Psihobioloģija un neiropsiholoģija

Neironi – to tipi, uzbūve un darbības pamata mehānismi; gliju šūnas – to veidi un funkcijas; sinaptiskā pārvade un neiromediatori; neirālā plasticitāte – atmiņas un mācīšanās pamatmehānismi.

Neironi – to tipi, uzbūve un darbības pamata mehānismi; gliju šūnas – to veidi un funkcijas; sinaptiskā pārvade un neiromediatori; neirālā plasticitāte – atmiņas un mācīšanās pamatmehānismi.

Smadzenes – garoza, zemgarozas struktūras, smadzeņu stumbrs – vidussmadzenes, smadzeņu tilts, iegarenās smadzenes. Smadzeņu reģionu funkcionālā specializācija. Muguras smadzeņu uzbūve un funkcijas; refleksi un sensori motorā integrācija; PNS – somatiskā sistēma un autonomā sistēma.

Redze; dzirde; līdzsvars; garša; oža; somatosensorās – taktilā, propriocepcija, nocicepcija, temperatūras uztvere. Motorā neirālā vadība – motorie centri, sistēmas, pārvade, neiromuskulārā vadība; sensorās ievades un motorās izvades integrācija.

Anatomija – veidojošie orgāni, to uzbūve, sistēma; fizioloģija – funkcijas, regulācija. Neirālā vadība – iesaistītās CNS struktūras, ENS, vagālais nervs, mikrobiotas – zarnu – smadzeņu ass.

Anatomija – veidojošie orgāni, to uzbūve, sistēma (sirds, asinsvadi, asinis), fizioloģija – funkcijas, regulācija (asinrite, asinsrites loki). Neirālā vadība – sirds vadītājsistēma, iesaistītās CNS struktūras, HRV.

Anatomija – veidojošie orgāni, to uzbūve, sistēma, dzimumatšķirības; fizioloģija – funkcijas, regulācija (hormonālā regulācija,

dzimumatšķirības). Neirālā vadība – neiroendokrīnā sistēma, HPA ass, ANS loma reproduktīvajā sistēmā.

Anatomija – iesaistītie orgāni, to uzbūve, sistēma; fizioloģija – funkcijas, regulācija; Neirālā vadība – iesaistītie CNS centri, hipotalāma loma, imūnās atbildes neirālā kontrole, ANS loma.

Molekulārā ģenētika – gēni, DNS uzbūve, hromosomas, replikācija, gēnu ekspresija, Mendeļa likumi, allēlisko un nealēlisko gēnu mijiedarbība. Gēnu ekspresija un regulācija – transkripcija, translācija, epiģenētika, vides ietekme. Uzvedības ģenētika – iedzimtības koncepts, uzvedības iezīmju ģenētiskās ietekmes, dvīņu un adopcijas pētījumi; gēnu ietekme uz smadzeņu attīstību.

Molekulārā ģenētika – gēni, DNS uzbūve, hromosomas, replikācija, gēnu ekspresija, Mendeļa likumi, allēlisko un nealēlisko gēnu mijiedarbība. Gēnu ekspresija un regulācija – transkripcija, translācija, epiģenētika, vides ietekme. Uzvedības ģenētika – iedzimtības koncepts, uzvedības iezīmju ģenētiskās ietekmes, dvīņu un adopcijas pētījumi; gēnu ietekme uz smadzeņu attīstību.

Praktiskā nodarbība – darba ar zinātniskajiem avotiem prasmju attīstīšana: publikāciju meklēšana, publikāciju veidi un struktūra.

Praktiskā nodarbība – darba ar zinātniskajiem avotiem prasmju attīstīšana: publikāciju meklēšana, publikāciju veidi un struktūra.

Smadzeņu struktūras un to funkcijas; nervu sistēmas organizācija; NS šūnas

Smadzeņu struktūras un to funkcijas; nervu sistēmas organizācija; NS šūnas

Studenti dodas ekskursijā uz Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru

Mutiskais eksāmens

Tēma aplūko galvas smadzeņu pusložu funkcionālo specializāciju un lateralizācijas principus. Tiek analizētas kreisās un labās puslodes atšķirības kognitīvo, emocionālo un valodas funkciju nodrošināšanā.

