Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Kā saprast ārprātu
Kursa kods
KSK_116
Zinātnes nozare
Sociālā antropoloģija; Socioloģija un sociālais darbs
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Psiholoģija; Sabiedrības veselība; Sociālā antropoloģija
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Agita Lūse
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Veidot izpratni par psihisko veselību un slimību kā sociokulturāliem procesiem, iepazīstinot ar dažādās sabiedrībās un vēsturiskos periodos konstatēto daudzveidību skaidrojumos par ārprātību, mentāliem, emocionāliem, psihosociāliem traucējumiem, kā arī daudzējādām komunikācijas formām starp cietējiem, dziedinātājiem un apkārtējo sabiedrību.
Priekšzināšanas
Priekšzināšanas sociālajās zinībās.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Analizējot virkni antropoloģisku un starpdisciplināru pētījumu, studenti spēj salīdzināt psihisku traucējumu uztveres un aprūpes daudzveidību dažādās sabiedrībās un laikmetos; skaidrot etniskās piederības, dzimtes un socioekonomiskā statusa ietekmi uz psihisko ciešanu izpausmēm un ārstēšanu; atpazīst teorētiskos virzienus, kas aplūko psihiskus traucējumus kā sociokulturālu procesu.
Prasmes
1.Studenti spēj integrēt teorētiskus ieskatus par ārprātību kā kultūras fenomenu ar medicīnas antropoloģijas, sociālās vēstures un socioloģijas datiem par priekšstatiem, attieksmēm un praksēm, psihisku traucējumu gadījumos; etnogrāfisku datu prizmā skaidrot gan profesionāļu, gan laju skatījumus uz psihisku ciešanu cēloņiem un sekām; paskaidrot ārstēšanas un dziedināšanas prakšu kultūrvēsturiskos un sociālos kontekstus.
Kompetences
1.Spēj veidot argumentētus, etnogrāfiskos, biogrāfiskos, socioloģiskos un sociālās vēstures datos balstītus spriedumus par psihisko ciešanu paveidu pieredzi, atpazīšanu un ārstēšanu; interpretēt medijos izplatītos diskursus par mentāliem un psihosociāliem traucējumiem, kritiski analizēt psihiskās veselības aprūpes veidus un raksturot psihiatriju kā konkrētā kultūrā un tās vērtībās sakņotu un vēsturiski mainīgu disciplīnu.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Studenti patstāvīgi apgūst obligāto literatūru par katras nodarbības tematu. Par 1. un 2. tēmas avotiem raksta iespaidu rakstu. Uz katru semināra nodarbību (3.-6. temats) sagatavojas diskusijai par temata vispārīgajiem jautājumiem, kā arī veido prezentāciju (10-15 min) par vienu no atbilstošajiem etnogrāfiskajiem tekstiem. Kursa noslēgumā raksta argumentētu eseju vai gadījuma analīzi 800-1000 vārdu apjomā (skat. "Kursa pārbaudījumi"). Gatavojoties klātienes nodarbībām, izmanto universitātes tiešsaistes datubāzēs pieejamos resursus vai apmeklē bibliotēku. Konkrētāki uzdevumi tiek precizēti katru gadu, un tie ir izklāstīti e-studiju platformā.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Kursa pārbaudes darbam ir divi varianti: A) argumentēta eseja 800-1000 vārdu apjomā vai B) gadījuma analīze, arī 800-1000 vārdu apjomā.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Sniegums semināru nodarbībās veido 30%, iespaidu raksts - 20% vērtējuma un rakstisks kursa noslēguma darbs (eseja vai gadījuma analīze) 50%.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Psihiskās ciešanas un ārprātība kā sociokulturālas parādības. Teorētiskās pieejas.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Psihiskās ciešanas un ārprātība kā sociokulturālas parādības. Teorētiskās pieejas.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starpkultūru psihiatrija kā pētniecisks virziens. Kari un piespiedu migrācija - psihisko ciešanu katalizatori.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starpkultūru psihiatrija kā pētniecisks virziens. Kari un piespiedu migrācija - psihisko ciešanu katalizatori.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Kā no cietēja kļūst par pacientu? Gadījumu (cases) konstruēšana. Objektivitāte un subjektivitāte komunikācijā par slimību.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kā no cietēja kļūst par pacientu? Gadījumu (cases) konstruēšana. Objektivitāte un subjektivitāte komunikācijā par slimību.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Psihiskas ciešanas dzimtes, etniskās un reliģiskās piederības un sociālā statusa kontekstā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Psihiskas ciešanas dzimtes, etniskās un reliģiskās piederības un sociālā statusa kontekstā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Psihoaktīvu vielu sociālā dzīve. Rūpes un aprūpe neoliberālisma rakursā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Psihoaktīvu vielu sociālā dzīve. Rūpes un aprūpe neoliberālisma rakursā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pārmaiņas psihiskās veselības izpratnē postsociālisma valstīs.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pārmaiņas psihiskās veselības izpratnē postsociālisma valstīs.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Foucault, M. 2009. History of madness. J. Khalfa (ed.). Routledge, Pp. 463-511. (Hrestomātisks nozares avots; nesens, jauns un paplašināts tulkojums no franču valodas). (Arī ārvalstu studentiem).
