Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Krievijas centrētā institucionālā arhitektūra - EES, KDLO, NVS un citas organizācijas
Kursa kods
SZF_068
Zinātnes nozare
-
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Politikas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Elīna Vrobļevska
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Sniegt zināšanas par atslēgas elementiem, stratēģijām un idejām, kuras pielieto Krievija, starptautisko organizāciju ietvaros Eirāzijā un ārpus tās; veicināt studentu analītiskās prasmes attiecībā uz vadošo valstu lomas analīzi, starptautisko organizāciju ietvaros.
Priekšzināšanas
Vispārīgas zināšanas par starptautisko attiecību teorijām un metodēm, kā arī pamatzināšanas par Krieviju, starptautiskajām organizācijām un to darbību un globālo pārvaldību.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Izmantojot studiju kursā iegūtās padziļinātās zināšanas par Krieviju centrētajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši EES, KDLO, NVS, studenti raksturos un salīdzinās konkrēto organizāciju lomu šīs valsts ārpolitisko un iekšpolitisko interešu īstenošanā. Studenti aktuālos procesus minētajās starptautiskajās organizācijās pretstatīs teorētiskajām atziņām par reģionālās integrācijas konceptiem un teorijām, tostarp funkcionālismu, neofunkcionālismu, transakcionālismu un arī federālismu.
Prasmes
1.Strādājot grupās, studējošie izvēlēsies, lasīs un kritiski izvērtēs zinātnisko literatūru par Krievijas starptautiskās vides pieejas institucionālo arhitektūru, tās raksturojošiem faktoriem. Izstrādājot individuālus un grupu darbus, studējošie mutvārdos un rakstiski identificēs, salīdzinās un novērtēs alternatīvus argumentus un viedokļus, formulēs, skaidros un argumentēs savu viedokli par ne vien Krievijas, bet arī citu valstu ārējo institucionālo arhitektūru attīstības perspektīvām un izaicinājumiem.
Kompetences
1.Studējošie izstrādās referātu, balstoties starpdisciplinārā zinātniskajā literatūrā, analizējot ar kursa problemātiku saistītus jautājumus. Studējošie novērtēs kompleksu problēmu starpdisciplināro raksturu un kombinēs dažādu nozaru pētniecības rezultātus un metodes analizējot kompleksas problēmas. Studenti izvērtēs un argumentēti izskaidros dažādu faktoru ietekmi Krievijas centrētās organizācijās un sadarbības formātos. Balstoties uz tiem, studenti sniegs rekomendācijas un jaunas idejas par tālākiem attīstības scenārijiem ne vien par Krievijas institucionālo arhitektūru, bet arī par citu valstu līdzīgi veidotām arhitektūram profesionālajā, akadēmiskajā un uzņēmējdarbības vidē.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Moduļa ietvaros, studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru, rakstīs referātu un sagatavos prezentāciju.
Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus.
Referāta mērķis – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros, jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Studentam ir jāprezentē un jāiesniedz darbs atbilstoši izvēlētajam tematam, kuru ir apstiprinājis kursa lektors. Referātu prezentācijas notiks pēdējo divu kursa nodarbību laikā. Referāti jāiesniedz prezentācijas dienā.
Tehniskās prasības darbam: 2000-3000 vārdi ar atstarpi 1, Times New Roman 12 vai ekvivalents. Atsauces zemsvītras piezīmēs, noformējums saskaņā ar Čikāgas stila rokasgrāmatu. Titullapa nav nepieciešama.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Aktivitāte un sagatavotība nodarbību laikā – 30%;
Prezentācija un referāts – 40%;
Gala pārbaudījums (eseja) – 30%.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautisko organizāciju veidošanās vēsture un Krievijas loma tajā
Apraksts
Anotācija: Veicinot padziļinātu izpratni par starptautisko organizāciju darbību un Krievijas lomu tajās, ir nozīmīgi atskatīties uz mūsdienu starptautisko organizāciju sistēmas izveidošanās vēsturi – sākot ar Vestfālenas miera līgumu līdz par Apvienoto Nāciju organizācijai un Eirāzijas Ekonomiskajai Savienībai – Krievija vienmēr ir bijusi aktīva dalībniece globālās pārvaldības politikas veidošanā.
Literatūra: Mingst, Karen, and Margaret Karns. The United Nations in the 21st Century. 4th ed. Westview Press, 2011, 19-62.
Herren, Madeleine. “International Organizations, 1865-1945.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 91-112. Oxford University Press, 2018.
