Bērnu neiroloģija

1.Studiju kursa apguvei atvēlētajā laikā rezidents apgūst pamatzināšanas par biežāk sastopamajām bērnu neiroloģiskajām anomālijām un slimībām, to etioloģiju, patoģenēzi, klīniskajām izpausmēm un ārstēšanas principiem.

1.Studiju kursa apguves rezultātā rezidents pratīs veikt bērna neiroloģiskā un psihiskā stāvokļa izmeklēšanu un tā izvērtēšanu atbilstoši bērna vecumam, ordinēt papildus izmeklēšanas metodes (EEG, CT, MRI un citas), pratīs pastāvīgi veikt lumbālpunkciju dažāda vecuma bērniem, kā arī akūtās situācijās sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

1.Pēc sekmīga studiju kursa beigšanas rezidents sasniedz sertificēta pediatra obligāto kompetenci. Nepieciešamā kompetences pakāpe ir atšķirīga dažādu neiroloģisko slimību gadījumā un tā uzrādīta zemāk pievienotajā tabulā. Ompetences līmeņi ir šādi: 1. līmenis: zināšanas atbilst vispārējam priekšstatam par problēmu, kas ļauj ārstam orientēties, lasot literatūru vai saskaroties klīniskajā praksē, kā arī mērķtiecīgi meklēt nepieciešamo papildus informāciju, nosūtīt pacientu nepieciešamības gadījumā pie speciālista. 2. līmenis: zināšanas par doto problēmu ir pietiekamas, lai izprastu tās būtību, to diagnosticētu un nepieciešamības gadījumā sniegtu neatliekamo palīdzību, nosūtītu pie speciālista, kā arī speciālista vadībā realizētu diagnostikas, ārstēšanas un profilakses pasākumus. 3. līmenis: zināšanas ārstam ļauj tikt galā ar doto problēmu patstāvīgi. Nervu sistēma 12. Neiroloģiskā stāvokļa novērtējums 2 13. CNS iedzimtas anomālijas 1 13.1. nervu caurulītes defekti 1 13.2. spina bifida occulta 2 13.3. meningocēle 2 13.4. mielomeningocēle. 2 13.5. encefalocēle 2 13.6. anencefālija 2 13.7. šūnu migrācijas traucējumi 1 13.8. corpus callosum aģenēze 1 13.9. kraniālo nervu aģenēze 2 13.10. mikrocefālija 2 13.11. hidrocefālija 2 13.12. kraniosinostoze 2 14. Krampju lēkmes bērnu vecumā 14.1. parciāla lēkme 2 14.2. ģeneralizēta lēkme 2 14.3. febrīlie krampji 3 14.4. epilepsijas terapija 2 14.5. neonatālo krampju lēkmes 2 14.6. status epilepticus 3 15. Stāvokļi, kas imitē lēkmes 3 15.1. migrēna 15.2. organiskas galvas sāpes 15.3. stresa radītas galvas sāpes 15.4. pseidolēkmes 15.5. histēriskas lēkmes 16. Neirokutānie sindromi 2 16.1. neirofibromatoze 16.2. tuberozā skleroze 16.3. Sturge – Weber slimība 16.4. Von Hippel – Lindau slimība 17. Kustību traucējumi 2 17.1. ataksija 17.2. horeja 17.3. distonijas 17.4. tiki 18. Encefalopātijas 18.1. cerebrālā trieka 2 7.2 mitohondriāla encefalomiopātija 1 19. Koma bērnu vecumā 2 20. Smadzeņu nāve 2 21. Galvas traumas 2 22. Bērnu vecuma neirodeģeneratīvās slimības 1 22.1. sfingolipidoze 1 22.2. adrenoleikodistrofija 1 22.3. sialidoze 1 22.4. citu faktoru saslimšanas 1 23. Akūti stāvokļi 23.1. arteriāla tromboze 2 23.2. venoza tromboze/ embolija 2 23.3. intrakraniāla hemorāģija 2 23.4. citi iemesli 24. Smadzeņu abscess 2 25. Smadzeņu audzēji bērniem 2 26. Smadzeņu pseidotumori 2 27. Muguras smadzeņu slimības 2 27.1. Muguras smadzeņu audzējs 2 27.2. Muguras smadzeņu trauma 2 27.3. Diastematomielija 1 27.4. Siringomielija 2 27.5. Transversais mielīts 2 27.6. Arteriovenoza malformācija 2 Neiromuskulāras slimības 28. Izmeklēšana un novērtēšana 2 29. Muskuļu slimību attīstība 29.1. miotubulārā miopātija 1 29.2. iedzimta muskuļu šķiedru tipu disproporcija 1 29.3. smadzeņu malformācijas un muskuļu attīstība 1 29.4. amioaplāzija 1 29.5. muskuļu disģenēze 1 29.6. iedzimta labdabīga miotonija 1 29.7. artrogripoze 1 30. Muskuļu distrofijas 30.1. Duchenne un Becker muskuļu distrofija 1 30.2. Emery – Dreifuss muskuļu distrofija 1 30.3. Miotoniska muskuļu distrofija 1 30.4. Ķermeņa joslas muskuļu distrofija 1 30.5. Facioskapulohumerāla muskuļu distrofija 1 30.6. Iedzimta muskuļu distrofija 2 31. Endokrīna miopātija 1 32. Metaboliskas miopātijas 1 32.1. kālija noteikta periodiska paralīze 1 32.2. maligna hipertermija 2 32.3. glikogenozes 1 32.4. mitohondriālas miopātijas 1 32.5. lipīdu miopātijas 1 32.6. E vitamīna defīcīta miopātijas 1 33. Neiromuskulāras transmisijas traucējumi 2 33.1. myastenia gravis 33.2. mugurkaula muskuļu atrofija 34. Pārmantotas motori – sensorās neiropātijas 34.1. m. peroneus atrofija 2 34.2. m. peroneus atrofija, aksonālais tips 2 34.3. Dejerine – Sottas slimība. 