Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Politiskie režīmi
Kursa kods
PZK_050
Zinātnes nozare
Politikas teorija; Starptautiskā politika
Kredītpunkti (ECTS)
4,50
Mērķauditorija
Politikas zinātne
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Lelde Metla-Rozentāle
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Kurss “Politiskie režīmi” ir izveidots ar mērķi panākt, lai studenti kursa apguves rezultātā spētu orientēties iespējamajos sabiedrības pārvaldīšanas – valsts varas un iedzīvotāju attiecību modeļos un to ideoloģiskajā bāzē, kā arī būtu praktiski sagatavoti analītiski/ kritiski spriest par šo modeļu (režīmu) teorētiski pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, kā arī novērtēt to izpausmes un sekas politiskajā praksē dažādos pasaules reģionos.
Priekšzināšanas
Līdzšinējā studiju procesā apgūtās zināšanas politikas zinātnē un Latvijas un Eiropas politiskajā vēsturē.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studējošie spēs orientēties un sniegt pārskatu: • par politisko režīmu klasifikāciju, • to vēsturisko attīstību, • katras ideoloģijas teorētisko piepildījumu, • spilgtākajiem šo ideju autoriem, viņu argumentiem un kontrargumentiem, • politiskā un vēsturiskā konteksta ietekmi uz šo ideju attīstību vai regresu.
Prasmes
1.Spēs rakstot: • būtiskākos, biežāk novērotos iemeslus/cēloņus režīmu maiņai, • Latvijā pagātnē pastāvējušos un šobrīd esošo politisko režīmu, • režīmu nomaiņas procesu, nomaiņas cēloņus, • katra režīma aktuālo ietekmi uz valsts pārvaldes sistēmu un sabiedrību, kā arī vēlāk (pēc režīma maiņas) novērojamās sekas.
Kompetences
1.Spēs izmantot apgūtās zināšanas, lai: • aprakstītu konkrēta politiskā režīma (piem., totalitārisma, demokrātijas) izpausmes dažādās pasaules valstīs, • veiktu šo izpausmju salīdzinājumus un izdarītu secinājumus par novērojamajām atšķirībām un diskutēt par to iespējamajiem cēloņiem.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Rakstiskas esejas atbilstoši lekciju tematikai:
Politiskie režīmi antīko domātāju un Dž. Makiavelli vērtējumā.
Politiskās sistēmas koncepts D. Easton skatījumā.
Totalitārisma ideoloģijas, institūciju un funkcionālo izpausmju raksturojums.
Dažādu autoritārā režīma formu raksturojums un salīdzinājums.
Madisona dilemma – dažādu tās aspektu izpausmes demokrātiskā politiskajā režīmā.
Eseja par filmu "Padomju stāsts".
Režīmu maiņas cēloņi un to raksturojums.
Semināru jautājumu atbildes (uz katru no 4 semināriem):
1. Totalitārisms PSRS, tā raksturīgākās iezīmes.
2. Totalitārisms nacistiskajā Vācijā, tā raksturīgākās iezīmes.
3. Raksturojiet atšķirības abu valstu režīmos.
1. Autoritārisma vēsturiskās saknes Austrumeiropā.
2. Raksturojiet autoritārismu Polijā pēc J. Pilsudska apvērsuma.
3. Autoritārisma izveidošanās Rumānijā.
1. Pilsoniskā brīvība un demokrātija ASV.
2. Liberālā demokrātija un Rietumeiropas valstis.
3. Demokrātiskā režīma izveidošanās Krievijā.
1. Demokrātija un tās novērtējums Latvijā 20. gs. 30. gados.
2. Totalitārisma transformācija demokrātijā 90. gadu sākumā.
3. Demokrātiskā režīma attīstība Latvijā 90. gados.
Referāts – pētnieciskais darbs:
Studentam ir iespēja izvēlēties vienu no pētījumā Classifying Political Regimes (pētījumu skat. http://faculty.georgetown.edu/jrv24/Alvarez_et_al_1996.pdf) aplūkotajām valstīm (noteikums – nevar izvēlēties stabilās, ilglaicīgās, tā dēvētās "vecās" demokrātijas, jāizvēlas jebkura cita valsts no 141 valsts spektra) un jānovērtē šajā valstī pastāvošais politiskais režīms, laika posmā no 1990. līdz 2015. gadam. Iegūtie rezultāti ir jāsalīdzina ar pētījuma Classifying Political Regimes rezultātiem par situāciju valstī no 1950. līdz 1990. gadam. Režīma identifikācijai jāizmanto pētījumā aprakstītā metodoloģija.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Zināšanas tiks vērtētas 10 ballu sistēmā. Gala atzīmi veidos visu atzīmju summa. Gala atzīmi sastāda:
Līdzdalība (aktivitāte) lekcijās – 5%.