Chimni, B.S. “International Organizations, 1945-Present.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 113-132. Oxford University Press, 2018.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautisko organizāciju veidošanās vēsture un Krievijas loma tajā
Apraksts
Anotācija: Veicinot padziļinātu izpratni par starptautisko organizāciju darbību un Krievijas lomu tajās, ir nozīmīgi atskatīties uz mūsdienu starptautisko organizāciju sistēmas izveidošanās vēsturi – sākot ar Vestfālenas miera līgumu līdz par Apvienoto Nāciju organizācijai un Eirāzijas Ekonomiskajai Savienībai – Krievija vienmēr ir bijusi aktīva dalībniece globālās pārvaldības politikas veidošanā.
Literatūra: Mingst, Karen, and Margaret Karns. The United Nations in the 21st Century. 4th ed. Westview Press, 2011, 19-62.
Herren, Madeleine. “International Organizations, 1865-1945.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 91-112. Oxford University Press, 2018.
Chimni, B.S. “International Organizations, 1945-Present.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 113-132. Oxford University Press, 2018.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautisko organizāciju struktūras un tipoloģija. Normas starptautisko organizāciju pārvaldībā
Apraksts
Anotācija: Starptautisko organizāciju darbībā ir gan līdzības, gan arī krasas atšķirības no tā, kāds ir valstu darbības veids. Katrai organizācijai ir sava noteikta lēmumu pieņemšanas kārtība, mērķi un pārstāvniecība. Vienlaicīgi starptautisko organizāciju līdzības vērojamas to struktūrās un normās, kuras nosaka dalībvalstu iespējas un ierobežojumus organizācijas dienaskārtības noteikšanā. Šajā lekcijā tiek piedāvāts skatījums uz dažādām pieejām un struktūrām, kas veido starptautiskās organizācijas, un to kādas normas nosaka dalībvalstu rīcību.
Literatūra: Pevehouse, Jon, and Inken von Bozyskowski. “International Organizations in World Politics.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 3-32. Oxford University Press, 2018.
Klabbers, Jan. “Formal Intergovernmental Organizations.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 133-151. Oxford University Press, 2018.
Lindseth, Peter. “Supranational Organizations.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 152-170. Oxford University Press, 2018.
Mattli, Walter. “Private Transnational Governance.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 171-190. Oxford University Press, 2018.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautisko organizāciju struktūras un tipoloģija. Normas starptautisko organizāciju pārvaldībā
Apraksts
Anotācija: Starptautisko organizāciju darbībā ir gan līdzības, gan arī krasas atšķirības no tā, kāds ir valstu darbības veids. Katrai organizācijai ir sava noteikta lēmumu pieņemšanas kārtība, mērķi un pārstāvniecība. Vienlaicīgi starptautisko organizāciju līdzības vērojamas to struktūrās un normās, kuras nosaka dalībvalstu iespējas un ierobežojumus organizācijas dienaskārtības noteikšanā. Šajā lekcijā tiek piedāvāts skatījums uz dažādām pieejām un struktūrām, kas veido starptautiskās organizācijas, un to kādas normas nosaka dalībvalstu rīcību.
Literatūra: Pevehouse, Jon, and Inken von Bozyskowski. “International Organizations in World Politics.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 3-32. Oxford University Press, 2018.
Klabbers, Jan. “Formal Intergovernmental Organizations.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 133-151. Oxford University Press, 2018.
Lindseth, Peter. “Supranational Organizations.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 152-170. Oxford University Press, 2018.
Mattli, Walter. “Private Transnational Governance.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 171-190. Oxford University Press, 2018.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautiskās organizācijas un globālā pārvaldība no Krievijas skatupunkta
Apraksts
Anotācija: Krievija izceļas nozīmīgo globālo aktoru starpā kā normu un likumu pārkāpēja starptautisko organizāciju ietvaros. Paralēli Krievija ir bijusi apņēmības pilna veidot pati savu globālo dienaskārtību, uzņemoties iniciatīvu starptautiskas sadarbības veidošanai, kuras centrā būtu valstij draudzīgas un pieņemamas normas, vērtības un vadlīnijas. Šajā lekcijā tiks piedāvāts Krievijas naratīvu un perspektīvu pārskats attiecībā uz globālo pārvaldību, lai veicinātu izpratni par valsts mērķiem organizācijās, kuras tiks apskatītas turpmākajās lekcijās.