2 34.4. Roussy – Levy sindroms 2 34.5. Iedzimta hipomielinizācijas neiropātija 1 34.6. Leikodistrofija 1 35. Toksiskās neiropātijas 1 36. Autonomas neiropātijas 1 36.1. ģimenes dizautonomija 1 36.2. citas autonomijas neiropātijas 1 37. Guillain – Barre sindroms 2 Tālākminētās kompetences ir būtiskas, bet ne izsmeļošas (kompetenču spektrs ir paplašināms, ja studiju laikā tam rodas priekšnoteikumi), tās apgūstamas saistībā ar attiecīgas specialitātes pacientu, viņu vecāku un veselības aprūpes speciālistu darbību un aprūpes organizācijas veidu:  Konsultēt pacientus un ģimenes • savākt anamnēzi • veikt vecumam atbilstošu fizikālu pārbaudi • novērtēt augšanu un attīstību • novērtēt uzturu • novērtēt psiholoģisko stāvokli • veikt klīnisko izvērtējumu un pieņemt lēmumu • sniegt skaidrojumu un konsultācijas • iedrošināt un sniegt profesionālu atbalstu  Novērtēt klīniskās izpausmes, nozīmēt izmeklēšanu, noteikt diagnozi un vienoties par ārstēšanas plānu • pazīt un novērtēt klīnisko izpausmju smagumu • veikt diferenciāldiagnozi • apsvērt bērnu aizsardzības jautājumus • pasūtīt nepieciešamo izmeklēšanu un interpretēt rezultātus • konsultēties ar daudznozaru speciālistiem • vienoties par piemērotu veselības problēmas vadības plānu ar pacientiem un aprūpētājiem  Nekavējoties nodrošināt aprūpi bērniem ārkārtas situācijās, tai skaitā pirmās palīdzības un reanimācijas pasākumus • pazīt un novērtēt akūtu neatliekamās pediatriskās palīdzības problēmu • nodrošināt pamata pirmās palīdzību • nodrošināt neatliekamu akūtu pediatrisku palīdzību • nodrošināt kardiopulmonālu reanimāciju neonatoloģiskiem un pediatriskiem pacientiem saskaņā ar pašreizējām Eiropas vadlīnijām • sniegt pamatinformāciju traumu gadījumos saskaņā ar pašreizējām Eiropas vadlīnijām  Nozīmēt uzturu, zāles, šķidrumu un asins produktus • noteikt skaidri un precīzi uzturu, zāles, šķidrumus un asins produktus • saskaņot uzturu, zāles, šķidrumus un asins produktiem klīniskajā kontekstā • pārskatīt ārstēšanas atbilstību un izvērtēt iespējamos ieguvumus un riskus • ārstēt sāpes un ciešanas  Veikt praktiskas darbības Pediatrs ir kompetents daudzās praktiskās manipulācijās (skat. Manipulāciju sarakstu), ko veic zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem Attiecībā uz jebkuru no šīm manipulācijām, jāparāda spēja: • sniegt attiecīgu informāciju bērnam un vecākiem • saņemt apzinātu piekrišanu, ja nepieciešams • izmantot pēc iespējas minimāli invazīvas procedūras • mazināt sāpes un ciešanas • lietot piemērotus higiēnas un infekciju kontroles pasākumus • veikt attiecīgus ierakstus par manipulācijām medicīniskā dokumentācijā  Efektīvi sazināties pediatrijas kontekstā • sazināties ar zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem • sazināties ar aprūpētāju un radiem • sazināties ar citiem daudznozaru grupas speciālistiem • nodrošināt aprūpes nepārtrauktību • pārtraukt vai mazināt sliktas ziņas, prasmīgi tās izsakaidrot • sazināties ar bērniem un jauniešiem invalīdiem • sazināties ar tiem, kuriem nepieciešama tulka palīdzība • meklēt un saņemt apzinātu piekrišanu gadījumos, kad tas nepieciešams • sazināties rakstiski, ieskaitot medicīnisko