Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Mediju auditorijas
Kursa kods
KSK_157
Zinātnes nozare
Komunikācijas teorija; Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Informācijas un komunikācijas zinātne; Komunikācijas zinātne; Tirgzinības un reklāma
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Anda Rožukalne
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Kursa saturs un struktūra izveidota ar mērķi, veicināt izpratni par mākslīgā intelekta balstītu valodu tehnoloģiju izmantojumu mediju auditoriju pētniecībā.
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar mediju, sabiedrisko attiecību vēstījumu un reklāmas auditorijas komunikācijas mijiedarbības procesiem, veicinot mūsdienu mediju auditoriju pētniecībā nepieciešamās kompetences, kas saistītas ar mediju auditoriju datu atlasi, strukturēšanu, MI balstītu lietotņu, valodu tehnoloģiju risinājumu izmantošanu mediju auditoriju pētniecībā un pētījumu rezultātu izmantošanu profesionālās darbības ietvaros.
Kursa pamatā ir mediju auditoriju un mediju efektu teorētisko pieeju kritisks izvērtējums, dažādu pieeju vidū padziļināti izmantojot mediju lietojuma un apmierinājuma teoriju, kas skaidro mediju lietojumu un auditorijas uzvedības likumsakarības.
Kursa laikā tiks studēta izpratne par auditorijas veidošanos un transformāciju digitālajā vidē, tās uzvedību sociālās tīklošanās platformu ietekmē, masu auditorijas jēdzienu, kursā apskatītas auditorijas pētījumu metodes un pieejas, ar kuru palīdzību var noskaidrot žurnālistikas, sabiedrisko attiecību un reklāmas komunikācijas (tai skaitā digitālās komunikācijas) efektivitāti un ietekmes faktorus, īpašu uzmanību veltot MI balstītu rīku izmantojumam un valodu tehnoloģiju attīstīšanai mediju auditoriju izpratnē.
Kurss piedāvā plašu mūsdienu komunikācijas vides procesu analīzi, no auditorijas viedokļa vērtējot tradicionālos medijus, sociālos medijus, algoritmu ietekmi, komerciālo un sociāli nozīmīgo informāciju.
Priekšzināšanas
Apgūts kurss "Ievads studijās un specialitātē".
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti: • Aprakstīs mediju un sociālo mediju auditorijas būtību, tipoloģiju, analīzes teorētiskās pieejas. • Pastāstīs un raksturos mediju auditorijas izveidošanās vēsturisko faktorus un mūsdienu attīstības procesus. • Izpratīs mediju funkciju, mediju satura un auditorijas savstarpējo mijiedarbību. • Izklāstīs mediju auditorijas pētījumu mērķus un metodes dažādās komunikācijas jomās. • Izklāstīs valodu tehnoloģiju izmantojumu auditorijas pētniecībā, skaidrojot MI balstītu rīku (Interneta agresivitātes indekss; Saeimas diskusiju korpuss; Audiense, BrandMentions, Determ, MeltWater, SIMILARWEB, Hootsuite, Talkwalker, Keyhole, Digimind , Mention, Exolyt, Youscan u.c.) iespējas. • Izpratīs mediju auditorijas aktivitātes un pasivitātes konceptus, interaktivitāti, tās mērķus, funkcijas un efektus.
