Psiholoģijas vēsture

Pirmajā lekcijā studenti iepazīstas ar psiholoģijas vēstures atslēgvārdiem, idejām cauri laikmetiem īsi, dažām problēmām lielajos psiholoģijas lauka pētījumos no Senās Grieķijas līdz mūsdienu psiholoģijai. Galvenais mērķis ir apskatīt psiholoģijas vēsturi tās problemātiskajā šķērsgriezumā. Tāpat pirmajā lekcijā tiek analizētas psiholoģijas un vēstures dažādā interpretācija un problemātika.

Otrā tēma ieskicē un sīkāk atklāj psiholoģijas kā zinātnes nozares dažus Lielos jautājumus, kā, piemēram, Nurture VS Nature, Brīvā griba vai Valodas attīstības predispozīcijas pēc Čomska u.c. Lai studenti varētu saprast psiholoģijas galvenā koncepta Psihe attīstīības vēsturi, šajā lekcijā tiek ieskicēti vēsturiskie šī jēdziena interpretācijas aspekti, tai skaita senā cilvēka animisma un citi priekšstati.

Šajā tematā studenti gūs priekšstatu par pirms zinātniskās psiholoģijas pirmo posmu, kas balstās Eiropas kultūras pamatu licēju Sokrata, Platona, Aristoteļa idejās. Antīkā laikmeta sokratiskais jeb klasiskais posms. Sofistu priekšstati par izziņas procesiem, domāšanu un runu. Sokrata idejas un to tālākā attīstība. Demokrita materiālisms. Platona ideālisms, dvēseles veidu tipoloģija, Platona Alas koncepts izpratnē par cilvēka ierobežoto uztveri. Aristoteļa priekšstati par dabu, dvēseli kā ķermeņa funkciju, tās hierarhisko struktūru un izziņas iespējām.

Šajā tematā studenti iepazīsies ar psiholoģijas atslēgvārdiem patristikas periodā, kurus var attiecināt uz kristīgās filosofijas dažiem rakstu piemēriem viduslaiku domātāju Svēta Augustīna un Akvīnas Toma sholastiskajos tekstos. Galvenā tēmas apguves ideja ir analītiski interpretēt savu izpratni par psiholoģijas jēdzienu analoģijām izpratnē par domāšanu, emocijām, personību.

Tāpat šajā tematā studenti iepazīsies ar renesanses perioda autoriem (Vivess, Ficino, Leonardo da Vinči) humānisma idejām psiholoģijas jēdzienu analoģijās. Galvenais temata apguves mērķis ir analītiski un kritiski interpretēt dotā perioda autoru atziņas par cilvēka dvēseli, domāšanu, emociojam, personību, kur var saskatīt analoģijas ar mūsdienu psiholoģiju.

Tāpat šajā tematā tiek ieskicēta Jauno laiku ideju, autoru, laikmeta saistība ar analoģiskām idejām par cilvēka psihes aspektiem, saistot tēmu ar zinātnes rašanos, empīrismu un tā autoriem (Bēkons, Dekarts, Kants) un ieskicējot zinātniskā psiholoģijas perioda pazīmes.

Šajā tematā studenti iepazīsies ar psiholoģijas atslēgvārdiem patristikas periodā, kurus var attiecināt uz kristīgās filosofijas dažiem rakstu piemēriem viduslaiku domātāju Svēta Augustīna un Akvīnas Toma sholastiskajos tekstos. Galvenā tēmas apguves ideja ir analītiski interpretēt savu izpratni par psiholoģijas jēdzienu analoģijām izpratnē par domāšanu, emocijām, personību.

Tāpat šajā tematā studenti iepazīsies ar renesanses perioda autoriem (Vivess, Ficino, Leonardo da Vinči) humānisma idejām psiholoģijas jēdzienu analoģijās. Galvenais temata apguves mērķis ir analītiski un kritiski interpretēt dotā perioda autoru atziņas par cilvēka dvēseli, domāšanu, emociojam, personību, kur var saskatīt analoģijas ar mūsdienu psiholoģiju.