Literatūra: Radin, Andrew, and Clint Reach. Russian Views of the International Order: Rand Corporation, 2017. 31-74. https://www.rand.org/pubs/research_reports/RR1826.html
Bond, I. “Russia in International Organizations: The Shift from Defense to Offence.” In Russia’s Foreign Policy: Ideas, Domestic Politics and External Relations, edited by David Cadier and Margot Light, 189-203. Palgrave Macmillan, 2015.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pagātnes atbalss: Krievija un Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS)
Apraksts
Anotācija: Lekcijā uzsvars tiks likts uz izaicinājumiem un iespējām, kuras paveras Krievijai NVS dienaskārtības noteikšanā. NVS valstu reģions ir ierasti bijis ar augstu prioritāti Krievijai, kopš PSRS sabrukuma. Pēdējās desmitgades laikā integrācijas process starp NVS dalībvalstīm ir intensificējies Krievijai par prioritāti izvirzot bilaterālu un daudzpusēju sadarbību ar Sadraudzības valstīm, kas stiprinātu arī pašu organizāciju, ņemot vērā to ka šīm valstīm ir ne tikai kopīga vēsture, bet arī potenciāls integrācijai dažādās jomās.
Literatūra: Willerton, J.P., and G. Cockerham. “Russia, the CIS and Eurasian Interconnections.” In Limiting Institutions? The Challenge of Eurasian Security Governance, edited by James Sperling, Sean Kay and S. Victor Papacosma, 185-207. Manchester University Press, 2018.
Kurylev, K., and D. Stanis. “Russia’s Foreign Policy in the Commonwealth of Independent States.” Paper presented at the 4th International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences and Arts SGEM2017, 2017. https://www.researchgate.net/publication/322812515_RUSSIAS_FOREIGN_POLICY_IN_THE_COMMONWEALTH_OF_INDEPENDENT_STATES
Strategic Course of Russia with the Member States of the Commonwealth of Independent States. Committee on International Affairs of the State Duma. Accessed September 8th, 2020. http://interkomitet.com/foreign-policy/basic-documents/strategic-course-of-russia-with-the-member-states-of-the-commonwealth-of-independent-states/
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
KDLO kā Krievijā centrētas drošības konstrukcijas instruments
Apraksts
Anotācija: Kolektīvās drošības līguma organizācija, veidota pēc Krievijas iniciatīvas, ir kļuvusi par vienu acīmredzamākajiem instrumentiem hegemonijas statusa stiprināšanai reģionā, kā arī militārā spēka atjaunošanai Centrālāzijā un Dienvidkaukāzā. Organizācijas darbībā šobrīd tiek iekļauti jautājumi un risināti izaicinājumi kiberdrošības, nelegālās tirdzniecības, noziedzības un terorisma jomā. Krievija ir dominējošais dalībnieks organizācijā, taču nav spējusi panākt vienošanos daudzos jautājumos, tai skaitā attiecībā uz vienotu rīcību Sīrijā. Līdzīgi kā EES tiek salīdzināts ar ES, KDLO bieži dēvē kā Krievijas vadītu NATO līdzinieku. Lekcijas fokusā būs Krievijā centrētas drošības organizācijās specifika, līdzības un atšķirības no NATO, un Krievijas ambīcijas un mērķi organizācijas ietvaros.
Literatūra: Deyermond, R. “The Collective Security Treaty Organization.” In Routledge Handbook of Russian Foreign Policy, edited by Andrei P. Tsygankov, 421-429. London and New York: Routledge, 2018.
Klein, M. “Russia’s Military Policy in the Post-Soviet Space: Aims, Instruments and Perspectives.” German Institute for International and Security Affairs, January, 2019, https://www.swp-berlin.org/fileadmin/contents/products/research_papers/2019RP01_kle.pdf
Weitz, R. “Assessing the Collective Security Treaty Organization: Capabilities and Vulnerabilities.” U.S. Army War College Strategic Studies Institute, October, 2018, https://publications.armywarcollege.edu/pubs/3661.pdf.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sāncensības ar ES iecere? EES
Apraksts
Anotācija: Ilūzijām par Krievijas iespējamo pievienošanos ES zūdot, Krievijai un tās sadarbības partneriem EES nozīme ir tikai augusi. Nav noslēpums, ka līdzīgi kā ES, EES mērķis ir panākt ekonomisko integrāciju un izveidot atvērtu tirgus sistēmu starp dalībvalstīm. Taču iecere par šāda veida EES pastāv jau ilgu laiku, skeptiķiem paužot šaubas par šīs organizācijas pastāvēšanas iespējām. Galvenie jautājumi, kuri tiks apskatīti lekcijā skars EES nākotnes iespējas, izvērtējot jau paveikto un to kā Krievijas līdera loma organizācijā ietekmē tās darbību, ņemot vērā Krievijas nepriviliģētās pozīcijas starptautiskajā sistēmā.