Prasmes
1.Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti: • Izmantojot datu meklēšanas, atlases un strukturēšanas un analīzes iespējas, novērtēs un analizēs mediju auditorijas tipus. • Atšķirs un pielietos mediju auditorijas pētījumu metodes, instrumentus, MI balstītus rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.). • Atšķirs un novērtēs multimediju auditorijas uzvedību. • Atšķirs interaktivitātes līmeņus un funkcijas multimediju komunikācijā. • Analizēs mediju auditorijas pētījumus un pētniecības pieejas, MI rīku (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, Determ, MeltWater, SIMILARWEB, Hootsuite, Talkwalker, Keyhole, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) un valodu tehnoloģiju izmantojumu. • Analizēs un apstrādās datu kopu ar mērķi sagatavot tos mākslīgā intelekta risinājuma treniņam. • Interpretēs mediju lietojuma paradumus un to cēloņus, izmantojot dažādu MI rīku (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.)iespējas. • Iemaņas integrēs mūsdienu auditorijas izpratnes multimediju komunikācijas procesā. • Apkopos un analizēs auditoriju pētniecības metožu un MI balstītu lietotņu (Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.)izmantošanas iespējas neordināru mediju auditoriju un mediju mijiedarbības problēmu risināšanai (jaunu mediju formātu un satura produktu testēšana, efektivitātes vērtēšana, radošo risinājumu piedāvāšana u.c.). • Pielietos valodu tehnoloģiju un MI balstītus mediju auditoriju analīzes rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) un metodes, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar dažādu faktoru mijiedarbību (satura veidošana un vadīšana, tā frekvence, auditorijas uztvere, lietojuma paredzamie un neparedzamie ietekmes faktori, īstermiņa un ilgtermiņa efekti u.c.) • Radīs un spēs piedāvāt sarežģītu (fragmentētu, individuāli orientētu, grūti sasniedzamu, specifisku nišas lietotāju) mediju auditoriju grupu izpētes formātus, metodes un MI balstītus rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.), izmantojot valodu tehnoloģiju iespējas. • Meklēs, identificēs, atlasīs un analizēs strukturētus un nestrukturētus auditorijas datus, lai profesionālās darbības mērķu ietvaros piedāvātu ar mediju auditorijām saistītu problēmjautājumu risinājumu un MI balstītu rīku (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) izmantojumu un attīstīšanu (auditorijas mediju lietojuma funkciju skaidrošana, auditorijas uzmanības novērtēšana, jaunu aktivitātes un pasivitātes faktoru identificēšana u.c.). • Izmantojot valodu tehnoloģiju risinājumus, pratīs izveidot auditorijas datu analīzes lietotņu darbības uzdevumus, izstrādājot bakalaura vai maģistra darbu.
Kompetences
1.Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs ieguvuši: • Kompetenci meklēt, atlasīt, apkopot un analizēt primāros un sekundāros auditorijas datus, piemērojot informāciju mediju auditorijas novērtēšanai un jaunu auditorijas analīzes ideju radīšanai, lai sasniegtu dažādus komunikācijas mērķus. • Kompetenci radīt idejas mediju auditoriju monitoringa un analīzes risinājumiem, izmantojot MI balstītus rīkus (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) iespējas, to vidū sagatavot un testēt valodu tehnoloģiju rīku treniņmateriālu (Interneta agresivitātes indekss, emociju noteikšanas modelis u.c.). • Izmantojot iegūtās zināšanas un prasmes, spēs attīstīt kompetenci dažādos profesionālās darbības sektoros, izglītojot un vadot mediju auditoriju datu ieguves, atlases, strukturēšanas, analīzes un MI balstītu rīku Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) izmantošanas procesus. • Atbildību par mediju auditorijas novērtēšanai savāktās un sniegtās informācijas kvalitāti, informācijas avotu vērtību un atbilstību, kā arī tās eventuālajiem efektiem, izmantojot dažādas auditorijas vērtēšanas datus un metodes, to vidū komerciālus un nekomerciālus MI balstītus rīkus Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.). • Kritisku un radošu attieksmi pret mediju auditorijas pētījumu metodēm, saturu un formu, to vidū MI balstītiem mediju auditorijas pētniecības rīkiem (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.). • Paškritisku attieksmi pret mediju auditorijas datos un ar MI rīkiem (Interneta agresivitātes indekss; Audiense, BrandMentions, MeltWater, SIMILARWEB, Digimind, Mention, Exolyt, Youscan u.c.) analizētās informācijas vērtību un tās atbilstību komunikācijas mērķiem. • Atbildīgu, uz zināšanām balstītu tehnoloģiju pielietošanu mediju auditoriju novērtēšanas un sasniegšanas procesā.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
1. semināra uzdevums:
"Mana mediju diena" (1000 vārdi) + Ģimenes mediju lietojuma dienasgrāmatas veidošana.
