Uztura nepanesamības un alerģijas
RSU struktūrvienība
Studiju kursa īstenotājs
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Izprot pārtikas alerģijas, pseidoalerģisko reakciju un pārtikas nepanesamības patoģenēzi, klīniskās izpausmes, diagnostikas metodes, kā arī profilaksi un ārstēšanu. Pārzin prebiotiku, probiotiku, nepiesātināto taukskābju un pārtikas piedevu ietekmi uz alerģiskām un pseidoalerģiskām reakcijām.
Prasmes
1.Patstāvīgi izvērtē klīnisko informāciju, testu un analīžu rezultātus un sastāda diētu pacientiem ar pārtikas alerģiju vai pseidoalerģiskām reakcijām. Patstāvīgi sastāda primārās un sekundārās profilakses plānu personai ar augstu pārtikas alerģijas risku.
Kompetences
1.Spēj būt par dalībnieku multidisciplinārā konsīlijā, lai konsultētu par uztura ieteikumiem pārtikas nepanesamības vai alerģijas gadījumā.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Studentu pastāvīgais darbs tiek organizēts individuāli un/vai darba grupās, uzdodot šādus uzdevumus: pastāvīgi gatavoties semināru nodarbībām un klīnisko gadījumu analīzei (E1), sagatavot prezentāciju par izvēlēto tēmu, kas saistīta ar pārtikas alerģiju (E2), nepanesamību vai pseidoalerģiskām reakcijām, gatavošanās gala pārbaudījumam - rakstiskam testam ar jautājumiem un atbilžu variantiem (E3).
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Studiju kursa apguve tā noslēgumā tiek vērtēta 10 ballu skalā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un LU Senāta 29.06.2015. lēmumu Nr. 211, vadoties pēc šādiem kritērijiem: iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte; iegūtās prasmes; iegūtākompetence atbilstīgi plānotajiem studiju rezultātiem.
Lekciju un semināru apmeklējums ir obligāts.
Studentu studiju kursā sasniegto rezultātu kopvērtējumu veido
Starppārbaudījumi:
1) sekmīgi demonstrēta klīnisko gadījumu analīze (E1) – 20%,
2) 1 prezentācija par izvēlēto tēmu kas saistīta ar pārtikas alerģiju, nepanesamību vai pseidoalerģiskām reakcijām (E2) – 40%,
Noslēguma pārbaudījums:
3) rakstisks eksāmens (E3) – 40%.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Alerģijas jēdziens. Pārtikas alergēni.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Alerģijas jēdziens. Pārtikas alergēni.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Pārtikas alerģijas klīniskās izpausmes un diagnostika
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Pārtikas alerģijas ārstēšana un profilakse
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Pārtikas alerģijas ārstēšana un profilakse
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Pārtikas alerģijas diagnostikas seminārs
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Pārtikas alerģijas diagnostikas seminārs
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Pārtikas alerģijas ārstēšanas un profilakses seminārs
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Pārtikas alerģijas ārstēšanas un profilakses seminārs
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Pseidoalerģiskās reakcijas, to izraisītāji. Probiotikas, prebiotikas, nepiesātīnātās taukskābes un to ietekme uz alerģijas profilaksi.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Prezentācija un apspriešana katram studentam par vienu izvēlētu kursa tēmu, rakstisks tests ar jautājumiem un atbilžu variantiem.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
2
|
Tēmas
|
Prezentācija un apspriešana katram studentam par vienu izvēlētu kursa tēmu, rakstisks tests ar jautājumiem un atbilžu variantiem.
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
EAACI. Food Allergy and Anaphylaxis Guidelines 2014
EAACI. Molecular Allergology. User’s Guide 2016
Holgate ST, Church MK, Broide D, Martine F. Allergy. 4th Edition. Saunders Ltd, 2011
Lozovskis V. Praktiskā alergoloģija. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. 2009
Papildu literatūra
Baenkler H-W. Salicylate intolerance. Dtsch Arztebl Int 2008; 105(8): 137-42
Du Toit G et al. Randomized Trial of Peanut Consumption in Infants at Risk for Peanut Allergy. N Engl J Med 2015; 372: 803-13
Food Allergy and Anaphylaxis Network www.foodallergy.org
ImmunoCAP Mollecular Allergology http://www.phadia.com/en/Products/Allergy-testing-products/ImmunoCAP-Molecular- Allergology/
Maintz L et al. Histamine and histamine intolerance. Am J Clin Nutr 2007; 85: 1185-96
Sicherer SH, Sampson HA. Food allergy: A review and update on epidemiology, pathogenesis, diagnosis, prevention, and management. J Allergy Clin Immunol. 2018 Jan;141(1):41-58
Skypapa I et al. Sensitivity to food additives, vaso-active amines and salicylates: a review of the evidence. Clin Transl Allergy 2015; 5: 34
Simpson EL et al. Emollient enhancement of the skin barrier from birth offers effective atopic dermatitis prevention. J Allergy Clin Immunol 2014; 134: 818-23
Zopf Y et al. The differential diagnosis of food intolerance. Dtsch Arztebl Int 2009; 106(21): 359-70
Wang HT, Anvari S, Anagnostou K. The Role of Probiotics in Preventing Allergic Disease. Children (Basel). 2019 Feb 5;6(2).
Wang H et al. Agents that induce pseudo-allergic reactions. Drug Disc Ther 2011; 5(5): 211-19
Citi informācijas avoti
Baenkler H-W. Salicylate intolerance. Dtsch Arztebl Int 2008; 105(8): 137-42
Bukovskis M. Pārtikas alerģija. Jums, kolēģi 2003; 3: 34-41
Du Toit G et al. Randomized Trial of Peanut Consumption in Infants at Risk for Peanut Allergy. N Engl J Med 2015; 372: 803-13
Du Toit G et al. Prevention of food allergy - early dietery interventions. Allergol Int 2016; 65: 370-77
Food Allergy and Anaphylaxis Network www.foodallergy.org
Lange L et al. Benefits and limitations of molecular diagnostics in peanut allergy. Allergo J Int 2014, 23: 158–63
Maintz L et al. Histamine and histamine intolerance. Am J Clin Nutr 2007; 85: 1185-96
Simpson EL et al. Emollient enhancement of the skin barrier from birth offers effective atopic dermatitis prevention. J Allergy Clin Immunol 2014; 134: 818-23
Skypapa I et al. Sensitivity to food additives, vaso-active amines and salicylates: a review of the evidence. Clin Transl Allergy 2015; 5: 34
Zopf Y et al. The differential diagnosis of food intolerance. Dtsch Arztebl Int 2009; 106(21): 359-70
Wang H et al. Agents that induce pseudo-allergic reactions. Drug Disc Ther 2011; 5(5): 211-19