Literatūra: Molchanov, M. A. “The Eurasian Economic Union.” In Routledge Handbook of Russian Foreign Policy, edited by Andrei P. Tsygankov, 410-420. London and New York: Routledge, 2018.
Sergi, B. “Putin’s and Russian-led Eurasian Economic Union: A Hybrid Hal-economics and Hal-political “Janus Bifrons”.” Journal of Eurasian Studies 9 (2018): 52-60. https://doi.org/10.1016/j.euras.2017.12.005
Busygina, I. “Russia in the Eurasian Economic Union.” Ponars Eurasia Policy Memo 571 (2019): 1-6. http://www.ponarseurasia.org/sites/default/files/policy-memos-pdf/Pepm571_Busygina_Feb2019_2.pdf
Busygina, I., and M. Filippov. “Russia and the EAEU: Conflicting Incentives for Institutional Compromise.” Analytical Media “Eurasian Studies”, August 4th, 2019, http://greater-europe.org/archives/7210.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas politika organizācijās Āzijā
Apraksts
Anotācija: Izlēmīgāks pagrieziens uz Austrumu pusi no Krievijas sekoja neilgi pēc krīzes Ukrainā, stājoties spēkā ASV un ES noteiktajām sankcijām pret valsti. Papildus attiecību stiprināšanai ar Ķīnu, Krievijas klātbūtne starptautisko organizāciju telpā reģionā, piemēram, Šanhajas Sadarbības organizācijā un ASEAN, sniedz Krievijai iespēju stiprināt attiecības ar citām valstīm, izņemot Ķīnu, kā arī līdzsvarot ASV politiku reģionā. Lekcijā tiek skatīta nepieciešamība izprast Krievijas ietekmes lomu reģiona organizācijās, kuras daudz mazākā mērā nosaka rietumu vērtības un normas, kā piemēram, tas ir ANO, līdz ar to sniedzot Krievijai iespēju veidot savu, lai arī otršķirīgu dienaskārtību.
Literatūra: Lukin, A. “Asian Organizations.” In Routledge Handbook of Russian Foreign Policy. Edited by Andrei P. Tsygankov, 388-399. London and New York: Routledge, 2018.
Freire, M.R. “The Shanghai Cooperation Organization.” In Routledge Handbook of Russian Foreign Policy, edited by Andrei P. Tsygankov, 400-409. London and New York: Routledge, 2018.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievija un organizācijas Eiropā
Apraksts
Anotācija: Krievijas klātbūtni, tādā Eiropas organizācijās, kā, piemēram, EDSO, vislabāk raksturo vērtību un interešu sadursme. Apliecinājums, tam, ka Krievija nav ērts sadarbības partneris, kalpo starptautisko normu ignorēšana. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka Krievijas finansiālais atbalsts ir tas, kurš nodrošina tās klātbūtni un citos gadījumos pašas organizācijas darbību. Šajā lekcijā svarīgi izzināt un izprast Krievijas neviennozīmīgo klātbūtni Eiropas organizācijās un to kādā veidā tā ietekmē dienaskārtību, tieši ar savu pretrunīgo rīcību, tādās organizācijās kā EDSO, NATO-Krievijas padomē un Eiropas padomē.
Literatūra: Smith, H. “European Organizations.” In Routledge Handbook of Russian Foreign Policy, edited by Andrei P. Tsygankov, 377-387. London and New York: Routledge, 2018.
Schmitt, O. “How to Challenge an International Order: Russian Diplomatic Practices in Multilateral Security Organizations.” European Journal of International Relations 26, no. 3 (2020): 922-946. https://doi.org/10.1177/1354066119886024
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
“Starptautiskā elite”: Krievija ANO Drošības padomes patstāvīgās locekles lomā
Apraksts
Anotācija: Līdz ar krīzēm Sīrijā, Lībijā un Ukrainā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomei ir nācies diskutēt par izaicinošiem lēmumiem un jautājumiem. Kamēr kritiķi uzsver Drošības Padomes nespēju pieņemt vienotu lēmumu un rīkoties, aicinot uz reformām, šī organizācija joprojām ir noteicošā un acīmredzamākā platforma valstu interešu, ambīciju un alianšu izpausmei. ANO un arī Drošības Padomei nodrošinot lielāko globālās pārvaldības pārstāvniecības platformu, ir svarīgi skatīti Krievijas politiku Drošības Padomē kā piemēru Krievijai globālajiem mērķiem un dienaskārtībai.
Literatūra: Sergunin, A. “The United Nations.” In Routledge Handbook of Russian Foreign Policy, edited by Andrei P. Tsygankov, 355-366. London and New York: Routledge, 2018.