Uzdevums:
1) Izveidot savu mediju dienas analīzi, izmantojot e-studijās doto struktūru.
2) Sekojot pētījuma norādījumiem un tā dizainam, veikt mediju lietojuma pētījumu savā vai citā labi pazīstamā ģimenē, apkopot un analizēt datus, veikt secinājumus. Iepriekš jāsagatavo un jāiesniedz informētas piekrišanas veidlapa!
Kad patstāvīgs savs un ģimenes pētījums veikts, sadalīties pa grupām (3 -4 cilvēki), apkopot savus rezultātus, tos salīdzināt un analizēt kontekstā ar citu rezultātiem un savas mediju dienas secinājumiem. Pētījuma norādījumi pieejami atsevišķā failā e-studiju vidē. Seminārā studenti novērtēs citu studentu prezentāciju kvalitāti.
2. semināra uzdevums:
1) Katrs students paralēli kursa lekcijām un citām nodarbībām veic 3 intervijas ar dažādiem cilvēkiem (jautājumu saraksts atsevišķā failā e-studijās), apkopo savus rezultātus un izdara secinājumus, kas balstīti teorētiskajās atziņās par mediju auditorijām (2000 vārdu).
2) Sadaloties grupās (3 – 4 cilvēki), studenti apkopo savu interviju rezultātus/secinājumus un prezentē tos, kā arī analītiskus secinājumus semināra laikā, piedāvājot 5 – 10, oriģinālos datos balstītas, atziņas par mūsdienu auditorijas uzvedības tendencēm, paradoksiem, prognozēm.
3. semināra uzdevums:
1) Katrs students saņem MI rīka attīstībai paredzētu datu failu un to analizē, atbilstoši dotajai metodoloģijai (instrukcijas pieejamas e-studiju vidē).
2) Sadaloties grupās (3 – 4 cilvēki), studenti apkopo savu rezultātus un prezentē tos, kā arī analītiskus secinājumus par datu analīzes gaitu, problēmsituācijām, risinājumiem.
Semināru rakstu darbu iesniegšanas termiņš – pirms katra semināra (kopā jābūt 4 semināra darbiem un prezentācijām; vienai esejai par pētījumu, vienam datu failam.
Seminārā studenti novērtēs citu studentu prezentāciju kvalitāti.
4. seminārs. Patstāvīgi sameklēt un analizēt 2 dažādus avotus: mediju auditorijas pētījumus (par kuriem jāiesniedz eseja) un Latvijas mediju un reklāmas auditorijas pētījumus. Sadaloties grupās (2 – 3 studenti), prezentē šo pētījumu rezultātus un analizē kontekstā ar apgūto teorētisko materiālu. Katra prezentācija ietver šādas sadaļas: pētījuma autori, mērķi, metodes, pētījuma struktūra, galvenie secinājumi, pētījuma datu korelācija ar citiem pētījumiem, pētījuma datu analīze kontekstā ar teorētiskajām zināšanām par mediju auditorijām. analīzes rezultātā jāpiedāvā atgildes uz šādiem jautājumiem: kādi pētnieciskie jautājumi ir atbildēti, kādi 3 jauni pētnieciskie jautājumi izvirzāmi, balstoties uz veikto analīzi?
Katra grupa gatavo atšķirīgu pētījumu prezentāciju!!! Tātad grupām savā starpā jāsaskaņo savas prezentācijas un izvēlētie pētījumi.
Papildus informācija.