2.
Goffman, E. 2017. Asylums: Essays on the social situation of mental patients and other inmates. Taylor and Francis. Pp.125-170. (Hrestomātisks nozares avots). (Arī ārvalstu studentiem).
3.
Gaines, A. D. 1992. Ethnopsychiatry. The Cultural Construction of Professional and Folk Psychiatries. Albany: State University of New York Press, Pp. 3-50, 69-84. (Hrestomātisks medicīnas antropoloģijas avots). (Arī ārvalstu studentiem).
4.
Sparti, Davide. 2001. "Making up People". European Journal of Social Theory 4 (3) (24. augustā): 331–349. doi:10.1177/13684310122225154. (Apskats par fundamentālu filozofisku pieeju kursa priekšmetam). (Arī ārvalstu studentiem).
5.
Rogers, A. 2021. A Sociology of Mental Health and Illness (D. Pilgrim & D. Pilgrim (eds.)). 6th Ed. Open University Press. Pp. 1-22. (Arī ārvalstu studentiem).
6.
Barrett, R. J. 2016. The Psychiatric Team and the Social Definition of Schizophrenia: An Anthropological Study of Person and Illness. Cambridge University Press. Pp.1-21, 107-142. (Hrestomātisks medicīnas antropoloģijas teksts). (Arī ārvalstu studentiem).
7.
Littlewood, R., & Lipsedge, M. 1997. Aliens and alienists : ethnic minorities and psychiatry. Routledge. Pp. 210-231. (Hrestomātisks medicīnas antropoloģijas teksts). (Arī ārvalstu studentiem).
8.
Young, A. 1995. The harmony of illusions : inventing post-traumatic stress disorder. Princeton University Press. Pp.176-223. (Hrestomātisks medicīnas antropoloģijas teksts). (Arī ārvalstu studentiem).
Papildu literatūra
1.
Kilshaw, Susie. 2009. Impotent warriors : Gulf War syndrome, vulnerability and masculinity. Berghahn Books.
2.
Matza, Tomas Antero. 2018. Shock therapy : psychology, precarity, and wellbeing in postsocialist Russia. Durham and London: Duke University Press.
3.
Skultans, Vieda. 2011. Empathy and Healing : Essays in Medical and Narrative Anthropology. Berghahn Books, Inc.
4.
Szasz, T. S. 1971. The Manufacture of Madness. A Comparative Study of the Inquisition and the Mental Health Movement. London: Routledge & Kegan Paul.
5.
Busfield, J. 2002. "The archeology of psychiatric disorder," in Gender, Health and Healing: The public/private divide. Edited by G. Bendelow, M. Carpenter, C. Voutier, and S. Williams, pp. 144-162. London: Routledge.
6.
Crossley, N. 2006. Contesting Psychiatry. Social Movements in mental health. London & New York: Routledge.
7.
Foucault, M. 2006. Psychiatric Power. Lectures at the College de France 1973-74. Basingstoke: Palgrave Macmillan.