Tiek aplūkoti miega un nomoda regulācijas mehānismi centrālajā nervu sistēmā, miega fāzes un to nozīme kognitīvajā un emocionālajā funkcionēšanā. Tēma ietver miega traucējumu bioloģiskos pamatus.

Tēma veltīta stresa fizioloģiskajiem mehānismiem, tostarp autonomās nervu sistēmas un hipotalāma–hipofīzes–virsnieru ass darbībai. Tiek analizēta stresa ietekme uz veselību, uzvedību un kognitīvajām funkcijām.

Tiek aplūkoti sāpju uztveres neirobioloģiskie pamati, nocicepcijas mehānismi un sāpju modulācija. Tēma ietver subjektīvo un objektīvo sāpju komponentu analīzi.

Tēma apskata uztveres procesus un to neirobioloģiskos pamatus, analizējot sensorās informācijas apstrādi centrālajā nervu sistēmā. Uzsvars tiek likts uz uztveres integrāciju un interpretāciju.

Tiek analizēti uzmanības veidi un to neirobioloģiskie mehānismi. Tēma aplūko uzmanības regulāciju, neirālos tīklus un uzmanības traucējumu pamatus.

Tēma veltīta atmiņas procesiem, to klasifikācijai un neirobioloģiskajiem pamatiem. Tiek aplūkotas smadzeņu struktūras, kas iesaistītas atmiņas veidošanā un saglabāšanā.

Tiek analizēti apziņas un bezapziņas jēdzieni no neirobioloģiskās perspektīvas. Tēma ietver apziņas līmeņu, modrības un apziņas traucējumu pamatus.

Tēma aplūko emociju veidošanās un regulācijas mehānismus, iesaistītās smadzeņu struktūras un neirālos tīklus. Tiek analizēta emociju saistība ar uzvedību un kognitīvajiem procesiem.

Tiek aplūkoti motivācijas neirobioloģiskie pamati, atalgojuma sistēmas un motivācijas ietekme uz uzvedību. Tēma ietver motivācijas traucējumu bioloģiskos aspektus.

Tēma veltīta smadzeņu attīstības procesiem dažādos dzīves posmos un neiroplasticitātes mehānismiem. Tiek analizēti faktori, kas ietekmē smadzeņu strukturālās un funkcionālās izmaiņas. Tēma ietver kognitīvo un uzvedības izmaiņu saistību ar smadzeņu attīstības īpatnībām.

Tēma analizē smadzeņu strukturālās un funkcionālās izmaiņas novecošanās procesā. Tiek aplūkoti normālas novecošanās bioloģiskie pamati.

Tēma veltīta redzes sistēmas neirobioloģijai un okcipitālās daivas funkcijām.

Tiek aplūkotas parietālās daivas funkcijas telpiskās uztveres, ķermeņa shēmas un navigācijas nodrošināšanā.

Tēma apskata temporālās daivas lomu atmiņas, valodas un semantiskās apstrādes procesos.

Tiek aplūkotas frontālās daivas funkcijas izpildfunkciju, plānošanas un uzvedības regulācijas kontekstā.

Tēma iepazīstina ar galvenajām neiroattēlošanas metodēm un to pielietojumu psiholoģisko funkciju izpētē. Tiek analizētas metožu iespējas un ierobežojumi.

Tiek aplūkoti neiropsiholoģiskās izpētes pamatprincipi un izvērtēšanas loģika.

Psihisko procesu neirobioloģisko mehānismu analīze:

Praktiskajās nodarbībās studenti analizē uzmanības, atmiņas, uztveres un apziņas neirobioloģiskos pamatus, balstoties uz lekciju materiāliem un zinātniskajiem avotiem. Uzsvars tiek likts uz dažādu psihisko procesu salīdzināšanu un to neirālo mehānismu sasaisti ar uzvedību.

Psihisko procesu neirobioloģisko mehānismu analīze:

Praktiskajās nodarbībās studenti analizē uzmanības, atmiņas, uztveres un apziņas neirobioloģiskos pamatus, balstoties uz lekciju materiāliem un zinātniskajiem avotiem. Uzsvars tiek likts uz dažādu psihisko procesu salīdzināšanu un to neirālo mehānismu sasaisti ar uzvedību.

