Neatliekamā palīdzība un katastrofu medicīna

1.Apgūstot studiju kursu students iegūst zināšanas un praktiskās iemaņas sistemātiskā pacienta novērtēšanā, ietverot fiziskos/funkcionālos, sociālos, kulturālos, psiholoģiskos un ar pacienta vidi saistītos aspektus neatliekamās aprūpes etapā. Studentiem ir zināšanas un iemaņas kardiopulmonālā reanimācijā (pamata un paplašinātajā), dzīvībai bīstamas asiņošanas gadījumā, elpceļu caurlaidības nodrošināšanā, apdegumu un apsaldējumu aprūpē, anafilakses gadījumā, kā arī citu neatliekamu situācijās pacientiem ar iekšķīgām slimībām. Pratīs parādīt un lietot neatliekamajā aprūpē izmantojamos medikamentus un medicīniskās iekārtas. Studentiem ir prasmes organizēt aprūpes procesu neatliekamās situācijās. Studentiem ir zināšanas un prasmes pielietot pacientu šķirošanas principus, kā arī zināšanas katastrofu medicīnā. Students spēj atpazīt un definēt elpošanas nepietiekamību, plaušu tūsku, šoku, sepsi, PATE, HOPS, vaļēju un slēgtu pneimotoraksu, hematoraksu, elpošanas orgānu ievainojumus/traumas. Studentam ir zināšanas toksikoloģijā un neatliekamā kardioloģijā: spēj noteikt un novērst dzīvībai bīstamus sirds ritma traucējumus, pārzina izmantojamos medikamentus un mehāniskās sirds atbalsta sistēmas. Mācēs atpazīt un rīkoties specifiskās situācijās: slīkšana; hipotermija, krišana no augstuma; apdegumi; elektrotraumas; tīšs paškaitējums; čūsku kodumi, dzīvnieku kodumi; mehāniska asfiksija: kakla saspiešana – strangulācija, krūšu un vēdera saspiešana; elpošanas atveru un elpceļu aizspiešana.

1.Studiju kursa apguves rezultātā students pratīs identificēt aprūpes prioritātes, pamatojoties uz pacientu novērtējumu, kā arī organizēt neatliekamo palīdzību orgānu sistēmas bojājumu un traumu gadījumos. Veikt kardiopulmonālo reanimāciju. Veikt pacientu aprūpi šoka gadījumos: kardiogēns šoks; anafilaktiskais šoks; hipovolēmisks šoks; traumatisks šoks; septisks šoks; MODS. Veikt medikamentu ievadi hemodinamikas stabilizēšanai: inotropi, kateholamīni, vazodilatatori. Atpazīt un identificēt dzīvībai bīstamus sirds ritma traucējumus, izmantot defibrilatoru kambaru fibrilācijas gadījumos. Asistēt ārstam defibrilācijas, kardioversijas procedūrā, pārzināt tās gaitu. Organizēt un demonstrēt medikamentozo aprūpi. Novērtēt elpošanas mazspējas pakāpi, pārbaudīt ventilācijas un oksigenācijas funkcijas. Demonstrēt un lietot elpceļu caurejamības nodrošināšanas manuālās metodes (stabilā sānu pozīcija, apakšžokļa izvirzīšana, Safāra paņēmiens). Lietot elpceļu caurejamības atjaunošanas instrumentālās metodes: oro/nazofaringeālo elpvadu; laringeālo cauruli; kombinēto intubācijas-barības vada cauruli; laringeālo masku – ILMA, PRO-SEAL; endo/nazotraheālo intubāciju. Paredzēt un veikt svešķermeņu, šķidruma, izvemto masu, asiņu aspirāciju un evakuāciju. Nodrošināt neinvazīvo plaušu ventilāciju, izmantot neinvazīvās ventilācijas metodes un aparatūru, pacientu ventilāciju ar Ambu maisu. Veikt pacientu neatliekamo aprūpi akūtu centrālās nervu sistēmas traucējumu gadījumā: bezsamaņas stāvokļi; smadzeņu tūska; krampji. Veikt neatliekamo palīdzību hipo/hiperglikēmijas gadījumos.

1.Novērtēt, nodrošināt un uzturēt organisma vitālās funkcijas. Atpazīt un novērtēt dzīvību apdraudošās situācijas. Klasificēt un identificēt aprūpes prioritātes neatliekamās aprūpes etapā. Attiecināt centrālās hemodinamikas rādītājus uz konkrētu klīnisko situāciju un sasaistīt tos ar kopēju aprūpes procesu, spēt izstrādāt savas tūlītējas darbības plānu un tālejošu rīcības taktiku attiecībā uz sarežģītām veselības problēmām. Novērtēt ar aprūpi un ārstēšanu saistītās esošās un potenciālās komplikācijas, izstrādāt aprūpes darbību plānu komplikāciju novēršanai/ mazināšanai. Noskaidrot un plānot nepieciešamo aprīkojumu, tehnoloģijas neatliekamās aprūpes veikšanai. Integrēt neatliekamās aprūpes praksē invazīvās/neinvazīvās pacientu vitālo funkciju monitorēšanas metodes un tehnoloģijas, kā arī pielietot dzīvībai svarīgo funkciju uzturošās tehnoloģijas/ierīces. Novērtēt un profesionāli pamatot veikto neatliekamo aprūpi, dokumentāciju. Demonstrēt individuālu attieksmi pret pacientu, balansēti pielietot vispārējas aprūpes vadlīnijas, metodiskos norādījumus un radošu pieeju katrā klīniskā gadījumā. Izstrādāt un izveidot uz zinātniskiem argumentiem balstītu un pārbaudāmu neatliekamās aprūpes māsu praksi.