Klīniskā bērnu reimatoloģija I

1.1. Demonstrē padziļinātas un paplašinātas zināšanas par bērnu balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, kas nodrošina pamatu radošai domāšanai klīniskajā praksē un arī pētniecībā, kā arī spēju darboties starpdisciplinārā saskarē. 2. Iegūtās zināšanas ļaus orientēties bērnu reimatoloģisko slimību izplatībā un prioritātēs Latvijā un pasaulē, ļaus pārvaldīt un izklāstīt faktus par slimību riska faktoru ietekmi, primārās profilakses, morfoloģijas, etioloģijas, patoloģijas, diagnostikas, diferenciāldiagnostikas, invazīvās (ķirurģiskās) un neinvazīvās ārstēšanas, tai skaitā klīniskās farmakoloģijas, rehabilitācijas, psihoterapijas, intensīvās terapijas, un sekundārās profilakses aspektiem bērnu reimatoloģijas nozarē.

1.1. Ārsts izprot konkrētās problēmas būtību, diagnostikas algoritmus un spēj sniegt profesionālu specializētu neatliekamu palīdzību, kā arī praktiski realizē diagnostikas, ārstēšanas un profilakses pasākumus, spēj veikt tālāku darbu, mācīšanos vai pētniecību sarežģītos un neprognozējamos apstākļos un, ja nepieciešams, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas. Ārstam ir spējas patstāvīgai attīstībai, prot labi komunicēt ar dažādiem pacientiem, viņu vecākiem, kolēģiem, ir prasmes pedagoģiskā un pētniecības darbā, ir darba organizācijas iemaņas. 2. Spēt pielietot argumentācijas, loģikas un retorikas pamatu zināšanas, lai analizētu praktiskas situācijas, diskutētu, izskaidrotu savu viedokli un konstruktīvā veidā veicinātu profesionālo mērķu sasniegšanu un konkrētu uzdevumu izpildi, 3. Ētiskā un racionālā veidā komunicēt ar kolēģiem, medicīniski nekompetentām personām un visām citām pusēm, veicinot konkrētu medicīnisko situāciju vai problēmu sekmīgu risinājumu; 4. Saskaroties ar profesionālu situāciju, kas prasa papildus kompetenci, spēt organizēt citu veselības aprūpes speciālistu iesaisti un koleģiālu sadarbību situācijas efektīvam risinājumam - īpaši klīniskajos gadījumos, kuri atrodas dažādu veselības aprūpes sfēru saskarsmē; 5. Spēt saskaņot savu darbību ar pētniecības interesēm un iespēju robežās piedalīties pētnieciskās aktivitātēs.

1.1. Ārsts strādā atbilstoši savam pilnvaru lokam augstākajā zināšanu, prasmju, attieksmju apguves un lietošanas līmenī, veicot bērnu balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi, patstāvīgi plāno un organizē savu ārsta speciālista profesionālās kompetences pilnveidi un attīstību, uzņemas atbildību par personāla grupu darbu un spēj veikt inovācijas un uzņēmējdarbību. 2. Integratīvas domāšanas ceļā salīdzināt patoloģijas pazīmes (makroskopiskā un mikroskopiskā līmenī) ar morfoloģijas un homeostāzes normāliem parametriem, pazīt slimības simptomus, izskaidrot patoloģiju, noformulēt diagnozi un diferencēt to no citām diagnozēm, pārbaudīt biežāko komplikāciju varbūtību, prognozēt patoloģiskā procesa gaitu un sekas, 3. Spēt analizēt situācijas, argumentēt, loģiski noformulēt un izskaidrot savu viedokli; komunicēt ar dažādas kompetences un atšķirīgas pieredzes personām par profesionāliem jautājumiem, panākot pacienta veselībai, sabiedrībai vai videi labvēlīgus risinājumus, 4. Dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā savas darbības analīzes veidā vai mērķtiecīgas pētnieciskās darbības formā.