Ievads starptautiskajās attiecībās

Ievada izklāsts par starptautisko attiecību (SA) problemātiku, aplūkojot, kā pasaules politika ietekmē indivīdus un kas ir galvenie starptautisko attiecību dalībnieki. Sākotnējā līmeņa apskats, ko šie aktori vēlas, kā tie cenšas sasniegt savus mērķus un kā starptautiskās attiecības iespējams izprast, izmantojot teorētiskos pamatus un dažādus analīzes līmeņus. Diskusija par atkārtoti sastopamiem SA problēmjautājumiem, tostarp atšķirība starp politiskajiem centieniem un realitāti, vēsturiskajām paralēlēm un starptautiskās politikas 'pastāvīgajiem jautājumi'. Noslēgumā aplūkotas dažādas pasaules politikas perspektīvas, pievēršoties lielvaru centrismam, starptautiskās sistēmas problēmām un starptautisko pārmaiņu jautājumiem.

Ievada izklāsts par starptautisko attiecību (SA) problemātiku, aplūkojot, kā pasaules politika ietekmē indivīdus un kas ir galvenie starptautisko attiecību dalībnieki. Sākotnējā līmeņa apskats, ko šie aktori vēlas, kā tie cenšas sasniegt savus mērķus un kā starptautiskās attiecības iespējams izprast, izmantojot teorētiskos pamatus un dažādus analīzes līmeņus. Diskusija par atkārtoti sastopamiem SA problēmjautājumiem, tostarp atšķirība starp politiskajiem centieniem un realitāti, vēsturiskajām paralēlēm un starptautiskās politikas 'pastāvīgajiem jautājumi'. Noslēgumā aplūkotas dažādas pasaules politikas perspektīvas, pievēršoties lielvaru centrismam, starptautiskās sistēmas problēmām un starptautisko pārmaiņu jautājumiem.

Mūsdienu starptautiskās sistēmas vēsturiskās attīstības apskats, sākot ar pasauli 1500. gadā, Eiropas valstu sistēmas izveidošanos un Eiropas impēriju ekspansiju. Tālāk aplūkots Pirmais pasaules karš, neveiksmīgie starptautiskās kārtības atjaunošanas mēģinājumi starpkaru periodā, Otrais pasaules karš un tam sekojošā Aukstā kara starptautiskā kārtība. Tiek aplūkota arī dekolonizācija, Nepievienošanās kustība un attīstības valstis, kā arī Aukstā kara beigas un Padomju Savienības sabrukums. Noslēgumā analizēta starptautiskā kārtība pēc 1991. gada, tostarp pāreja no vienpolāras sistēmas uz lielvaru politikas atgriešanos; globalizācija un pretreakcijas tai; globālais terorisms un globālās pandēmijas radītais satricinājums.

Mūsdienu starptautiskās sistēmas vēsturiskās attīstības apskats, sākot ar pasauli 1500. gadā, Eiropas valstu sistēmas izveidošanos un Eiropas impēriju ekspansiju. Tālāk aplūkots Pirmais pasaules karš, neveiksmīgie starptautiskās kārtības atjaunošanas mēģinājumi starpkaru periodā, Otrais pasaules karš un tam sekojošā Aukstā kara starptautiskā kārtība. Tiek aplūkota arī dekolonizācija, Nepievienošanās kustība un attīstības valstis, kā arī Aukstā kara beigas un Padomju Savienības sabrukums. Noslēgumā analizēta starptautiskā kārtība pēc 1991. gada, tostarp pāreja no vienpolāras sistēmas uz lielvaru politikas atgriešanos; globalizācija un pretreakcijas tai; globālais terorisms un globālās pandēmijas radītais satricinājums.