Psihisko procesu neirobioloģisko mehānismu analīze:

Praktiskajās nodarbībās studenti analizē uzmanības, atmiņas, uztveres un apziņas neirobioloģiskos pamatus, balstoties uz lekciju materiāliem un zinātniskajiem avotiem. Uzsvars tiek likts uz dažādu psihisko procesu salīdzināšanu un to neirālo mehānismu sasaisti ar uzvedību.

Stresa, emociju un motivācijas psihofizioloģiskā regulācija:

Tēma veltīta stresa, emociju un motivācijas neirobioloģisko un psihofizioloģisko mehānismu analīzei. Praktiskajās nodarbībās studenti strādā ar gadījumu piemēriem, analizē fizioloģiskos rādītājus un diskutē par šo procesu nozīmi psiholoģiskajā funkcionēšanā.

Stresa, emociju un motivācijas psihofizioloģiskā regulācija:

Tēma veltīta stresa, emociju un motivācijas neirobioloģisko un psihofizioloģisko mehānismu analīzei. Praktiskajās nodarbībās studenti strādā ar gadījumu piemēriem, analizē fizioloģiskos rādītājus un diskutē par šo procesu nozīmi psiholoģiskajā funkcionēšanā.

Stresa, emociju un motivācijas psihofizioloģiskā regulācija:

Tēma veltīta stresa, emociju un motivācijas neirobioloģisko un psihofizioloģisko mehānismu analīzei. Praktiskajās nodarbībās studenti strādā ar gadījumu piemēriem, analizē fizioloģiskos rādītājus un diskutē par šo procesu nozīmi psiholoģiskajā funkcionēšanā.

Smadzeņu attīstība, plasticitāte un funkcionālās izmaiņas dzīves gaitā:

Praktiskajās nodarbībās studenti analizē smadzeņu neiroattīstības, neiroplasticitātes un novecošanās procesus, kā arī ar tiem saistītās kognitīvās un uzvedības izmaiņas.

Smadzeņu attīstība, plasticitāte un funkcionālās izmaiņas dzīves gaitā:

Praktiskajās nodarbībās studenti analizē smadzeņu neiroattīstības, neiroplasticitātes un novecošanās procesus, kā arī ar tiem saistītās kognitīvās un uzvedības izmaiņas.

Smadzeņu struktūru funkcionālā specializācija un neiropsiholoģiskie sindromi:

Tēma veltīta galvas smadzeņu garozas daivu (okcipitālās, parietālās, temporālās un frontālās) funkciju un ar to bojājumiem saistīto neiropsiholoģisko sindromu analīzei. Praktiskajās nodarbībās studenti strādā ar strukturētiem gadījumu aprakstiem.

Smadzeņu struktūru funkcionālā specializācija un neiropsiholoģiskie sindromi:

Tēma veltīta galvas smadzeņu garozas daivu (okcipitālās, parietālās, temporālās un frontālās) funkciju un ar to bojājumiem saistīto neiropsiholoģisko sindromu analīzei. Praktiskajās nodarbībās studenti strādā ar strukturētiem gadījumu aprakstiem.

Psiholoģisko funkciju izpētes metodes un datu interpretācija:

Praktiskajās nodarbībās studenti iepazīstas ar psihofizioloģiskajām, neiroattēlošanas un neiropsiholoģiskajām izpētes metodēm. Uzsvars tiek likts uz pētījumu rezultātu interpretāciju, metožu ierobežojumu izvērtēšanu un kritisku analīzi.

Psiholoģisko funkciju izpētes metodes un datu interpretācija:

Praktiskajās nodarbībās studenti iepazīstas ar psihofizioloģiskajām, neiroattēlošanas un neiropsiholoģiskajām izpētes metodēm. Uzsvars tiek likts uz pētījumu rezultātu interpretāciju, metožu ierobežojumu izvērtēšanu un kritisku analīzi.

Neiropsiholoģiskā izvērtēšana:

Tēma veltīta neiropsiholoģiskās izpētes loģikai un izvērtēšanas principiem.

Neiropsiholoģiskā izvērtēšana:

Tēma veltīta neiropsiholoģiskās izpētes loģikai un izvērtēšanas principiem.

Neironi – to tipi, uzbūve un darbības pamata mehānismi; gliju šūnas – to veidi un funkcijas; sinaptiskā pārvade un neiromediatori; neirālā plasticitāte – atmiņas un mācīšanās pamatmehānismi.

