Ergoterapijas pamati
Studiju kursa īstenotājs
Rīga, Anniņmuižas bulvāris 26a, rk@rsu.lv, +371 20271291
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Veiksmīgas studiju kursa apguves rezultātā students iegūs pamatzināšanas, lai raksturotu ergoterapijas profesijas vēsturisko attīstību un ergoterapijas filosofiju; skaidrotu priekšnosacījumus ergoterapijas profesijas attīstībai Latvijā; skaidrotu un lietotu galvenos ergoterapijas terminus: nodarbe, aktivitāte, nodarbes veikšana, vide, klients/ pacients, nodarbes veikšanas komponenti, ergoterapija, rehabilitācija, uz personu vērsta prakse, uz pierādījumiem balstīta prakse.
Prasmes
1.Veiksmīgas studiju kursa apguves rezultātā students apgūs pamatprasmes un spēs orientēties to normatīvo aktu klāstā, kas regulē ergoterapeita profesionālo darbību; veikt nodarbes/aktivitātes analīzi, dozēt un adaptēt nodarbes/aktivitātes; veikt vienkāršu ikdienas nodarbju sabalansētības analīzi; izprast un novērtēt vides konteksta nozīmi nodarbes veikšanā.
Kompetences
1.Veiksmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti spēs praktiski izmantot iegūtās zināšanas un prasmes, lai diskutētu par ergoterapijas attīstības vēsturi pasaulē un Latvijā, lai spriestu par ergoterapijas pamatzināšanām un paradigmas saturu, lai veiktu nodarbju/aktivitāšu analīzi.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Individuālais darbs – gatavošanās pārbaudes darbiem, gatavošanās semināriem – publikāciju analīzei, dalība grupas darbā ieskaites darba – referāta un prezentācijas sagatavošanai par izvēlēto tēmu; uzdevumu veikšana: personas ikdienas nodarbju repertuātra apraksts, aktivitāšu analīze.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
• aktīva un rezultatīva līdzdalība praktiskajās nodarbībās; mutisko atbilžu kvalitāte; laikus iesniegti, kvalitatīvi izpildīti rakstiskie mājas darbi un to prezentācijas;
• aktīva dalība semināros;
• sekmīgi uzrakstīti pārbaudes testi kursa laikā;
• ieskaites darba – referāta un tā prezentācijas kvalitāte;
• kursa beigās – rakstisks eksāmens.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Ergoterapijas attīstības vēsturiskais konteksts un nozīmīgākie attīstības posmi.
Ergoterapijas pamatlicēji Latvijā un pasaulē.
Ergoterapijas zinātniskā pamatojuma meklējumi. Dažādu zinātnisko teoriju ietekme. Ā. Meijera ergoterapijas filosofija.
Ergoterapija – jauna specialitāte rehabilitācijas jomā Latvijā (priekšnosacījumi).
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Ergoterapijas attīstības vēsturiskais konteksts un nozīmīgākie attīstības posmi.
Ergoterapijas pamatlicēji Latvijā un pasaulē.
Ergoterapijas zinātniskā pamatojuma meklējumi. Dažādu zinātnisko teoriju ietekme. Ā. Meijera ergoterapijas filosofija.
Ergoterapija – jauna specialitāte rehabilitācijas jomā Latvijā (priekšnosacījumi).
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Ergoterapijas attīstības vēsturiskais konteksts un nozīmīgākie attīstības posmi.
Ergoterapijas pamatlicēji Latvijā un pasaulē.
Ergoterapijas zinātniskā pamatojuma meklējumi. Dažādu zinātnisko teoriju ietekme. Ā. Meijera ergoterapijas filosofija.
Ergoterapija – jauna specialitāte rehabilitācijas jomā Latvijā (priekšnosacījumi).
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Indivīda nodarbes (aktivitātes) – galvenais ergoterapijas objekts.
Nodarbes veikšanas vide.
Nodarbes pēc nolūka: darbs/produktīvās aktivitātes, pašaprūpes aktivitātes, spēle/brīvā laika aktivitātes.
Nodarbju sadalījums ikdienā. Nodarbju attiecību izmaiņas indivīda dzīves laikā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Indivīda nodarbes (aktivitātes) – galvenais ergoterapijas objekts.
Nodarbes veikšanas vide.
Nodarbes pēc nolūka: darbs/produktīvās aktivitātes, pašaprūpes aktivitātes, spēle/brīvā laika aktivitātes.
Nodarbju sadalījums ikdienā. Nodarbju attiecību izmaiņas indivīda dzīves laikā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Indivīda nodarbes (aktivitātes) – galvenais ergoterapijas objekts.
Nodarbes veikšanas vide.
