faktoru ietekme uz veselību. Cilvēka organisms kā vienība: šūna, audi, orgāni. Vispārējais skeleta sistēmas raksturojums. Skeleta sistēmas funkcija. Kauli: orgāns, uzbūve, iedalījums. Ķermeņa uzbūve, konstitucionālie tipi. Antropometriskie rādītāji.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējais muskuļu sistēmas raksturojums. Muskulis kā orgāns, muskuļu uzbūve, iedalījums. Stāja. Stājas anatomija. Fiziskās aktivitātes nozīme veselības uzturēšanā.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējs priekšstats par veselību un slimību. Vides riska faktoru ietekme uz veselību. Cilvēka organisms kā vienība: šūna, audi, orgāni. Vispārējais skeleta sistēmas raksturojums. Skeleta sistēmas funkcija. Kauli: orgāns, uzbūve, iedalījums. Ķermeņa uzbūve, konstitucionālie tipi. Antropometriskie rādītāji.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējais sirds un asinsrites sistēmas raksturojums. Sirds. Lielais asinsrites loks. Mazais asinsrites loks. Asinsvadu uzbūve un iedalījums. Akūti un hroniski sirds un asinsrites sistēmas traucējumi. Biežāk sastopamās asinsrites sistēmas slimības Šoks. Kollaps. Ģībonis.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējais nervu sistēmas raksturojums, ievads neiroloģijā. Nervu sistēmas iedalījums: Centrālā nervu sistēma uzbūves principi un funkcija. Perifērās nervu sistēmas uzbūves principi un funkcija.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējais gremošanas sistēmas raksturojums. Gremošanas sistēmas orgānu uzbūve un funkcija: mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas (tievā un resnā). Gremošanas sistēmas dziedzeri: aknas, aizkuņģa dziedzeris. Gremošanas sistēmas funkcijas veselā organismā. Uzturs, tā nozīme.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējais gremošanas sistēmas raksturojums. Gremošanas sistēmas orgānu uzbūve un funkcija: mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas (tievā un resnā). Gremošanas sistēmas dziedzeri: aknas, aizkuņģa dziedzeris. Gremošanas sistēmas funkcijas veselā organismā. Uzturs, tā nozīme.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējais sirds un asinsrites sistēmas raksturojums. Sirds. Lielais asinsrites loks. Mazais asinsrites loks. Asinsvadu uzbūve un iedalījums. Akūti un hroniski sirds un asinsrites sistēmas traucējumi. Biežāk sastopamās asinsrites sistēmas slimības Šoks. Kollaps. Ģībonis.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējais elpošanas sistēmas raksturojums. Elpošanas sistēmas orgāni: deguna dobums, balsene, traheja, bronhi, plaušas. Elpošanas sistēmas funkcijas veselā organismā. Hipoksija. Akūti un hroniski elpošanas sistēmas funkcijas traucējumi. Biežāk sastopamās elpošanas sistēmas funkcionālie traucējumi un slimības.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējais muskuļu sistēmas raksturojums. Muskulis kā orgāns, muskuļu uzbūve, iedalījums. Stāja. Stājas anatomija. Fiziskās aktivitātes nozīme veselības uzturēšanā.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vispārējais nervu sistēmas raksturojums, ievads neiroloģijā. Nervu sistēmas iedalījums: Centrālā nervu sistēma uzbūves principi un funkcija. Perifērās nervu sistēmas uzbūves principi un funkcija.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Eglīte, Kamita. Anatomija : mācību līdzeklis bioloģijas, pedagoģijas, optometrijas, farmācijas un citas nemedicīnas studiju programmas. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013.

2.

Pilmane M., Plavina L., Kavak Vatan. Embryology and Anatomy for Health Science. Riga: RSU, 2016.

3.

Rūmanss Godfrīds, Kažoka Dzintra,Pilmane Māra. Klīniskā anatomija medicīnas studentiem. Rīga: RSU, 2019.

4.

Valtneris, Arnolds. Cilvēka fizioloģija : rokasgrāmata. Rīga : Zvaigzne ABC, 2008.

Papildu literatūra

1.

Aberberga-Augškalne, Līga. Fizioloģija rehabilitologiem un veselības sporta speciālistiem. Rīga : Medicīnas apgāds, 2008.

2.

Valtneris, Arnolds. Bērnu un pusaudžu fizioloģija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2001.

3.

Raipulis J. Ģenētikas pamati. Rīga, 2002.

4.

Balode, Arta Olga. Laboratoriskā diagnostika. Rīga : Nacionālais apgāds, 2008.

5.

Robbins L., Cotran R.S., Kumar V. Pathologic Basis of Disease. New York, 8th ed.

6.

Jankovskis, Georgs u.c. Skelets kustībā un veselībā. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2009

7.

Dālmane, Aina. Cilvēka embrioģenēze skolām. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008.

Citi informācijas avoti

1.

www.studentconsult.com.