Smadzenes – garoza, zemgarozas struktūras, smadzeņu stumbrs – vidussmadzenes, smadzeņu tilts, iegarenās smadzenes. Smadzeņu reģionu funkcionālā specializācija. Muguras smadzeņu uzbūve un funkcijas; refleksi un sensori motorā integrācija; PNS – somatiskā sistēma un autonomā sistēma.

Redze; dzirde; līdzsvars; garša; oža; somatosensorās – taktilā, propriocepcija, nocicepcija, temperatūras uztvere. Motorā neirālā vadība – motorie centri, sistēmas, pārvade, neiromuskulārā vadība; sensorās ievades un motorās izvades integrācija.

Anatomija – veidojošie orgāni, to uzbūve, sistēma; fizioloģija – funkcijas, regulācija. Neirālā vadība – iesaistītās CNS struktūras, ENS, vagālais nervs, mikrobiotas – zarnu – smadzeņu ass.

Anatomija – veidojošie orgāni, to uzbūve, sistēma (sirds, asinsvadi, asinis), fizioloģija – funkcijas, regulācija (asinrite, asinsrites loki). Neirālā vadība – sirds vadītājsistēma, iesaistītās CNS struktūras, HRV.

Anatomija – veidojošie orgāni, to uzbūve, sistēma, dzimumatšķirības; fizioloģija – funkcijas, regulācija (hormonālā regulācija,

dzimumatšķirības). Neirālā vadība – neiroendokrīnā sistēma, HPA ass, ANS loma reproduktīvajā sistēmā.

Anatomija – iesaistītie orgāni, to uzbūve, sistēma; fizioloģija – funkcijas, regulācija; Neirālā vadība – iesaistītie CNS centri, hipotalāma loma, imūnās atbildes neirālā kontrole, ANS loma.

Molekulārā ģenētika – gēni, DNS uzbūve, hromosomas, replikācija, gēnu ekspresija, Mendeļa likumi, allēlisko un nealēlisko gēnu mijiedarbība. Gēnu ekspresija un regulācija – transkripcija, translācija, epiģenētika, vides ietekme. Uzvedības ģenētika – iedzimtības koncepts, uzvedības iezīmju ģenētiskās ietekmes, dvīņu un adopcijas pētījumi; gēnu ietekme uz smadzeņu attīstību.

Praktiskā nodarbība – darba ar zinātniskajiem avotiem prasmju attīstīšana: publikāciju meklēšana, publikāciju veidi un struktūra.

Smadzeņu struktūras un to funkcijas; nervu sistēmas organizācija; NS šūnas

Studenti dodas ekskursijā uz Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru

Mutiskais eksāmens

Tēma aplūko galvas smadzeņu pusložu funkcionālo specializāciju un lateralizācijas principus. Tiek analizētas kreisās un labās puslodes atšķirības kognitīvo, emocionālo un valodas funkciju nodrošināšanā.

Tiek aplūkoti miega un nomoda regulācijas mehānismi centrālajā nervu sistēmā, miega fāzes un to nozīme kognitīvajā un emocionālajā funkcionēšanā. Tēma ietver miega traucējumu bioloģiskos pamatus.

Tēma veltīta stresa fizioloģiskajiem mehānismiem, tostarp autonomās nervu sistēmas un hipotalāma–hipofīzes–virsnieru ass darbībai. Tiek analizēta stresa ietekme uz veselību, uzvedību un kognitīvajām funkcijām.

Tiek aplūkoti sāpju uztveres neirobioloģiskie pamati, nocicepcijas mehānismi un sāpju modulācija. Tēma ietver subjektīvo un objektīvo sāpju komponentu analīzi.

Tēma apskata uztveres procesus un to neirobioloģiskos pamatus, analizējot sensorās informācijas apstrādi centrālajā nervu sistēmā. Uzsvars tiek likts uz uztveres integrāciju un interpretāciju.

Tiek analizēti uzmanības veidi un to neirobioloģiskie mehānismi. Tēma aplūko uzmanības regulāciju, neirālos tīklus un uzmanības traucējumu pamatus.