Iepazīšanās ar galvenajām teorētiskajām tradīcijām, ar kuru palīdzību tiek skaidrotas starptautiskās attiecības, sākot ar reālismu un liberālismu un raksturojot katras šīs pieejas pieņēmumus un galvenās tēzes. Tajā analizēts arī neoliberālais institucionālisms un konstruktīvisms, tostarp konstruktīvisma skatījums uz starptautiskās politikas realitātes veidošanos. Aplūkoto teoriju lokā arī Angļu skola, marksisms, feminisms un kritiskā teorija un to galvenie pieņēmumi. Aplūkoto teorētisko tradīciju savstarpējs salīdzinājums un to skatījums uz SA 'pastāvīgajiem jautājumiem'.

Iepazīšanās ar galvenajām teorētiskajām tradīcijām, ar kuru palīdzību tiek skaidrotas starptautiskās attiecības, sākot ar reālismu un liberālismu un raksturojot katras šīs pieejas pieņēmumus un galvenās tēzes. Tajā analizēts arī neoliberālais institucionālisms un konstruktīvisms, tostarp konstruktīvisma skatījums uz starptautiskās politikas realitātes veidošanos. Aplūkoto teoriju lokā arī Angļu skola, marksisms, feminisms un kritiskā teorija un to galvenie pieņēmumi. Aplūkoto teorētisko tradīciju savstarpējs salīdzinājums un to skatījums uz SA 'pastāvīgajiem jautājumiem'.

Ārpolitikas analīzes kā SA apakšdisciplīnas sasaiste ar plašāku starptautisko attiecību izpēti. Ievada apskats par ārpolitisko interešu un stratēģijas pamatjēdzieniem. Ārpolitiskās uzvedības cēloņi tiek aplūkoti trīs analīzes līmeņos: indivīda, valsts un starptautiskās sistēmas līmenī. Šāda pieeja ļauj strukturēti skaidrot valstu ārpolitisko rīcību ar faktoriem lēmumu pieņēmēju līmenī; iekšpolitisko apstākļu kontekstā un starptautiskās vides radītā spiediena apstākļos. Nodaļā analizēts arī tas, kā un kāpēc valstis maina savu ārpolitiku, šādu pārmaiņu cēloņus atkal aplūkojot dažādos analīzes līmeņos.

Ārpolitikas analīzes kā SA apakšdisciplīnas sasaiste ar plašāku starptautisko attiecību izpēti. Ievada apskats par ārpolitisko interešu un stratēģijas pamatjēdzieniem. Ārpolitiskās uzvedības cēloņi tiek aplūkoti trīs analīzes līmeņos: indivīda, valsts un starptautiskās sistēmas līmenī. Šāda pieeja ļauj strukturēti skaidrot valstu ārpolitisko rīcību ar faktoriem lēmumu pieņēmēju līmenī; iekšpolitisko apstākļu kontekstā un starptautiskās vides radītā spiediena apstākļos. Nodaļā analizēts arī tas, kā un kāpēc valstis maina savu ārpolitiku, šādu pārmaiņu cēloņus atkal aplūkojot dažādos analīzes līmeņos.

Iepazīšanās ar starptautisko tiesību un starptautisko organizāciju pamatjēdzieniem, nošķirot dažādus to veidus un salīdzinot starptautiskās un nacionālās tiesības. Vairāku šo institūciju darbības jomu aplūkojums, tostarp kara uzsākšanas tiesiskums, humānā intervence un "atbildība aizsargāt", cilvēktiesības, kā arī pasaules okeānu un ūdensceļu regulējums. Pēc tam liberālā, reālisma, konstruktīvisma un marksisma teorētiskās tradīcijas tiek izmantotas, lai skaidrotu starptautisko tiesību un organizāciju pastāvēšanu un to saistību ar interesēm, varu, normām un ekonomisko nevienlīdzību. Noslēgumā salīdzināti dažādu teorētisko tradīciju skaidrojumi tam, kādēļ un kādos apstākļos starptautiskās tiesības un organizācijas spēj vai nespēj būt efektīvas.