Nikitin, A. “Russia as a Permanent Member of the UN Security Council.” Friedrich Ebert Stiftung. International Policy Analysis, November, 2012, https://library.fes.de/pdf-files/iez/09461.pdf
Remler, P. “Russia at the United Nations: Law, Sovereignty and Legitimacy.” Carnegie Endowment for International Peace, January, 2020, https://carnegieendowment.org/files/Remler_UN_final.pdf
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas darbība BRICS un citās ierobežotas dalības organizācijās
Apraksts
Anotācija: Lai arī Krievija tiek iekļauta pasaules nozīmīgāko valstu “klubā”, daudzējādā ziņā to joprojām uzskata kā zemākas pakāpes spēlētāju, valstij esot spiestai virzīt savu dienaskārtību un aizkavēt lēmumus, kuri neatbilst tās interesēm. Vienlaikus, tās reģionālā kapacitāte un tēls ir vērā ņemamāks. Lekcijā tiks apskatīti sekojoši jautājumi: kāda ir Krievijas loma un nostāja esot vienai no BRICS valstīm; kāda ir pozīcija pret lielākiem spēlētājiem G20 ietvaros, īpaši ņemot vērā izslēgšanu no G8 valstu kluba; vai valsts tiecas sasniegt līdera pozīcijas BRICS valstu vidū?
Literatūra: Krickovic, A. “The G20.” In Routledge Handbook of Russian Foreign Policy, edited by Andrei P. Tsygankov, 367-376. London and New York: Routledge, 2018.
Korobkov, A., S. Kingah, and J. Jovic. “Global Security and Economic Leadership of Russia.” In Global and Regional Leadership of BRICS Countries, edited by Stephen Kingah and Cintia Quiliconi, 93-112. Springer, 2016.
Molchanov, M.A. “Russia’s Leadership of Regional Integration in Eurasia.” In Global and Regional Leadership of BRICS Countries, edited by Stephen Kingah and Cintia Quiliconi, 113-134. Springer, 2016.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Vērtības, ideoloģijas un politika: kāda ir Krievijas centrēta pieeja starptautiskajās organizācijās. Diskusija
Apraksts
Anotācija: Studenti un lektors diskutēs par obligāto literatūru un dažādiem to tēmu aspektiem, kuri apskatīti lekciju laikā. Studenti tiek aicināti veikt padziļinātu temata izpēti gatavojoties katrai nodarbībai.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievija politiskā stratēģija attiecībā uz sadarbību, organizāciju ietvaros. Diskusija
Apraksts
Anotācija: Studenti un lektors diskutēs par obligāto literatūru un dažādiem to tēmu aspektiem, kuri apskatīti lekciju laikā. Studenti tiek aicināti veikt padziļinātu temata izpēti gatavojoties katrai nodarbībai.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas centrētas starptautiskās pieejas vadlīnijas. Diskusija
Apraksts
Anotācija: Studenti un lektors diskutēs par obligāto literatūru un dažādiem to tēmu aspektiem, kuri apskatīti lekciju laikā. Studenti tiek aicināti veikt padziļinātu temata izpēti gatavojoties katrai nodarbībai.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Izaicinājumi Krievijas sadarbībā ar Rietumiem. Diskusija
Apraksts
Anotācija: Studenti un lektors diskutēs par obligāto literatūru un dažādiem to tēmu aspektiem, kuri apskatīti lekciju laikā. Studenti tiek aicināti veikt padziļinātu temata izpēti gatavojoties katrai nodarbībai.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pārrunu simulācija: Krievija KDLO
Apraksts
Anotācija: Studentiem tiks piedāvāts centrāls pārrunu jautājums KDLO ietvaros. Katrai studentu grupai jāiejūtas dalībvalsts lomā konkrētajā organizācijā, formulējot tās nostāju pārrunās un aizstāvot to izspēles laikā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pārrunu simulācija: Krievijas ANO Drošības Padomē
Apraksts
Anotācija: Studentiem tiks piedāvāts centrāls pārrunu jautājums ANO Drošības Padomes ietvaros. Katrai studentu grupai jāiejūtas dalībvalsts lomā konkrētajā organizācijā, formulējot tās nostāju pārrunās un aizstāvot to izspēles laikā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mērķi, ambīcijas un Krievijas vieta starptautisko organizāciju ietvaros. Referātu prezentācija
Apraksts
Anotācija: Katrs students prezentē patstāvīgi izstrādātu referātu, par individuāli izvēlētu tēmu, kura atbilst kursa tematiskajam ietvaram.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
40 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautisko organizāciju veidošanās vēsture un Krievijas loma tajā
Apraksts
Anotācija: Veicinot padziļinātu izpratni par starptautisko organizāciju darbību un Krievijas lomu tajās, ir nozīmīgi atskatīties uz mūsdienu starptautisko organizāciju sistēmas izveidošanās vēsturi – sākot ar Vestfālenas miera līgumu līdz par Apvienoto Nāciju organizācijai un Eirāzijas Ekonomiskajai Savienībai – Krievija vienmēr ir bijusi aktīva dalībniece globālās pārvaldības politikas veidošanā.