8.
Healy, D. 1997. The Antidepressant Era. Cambridge, Mass.: Harvard University Press.
9.
Jamison, K. R. 1995. An Unquiet Mind. A Memoir of Moods and Madness. London: Picador.
10.
Kakar, S. 1982. Shamans, Mystics and Doctors. A Psychological Inquiry into India and Its Healing Traditions. London, Boston, Sydney: Unwin Paperbacks.
11.
Kleinman, A., and B. Good. Editors. 1985. Culture and Depression, Comparative Studies of health systems and medical care. Berkeley: University of California Press.
12.
Laing, R. D. 1985. Wisdom, Madness and Folly. The Making of a Psychiatrist 1927-1957. London & Basingstoke: Macmillan.
13.
Littlewood, R. 2002. Pathologies of the West. An Anthropology of Mental Illness in Europe and America. London: Continuum.
14.
Luhrmann, T. M. 2001. Of Two Minds. An Anthropologist Looks at American Psychiatry. New York: Vintage Books.
15.
Lūse, A. 2007. "Patības balss un cēloņsakarību atbalss stāstos par krīzes pieredzi," in Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība. Edited by M. Zirnīte, pp. 269-283. Rīga: "Dzīvesstāsts" & LU Filozofijas un socioloģijas institūts. (latviešu plūsmai)
16.
Porter, R. 2002. Madness: A Brief History. Oxford: Oxford Univeristy Press.
17.
Sedgwick, P. 1982. Psycho Politics. The Politics of Health. London: Pluto Press.
18.
Stastny, P., and P. Lehmann. Editors. 2007. Alternatives Beyond Psychiatry. Berlin: Peter Lehmann Publishing.
19.
Slater, L. 1997. Welcome to my country. Harmondsworth: Penguin.
20.
Stoppard, J., and L. M. McMullen. Editors. 2003. Situating Sadness. Women and Depression in Social Context. New York, London: New York University Press.
21.
Jenkins, J. H. 2018. Anthropology and Psychiatry. A Contemporary Convergence for Global Mental Health. In D. Bhugra K. Bhui (Eds.), Textbook of Cultural Psychiatry. Cambridge University Press. Pp.18-34.
22.
Friedman, Jack R. 2016. "“A world crazier than us”: Vanishing social contexts and the consequences for psychiatric practice in contemporary Romania". Transcultural Psychiatry 53 (2): 176–197. (Individuālajiem uzdevumiem).
23.
Yankovskyy, Shelly. 2016. "Political and economic transformations in Ukraine: The view from psychiatry". Transcultural Psychiatry 53 (5): 612–629. doi:10.1177/1363461516660900. (Individuālajiem uzdevumiem).
24.
Luhrmann, Tanya M. 2016. Our Most Troubling Madness: Case Studies in Schizophrenia across Cultures. Vol. 11. 1st ed. Berkerley: University of California Press. Pp. 99-126. (Individuālajiem uzdevumiem).
25.
Jenkins, J. 2015. Extraordinary conditions. 1st ed. University of California Press. Chapter 1. "Cultural Chemistry in the Clozapine Clinic". Pp. 23-70. (Individuālajiem uzdevumiem).
26.
Kitanaka, Junko. 2015. ‘The Rebirth of Secrets and the New Care of the Self in Depressed Japan’. Current Anthropology. 56(S12), pp. S251–S262. (Individuālajiem uzdevumiem).
27.
Derrien, Marie. 2016. "“Entrenched from life”: The impossible reintegration of traumatized French veterans of the great war". No Psychological Trauma and the Legacies of the First World War, sast. Jason Crouthamel un Leese Peter, 193–214. Springer International Publishing. (Individuālajiem uzdevumiem).
28.
Horwitz, A. V. 2017. An Overview of Sociological Perspectives on the Definitions, Causes, and Responses to Mental Health and Illness. In E. R. Wright & T. L. Scheid (Eds.), A Handbook for the Study of Mental Health: Social Contexts, Theories, and Systems (3rd ed., pp. 6–19). Cambridge University Press.