Iepazīšanās ar starptautisko tiesību un starptautisko organizāciju pamatjēdzieniem, nošķirot dažādus to veidus un salīdzinot starptautiskās un nacionālās tiesības. Vairāku šo institūciju darbības jomu aplūkojums, tostarp kara uzsākšanas tiesiskums, humānā intervence un "atbildība aizsargāt", cilvēktiesības, kā arī pasaules okeānu un ūdensceļu regulējums. Pēc tam liberālā, reālisma, konstruktīvisma un marksisma teorētiskās tradīcijas tiek izmantotas, lai skaidrotu starptautisko tiesību un organizāciju pastāvēšanu un to saistību ar interesēm, varu, normām un ekonomisko nevienlīdzību. Noslēgumā salīdzināti dažādu teorētisko tradīciju skaidrojumi tam, kādēļ un kādos apstākļos starptautiskās tiesības un organizācijas spēj vai nespēj būt efektīvas.

Nodaļa analizē gan starpvalstu, gan valstu iekšējos karus, vispirms aplūkojot dažādus militāro konfliktu veidus starp valstīm un kara 'tiešos' cēloņus. Pēc tam tiek analizēti dziļāki kara cēloņi indivīda līmenī, tostarp kļūdaina uztvere, stress, motivēti aizspriedumi, 'grup-domāšana' un līderu pārmērīgs optimisms. Valsts līmenī aplūkota ekonomisko sistēmu, politisko institūciju un valdības procesu, nacionālisma un sabiedrības kopējo priekštatu iespējamā ietekme uz konfliktu rašanos. Starptautiskajā līmenī analizēta anarhija gan kā karu pieļaujošs nosacījums, gan kā konfliktus veicinošs faktors, bet noslēgumā aplūkoti iekšējie kari, to cēloņi un ietekme uz starptautisko mieru un drošību.

Nodaļa analizē gan starpvalstu, gan valstu iekšējos karus, vispirms aplūkojot dažādus militāro konfliktu veidus starp valstīm un kara 'tiešos' cēloņus. Pēc tam tiek analizēti dziļāki kara cēloņi indivīda līmenī, tostarp kļūdaina uztvere, stress, motivēti aizspriedumi, 'grup-domāšana' un līderu pārmērīgs optimisms. Valsts līmenī aplūkota ekonomisko sistēmu, politisko institūciju un valdības procesu, nacionālisma un sabiedrības kopējo priekštatu iespējamā ietekme uz konfliktu rašanos. Starptautiskajā līmenī analizēta anarhija gan kā karu pieļaujošs nosacījums, gan kā konfliktus veicinošs faktors, bet noslēgumā aplūkoti iekšējie kari, to cēloņi un ietekme uz starptautisko mieru un drošību.

Tiek aplūkoti dažādi teorētiskie un praktiskie mehānismi, ar kuru palīdzību iespējams panākt vai uzturēt mieru starp valstīm, sākot ar varas sadalījumu starptautiskajā sistēmā un salīdzinot varas līdzsvara izkārtojumu ar hegemonijas stāvokli. Tālāk analizētas atsevišķu valstu rīcībā esošās stratēģijas, īpaši diplomātija un varas līdzsvarošana. Citu miera nodrošināšanas mehānismu grupu veido starptautiskās tiesības un institūcijas, kuru darbība aplūkota, izmantojot Tautu Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības pieredzi. Visbeidzot nodaļa pievēršas transnacionāliem miera veicināšanas mehānismiem, tostarp ekonomiskajai savstarpējai atkarībai, iespējamai demokrātisku valstu starptautiskajai kopienai, miera kustībām un globālajai pilsoniskajai sabiedrībai.

Tiek aplūkoti dažādi teorētiskie un praktiskie mehānismi, ar kuru palīdzību iespējams panākt vai uzturēt mieru starp valstīm, sākot ar varas sadalījumu starptautiskajā sistēmā un salīdzinot varas līdzsvara izkārtojumu ar hegemonijas stāvokli. Tālāk analizētas atsevišķu valstu rīcībā esošās stratēģijas, īpaši diplomātija un varas līdzsvarošana. Citu miera nodrošināšanas mehānismu grupu veido starptautiskās tiesības un institūcijas, kuru darbība aplūkota, izmantojot Tautu Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības pieredzi. Visbeidzot nodaļa pievēršas transnacionāliem miera veicināšanas mehānismiem, tostarp ekonomiskajai savstarpējai atkarībai, iespējamai demokrātisku valstu starptautiskajai kopienai, miera kustībām un globālajai pilsoniskajai sabiedrībai.