Tāpat šajā tematā tiek ieskicēta Jauno laiku ideju, autoru, laikmeta saistība ar analoģiskām idejām par cilvēka psihes aspektiem, saistot tēmu ar zinātnes rašanos, empīrismu un tā autoriem (Bēkons, Dekarts, Kants) un ieskicējot zinātniskā psiholoģijas perioda pazīmes.

Šajā tematā studenti iepazīsies ar psiholoģijas atslēgvārdiem patristikas periodā, kurus var attiecināt uz kristīgās filosofijas dažiem rakstu piemēriem viduslaiku domātāju Svēta Augustīna un Akvīnas Toma sholastiskajos tekstos. Galvenā tēmas apguves ideja ir analītiski interpretēt savu izpratni par psiholoģijas jēdzienu analoģijām izpratnē par domāšanu, emocijām, personību.

Tāpat šajā tematā studenti iepazīsies ar renesanses perioda autoriem (Vivess, Ficino, Leonardo da Vinči) humānisma idejām psiholoģijas jēdzienu analoģijās. Galvenais temata apguves mērķis ir analītiski un kritiski interpretēt dotā perioda autoru atziņas par cilvēka dvēseli, domāšanu, emociojam, personību, kur var saskatīt analoģijas ar mūsdienu psiholoģiju.

Tāpat šajā tematā tiek ieskicēta Jauno laiku ideju, autoru, laikmeta saistība ar analoģiskām idejām par cilvēka psihes aspektiem, saistot tēmu ar zinātnes rašanos, empīrismu un tā autoriem (Bēkons, Dekarts, Kants) un ieskicējot zinātniskā psiholoģijas perioda pazīmes.

Šajā tematā studenti iepazīsies ar psiholoģijas atslēgvārdiem patristikas periodā, kurus var attiecināt uz kristīgās filosofijas dažiem rakstu piemēriem viduslaiku domātāju Svēta Augustīna un Akvīnas Toma sholastiskajos tekstos. Galvenā tēmas apguves ideja ir analītiski interpretēt savu izpratni par psiholoģijas jēdzienu analoģijām izpratnē par domāšanu, emocijām, personību.

Tāpat šajā tematā studenti iepazīsies ar renesanses perioda autoriem (Vivess, Ficino, Leonardo da Vinči) humānisma idejām psiholoģijas jēdzienu analoģijās. Galvenais temata apguves mērķis ir analītiski un kritiski interpretēt dotā perioda autoru atziņas par cilvēka dvēseli, domāšanu, emociojam, personību, kur var saskatīt analoģijas ar mūsdienu psiholoģiju.

Tāpat šajā tematā tiek ieskicēta Jauno laiku ideju, autoru, laikmeta saistība ar analoģiskām idejām par cilvēka psihes aspektiem, saistot tēmu ar zinātnes rašanos, empīrismu un tā autoriem (Bēkons, Dekarts, Kants) un ieskicējot zinātniskā psiholoģijas perioda pazīmes.

Šajā tematā tiek atklāts, kā zinātniskuma principi psiholoģijā attīstās dažādās valstīs, ko arī mūsdienās uzskata par vadošajām psiholoģijā - Vācija, ASV, Francija, Lielbritānija. Vācijas tematā tiek atklāts zinātnes attīstības pamatojums Vācijā saistībā ar laikmeta pazīmēm, kas veicināja valstiskus ieguldījumus psiholoģijas attīstībai (universitātes, laboratorijas, eksperimenti, brīvdomāšana). Zinātniskās psiholoģijas pamatlicējs primāri V. Vundts. Zinātnes attīstībai Vācijā kopuma savu devumu nesuši tādi autori kā G.V. Leibnics, Kr. Volfs, J. G. Herders, I. Kants. Tāpat studentiem ir jāiepazīstas ar dažādiem ta laika psiholoģijas virzieniem kā geštaltpsiholoģija, perceptīvā u.c.

