Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Mediju sistēmas

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
KF_027
Zinātnes nozare
Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Informācijas un komunikācijas zinātne
LKI
8. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Komunikācijas fakultāte
Kontaktinformācija

Rīga, Dzirciema iela 16, kfko@rsu.lv, +371 67409183

Par studiju kursu

Mērķis

Pilnveidot zināšanas un prasmes par mediju sistēmiskās analīzes paņēmieniem, izprotot medijus kultūras, politikas un ekonomikas kontekstā.

Priekšzināšanas

Komunikācijas un kultūras teorijas.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Doktorants iegūst aptverošu un salīdzinošu pārskatu par sistēmteorētiskajām pieejām komunikācijas pētniecībā.

Prasmes

1.Doktorants prot izmantot sistēmteorētiskās pieejas savā jaunu zināšanu radīšanas pētnieciskajā praksē.

Kompetences

1.Doktorants orientējas sistēmteorētisko pieeju pielietojumā komunikācijas pētniecībā.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Patstāvīgais darbs

-
-
Jāizlasa un jāuzraksta kopsavilkums divām docētaja norādītām grāmatām no studiju kursa literatūras saraksta un jāspēj tos argumentēti prezentēt un diskutēt semināru nodarbībās, ietverot diskusijā Latvijas mediju sistēmas kontekstu un pētniecību.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pārbaudījums

-
-
Pārzina terminoloģiju, salīdzina teorētiskās paradigmas, interpretē empīrisko materiālo dažādās paradigmās.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Mediju sistēmas jēdziens. Mediju sistēma kā (1) kultūras normu, (2) struktūru un (3) teritorijas konteksts.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Strukturāli funkcionālā (Talkots Pērsonss 1951) un funkcionāli strukturālā (Niklass Lūmans 1996) sistēmteorija socioloģijā: masu mediju apakšsistēmas funkcionalitāte un autonomija kā modernas un postmodernas sabiedrības sekmīgas funkcionēšanas priekšnosacījumi.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Četras mediju teorijas jeb politoloģiskie mediju sistēmu modeļi: autoritārisms, liberālisms, komunisms un sociālā atbildība (Freds Zīberts, Teodors Pētersons, Vilburs Šramms 1956).
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Četras mediju teorijas jeb politoloģiskie mediju sistēmu modeļi: autoritārisms, liberālisms, komunisms un sociālā atbildība (Freds Zīberts, Teodors Pētersons, Vilburs Šramms 1956).
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Strukturāli funkcionālā (Talkots Pērsonss 1951) un funkcionāli strukturālā (Niklass Lūmans 1996) sistēmteorija socioloģijā: masu mediju apakšsistēmas funkcionalitāte un autonomija kā modernas un postmodernas sabiedrības sekmīgas funkcionēšanas priekšnosacījumi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Strukturāli funkcionālā (Talkots Pērsonss 1951) un funkcionāli strukturālā (Niklass Lūmans 1996) sistēmteorija socioloģijā: masu mediju apakšsistēmas funkcionalitāte un autonomija kā modernas un postmodernas sabiedrības sekmīgas funkcionēšanas priekšnosacījumi.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Strukturāli funkcionālā (Talkots Pērsonss 1951) un funkcionāli strukturālā (Niklass Lūmans 1996) sistēmteorija socioloģijā: masu mediju apakšsistēmas funkcionalitāte un autonomija kā modernas un postmodernas sabiedrības sekmīgas funkcionēšanas priekšnosacījumi.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Strukturāli funkcionālā (Talkots Pērsonss 1951) un funkcionāli strukturālā (Niklass Lūmans 1996) sistēmteorija socioloģijā: masu mediju apakšsistēmas funkcionalitāte un autonomija kā modernas un postmodernas sabiedrības sekmīgas funkcionēšanas priekšnosacījumi.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Brikše, Inta (2016). Latvijas mediji: izaicinājumi, ieguvumi un draudi (1987–2002). Brikše, I. Komunikācija. Mediji. Universitāte. Rīga : Mansards, 64–86.

2.

Dimants, Ainars (2018). Chapter 18. Latvia: Different journalistic cultures and different accountability within one media system. Eberwein, Tobias; Fengler, Susanne; Karmasin, Matthias (eds.). The European Handbook of Media Accountability. London

3.

Hallin, Daniel C.; Mancini, Paolo (2004). Comparing media systems: Three models of media and politics. Cambridge : Cambridge University Press.

4.

Kruks, Sergejs (2007). Daugavpils masu mediju sistēma. Daugavpils kā attīstības ceļvedis. Rīga : Zinātne, 86–99.

5.

Luhmann, Niklas (1996). Die Realität der Massenmedien. 2. Aufl. Opladen : Westdeutscher Verlag. The Reality of the Mass Media / Niklas Luhmann; translated by Kathleen Cross.

6.

Rožukalne, Anda (2013). Kam pieder Latvijas mediji?: Monogrāfija par Latvijas mediju sistēmu un ietekmīgākajiem mediju īpašniekiem. Rīga : Zinātne.

7.

Siebert, Fred. S.; Peterson, Theodore; Schramm, Willbur (1956). Four Theories of The Press. Urbana : University of Illinois Press.

Papildu literatūra

1.

Blum, Roger (2014). Lautsprecher und Widersprecher: Ein Ansatz zum Vergleich der Mediensysteme. Köln : Herbert von Halem.

2.

Dimants, Ainars (2019). Konkurrierende journalistische Kulturen: Gehört das Mediensystem Lettlands zum Klientel-Modell? Publizistik, 64, 2, 241–253. DOI: 10.1007/s11616-019-00485-3.

3.

Weischenberg, Siegfried (1992). Journalistik: Theorie und Praxis aktueller Medienkommunikation. Band 1: Mediensysteme, Medienethik, Medieninstitutionen. Opladen : Westdeutscher Verlag.