Literatūra: Mingst, Karen, and Margaret Karns. The United Nations in the 21st Century. 4th ed. Westview Press, 2011, 19-62.
Herren, Madeleine. “International Organizations, 1865-1945.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 91-112. Oxford University Press, 2018.
Chimni, B.S. “International Organizations, 1945-Present.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 113-132. Oxford University Press, 2018.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautisko organizāciju struktūras un tipoloģija. Normas starptautisko organizāciju pārvaldībā
Apraksts
Anotācija: Starptautisko organizāciju darbībā ir gan līdzības, gan arī krasas atšķirības no tā, kāds ir valstu darbības veids. Katrai organizācijai ir sava noteikta lēmumu pieņemšanas kārtība, mērķi un pārstāvniecība. Vienlaicīgi starptautisko organizāciju līdzības vērojamas to struktūrās un normās, kuras nosaka dalībvalstu iespējas un ierobežojumus organizācijas dienaskārtības noteikšanā. Šajā lekcijā tiek piedāvāts skatījums uz dažādām pieejām un struktūrām, kas veido starptautiskās organizācijas, un to kādas normas nosaka dalībvalstu rīcību.
Literatūra: Pevehouse, Jon, and Inken von Bozyskowski. “International Organizations in World Politics.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 3-32. Oxford University Press, 2018.
Klabbers, Jan. “Formal Intergovernmental Organizations.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 133-151. Oxford University Press, 2018.
Lindseth, Peter. “Supranational Organizations.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 152-170. Oxford University Press, 2018.
Mattli, Walter. “Private Transnational Governance.” In The Oxford Handbook of International Organizations, edited by Ian Hurd and Jacob Hogan, 171-190. Oxford University Press, 2018.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautiskās organizācijas un globālā pārvaldība no Krievijas skatupunkta
Apraksts
Anotācija: Krievija izceļas nozīmīgo globālo aktoru starpā kā normu un likumu pārkāpēja starptautisko organizāciju ietvaros. Paralēli Krievija ir bijusi apņēmības pilna veidot pati savu globālo dienaskārtību, uzņemoties iniciatīvu starptautiskas sadarbības veidošanai, kuras centrā būtu valstij draudzīgas un pieņemamas normas, vērtības un vadlīnijas. Šajā lekcijā tiks piedāvāts Krievijas naratīvu un perspektīvu pārskats attiecībā uz globālo pārvaldību, lai veicinātu izpratni par valsts mērķiem organizācijās, kuras tiks apskatītas turpmākajās lekcijās.
Literatūra: Radin, Andrew, and Clint Reach. Russian Views of the International Order: Rand Corporation, 2017. 31-74. https://www.rand.org/pubs/research_reports/RR1826.html
Bond, I. “Russia in International Organizations: The Shift from Defense to Offence.” In Russia’s Foreign Policy: Ideas, Domestic Politics and External Relations, edited by David Cadier and Margot Light, 189-203. Palgrave Macmillan, 2015.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pagātnes atbalss: Krievija un Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS)
Apraksts
Anotācija: Lekcijā uzsvars tiks likts uz izaicinājumiem un iespējām, kuras paveras Krievijai NVS dienaskārtības noteikšanā. NVS valstu reģions ir ierasti bijis ar augstu prioritāti Krievijai, kopš PSRS sabrukuma. Pēdējās desmitgades laikā integrācijas process starp NVS dalībvalstīm ir intensificējies Krievijai par prioritāti izvirzot bilaterālu un daudzpusēju sadarbību ar Sadraudzības valstīm, kas stiprinātu arī pašu organizāciju, ņemot vērā to ka šīm valstīm ir ne tikai kopīga vēsture, bet arī potenciāls integrācijai dažādās jomās.
Literatūra: Willerton, J.P., and G. Cockerham. “Russia, the CIS and Eurasian Interconnections.” In Limiting Institutions? The Challenge of Eurasian Security Governance, edited by James Sperling, Sean Kay and S. Victor Papacosma, 185-207. Manchester University Press, 2018.