Studenti tēmas apguvei izpēta arī ASV, Lielbritānijas un Francijas psiholoģijas vēstures gaitu,koncentrēti analizējot un sintezējot atziņas gan no valsts kā laikmeta un politikas spoguļa ietekmes uz zinātnes attīstību, gan no atsevišķu akadēmisko struktūru (universitātes) ietekmes aspekta, gan no atsevišķu autoru darbības pētniecībā nozīmes (Č. Darvins, Č. Spīrmens, Dž Loks, Dž Bērklijs, D. Hjums u.c. Lielbritānijā), (ASV- V. Džeimss, Dž. Vatsons, E. Tičeners u..)

Šajā tematā tēmas - Psiholoģijas mūsdienu virzieni, 20.gs.sākums- apguve tiek veidota divās daļās, paredzot, ka studenti semināros analizēs, atklās, interpretēs tādus apakštematus kā 20.gs.sākuma un vidus psiholoģijas skolas, ieskats 20.gs.otrās puses un mūsdienu psiholoģijā un demonstrēs zināšanas par Latvijas psiholoģijas attīstību.

Tēmas apguve tiek strukturēta pēc vienotās struktūras visos tematos šajā priekšmetā- laikmets, idejas, autori, psiholoģijas atzinumi, pētījumi, piemēri. Galvenais šī temata mērķis vispirms ir iepazīties ar psiholoģijas skolu raksturojumu, idejām, autoriem, studentiem ir jādemonstrē zināšanas par 20.gs. pirmās puses galvenajiem sasniegumiem psiholoģijā, analizējot idejas par psiholoģiju ietekmējošajiem virzieniem, kā psihoanalīze- psihodinamiskā psiholoģija, biheiviorisms, geštaltpsiholoģija, eksistenciālā psiholoģija, kognitīvā psiholoģija, humānistiskā psiholoģija.

Katrā no virzieniem studenti spēs interpretēt galveno autoru atziņas kontekstā ar psiholoģijas zinātnes attīstības metodoloģiju, laikmeta kontekstu un pētījumiem, piemēram, biheiviorismā- Dž. Vatsons, B. Skinners, C. Tolmens,A. Bandura u.c. vai psihodimaniskās psiholoģijas attīstībai analizēt tādu autoru atziņas, kā Z. Freids, K.G. Jungs, E. Eriksons, A. Ādlers u.c. No eksistenciālās psiholoģijas autoriem jāzin tādi autoei kā R. Meijs, I. Džaloms, V. Frankls. Tāpat studenti, apgūstot šo tēmu, spēs analizēt un interpretēt humānistiskās psiholoģijas autoru psiholoģiskos konceptus , kā, piemēram, K. Rodžers, A. Maslovs u.c.

Šaja tematā studenti iepazīsies ar Latvijas psiholoģijas attīstības sākumu- 20.gs. sākumu un 20.-30.- 40 gadiem, kad psiholoģiju Latvijā sāka veidot pedagogi, filozofi, rakstnieki, kuri izglītību bija ieguvuši ārzemēs. Studentiem jādemonstrē izpratne un prasme analizēt un sintezēt, interpretēt un izvērtēt tādu autoru devumu Latvijas psiholoģijas vēsturē kā Osvalds Kilpe, Kārlis Ašmanis, Zigmunds Lancmanis, Pauls Dāle, Kārlis Kasparsons, Jūlijs Augusts Students, Pēteris Birkerts u.c.

No mūsdienu Latvijas psiholoģijas vēstures 20.gs. 90. gadi līdz 21. gs. 20. gadi studentiem jādemonstrē prasmes analizēt informāciju par svarīgākajiem pētījumiem konkrētu Latvijas psrofesoru darbībā pēc nozīmīguma (zinātniskas publikācijas, grāmatas, studiju programmu attīstība psiholoģijā, apbalvojumi), kā, piemēram, I. Plotnieks, Ā. Karpova, V. Reņģe, M. Raščevska, S. Sebre, Kr. Mārtinsone, B. Mārtinsone, I. Austers u.c.