Lai labāk saprastu kursa saturu, nodarbību laikā studenti var tikt aicināti izpildīt nelielus uzdevumus. Studiju laikā notiks testi, lai noskaidrotu iepriekšējās zināšanas un veiktu apgūtā pašpārbaudi.
Lūgums pēc kursa aizpildīt vērtējuma anketas.
Literatūras studijas:
Patstāvīgi sameklēt un analizēt dažādus mediju un reklāmas auditorijas pētījumus. Katra analītiskā eseja prezentācija ietver šādas sadaļas: pētījuma autori, mērķi, metodes, pētījuma struktūra, galvenie secinājumi, pētījuma datu korelācija ar citiem pētījumiem, pētījuma datu analīze kontekstā ar teorētiskajām zināšanām par mediju auditorijām.
Katram studentam ir jāizvēlas viens no literatūras sarakstā esošajiem tekstiem un jāuzraksta eseja, analizējot konkrētajā tekstā ietvertās atziņas kontekstā ar mediju auditorijas pētījumiem Latvijā un citiem faktiem, kas saistīti ar Latvijas žurnālistikas, sabiedrisko attiecību, fotogrāfijas un multimediju komunikācijas vēstījumu auditoriju (1000 vārdi);
Lai aptvertu maksimāli plašu literatūras lauku, iepriekš jāpārskata dotā literatūra un katrā grupā jāizveido saraksts, lai pētījumi nepārklātos.
Lai labāk izprastu auditorijas studiju un valodu tehnoloģiju aktuālos jautājumus un pētījumu metodes, kā arī sagatavotu esejas, studentiem ir jāapmeklē izglītojošas konferences un semināri.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
2. seminārs. Mediju auditorijas pētījumi. Literatūras studijas.
Ja šajā un citos uzdevumos nav izmantots lekcijās un literatūrā sniegtais teorētiskais materiāls, uzdevums uzskatāms par neizpildītu un neatbilstošu prasībām!
Individuāls darbs: katrs students no literatūras saraksta izvēlas vienu pētījumu un grupā ar 3 - 4 studiju biedriem seminārā prezentē (5 - 7 min) pētījumu mērķus, pētījumu gaitu un secinājumus, diskustējot par nākāmo pētījumu virzieniem. Analīzei jāizmanto dati, kas ļauj šo pētījumu izprast kontekstā ar mediju auditorijas pētījumiem Latvijā un citiem faktiem, kas saistīti ar Latvijas žurnālistikas, sabiedrisko attiecību, fotogrāfijas un multimediju komunikācijas vēstījumu auditoriju.
Literatūras studijas
Uzdevums. Katram studentam ir jāizvēlas viens no literatūras sarakstā esošajiem tekstiem (literatūra 1) un:
1) Jāuzraksta eseja, analizējot konkrētajā tekstā ietvertās atziņas kontekstā ar mediju auditorijas pētījumiem Latvijā un citiem faktiem, kas saistīti ar Latvijas žurnālistikas, sabiedrisko attiecību, fotogrāfijas un multimediju komunikācijas vēstījumu auditoriju (1000 vārdi);
Lai aptvertu maksimāli plašu literatūras lauku, iepriekš jāpārskata dotā literatūra un katrā grupā jāizveido saraksts, lai pētījumi nepārklātos.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
1.seminārs. Mediju lietojuma dienasgrāmatas veidošana
Ja šajā un citos uzdevumos nav izmantots lekcijās un literatūrā sniegtais teorētiskais materiāls, uzdevums uzskatāms par neizpildītu un neatbilstošu prasībām!
Uzdevums:
1) Izvēlēties ģimeni un dienu pētījumam.
2) Apgūt pētījuma dizainu un nosacījumus. Iesniegt informētas piekrišanas veidlapu e-studiju vietnē.
3) Izveidot interviju jautājumus un veikt pētījumu. Apkopot un analizēt rezultātus. Iesniegt rezultātu apkopojumu e-studijās.