Pārskats par to, kā tehnoloģiju attīstība ir mainījusi karadarbību, īpašu uzmanību pievēršot kodolieročiem un tā dēvētajai kodolrevolūcijai. Tajā aplūkoti valstu motīvi iegūt kodolieročus, kodolieroču izplatīšanas radītie draudi un centieni šo izplatīšanu ierobežot, kā arī ķīmiskie un bioloģiskie ieroči un to kontroles mehānismi. Dažādu masu iznīcināšanas ieroču veidu salīdzinājums un aplūkota iespēja, ka tos varētu izmantot nevalstiski aktori un teroristi. Noslēgumā analizēti jaunākie tehnoloģiskie izaicinājumi starptautiskajai drošībai — droni, kiberkarš, hibrīdkarš un mākslīgais intelekts kā potenciāli revolucionārs faktors militārajā jomā.

Pārskats par to, kā tehnoloģiju attīstība ir mainījusi karadarbību, īpašu uzmanību pievēršot kodolieročiem un tā dēvētajai kodolrevolūcijai. Tajā aplūkoti valstu motīvi iegūt kodolieročus, kodolieroču izplatīšanas radītie draudi un centieni šo izplatīšanu ierobežot, kā arī ķīmiskie un bioloģiskie ieroči un to kontroles mehānismi. Dažādu masu iznīcināšanas ieroču veidu salīdzinājums un aplūkota iespēja, ka tos varētu izmantot nevalstiski aktori un teroristi. Noslēgumā analizēti jaunākie tehnoloģiskie izaicinājumi starptautiskajai drošībai — droni, kiberkarš, hibrīdkarš un mākslīgais intelekts kā potenciāli revolucionārs faktors militārajā jomā.

Starptautiskās politiskās ekonomikas pamati, aplūkojot starptautiskās tirdzniecības teoriju, tostarp ražošanu un patēriņu, salīdzinošās priekšrocības, tirdzniecības sniegtos ieguvumus un iemeslus, kuru dēļ valstis tomēr īsteno protekcionisma politiku. Tālāk aplūkotas starptautiskās monetārās attiecības un salīdzinātas elastīga un fiksēta valūtas kursa sistēmas. Starptautiskie uzņēmumi analizēti, pievēršoties to raksturīgajām iezīmēm, nozīmei pasaules ekonomikā un ar to darbību saistītajiem politiskajiem jautājumiem. Visbeidzot nodaļa apskata globālās ekonomiskās un finanšu institūcijas, tostarp pāreju no GATT uz PTO un 'jauno reģionālismu', SVF un ar starptautiskajām finansēm saistītās domstarpības, kā arī globālās ekonomiskās pārvaldības attīstību no G7/G8 līdz G20.

Starptautiskās politiskās ekonomikas pamati, aplūkojot starptautiskās tirdzniecības teoriju, tostarp ražošanu un patēriņu, salīdzinošās priekšrocības, tirdzniecības sniegtos ieguvumus un iemeslus, kuru dēļ valstis tomēr īsteno protekcionisma politiku. Tālāk aplūkotas starptautiskās monetārās attiecības un salīdzinātas elastīga un fiksēta valūtas kursa sistēmas. Starptautiskie uzņēmumi analizēti, pievēršoties to raksturīgajām iezīmēm, nozīmei pasaules ekonomikā un ar to darbību saistītajiem politiskajiem jautājumiem. Visbeidzot nodaļa apskata globālās ekonomiskās un finanšu institūcijas, tostarp pāreju no GATT uz PTO un 'jauno reģionālismu', SVF un ar starptautiskajām finansēm saistītās domstarpības, kā arī globālās ekonomiskās pārvaldības attīstību no G7/G8 līdz G20.