Plānojumā iekļautas divas lekcijas šai tēmai

Plānojumā iekļautas divas lekcijas šai tēmai pilna laika studentiem

Divas lekcijas šai tēmai

Divas lekcijas šai tēmai pilna laika studentiem

Trīs lekcijas šai tēmai pilna laika studentiem

Trīs lekcijas šai tēmai pilna laika studentiem

Trīs lekcijas šai tēmai pilna laika studentiem

Trīs lekcijas šai tēmai pilna laika studentiem

Pirmajā lekcijā studenti iepazīstas ar psiholoģijas vēstures atslēgvārdiem, idejām cauri laikmetiem īsi, dažām problēmām lielajos psiholoģijas lauka pētījumos no Senās Grieķijas līdz mūsdienu psiholoģijai. Galvenais mērķis ir apskatīt psiholoģijas vēsturi tās problemātiskajā šķērsgriezumā. Tāpat pirmajā lekcijā tiek analizētas psiholoģijas un vēstures dažādā interpretācija un problemātika.

Otrā tēma ieskicē un sīkāk atklāj psiholoģijas kā zinātnes nozares dažus Lielos jautājumus, kā, piemēram, Nurture VS Nature, Brīvā griba vai Valodas attīstības predispozīcijas pēc Čomska u.c. Lai studenti varētu saprast psiholoģijas galvenā koncepta Psihe attīstīības vēsturi, šajā lekcijā tiek ieskicēti vēsturiskie šī jēdziena interpretācijas aspekti, tai skaita senā cilvēka animisma un citi priekšstati.

Šajā tematā studenti gūs priekšstatu par pirms zinātniskās psiholoģijas pirmo posmu, kas balstās Eiropas kultūras pamatu licēju Sokrata, Platona, Aristoteļa idejās. Antīkā laikmeta sokratiskais jeb klasiskais posms. Sofistu priekšstati par izziņas procesiem, domāšanu un runu. Sokrata idejas un to tālākā attīstība. Demokrita materiālisms. Platona ideālisms, dvēseles veidu tipoloģija, Platona Alas koncepts izpratnē par cilvēka ierobežoto uztveri. Aristoteļa priekšstati par dabu, dvēseli kā ķermeņa funkciju, tās hierarhisko struktūru un izziņas iespējām.

Šajā tematā studenti iepazīsies ar psiholoģijas atslēgvārdiem patristikas periodā, kurus var attiecināt uz kristīgās filosofijas dažiem rakstu piemēriem viduslaiku domātāju Svēta Augustīna un Akvīnas Toma sholastiskajos tekstos. Galvenā tēmas apguves ideja ir analītiski interpretēt savu izpratni par psiholoģijas jēdzienu analoģijām izpratnē par domāšanu, emocijām, personību.

Tāpat šajā tematā studenti iepazīsies ar renesanses perioda autoriem (Vivess, Ficino, Leonardo da Vinči) humānisma idejām psiholoģijas jēdzienu analoģijās. Galvenais temata apguves mērķis ir analītiski un kritiski interpretēt dotā perioda autoru atziņas par cilvēka dvēseli, domāšanu, emociojam, personību, kur var saskatīt analoģijas ar mūsdienu psiholoģiju.

Tāpat šajā tematā tiek ieskicēta Jauno laiku ideju, autoru, laikmeta saistība ar analoģiskām idejām par cilvēka psihes aspektiem, saistot tēmu ar zinātnes rašanos, empīrismu un tā autoriem (Bēkons, Dekarts, Kants) un ieskicējot zinātniskā psiholoģijas perioda pazīmes.

Šajā tematā studenti iepazīsies ar psiholoģijas atslēgvārdiem patristikas periodā, kurus var attiecināt uz kristīgās filosofijas dažiem rakstu piemēriem viduslaiku domātāju Svēta Augustīna un Akvīnas Toma sholastiskajos tekstos. Galvenā tēmas apguves ideja ir analītiski interpretēt savu izpratni par psiholoģijas jēdzienu analoģijām izpratnē par domāšanu, emocijām, personību.

Tāpat šajā tematā studenti iepazīsies ar renesanses perioda autoriem (Vivess, Ficino, Leonardo da Vinči) humānisma idejām psiholoģijas jēdzienu analoģijās. Galvenais temata apguves mērķis ir analītiski un kritiski interpretēt dotā perioda autoru atziņas par cilvēka dvēseli, domāšanu, emociojam, personību, kur var saskatīt analoģijas ar mūsdienu psiholoģiju.