Grupas prezentācija par secinājumiem un ir daļa no kursa eksāmena.
|
||
|
3.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
4.seminārs. Mākslīgā intelekta treniņa materiāla sagatavošana.
1) Saņemt un izpētīt treniņa materiālu.
2) Veikt materiāla analīzi un apstrādi, atbilstoši norādījumiem.
3) prezentēt rezultātus seminārā.
|
||
|
4.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
3.seminārs. Kursa projekta – interviju ar auditorijas pārstāvjiem prezentācija (10 minūtes katrai grupai).
Ja šajā un citos uzdevumos nav izmantots lekcijās un literatūrā sniegtais teorētiskais materiāls, uzdevums uzskatāms par neizpildītu un neatbilstošu prasībām!
Uzdevums (interviju struktūra pielikumā 1. un 3. semināra uzdevums):
1) Katrs students paralēli kursa lekcijām un citām nodarbībām veic 3 intervijas ar dažādiem cilvēkiem (jautājumu saraksts atsevišķā failā), apkopo savus rezultātus un izdara secinājumus, kas balstīti teorētiskajās atziņās par mediju auditorijām (500 vārdu).
2) Sadaloties grupās (3-4 cilvēki), studenti apkopo savu interviju rezultātus un prezentē tos, kā arī analītisku secinājumus semināra laikā, piedāvājot 5-10 atziņas par mūsdienu auditorijas uzvedības paradoksiem.
|
||
|
5.
Pārbaudījums |
-
|
10 balles
|
|
Prasības kopsavilkumiem un semināriem: Semināra rakstu darbā studentam jādemonstrē sava izpratne par doto materiālu, iekļaujot arī analīzi, vērtējumu, salīdzinājumu ar citām zināšanām un Latvijas situāciju. Semināru apmeklējums un prezentāciju sagatavošana semināriem ir obligāta. Lekciju un semināru laikā var tikt uzdoti nelieli uzdevumi, piemēram, studentiem patstāvīgi jāatrod piemēri par lekcijas tēmu. Prezentācija ietver grupas darba kopsavilkumu, savukārt katram studentam uz semināru ir jāiesniedz materiāls, pēc kura ir novērtējams viņa individuālais ieguldījums grupas darbā, to pievieno semināra tēzēm. Students netiek pielaists pie eksāmena kārtošanas, ja viņam/viņai ir vairāk nekā viens neapmeklēts vai neieskaitīts seminārs (slimības vai citi ārkārtas gadījumi tiek izskatīti individuāli, laikus informējot par problēmām pirms gala pārbaudījuma). Semināru atstrāde iespējama tikai pirms eksāmena pasniedzēja konsultāciju laikā, atstrādāt var tikai attaisnotu iemeslu dēļ kavētus seminārus. Gala atzīmi veidos visu atzīmju summa. Zināšanas tiks vērtētas 10 ballu sistēmā. Semināru nodarbības tiks organizētas kā diskusija – domu apmaiņa, kuras mērķis ir mācīt domāt par mediju auditorijām. Detalizēti: Kursa uzdevumi, vērtēšanas principi un struktūra. Lekciju apmeklējums un aktivitāte lekcijās, kursa testu aizpildīšana: 15% Video un audio lekciju apguve noteiktajos termiņos: 10% Semināru darbu (pētījumu) kvalitāte, atbilstība uzdevumiem, izpilde noteiktajos termiņos: 40% Semināru darbu prezentācija, darbs un sadarbība grupās, aktivitāte semināros: 15% (Kopā semināru darbi: 55%) Eksāmens: 20%. Būtiski: studenti tiek pielaisti pie eksāmena, ja iesniegti visi semināru darbi un eseja par pētījumu. Dažādu apstākļu dēļ (slimība, prombūtne), var nebūt iesniegts viens darbs. Tādā gadījumā gala atzīme tiek samazināta