Politisko, varas un ekonomisko attiecību analīze, aplūkojot tās divu ekonomiskās globalizācijas laikmetu vēsturiskajā kontekstā. Trīs galveno teorētiskās tradīciju aplūkojums attiecībā uz valstu un tirgu mijiedarbību — ekonomiskais liberālisms, ekonomiskais nacionālisms un marksisms un ekonomisko attiecību aplūkojums anarhiskā starptautiskā vidē. Nodaļā aplūkota arī valdību vēlme vienlaikus vadīt iekšpolitiskos un starptautiskos procesus, kā arī lielvaru īpašā loma pasaules ekonomikas veidošanā. Noslēgumā analizēta hegemonijas saistība ar liberālo pasaules ekonomiku un izaicinājumi, ar kuriem saskaras mūsdienu globalizētā ekonomiskā sistēma.

Politisko, varas un ekonomisko attiecību analīze, aplūkojot tās divu ekonomiskās globalizācijas laikmetu vēsturiskajā kontekstā. Trīs galveno teorētiskās tradīciju aplūkojums attiecībā uz valstu un tirgu mijiedarbību — ekonomiskais liberālisms, ekonomiskais nacionālisms un marksisms un ekonomisko attiecību aplūkojums anarhiskā starptautiskā vidē. Nodaļā aplūkota arī valdību vēlme vienlaikus vadīt iekšpolitiskos un starptautiskos procesus, kā arī lielvaru īpašā loma pasaules ekonomikas veidošanā. Noslēgumā analizēta hegemonijas saistība ar liberālo pasaules ekonomiku un izaicinājumi, ar kuriem saskaras mūsdienu globalizētā ekonomiskā sistēma.

'Attīstības' un 'attīstīto' valstu definējums, ekonomiskās attīstības mērīšanas iespēju aplūkojums un dažādu attīstības valstu grupu izaugsmes pieredzes salīdzinājums. Starptautisko attiecību radīto attīstības šķēršļu salīdzinājums, tostarp koloniālisma mantojums un starptautiskā 'darba dalīšana', kā arī tirgu kontrolējošas un tirgu pieņemošas tirdzniecības stratēģiju salīdzinājums un mēģinājumi pārveidot starptautiskās tirdzniecības noteikumus. Starptautisko finanšu plūsmu sniegtās iespējas un radītie riski, SVF aizdevumu sistēma attīstības valstīm, kā arī mākslīgais intelekts kā jauns attīstības izaicinājums. Attīstības stratēģijas jauno lielvaru, tostarp, BRICS kontekstā.

'Attīstības' un 'attīstīto' valstu definējums, ekonomiskās attīstības mērīšanas iespēju aplūkojums un dažādu attīstības valstu grupu izaugsmes pieredzes salīdzinājums. Starptautisko attiecību radīto attīstības šķēršļu salīdzinājums, tostarp koloniālisma mantojums un starptautiskā 'darba dalīšana', kā arī tirgu kontrolējošas un tirgu pieņemošas tirdzniecības stratēģiju salīdzinājums un mēģinājumi pārveidot starptautiskās tirdzniecības noteikumus. Starptautisko finanšu plūsmu sniegtās iespējas un radītie riski, SVF aizdevumu sistēma attīstības valstīm, kā arī mākslīgais intelekts kā jauns attīstības izaicinājums. Attīstības stratēģijas jauno lielvaru, tostarp, BRICS kontekstā.

Nevalstisko aktoru un suverēno valstu attiecību analīze Vestfālenes sistēmas ietvaros. Nevalstisko aktoru nozīmes pieaugums pēc Otrā pasaules kara. Ekonomisku motīvu radītie izaicinājumi valsts varai -- starptautiskie uzņēmumi, lielie datu uzņēmumi, starptautiskie valūtu tirgotāji un narkotiku karteļi. Politiski un sociāli motivētie aktori un procesi - tostarp transnacionālais terorisms, militārie grupējumi, separātistu kustības, WikiLeaks, migranti un bēgļi. Plašākie analīzes jautājumi par suverēnās valsts noturību apstākļos, kad vara, resursi, informācija un cilvēki arvien intensīvāk šķērso valstu robežas.