Tāpat šajā tematā tiek ieskicēta Jauno laiku ideju, autoru, laikmeta saistība ar analoģiskām idejām par cilvēka psihes aspektiem, saistot tēmu ar zinātnes rašanos, empīrismu un tā autoriem (Bēkons, Dekarts, Kants) un ieskicējot zinātniskā psiholoģijas perioda pazīmes.

Šajā tematā studenti iepazīsies ar psiholoģijas atslēgvārdiem patristikas periodā, kurus var attiecināt uz kristīgās filosofijas dažiem rakstu piemēriem viduslaiku domātāju Svēta Augustīna un Akvīnas Toma sholastiskajos tekstos. Galvenā tēmas apguves ideja ir analītiski interpretēt savu izpratni par psiholoģijas jēdzienu analoģijām izpratnē par domāšanu, emocijām, personību.

Tāpat šajā tematā studenti iepazīsies ar renesanses perioda autoriem (Vivess, Ficino, Leonardo da Vinči) humānisma idejām psiholoģijas jēdzienu analoģijās. Galvenais temata apguves mērķis ir analītiski un kritiski interpretēt dotā perioda autoru atziņas par cilvēka dvēseli, domāšanu, emociojam, personību, kur var saskatīt analoģijas ar mūsdienu psiholoģiju.

Tāpat šajā tematā tiek ieskicēta Jauno laiku ideju, autoru, laikmeta saistība ar analoģiskām idejām par cilvēka psihes aspektiem, saistot tēmu ar zinātnes rašanos, empīrismu un tā autoriem (Bēkons, Dekarts, Kants) un ieskicējot zinātniskā psiholoģijas perioda pazīmes.

Šajā tematā studenti iepazīsies ar psiholoģijas atslēgvārdiem patristikas periodā, kurus var attiecināt uz kristīgās filosofijas dažiem rakstu piemēriem viduslaiku domātāju Svēta Augustīna un Akvīnas Toma sholastiskajos tekstos. Galvenā tēmas apguves ideja ir analītiski interpretēt savu izpratni par psiholoģijas jēdzienu analoģijām izpratnē par domāšanu, emocijām, personību.

Tāpat šajā tematā studenti iepazīsies ar renesanses perioda autoriem (Vivess, Ficino, Leonardo da Vinči) humānisma idejām psiholoģijas jēdzienu analoģijās. Galvenais temata apguves mērķis ir analītiski un kritiski interpretēt dotā perioda autoru atziņas par cilvēka dvēseli, domāšanu, emociojam, personību, kur var saskatīt analoģijas ar mūsdienu psiholoģiju.

Tāpat šajā tematā tiek ieskicēta Jauno laiku ideju, autoru, laikmeta saistība ar analoģiskām idejām par cilvēka psihes aspektiem, saistot tēmu ar zinātnes rašanos, empīrismu un tā autoriem (Bēkons, Dekarts, Kants) un ieskicējot zinātniskā psiholoģijas perioda pazīmes.

Šajā tematā tiek atklāts, kā zinātniskuma principi psiholoģijā attīstās dažādās valstīs, ko arī mūsdienās uzskata par vadošajām psiholoģijā - Vācija, ASV, Francija, Lielbritānija. Vācijas tematā tiek atklāts zinātnes attīstības pamatojums Vācijā saistībā ar laikmeta pazīmēm, kas veicināja valstiskus ieguldījumus psiholoģijas attīstībai (universitātes, laboratorijas, eksperimenti, brīvdomāšana). Zinātniskās psiholoģijas pamatlicējs primāri V. Vundts. Zinātnes attīstībai Vācijā kopuma savu devumu nesuši tādi autori kā G.V. Leibnics, Kr. Volfs, J. G. Herders, I. Kants. Tāpat studentiem ir jāiepazīstas ar dažādiem ta laika psiholoģijas virzieniem kā geštaltpsiholoģija, perceptīvā u.c.