Kurylev, K., and D. Stanis. “Russia’s Foreign Policy in the Commonwealth of Independent States.” Paper presented at the 4th International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences and Arts SGEM2017, 2017. https://www.researchgate.net/publication/322812515_RUSSIAS_FOREIGN_POLICY_IN_THE_COMMONWEALTH_OF_INDEPENDENT_STATES
Strategic Course of Russia with the Member States of the Commonwealth of Independent States. Committee on International Affairs of the State Duma. Accessed September 8th, 2020. http://interkomitet.com/foreign-policy/basic-documents/strategic-course-of-russia-with-the-member-states-of-the-commonwealth-of-independent-states/
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
“Starptautiskā elite”: Krievija ANO Drošības padomes patstāvīgās locekles lomā
Apraksts
Anotācija: Līdz ar krīzēm Sīrijā, Lībijā un Ukrainā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomei ir nācies diskutēt par izaicinošiem lēmumiem un jautājumiem. Kamēr kritiķi uzsver Drošības Padomes nespēju pieņemt vienotu lēmumu un rīkoties, aicinot uz reformām, šī organizācija joprojām ir noteicošā un acīmredzamākā platforma valstu interešu, ambīciju un alianšu izpausmei. ANO un arī Drošības Padomei nodrošinot lielāko globālās pārvaldības pārstāvniecības platformu, ir svarīgi skatīti Krievijas politiku Drošības Padomē kā piemēru Krievijai globālajiem mērķiem un dienaskārtībai.
Literatūra: Sergunin, A. “The United Nations.” In Routledge Handbook of Russian Foreign Policy, edited by Andrei P. Tsygankov, 355-366. London and New York: Routledge, 2018.
Nikitin, A. “Russia as a Permanent Member of the UN Security Council.” Friedrich Ebert Stiftung. International Policy Analysis, November, 2012, https://library.fes.de/pdf-files/iez/09461.pdf
Remler, P. “Russia at the United Nations: Law, Sovereignty and Legitimacy.” Carnegie Endowment for International Peace, January, 2020, https://carnegieendowment.org/files/Remler_UN_final.pdf
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas darbība BRICS un citās ierobežotas dalības organizācijās
Apraksts
Anotācija: Lai arī Krievija tiek iekļauta pasaules nozīmīgāko valstu “klubā”, daudzējādā ziņā to joprojām uzskata kā zemākas pakāpes spēlētāju, valstij esot spiestai virzīt savu dienaskārtību un aizkavēt lēmumus, kuri neatbilst tās interesēm. Vienlaikus, tās reģionālā kapacitāte un tēls ir vērā ņemamāks. Lekcijā tiks apskatīti sekojoši jautājumi: kāda ir Krievijas loma un nostāja esot vienai no BRICS valstīm; kāda ir pozīcija pret lielākiem spēlētājiem G20 ietvaros, īpaši ņemot vērā izslēgšanu no G8 valstu kluba; vai valsts tiecas sasniegt līdera pozīcijas BRICS valstu vidū?
Literatūra: Krickovic, A. “The G20.” In Routledge Handbook of Russian Foreign Policy, edited by Andrei P. Tsygankov, 367-376. London and New York: Routledge, 2018.
Korobkov, A., S. Kingah, and J. Jovic. “Global Security and Economic Leadership of Russia.” In Global and Regional Leadership of BRICS Countries, edited by Stephen Kingah and Cintia Quiliconi, 93-112. Springer, 2016.
Molchanov, M.A. “Russia’s Leadership of Regional Integration in Eurasia.” In Global and Regional Leadership of BRICS Countries, edited by Stephen Kingah and Cintia Quiliconi, 113-134. Springer, 2016.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Vērtības, ideoloģijas un politika: kāda ir Krievijas centrēta pieeja starptautiskajās organizācijās. Diskusija
Apraksts
Anotācija: Studenti un lektors diskutēs par obligāto literatūru un dažādiem to tēmu aspektiem, kuri apskatīti lekciju laikā. Studenti tiek aicināti veikt padziļinātu temata izpēti gatavojoties katrai nodarbībai.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievija politiskā stratēģija attiecībā uz sadarbību, organizāciju ietvaros. Diskusija
Apraksts
Anotācija: Studenti un lektors diskutēs par obligāto literatūru un dažādiem to tēmu aspektiem, kuri apskatīti lekciju laikā. Studenti tiek aicināti veikt padziļinātu temata izpēti gatavojoties katrai nodarbībai.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas centrētas starptautiskās pieejas vadlīnijas. Diskusija
Apraksts
Anotācija: Studenti un lektors diskutēs par obligāto literatūru un dažādiem to tēmu aspektiem, kuri apskatīti lekciju laikā. Studenti tiek aicināti veikt padziļinātu temata izpēti gatavojoties katrai nodarbībai.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Izaicinājumi Krievijas sadarbībā ar Rietumiem. Diskusija
Apraksts
Anotācija: Studenti un lektors diskutēs par obligāto literatūru un dažādiem to tēmu aspektiem, kuri apskatīti lekciju laikā. Studenti tiek aicināti veikt padziļinātu temata izpēti gatavojoties katrai nodarbībai.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
28 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Visa literatūra ir angļu valodā un piemērota gan latviešu, gan angļu plūsmas studentiem
2.