Tēma veltīta atmiņas procesiem, to klasifikācijai un neirobioloģiskajiem pamatiem. Tiek aplūkotas smadzeņu struktūras, kas iesaistītas atmiņas veidošanā un saglabāšanā.

Tiek analizēti apziņas un bezapziņas jēdzieni no neirobioloģiskās perspektīvas. Tēma ietver apziņas līmeņu, modrības un apziņas traucējumu pamatus.

Tēma aplūko emociju veidošanās un regulācijas mehānismus, iesaistītās smadzeņu struktūras un neirālos tīklus. Tiek analizēta emociju saistība ar uzvedību un kognitīvajiem procesiem.

Tiek aplūkoti motivācijas neirobioloģiskie pamati, atalgojuma sistēmas un motivācijas ietekme uz uzvedību. Tēma ietver motivācijas traucējumu bioloģiskos aspektus.

Tēma veltīta smadzeņu attīstības procesiem dažādos dzīves posmos un neiroplasticitātes mehānismiem. Tiek analizēti faktori, kas ietekmē smadzeņu strukturālās un funkcionālās izmaiņas. Tēma ietver kognitīvo un uzvedības izmaiņu saistību ar smadzeņu attīstības īpatnībām.

Tēma analizē smadzeņu strukturālās un funkcionālās izmaiņas novecošanās procesā. Tiek aplūkoti normālas novecošanās bioloģiskie pamati.

Tēma veltīta redzes sistēmas neirobioloģijai un okcipitālās daivas funkcijām.

Tiek aplūkotas parietālās daivas funkcijas telpiskās uztveres, ķermeņa shēmas un navigācijas nodrošināšanā.

Tēma apskata temporālās daivas lomu atmiņas, valodas un semantiskās apstrādes procesos.

Tiek aplūkotas frontālās daivas funkcijas izpildfunkciju, plānošanas un uzvedības regulācijas kontekstā.

Tēma iepazīstina ar galvenajām neiroattēlošanas metodēm un to pielietojumu psiholoģisko funkciju izpētē. Tiek analizētas metožu iespējas un ierobežojumi.

Tiek aplūkoti neiropsiholoģiskās izpētes pamatprincipi un izvērtēšanas loģika.

Psihisko procesu neirobioloģisko mehānismu analīze:

Praktiskajās nodarbībās studenti analizē uzmanības, atmiņas, uztveres un apziņas neirobioloģiskos pamatus, balstoties uz lekciju materiāliem un zinātniskajiem avotiem. Uzsvars tiek likts uz dažādu psihisko procesu salīdzināšanu un to neirālo mehānismu sasaisti ar uzvedību.

Stresa, emociju un motivācijas psihofizioloģiskā regulācija:

Tēma veltīta stresa, emociju un motivācijas neirobioloģisko un psihofizioloģisko mehānismu analīzei. Praktiskajās nodarbībās studenti strādā ar gadījumu piemēriem, analizē fizioloģiskos rādītājus un diskutē par šo procesu nozīmi psiholoģiskajā funkcionēšanā.

Smadzeņu attīstība, plasticitāte un funkcionālās izmaiņas dzīves gaitā:

Praktiskajās nodarbībās studenti analizē smadzeņu neiroattīstības, neiroplasticitātes un novecošanās procesus, kā arī ar tiem saistītās kognitīvās un uzvedības izmaiņas.

Smadzeņu struktūru funkcionālā specializācija un neiropsiholoģiskie sindromi:

Tēma veltīta galvas smadzeņu garozas daivu (okcipitālās, parietālās, temporālās un frontālās) funkciju un ar to bojājumiem saistīto neiropsiholoģisko sindromu analīzei. Praktiskajās nodarbībās studenti strādā ar strukturētiem gadījumu aprakstiem.

Psiholoģisko funkciju izpētes metodes un datu interpretācija:

Praktiskajās nodarbībās studenti iepazīstas ar psihofizioloģiskajām, neiroattēlošanas un neiropsiholoģiskajām izpētes metodēm. Uzsvars tiek likts uz pētījumu rezultātu interpretāciju, metožu ierobežojumu izvērtēšanu un kritisku analīzi.

Neiropsiholoģiskā izvērtēšana:

Tēma veltīta neiropsiholoģiskās izpētes loģikai un izvērtēšanas principiem.