Masu komunikācijas teorijas

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
Patstāvīgā darba (jāveic empīrisks pētījums un jāiesniedz referāts par šo pētījumu) par noteiktu mediju vai žurnālistu, vai citu komunikatoru (sabiedrisko attiecību uzņēmumu utt.) tēmas izvēle un prezentācija, balstoties uz kādu no apgūtajām teorētiskajām pieejām un ar atsaucēm uz šajā studiju kursā apgūto komunikācijas teorētisko literatūru, tēmu iepriekš saskaņojot ar profesoru (ainars.dimants@rsu.lv). Patstāvīgā darba tematam jābūt saistītam ar kādu no šajā studiju kursā iztirzātajām tēmām. Darbā tiek analizēts konkrēta medija vai žurnālista, vai cita komunikatora (sabiedrisko attiecību uzņēmuma utt.) darbs saistībā ar kādu no šajā kursā iztirzājamām tēmām, respektīvi, komunikācijas teorijām (pētāmais laika posms – semestra ietvaros). Darbā ir jāietver atsauces uz kursa laikā apgūto komunikācijas teorētisko literatūru, taču neveidojot atsevišķu teorētisko daļu. Patstāvīgajam darbam (7–10 lpp. ar pusotru atstarpi starp rindām un 12 punktu burtu augstumu) tiek noteikts iesniegšanas termiņš (iesniegt studiju kursa vietnē e-studijās pirms prezentācijas). Darbu var rakstīt un prezentēt kopā arī divi un vairāki studenti, izmantojot komandas darba metodi, proporcionāli dalībnieku skaitam palielinoties darba apjomam. Abas patstāvīgā darba daļas - prezentāciju un referātu - individuāli augšupielādē katrs students atsevišķi - arī tie, kas patstāvīgo darbu veic grupā. Bez nokārtota patstāvīgā darba students netiek pielaists pie eksāmena. Aizpildīt studiju kursa novērtējuma anketu.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	-
Dalība lekcijās un diskusijās, teorētisko tekstu analīze, referāts par patstāvīgo darbu un tā prezentācija (50% no gala vērtējuma) un rakstisks eksāmens (50% no gala vērtējuma).Rakstisks eksāmens ir vērsts uz studiju kursā apgūstamo komunikācijas teoriju izpratnes un to saiknes ar profesionālo praksi noskaidrošanu. Eksāmena atbilžu sagatavošanas laikā var brīvi izmantot lekciju un semināru pierakstus, prezentācijas, izdales materiālus, kā arī studiju literatūru (atvērtās grāmatas – open book – eksāmens). Eksāmens ir vērsts arī uz patstāvīgajās studijās izlasītās obligātās literatūras apguves kontroli.

Humānās (cilvēku) komunikācijas jēdziens un komunikācijas process. Intrapersonālā, starppersonu, sociālā/publiskā, grupu, organizāciju, masu, verbālā un neverbālā komunikācija. Masu jēdziens, masu kultūra un masu apziņa kā plašsaziņas (masu komunikācijas) fenomeni. Medija jēdziens mediju un komunikācijas zinātnē. Atšķirības starp plašsaziņas (masu medijiem) un sociālajiem medijiem. Mediju izšķirošā loma demokrātijā un nacionālajā kultūras identitātē.

Humānās (cilvēku) komunikācijas jēdziens un komunikācijas process. Intrapersonālā, starppersonu, sociālā/publiskā, grupu, organizāciju, masu, verbālā un neverbālā komunikācija. Masu jēdziens, masu kultūra un masu apziņa kā plašsaziņas (masu komunikācijas) fenomeni. Medija jēdziens mediju un komunikācijas zinātnē. Atšķirības starp plašsaziņas (masu medijiem) un sociālajiem medijiem. Mediju izšķirošā loma demokrātijā un nacionālajā kultūras identitātē.

Komunikācijas teorijas sociālo un humanitāro zinātņu kontekstā: patstāvība un interdisciplinaritāte starp kognitīvo zinātni un inženierzinātnēm. Sešas galvenās teorētiskās pieejas. Procesa skola versus semiotika (1). Sākotnējie masu komunikācijas procesa modeļi. Romana Jakobsona valodu funkciju teorija. Rīcības teorija (2). Frankfurtes skola (Jirgens Hābermāss). Komunikācijas kompetence: runāšana un sarunāšanās. Komunikatīvās rīcības teorija un publiskā sfēra.