Studenti tēmas apguvei izpēta arī ASV, Lielbritānijas un Francijas psiholoģijas vēstures gaitu,koncentrēti analizējot un sintezējot atziņas gan no valsts kā laikmeta un politikas spoguļa ietekmes uz zinātnes attīstību, gan no atsevišķu akadēmisko struktūru (universitātes) ietekmes aspekta, gan no atsevišķu autoru darbības pētniecībā nozīmes (Č. Darvins, Č. Spīrmens, Dž Loks, Dž Bērklijs, D. Hjums u.c. Lielbritānijā), (ASV- V. Džeimss, Dž. Vatsons, E. Tičeners u..)

Šajā tematā tēmas - Psiholoģijas mūsdienu virzieni, 20.gs.sākums- apguve tiek veidota divās daļās, paredzot, ka studenti semināros analizēs, atklās, interpretēs tādus apakštematus kā 20.gs.sākuma un vidus psiholoģijas skolas, ieskats 20.gs.otrās puses un mūsdienu psiholoģijā un demonstrēs zināšanas par Latvijas psiholoģijas attīstību.

Tēmas apguve tiek strukturēta pēc vienotās struktūras visos tematos šajā priekšmetā- laikmets, idejas, autori, psiholoģijas atzinumi, pētījumi, piemēri. Galvenais šī temata mērķis vispirms ir iepazīties ar psiholoģijas skolu raksturojumu, idejām, autoriem, studentiem ir jādemonstrē zināšanas par 20.gs. pirmās puses galvenajiem sasniegumiem psiholoģijā, analizējot idejas par psiholoģiju ietekmējošajiem virzieniem, kā psihoanalīze- psihodinamiskā psiholoģija, biheiviorisms, geštaltpsiholoģija, eksistenciālā psiholoģija, kognitīvā psiholoģija, humānistiskā psiholoģija.

Katrā no virzieniem studenti spēs interpretēt galveno autoru atziņas kontekstā ar psiholoģijas zinātnes attīstības metodoloģiju, laikmeta kontekstu un pētījumiem, piemēram, biheiviorismā- Dž. Vatsons, B. Skinners, C. Tolmens,A. Bandura u.c. vai psihodimaniskās psiholoģijas attīstībai analizēt tādu autoru atziņas, kā Z. Freids, K.G. Jungs, E. Eriksons, A. Ādlers u.c. No eksistenciālās psiholoģijas autoriem jāzin tādi autoei kā R. Meijs, I. Džaloms, V. Frankls. Tāpat studenti, apgūstot šo tēmu, spēs analizēt un interpretēt humānistiskās psiholoģijas autoru psiholoģiskos konceptus , kā, piemēram, K. Rodžers, A. Maslovs u.c.

Šaja tematā studenti iepazīsies ar Latvijas psiholoģijas attīstības sākumu- 20.gs. sākumu un 20.-30.- 40 gadiem, kad psiholoģiju Latvijā sāka veidot pedagogi, filozofi, rakstnieki, kuri izglītību bija ieguvuši ārzemēs. Studentiem jādemonstrē izpratne un prasme analizēt un sintezēt, interpretēt un izvērtēt tādu autoru devumu Latvijas psiholoģijas vēsturē kā Osvalds Kilpe, Kārlis Ašmanis, Zigmunds Lancmanis, Pauls Dāle, Kārlis Kasparsons, Jūlijs Augusts Students, Pēteris Birkerts u.c.

No mūsdienu Latvijas psiholoģijas vēstures 20.gs. 90. gadi līdz 21. gs. 20. gadi studentiem jādemonstrē prasmes analizēt informāciju par svarīgākajiem pētījumiem konkrētu Latvijas psrofesoru darbībā pēc nozīmīguma (zinātniskas publikācijas, grāmatas, studiju programmu attīstība psiholoģijā, apbalvojumi), kā, piemēram, I. Plotnieks, Ā. Karpova, V. Reņģe, M. Raščevska, S. Sebre, Kr. Mārtinsone, B. Mārtinsone, I. Austers u.c.

Trīs lekcijas šai tēmai pilna laika studentiem