par 1 – 2 ballēm atkarībā no kopējā vērtējuma. Termiņu ievērošana: lai būtu iespējams secīgi apgūt kursu un veltīt laiku visiem tā uzdevumiem, būtiska ir termiņu ievērošana. Darbu iesniegšanas termiņu kavējums bez attaisnota iemesla (piemēram, slimība, laikus iesniegts ārsta atbrīvojums, laikus sniegta informācija un iesniegums par dalību sporta sacensībās vai mākslas kolektīva izbraukumā (koris deju kolektīvs u.c.)) nozīmē vērtējuma samazinājumu par vienu balli par katru kavēto dienu. Eksāmenā tiek pārbaudīta kursa galveno jautājumu izpratne. Ja neizdodas nokārtot eksāmenu, tas nozīmē, ka kursā netiek izlikta gala atzīme un tas ir studiju parāds līdz atkārtotai eksāmena nokārtošanai. Eksāmena atzīme ir ļoti svarīga, tajā saņemtais vērtējums var paaugstināt un pazemināt gala vērtējumu. Būtiski! Atbilstoši Studiju reglamentam kursa noslēguma eksāmenu var pārkārtot 3 reizes, trešajā eksāmena kārtošana reizē tiek veidota komisija (2 - 3 docētāju sastāvā). Ja students ir godprātīgi un sistemātiski strādājis visa kursa laikā, pirms eksāmena kursa vadītāja var pieņemt lēmumu studentus, kuru semināru darbu un eseju vērtējumi nav zemāki par 7 vai 8 ballēm, atbrīvot no eksāmena kārtošanas, gala vērtējumu veidojot no kursā saņemto vērtējumu vidējās vērtības. Atbilstoši studiju reglamentam, ja students apguvis mazāk par 50% no kursa satura, studiju kurss jāapgūst atkārtoti par papildu samaksu. Vērtēšanas tabula Apgūtā/uzdevumā izpildītā kursa satura daļa % Atzīme Skaidrojums 51% 4 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu 52% – 59% 5 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu 60% – 69% 6 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu 70% – 79% 7 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu 80% – 89% 8 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu 90% – 95% 9 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu 96% – 100% 10 Vērtējumi attiecas uz katru atsevišķo uzdevumu Kursa uzdevumu vērtējuma kritēriji un to skaidrojums. Uzdevums Vērtēšanas kritēriji Skaidrojums 1. seminārs Uzdevums “Mana mediju diena” Iesniegtā darba satura atbilstība tā mērķiem un uzdevumiem. Katra studenta individuālais darbs, kas ieguldīts datu vākšanā. Darbs grupā, sadarbība secinājumu veidošanā Prezentācijas kvalitāte. Aktivitāte semināra laikā: citu studentu darbu vērtēšana, jautājumu uzdošana. Būtiska ir uzdevuma izpilde, sagatavojot oriģinālus datus un tos analizējot kontekstā ar teorētisko materiālu. Svarīgi! Šis ir viens no semināra uzdevumiem, jāapkopo savi paradumi 1 nedēļas garumā! Svarīgi – nepilna laika studentiem! 1. Seminārs sadalīts divās daļās. Šis uzdevums jāizpilda un jāprezentē pirmajā nodarbībā. 1. seminārs Uzdevums “Mediju dienasgrāmata” Dienasgrāmatas esejas atbilstība mērķiem un uzdevumiem. Katra studenta individuālais darbs, kas ieguldīts datu vākšanā. Laikus aizpildīta un iesniegta pētījuma ētikas veidlapa. Darbs grupā, sadarbība secinājumu veidošanā. Prezentācijas kvalitāte. Aktivitāte semināra laikā: citu studentu darbu vērtēšana, jautājumu uzdošana un atbildēšana uz jautājumiem. Būtiska ir uzdevuma izpilde, sagatavojot oriģinālus datus un tos analizējot kontekstā ar teorētisko materiālu. Svarīgi! 