Mediju sistēmas
Studiju kursa īstenotājs
Rīga, Dzirciema iela 16, kfko@rsu.lv, +371 67409183
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Doktorants iegūst aptverošu un salīdzinošu pārskatu par sistēmteorētiskajām pieejām komunikācijas pētniecībā.
Prasmes
1.Doktorants prot izmantot sistēmteorētiskās pieejas savā jaunu zināšanu radīšanas pētnieciskajā praksē.
Kompetences
1.Doktorants orientējas sistēmteorētisko pieeju pielietojumā komunikācijas pētniecībā.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Jāizlasa un jāuzraksta kopsavilkums divām docētaja norādītām grāmatām no studiju kursa literatūras saraksta un jāspēj tos argumentēti prezentēt un diskutēt semināru nodarbībās, ietverot diskusijā Latvijas mediju sistēmas kontekstu un pētniecību.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Pārzina terminoloģiju, salīdzina teorētiskās paradigmas, interpretē empīrisko materiālo dažādās paradigmās.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju sistēmas jēdziens. Mediju sistēma kā (1) kultūras normu, (2) struktūru un (3) teritorijas konteksts.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Strukturāli funkcionālā (Talkots Pērsonss 1951) un funkcionāli strukturālā (Niklass Lūmans 1996) sistēmteorija socioloģijā: masu mediju apakšsistēmas funkcionalitāte un autonomija kā modernas un postmodernas sabiedrības sekmīgas funkcionēšanas priekšnosacījumi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Četras mediju teorijas jeb politoloģiskie mediju sistēmu modeļi: autoritārisms, liberālisms, komunisms un sociālā atbildība (Freds Zīberts, Teodors Pētersons, Vilburs Šramms 1956).
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Četras mediju teorijas jeb politoloģiskie mediju sistēmu modeļi: autoritārisms, liberālisms, komunisms un sociālā atbildība (Freds Zīberts, Teodors Pētersons, Vilburs Šramms 1956).
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Strukturāli funkcionālā (Talkots Pērsonss 1951) un funkcionāli strukturālā (Niklass Lūmans 1996) sistēmteorija socioloģijā: masu mediju apakšsistēmas funkcionalitāte un autonomija kā modernas un postmodernas sabiedrības sekmīgas funkcionēšanas priekšnosacījumi.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Strukturāli funkcionālā (Talkots Pērsonss 1951) un funkcionāli strukturālā (Niklass Lūmans 1996) sistēmteorija socioloģijā: masu mediju apakšsistēmas funkcionalitāte un autonomija kā modernas un postmodernas sabiedrības sekmīgas funkcionēšanas priekšnosacījumi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Strukturāli funkcionālā (Talkots Pērsonss 1951) un funkcionāli strukturālā (Niklass Lūmans 1996) sistēmteorija socioloģijā: masu mediju apakšsistēmas funkcionalitāte un autonomija kā modernas un postmodernas sabiedrības sekmīgas funkcionēšanas priekšnosacījumi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Strukturāli funkcionālā (Talkots Pērsonss 1951) un funkcionāli strukturālā (Niklass Lūmans 1996) sistēmteorija socioloģijā: masu mediju apakšsistēmas funkcionalitāte un autonomija kā modernas un postmodernas sabiedrības sekmīgas funkcionēšanas priekšnosacījumi.
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Brikše, Inta (2016). Latvijas mediji: izaicinājumi, ieguvumi un draudi (1987–2002). Brikše, I. Komunikācija. Mediji. Universitāte. Rīga : Mansards, 64–86.
Dimants, Ainars (2018). Chapter 18. Latvia: Different journalistic cultures and different accountability within one media system. Eberwein, Tobias; Fengler, Susanne; Karmasin, Matthias (eds.). The European Handbook of Media Accountability. London
Hallin, Daniel C.; Mancini, Paolo (2004). Comparing media systems: Three models of media and politics. Cambridge : Cambridge University Press.
Kruks, Sergejs (2007). Daugavpils masu mediju sistēma. Daugavpils kā attīstības ceļvedis. Rīga : Zinātne, 86–99.
Luhmann, Niklas (1996). Die Realität der Massenmedien. 2. Aufl. Opladen : Westdeutscher Verlag. The Reality of the Mass Media / Niklas Luhmann; translated by Kathleen Cross.
Rožukalne, Anda (2013). Kam pieder Latvijas mediji?: Monogrāfija par Latvijas mediju sistēmu un ietekmīgākajiem mediju īpašniekiem. Rīga : Zinātne.
Siebert, Fred. S.; Peterson, Theodore; Schramm, Willbur (1956). Four Theories of The Press. Urbana : University of Illinois Press.
Papildu literatūra
Blum, Roger (2014). Lautsprecher und Widersprecher: Ein Ansatz zum Vergleich der Mediensysteme. Köln : Herbert von Halem.
Dimants, Ainars (2019). Konkurrierende journalistische Kulturen: Gehört das Mediensystem Lettlands zum Klientel-Modell? Publizistik, 64, 2, 241–253. DOI: 10.1007/s11616-019-00485-3.
Weischenberg, Siegfried (1992). Journalistik: Theorie und Praxis aktueller Medienkommunikation. Band 1: Mediensysteme, Medienethik, Medieninstitutionen. Opladen : Westdeutscher Verlag.