Sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi
RSU struktūrvienība
Studiju kursa īstenotājs
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.1. Padziļina zināšanas par veselības veicināšanas, dažādu profilakses veidu, dzīves kvalitātes, nevienlīdzības, slimības slogu ietekmējošu individuāliem un sociāliem faktoriem, ar uzturu saistītu paradumu sakarības un ietekmi uz mūsdienu sabiedrības veselību. 2. Izprot epidemioloģijā pielietotās, uz zinātniskiem pamatiem balstītas metodoloģiskās iespējas sabiedrības veselības novērtēšanā. 3. Izprot teorijas un pētījumus sabiedrības veselības pilnveidošanai un attīstībai, identificē uzturzinātnē pielietojamās zinātniski pētnieciskā darba metodoloģijas iespējas.
Prasmes
1.1. Spēj patstāvīgi pielietot kritiskās lasīšanas(domāšanas) principus, izdara secinājumus par sabiedrības veselības problēmu cēloņiem, sekām, ietekmi uz populācijas veselību. 2. Analizē, argumentēti izskaidro un diskutē par sistēmiskiem sabiedrības veselības un uzturzinātnes nozares aspektiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem. 3. Spēj veikt patstāvīgu pētniecisko darbību, izpildot visus pētījuma posmus. Spēj interpretēt iespējamas izvēles un nobīdes epidemioloģiskso pētījum dizainos.
Kompetences
1.1. Pieņem patstāvīgus lēmumus par piemērotāko epidemioloģiskās pētniecības veidu (nepieciešamo datu ieguvei, datu apstrādei, iegūtās informācijas apstrādei), lai argumentēti analizētu, secinātu un piedāvātu inovatīvus risinājumus uzturzinātnes nozarē un sabiedrības veselības uzlabošanā. 2. Argumentē nepieciešamo pasākumu kopumu uzturzinātnes atziņu pielietojumam sabiedrības veselības veicināšanā. 3. Interpretē zinātniskās literatūras apkopojumus, izmantojot kritiskās lasīšanas principus zinātnisko raks.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Tiek organizēts individuāli un/vai darba grupās, uzdodot šādus uzdevumus: patstāvīgi gatavoties semināru nodarbībām, praktiskajam darbam un starp-pārbaudījumiem (E1; E2), gala pārbaudījumam (E3):
1. Skrīninga rezultātu novērtējums pēc pieejamiem statistikas datiem
2. Veselības un slimību biežuma mērījumu praktiskie aprēķini mājās.
3. Daļēji strukturētās intervijas jautājumu protokola izveidošana. Kvalitatīvās intervijas materiāla tematiskās analīzes veikšana mājās.
4. Pētījuma dizaina identificēšana un dizaina priekšrocību un trūkumus raksturojums zinātniskos rakstos.
5. Kritiska medicīnisko publikācijas analīze izvēlētā zinātniskā publikācijā.
6. Praktiskais darbs: prezentāciju par izvēlētā maģistra darba tēmu.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Semināru un praktisko darbu apmeklējums ir obligāts.
Studentu studiju kursā sasniegto rezultātu kopvērtējumu veido:
1) sekmīgi nokārtots starppārbaudījums - rakstisks tests (atšķirīgais un kopīgais sabiedrības veselībā un klīniskajā medicīnā. Epidemioloģijas pamat atziņas, tās pielietojums klīniskajā medicīnā un sabiedrības veselībās Demogrāfiskās statistikas pielietojums uzturzinātnē. Skrīninga testu novērtējums. ): E1 25% un tā rezultātu apspriešana.
2) sekmīgi nokārtots starppārbaudījums - rakstisks tests (nozīmīgākie veselības un slimību biežuma mērījumu aprēķini; epidemioloģisko pētījumu dizainu stiprās un vājās puses): E2 25% un tā rezultātu apspriešana.
3)seminārs: (pētījuma dizaina identificēšana un dizaina priekšrocību un trūkumus raksturojums zinātniskos rakstos (10%).
4) praktiskais darbs ( prezentāciju par izvēlētā maģistra darba tēmu) (10%).
5) rakstisks eksāmens – tests E3 30% (apkopojošs tests par kursa tēmām).
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Sabiedrības veselības vēsture līdz mūsdienām un tās konceptuālās nostādnes.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Veselības sociālās determinantes. Veselības veicināšana un salutoģenēze. Uzturzinātnes loma veselības veicināšanā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Demogrāfiskā statistika. Tās pielietojums uzturzinatnē.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Demogrāfiskā statistika. Tās pielietojums uzturzinatnē.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Dzīves kvalitātes pētījumi. Preventīvā medicīna. Skrīnings
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Dzīves kvalitātes pētījumi. Preventīvā medicīna. Skrīnings
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Veselības un slimības biežuma mērīšana. Kvalitatīvās pētniecības metodes.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Veselības un slimības biežuma mērīšana. Kvalitatīvās pētniecības metodes.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Epidemioloģisko pētījumu veidi
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Epidemioloģisko pētījumu veidi
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Epidemioloģisko pētījumu metodoloģiskas problēmas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Epidemioloģisko pētījumu metodoloģiskas problēmas
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Baltiņš, M. Lietišķā epidemioloģija. Rīga. Zinātne. 2003. 354 lpp.
Martinsone K. Pipere A.Kamerade D. Pētniecība.Teorija un prakse.Rīga. RAKA. 2016. 542 lpp.
Jekel's Epidemiology, Biostatistics, Preventive Medicine, and Public Health. 2017 Elsevier, Inc. 420 lpp.
Betty R. Kirkwood et al.Essential medical statistics 2nd ed. Dawsoner e-book, 2010 415 lpp.
Stephen Polgar, Shane A. Thomas. Introduction to Research in the Health Sciences 5th ed. Dawsoner e-book, 2011 288 lpp.
Papildu literatūra
Beaglehole R., Bonita R., Kjellstrom T. Basic epidemiology. WHO, Geneva, 1993
Heflin, Mitchell T.; Cohen, Harvey Jay. Epidemiology of Aging The Aging Patient. Andreoli and Carpenter's Cecil Essentials of Medicine. published at ClinicalKey 2017
Jekel's Epidemiology, Biostatistics, Preventive Medicine, and Public Health. Published at ClinicalKey 2014
Citi informācijas avoti
http://www.vm.gov.lv/ LR Veselības ministrija
http://www.csb.lv/ LR Centrālā statistikas pārvalde
http://www.who.int./ Pasaules Veselības organizācija
http://www.who.dk./ Pasaules Veselības organizācija (Eiropas)
http://www.un.org/ Apvienoto Nāciju Organizācija
http://www.cdc.gov ASV Slimību kontroles un profilakses centrs
http://www.ncbi.nlm.nih.gov Pub Med datubāze
http://www.sciencedirect.com Science direct datubāze
Latvijas Ārsts
Doctus
Eurosurveillance (European communicable disease journal)
British Medical Journal
New England Journal of Medicine
European Journal of Public Health
The Journal of Nutrition
Nutritional epidemiology