Komunikācijas teorijas sociālo un humanitāro zinātņu kontekstā: patstāvība un interdisciplinaritāte starp kognitīvo zinātni un inženierzinātnēm. Sešas galvenās teorētiskās pieejas. Procesa skola versus semiotika (1). Sākotnējie masu komunikācijas procesa modeļi. Romana Jakobsona valodu funkciju teorija. Rīcības teorija (2). Frankfurtes skola (Jirgens Hābermāss). Komunikācijas kompetence: runāšana un sarunāšanās. Komunikatīvās rīcības teorija un publiskā sfēra.

Sistēmteorija (3). Niklasa Lūmana funkcionāli strukturālā sistēmteorija. Sistēmteorija versus žurnālistikas ekonomikas teorija.

Slēgtas un atvērtas masu mediju sistēmas un to atšķirīgās plašsaziņas mediju funkcijas. Četras mediju teorijas: autoritārisms, liberālisms, komunisms, sociālā atbildība. Trīs demokrātisko mediju sistēmu modeļi (Daniels Hallins, Paolo Mančini). Seši modeļi pragmatiskajā mediju sistēmu atšķirību pieejā un klienteliskā mediju sistēma Latvijā pa vidu starp sabiedriskā pakalpojuma un šoka modeli (Rožē Blūms).

Pārliecināšanas teorijas (4). Grupu / tīklu teorijas (5). Tehnoloģiskais determinisms – Toronto skola (Maršals Maklūens) (6).

Žurnālistikas kvalitāte un profesionālie standarti: jēdziens un infrastruktūra. Žurnālistikas kultūras jēdziens un trīs atšķirīgas žurnālistikas kultūras Latvijā.

Žurnālistikas kvalitāte un profesionālie standarti: jēdziens un infrastruktūra. Žurnālistikas kultūras jēdziens un trīs atšķirīgas žurnālistikas kultūras Latvijā.

Žurnālistikas kvalitāte un profesionālie standarti: jēdziens un infrastruktūra. Žurnālistikas kultūras jēdziens un trīs atšķirīgas žurnālistikas kultūras Latvijā.

Patstāvīgo darbu prezentācija.

Patstāvīgo darbu prezentācija.

Humānās (cilvēku) komunikācijas jēdziens un komunikācijas process. Intrapersonālā, starppersonu, sociālā/publiskā, grupu, organizāciju, masu, verbālā un neverbālā komunikācija. Masu jēdziens, masu kultūra un masu apziņa kā plašsaziņas (masu komunikācijas) fenomeni. Medija jēdziens mediju un komunikācijas zinātnē. Atšķirības starp plašsaziņas (masu medijiem) un sociālajiem medijiem. Mediju izšķirošā loma demokrātijā un nacionālajā kultūras identitātē.

Komunikācijas teorijas sociālo un humanitāro zinātņu kontekstā: patstāvība un interdisciplinaritāte starp kognitīvo zinātni un inženierzinātnēm. Sešas galvenās teorētiskās pieejas. Procesa skola versus semiotika (1). Sākotnējie masu komunikācijas procesa modeļi. Romana Jakobsona valodu funkciju teorija. Rīcības teorija (2). Frankfurtes skola (Jirgens Hābermāss). Komunikācijas kompetence: runāšana un sarunāšanās. Komunikatīvās rīcības teorija un publiskā sfēra.

Sistēmteorija (3). Niklasa Lūmana funkcionāli strukturālā sistēmteorija. Sistēmteorija versus žurnālistikas ekonomikas teorija.

Slēgtas un atvērtas masu mediju sistēmas un to atšķirīgās plašsaziņas mediju funkcijas. Četras mediju teorijas: autoritārisms, liberālisms, komunisms, sociālā atbildība. Trīs demokrātisko mediju sistēmu modeļi (Daniels Hallins, Paolo Mančini). Seši modeļi pragmatiskajā mediju sistēmu atšķirību pieejā un klienteliskā mediju sistēma Latvijā pa vidu starp sabiedriskā pakalpojuma un šoka modeli (Rožē Blūms).

Pārliecināšanas teorijas (4). Grupu / tīklu teorijas (5). Tehnoloģiskais determinisms – Toronto skola (Maršals Maklūens) (6).

Žurnālistikas kvalitāte un profesionālie standarti: jēdziens un infrastruktūra. Žurnālistikas kultūras jēdziens un trīs atšķirīgas žurnālistikas kultūras Latvijā.

Žurnālistikas kvalitāte un profesionālie standarti: jēdziens un infrastruktūra. Žurnālistikas kultūras jēdziens un trīs atšķirīgas žurnālistikas kultūras Latvijā.

Patstāvīgo darbu prezentācija.