Līdzdalība (aktivitāte) un atbilžu kvalitāte semināros – 25%.
Eseju tematu un semināru jautājumu rakstiska analīze – 20%.
Individuālais darbs – referāts 20%.
Eksāmens – 30%.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskie režīmi un ideoloģijas – jēdziena definīcijas, klasifikācija un identifikācijas pamatpazīmes.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politisko režīmu un ideoloģiju izpausmes valstu pārvaldes sistēmās.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nedemokrātiskie režīmi – totalitārisms un tam raksturīgās ideoloģijas.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Totalitārisms Vācijā un PSRS.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nedemokrātiskie režīmi – autoritārisms un tam raksturīgās ideoloģijas.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Autoritārisms Austrumeiropā 20. gs. starpkaru posmā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Demokrātiskie režīmi un tiem raksturīgās ideoloģijas. Pāreja uz demokrātiju. Pseidodemokrātijas.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Demokrātisko režīmu izpausmes ASV, Rietumeiropā un Krievijā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību izbraukums
|
2
|
Tēmas
|
Nedemokrātisku politisko režīmu un ideoloģiju ietekme uz sabiedrību. Mācību ekskursija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politisko režīmu un ideoloģiju ietekme uz valstu pārvaldes sistēmu stabilitāti, attīstību un režīmu maiņu.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mācību ekskursija uz 1991. gada barikāžu muzeju un Tautas frontes muzeju.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskie režīmi un ideoloģijas Latvijā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pētniecisko darbu prezentācija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pētniecisko darbu prezentācija.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
4,50
Kontaktstundas:
28 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Alvarez M., Cheibub A.J. ,Limongi F., Przeworski A. Classifying Political Regimes. http://faculty.georgetown.edu/jrv24/Alvarez_et_al_1996.pdf
2.
Contemporary political systems. Classifications and Typologies / Ed. by A. Bebler and J. Seroka. – London, 1990
3.
Danziger, James N. Understanding the political world :a comparative introduction to political science. Boston [etc.] : Longman, 2011.
4.
Hauss Charles. Comparative politics :domestic responses to global challenges. Australia ; Belmont, CA : Wadsworth, Cengage Learning, 2011.
5.
Linz J., Stepan A. Problem of Democratic Transition and Consolidation. – The John Hopkins Univ. Press, 1996.
6.
Magstadt T., Schotten P. Understanding Politics. Ideas, institutions and Issues. – St. Martin’s, Worth, 2008
7.
Samuels David J. Comparative politics. New York [etc.] : Pearson Education, 2013,
8.
Siaroff Alan. Comparing political regimes :a thematic introduction to comparative politics. Toronto : University of Toronto Press, 2013.
Papildu literatūra
1.
Almond G.A. Comparative politics :a theoretical framework /Gabriel A. Almond, G. Bingham Powell, Jr., Robert J. Mundt. New York : HarperCollins College Publishers, 1993
2.
Comparative politics at the crossroads /gen. eds., Mark Kesselman, Joel Krieger, William A.Joseph. Lexington (MA) : Toronto : D.C.Health, 1996
3.
Dahl R.A.Modern political analysis. Englewood Cliffs, N.J. : Prentice Hall, 1991.
4.
Easton D. A framework for political analysis. Chicago ; London : University of Chicago Press, 1979
5.
Easton D. The political system :an inquiry into the state of political science. New York : Knopf, 1971
6.
Introduction to comparative politics :political challenges and changing agendas /[general editors, Mark Kesselman, Joel Krieger, William A. Joseph ; contributors: Ervand Abrahamian ... [et al.].Boston [etc.] : Wadsworth, Cengage Learning, 2010
7.
Le Roy M.K. Comparative politics :using MicroCase® ExplorIt . Belmont, CA : Thomson Wadsworth, 2007
8.
Pipes R. Russia under the Bolshevik Regime. – NY, 1995
9.
Rotčailds Dž. Valstis Viduseiropas austrumos starp diviem pasaules kariem.-Rīga, 1999
Citi informācijas avoti
1.
Līdzās kursa aprakstā minētajai literatūrai, tematiski akadēmiskās literatūras un pētījumu materiāli meklējami www.scholar.google.com, aktuālus publiskās politikas izvērtēšanas piemērus iespējams aplūkot pētījumos, kas pieejami interneta resursos www.politika.lv, www.politicalstudies.org/. Skenētās literatūras Introduction to comparative politics: political challenges and changing agendas (ed.by M. Kesselman, J.Krieger, W.A. Joseph. - Boston [etc.]: Wadsworth, Cengage Learning, 2010.) katras nodaļas noslēgumā ir norādes uz internet resursiem, ko var izmantot papildus informācijas ieguvei.