Nevalstisko aktoru un suverēno valstu attiecību analīze Vestfālenes sistēmas ietvaros. Nevalstisko aktoru nozīmes pieaugums pēc Otrā pasaules kara. Ekonomisku motīvu radītie izaicinājumi valsts varai -- starptautiskie uzņēmumi, lielie datu uzņēmumi, starptautiskie valūtu tirgotāji un narkotiku karteļi. Politiski un sociāli motivētie aktori un procesi - tostarp transnacionālais terorisms, militārie grupējumi, separātistu kustības, WikiLeaks, migranti un bēgļi. Plašākie analīzes jautājumi par suverēnās valsts noturību apstākļos, kad vara, resursi, informācija un cilvēki arvien intensīvāk šķērso valstu robežas.

Starptautiskās politikas problēmas, kas saistītas ar vides degradāciju un konkurenci par dabas resursiem, sākot ar 'negatīvajām eksternatlitātēm' un 'koplietošanas resursu traģēdiju'. Aplūkoti galvenie ekoloģijas un vides izaicinājumi, kas skar atmosfēru, pasaules ūdens resursus un sauszemes vidi. Pēc problēmu cēloņu un izpausmju analīzes uzmanība tiek pievērsta politiskajam jautājumam par to, kā iespējams pārvaldīt starptautiska rakstura vides problēmas. Iztirzājums par valstu vienpusējas rīcības, divpusējas sadarbības un plašākas daudzpusējas pieejas starptautiskajai vides pārvaldībai.

Starptautiskās politikas problēmas, kas saistītas ar vides degradāciju un konkurenci par dabas resursiem, sākot ar 'negatīvajām eksternatlitātēm' un 'koplietošanas resursu traģēdiju'. Aplūkoti galvenie ekoloģijas un vides izaicinājumi, kas skar atmosfēru, pasaules ūdens resursus un sauszemes vidi. Pēc problēmu cēloņu un izpausmju analīzes uzmanība tiek pievērsta politiskajam jautājumam par to, kā iespējams pārvaldīt starptautiska rakstura vides problēmas. Iztirzājums par valstu vienpusējas rīcības, divpusējas sadarbības un plašākas daudzpusējas pieejas starptautiskajai vides pārvaldībai.

Kursa noslēgumā tiek piedāvāti seši atšķirīgi nākotnes starptautiskās kārtības modeļi: ģeoekonomiskā konkurence, daudzpolāras varas līdzsvara sistēmas atgriešanās, jaunā bipolaritāte, demokrātiskais miers, civilizāciju sadursme un nacionālistiskā pasaule ar nostiprinātām robežām. Starptautiskās tendenču analīze, kas varētu liecināt par attiecīgā modeļa veidošanos; aplūkoti arī tam pretrunā esoši pierādījumi un neatbildēti jautājumi. Noslēgumā uzmanība atkal tiek pievērsta 'pastāvīgajiem jautājumiem', kā arī analītiskam ietvaram, ar kura palīdzību iespējams domāt par starptautiskās sistēmas nenoteikto nākotni.

Kursa noslēgumā tiek piedāvāti seši atšķirīgi nākotnes starptautiskās kārtības modeļi: ģeoekonomiskā konkurence, daudzpolāras varas līdzsvara sistēmas atgriešanās, jaunā bipolaritāte, demokrātiskais miers, civilizāciju sadursme un nacionālistiskā pasaule ar nostiprinātām robežām. Starptautiskās tendenču analīze, kas varētu liecināt par attiecīgā modeļa veidošanos; aplūkoti arī tam pretrunā esoši pierādījumi un neatbildēti jautājumi. Noslēgumā uzmanība atkal tiek pievērsta 'pastāvīgajiem jautājumiem', kā arī analītiskam ietvaram, ar kura palīdzību iespējams domāt par starptautiskās sistēmas nenoteikto nākotni.