Busygina, I. “Russia in the Eurasian Economic Union.” Ponars Eurasia Policy Memo 571 (2019): 1-6.
3.
Busygina, I., and M. Filippov. “Russia and the EAEU: Conflicting Incentives for Institutional Compromise.” Analytical Media “Eurasian Studies”, August 4th, 2019.
4.
Cadier, David and Margot Light, eds. Russia’s Foreign Policy: Ideas, Domestic Politics and External Relations. Palgrave Macmillan, 2015.
5.
Hurd, Ian and Jacob Hogan, eds. The Oxford Handbook of International Organizations. Oxford University Press, 2018.
6.
Kingah, Stephen and Cintia Quiliconi, eds. Global and Regional Leadership of BRICS Countries. Springer, 2016.
7.
Klein, M. “Russia’s Military Policy in the Post-Soviet Space: Aims, Instruments and Perspectives.” German Institute for International and Security Affairs, January, 2019.
8.
Kurylev, K., and D. Stanis. “Russia’s Foreign Policy in the Commonwealth of Independent States.” Paper presented at the 4th International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences and Arts SGEM2017, 2017.
9.
Mingst, Karen, and Margaret Karns. The United Nations in the 21st Century. 6th ed. Westview Press, 2022.
10.
Nikitin, A. “Russia as a Permanent Member of the UN Security Council.” Friedrich Ebert Stiftung. International Policy Analysis, November, 2012.
11.
Radin, Andrew, and Clint Reach. Russian Views of the International Order: Rand Corporation, 2017. 31-74.
12.
Remler, P. “Russia at the United Nations: Law, Sovereignty and Legitimacy.” Carnegie Endowment for International Peace, January, 2020.
13.
Schmitt, O. “How to Challenge an International Order: Russian Diplomatic Practices in Multilateral Security Organizations.” European Journal of International Relations 26, no. 3 (2020): 922-946.
14.
Sergi, B. “Putin’s and Russian-led Eurasian Economic Union: A Hybrid Hal-economics and Hal-political “Janus Bifrons”.” Journal of Eurasian Studies 9 (2018): 52-60.
15.
Sperling, James, Sean Kay and S. Victor Papacosma, eds. Limiting Institutions? The Challenge of Eurasian Security Governance. Manchester University Press, 2018.
16.
Strategic Course of Russia with the Member States of the Commonwealth of Independent States. Committee on International Affairs of the State Duma. Accessed September 8th, 2020.
17.
Tsygankov, Andrei, ed. Routledge Handbook of Russian Foreign Policy. London and New York: Routledge, 2018.
18.
Weitz, R. “Assessing the Collective Security Treaty Organization: Capabilities and Vulnerabilities.” U.S. Army War College Strategic Studies Institute, October, 2018.
Papildu literatūra
1.
Cadier, D. “Policies Towards the Post-Soviet Space: The Eurasian Economic Union as an Attempt to Develop Russia’s Structural Power?” In Russia’s Foreign Policy: Ideas, Domestic Politics and External Relations. edited by David Cadier and Margot Light, 156-174. Palgrave Macmillan, 2015.
2.
Dal, E.P. and Ersen, E. Russia in the Changing International System. Palgrave Macmillan, 2020.
3.
Douhan, A.F., and A.V. Rusakovich. Collective Security Treaty Organization and Contingency Planning After 2014. Geneva-Minsk: Procon Ltd., 2016.
4.
Kansikas, S. “The Eurasian Economic Union, Russia’s Integration Policy and the EU Challenge.” Journal on Baltic Security 1, no. 1 (2015): 108-116.
5.
“The Eurasian Economic Union: Power, Politics and Trade.” Europe and Central Asia Report, 2016.
Citi informācijas avoti
1.
The official website of United Nations Security Council.
2.
The official website of CSTO.
3.
The official website of CIS.
4.
The official website of EEU.
5.
The official website of ASEAN.
6.
The official website of the Shanghai Cooperation Organization.
7.
The official website of OSCE.
8.
The official website of NATO.