Nodarbes pēc nolūka: darbs/produktīvās aktivitātes, pašaprūpes aktivitātes, spēle/brīvā laika aktivitātes.
Nodarbju sadalījums ikdienā. Nodarbju attiecību izmaiņas indivīda dzīves laikā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Aktivitātes/nodarbes analīze. Vispārēja aktivitāšu analīze. Specifiska aktivitāšu analīze. Aktivitāšu adaptācija un dozēšana.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Aktivitātes/nodarbes analīze. Vispārēja aktivitāšu analīze. Specifiska aktivitāšu analīze. Aktivitāšu adaptācija un dozēšana.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Aktivitātes/nodarbes analīze. Vispārēja aktivitāšu analīze. Specifiska aktivitāšu analīze. Aktivitāšu adaptācija un dozēšana.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Ergoterapijas teorētiskais pamatojums. Ergoterapija kā atsevišķa zinātnes nozare, attīstības perspektīvas.
Kūna paradigmas koncepts. Paradigmas jēdziena definējums, tā izmantošana ergoterapijā. Dažādu autoru veidotās ergoterapijas paradigmas (Kielhofnera ergoterapijas paradigma, Torneboma ergoterapeita paradigma).
Ergoterapijas profesijas paradigmas attīstība.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Ergoterapijas teorētiskais pamatojums. Ergoterapija kā atsevišķa zinātnes nozare, attīstības perspektīvas.
Kūna paradigmas koncepts. Paradigmas jēdziena definējums, tā izmantošana ergoterapijā. Dažādu autoru veidotās ergoterapijas paradigmas (Kielhofnera ergoterapijas paradigma, Torneboma ergoterapeita paradigma).
Ergoterapijas profesijas paradigmas attīstība.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Ergoterapijas teorētiskais pamatojums. Ergoterapija kā atsevišķa zinātnes nozare, attīstības perspektīvas.
Kūna paradigmas koncepts. Paradigmas jēdziena definējums, tā izmantošana ergoterapijā. Dažādu autoru veidotās ergoterapijas paradigmas (Kielhofnera ergoterapijas paradigma, Torneboma ergoterapeita paradigma).
Ergoterapijas profesijas paradigmas attīstība.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Iepazīšanās ar ergoterapijas pakalpojumiem un ergoterapeita praktisko darbu dažādās veselības un sociālās aprūpes jomās.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Iepazīšanās ar ergoterapijas pakalpojumiem un ergoterapeita praktisko darbu dažādās veselības un sociālās aprūpes jomās.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Iepazīšanās ar ergoterapijas pakalpojumiem un ergoterapeita praktisko darbu dažādās veselības un sociālās aprūpes jomās.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Specializētā telpa
|
4
|
Tēmas
|
Iepazīšanās ar ergoterapijas pakalpojumiem un ergoterapeita praktisko darbu dažādās veselības un sociālās aprūpes jomās.
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Fisher A. G. (1998) Uniting Practice and Therapy in an occupational Framework”. AJOT 52 (7): 509 - 521. (akceptējams izdevums)
Meyer A. (1977) „The Philosophy of Occupational Therapy”. AJOT 31 (10): 639-642. (akceptējams izdevums)
Nelson L. D. (1996) “Therapeutic occupation: a definition”, AJOT 50 (10): 775 - 782. (akceptējams izdevums)
Tornebohm H. (1991) “What is worth knowing in Occupational Therapy”. AJOT 45(5): 451 - 454. (akceptējams izdevums)
Chiang M., Carlson G. (2003) “Occupational therapy in multicultural contexts: issues and strategies” BJOT 66 (12) pp. 559 – 567. (akceptējams izdevums)
Brea, M., Creek, J., Meyer, S., Stadler-Grillmaier, J., Pitteljon, H., & Falas, J. (2012). Understanding the European conceptual framework for occupational therapy: for what is worth. WFOT Bulletin, 65, 12-19. (akceptējams izdevums)
Papildu literatūra
Kanādas ergoterapeitu asociācija „Nodarbes veicināšana: ergoterapijas skatījums” 3. nodaļa, Ottawa, Ontario: CAOT Publications ACE, 1997, 30.- 41. lpp. Tulkojums latviešu valodā.
Schell, B.A., Gillen, G., & Scaffa, M.E. (2014). Willard & Spackman’s Occupational Therapy, 12th edition. Unit 1. – 2. Philadelphia, PA: Lippincott Williams & Wilkins
Bjorklund A. (2000) “Occupational therapy students’ paradigms – a passage from beholder to practitioner” Australian Occupational Therapy Journal, 47: 97–109. Tiešsaistē: http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1046/j.1440-1630.2000.00212.x/pdf