dokumentāciju, telefonu un citus sakaru līdzekļus • rīkoties adekvāti gadījumiem, kad vērojama agresija  Piemērot ētikas un juridiskus principus pediatrijas praksē • piemērot ētikas principus un analīzi klīniskā aprūpē un pētniecībā • piemērot valsts un Eiropas Savienības tiesību aktus klīniskā aprūpē un pētniecībā • aizstāvēt bērnu tiesības saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām, Latvijas likumiem • saglabāt konfidencialitāti • novērtēt pacienta spējas dot piekrišanu • iegūt un ierakstīt informētas personas piekrišanu • sniegt informāciju par orgānu ziedošanu • apliecināt nāvi • sagatavot pieprasījumu autopsijai  Novērtēt pacienta slimības psiholoģiskos un sociālos aspektus • izvērtēt psiholoģisko faktoru ietekmi uz slimības izpausmēm un slimību • izvērtēt sociālo faktoru ietekmi uz slimības izpausmēm un slimību • novērtēt pacienta stāvokļa ietekmi attiecībā uz izglītību un skolu • atklāt stresu bērniem, viņu ģimenēm vai aprūpētājiem saistībā ar slimību • atklāt alkohola un narkotiku lietošanu un atkarību • sadarboties savlaicīgi ar attiecīgajām kolēģiem  Piemērot uz pierādījumiem balstītas medicīnas zināšanas, principus, prasmes • izmantot pierādījumus praksē • noteikt un veikt atbilstošu literatūras meklēšanu • kritiski izvērtēt publicēto medicīnisko literatūru  Izmantot informāciju un informācijas tehnoloģijas efektīvi pediatrijas kontekstā • sagatavot precīzi, savlaicīgi un pilnīgi klīnisko dokumentāciju • prast piekļūt starptautiskajai pediatrijas zinātniskai informācijai • saglabāt un iegūt informāciju  Spēt pielietot zinātniskus principus, metodes un zināšanas bērnu praksē un pētījumos • pielietot zinātniskus principus pediatrijas praksē • analizēt un izplatīt pētniecības rezultātus • pierādīt izpratni par pētniecības dizainu un metodoloģiju, tostarp statistisko analīzi  Veicināt indivīda un iedzīvotāju veselību, efektīvi darboties veselības aprūpes sistēmā • ievērot valsts noteiktās skrīninga, uzraudzības un imunizācijas programmas • piemērot pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos • izvērtēt uzturu un sniegt noderīgus padomus un atbalstu veselīga uztura jautājumos, tai skaitā prast vadīt aptaukošanās un nepietiekama uztura gadījumus • apzināt slimību vai kaitējumu riskus bērniem un atbilstoši tos vadīt • veicināt pacientu drošību un negadījumu novēršanu • nodrošināt atbilstību profesionālai sertifikācijas praksei • pierādīt izpratni par struktūru, organizāciju un darbību veselības aprūpes sistēmā, kurā jāstrādā  Veikt savu darbu profesionāli Profesionālās īpašības • godīgums, krietnums un ētiskās saistības • apņemšanās uzturēt labu praksi, rūpes par kvalitāti • kritiskas un paškritiskas spējas, reflektīva prakse • empātija • iniciatīva • starppersonu saskarsmes prasmes Profesionāls darbs • atzīt savas iespēju robežas un lūgt palīdzību • strādāt autonomi, ja nepieciešams • risināt problēmas • pieņemt lēmumus • strādāt daudznozaru grupās • sazināties ar ekspertiem, kas nepārstāv medicīnas disciplīnas • parādīt līderības prasmes • spēt pielāgoties jaunām situācijām un nodarboties nenoteiktības apstākļos • spēt organizēt un plānot, tostarp izprast laika vadību • izdarīt apzinātu karjeras izvēli, tostarp pediatrijas nozaru specializāciju  Veikt pediatra – eksperta funkcijas • spēt analīzēt un sintēzēt • spēt mācīties (ieskaitot mūžizglītības pašmācību) un piemērot zināšanas praksē • parādīt mācīšanas prasmes • pielietot pētniecības iemaņas  Veikt pediatra funkcijas pasaules kontekstā • izprot daudzveidību un multikulturālismu • izprot migrantu dažādas kultūras un paražas • pierāda izpratni par vietējo valodu un kultūru • spēj strādāt starptautiskā kontekstā • atbildīgi izturas pret vidi un tās resursu izmantošanu.