1. seminārs ietver divus saistītus uzdevumus: “Mana mediju diena” (skat. Paraugu) + “Ģimenes mediju diena”. Nodevumi: 1) Manas mediju dienas apraksts (individuāli); 2) “Ģimenes mediju diena” (eseja pēc parauga, atbildot uz visiem jautājumiem) 3) Grupas prezentācija, kurā tiek salīdzināti savi un ģimeņu paradumi (semināra laikā) 4) Informētas piekrišanas veidlapa (pdf. vai jpg. formātā, diemžēl e-studijās nav iespējams ievietot e-doc ar elektronisko parakstu). ! Ieteikums informētas piekrišanas formu izdrukāt, to parakstīt ar roku un skenēt vai nofotografēt, lai ievietotu e-studijās. Svarīgi – nepilna laika studentiem! 1. Seminārs sadalīts divās daļās. Šis uzdevums jāizpilda un jāprezentē otrajā nodarbībā. 2. seminārs Kvalitatīvais pētījums “Mediju uztvere” Iesniegtā darba satura atbilstība tā mērķiem un uzdevumiem, teorētiskā pamatojuma izmantojums secinājumu veidošanā. Katra studenta individuālais darbs, kas ieguldīts datu vākšanā. Darbs grupā, sadarbība secinājumu veidošanā. Prezentācijas kvalitāte, ieguldījums secinājumu veidošanā. Aktivitāte semināra laikā: citu studentu darbu vērtēšana, jautājumu uzdošana un atbildēšana uz jautājumiem. Būtiska ir uzdevuma izpilde, sagatavojot oriģinālus datus un tos analizējot kontekstā ar teorētisko materiālu. Nodevumi: 1) Interviju datu apkopojums, salīdzinājums, secinājumi (individuāli); 2) Dalība grupas prezentācijā, kur katra studenta pētījuma rezultāti tiek analizēti kontekstā ar citiem. Svarīgi – nepilna laika studentiem! Šis uzdevums jāizpilda un jāprezentē trešajā nodarbībā. 3. seminārs Valodas tehnoloģiju pētījums Iesniegtā darba satura atbilstība tā mērķiem un uzdevumiem, teorētiskā pamatojuma un citu pētījumu/ valodas tehnoloģiju rīku izmantojums secinājumu veidošanā. Lekcijās norādīto vārdnīcu izmantojums, citu – savu atrastu – informatīvu un skaidrojošu avotu izmantojums. Ne tikai tulkojošas (angļu-vācu-krievu-latviešu u.c.) un skaidrojošas vārdnīcas, bet arī raidījumi, raksti u.tml. par attiecīgo tematu. Darbs grupā, sadarbība secinājumu veidošanā. Prezentācijas kvalitāte, ieguldījums secinājumu veidošanā. Aktivitāte semināra laikā: citu studentu darbu vērtēšana, jautājumu uzdošana un atbildēšana uz jautājumiem. Būtiska ir uzdevuma izpilde, sagatavojot oriģinālus datus un tos analizējot kontekstā ar teorētisko materiālu. Nodevumi: 1) Mākslīgā intelekta treniņa materiāls (Excel) – grupas nodevums 2) Vārdu kodēšanas uzdevuma prezentācija, analīze (seminārā) - grupas nodevums Svarīgi – nepilna laika studentiem! Šis uzdevums jāizpilda un jāprezentē ceturtajā nodarbībā. 4. seminārs Pētījumu datu analīze grupā. Individuāla eseja par pētījumu Pētījumu izvēle un analīze. Esejas par pētījumu atbilstība mērķiem un uzdevumiem. Pētījuma izpratne, tā rezultātu vērtējums kontekstā ar citiem pētījumiem, īpaši ar LV un Baltijas valstu datiem. Darbs grupā, sadarbība secinājumu veidošanā. Prezentācijas kvalitāte. Aktivitāte semināra laikā: citu studentu darbu vērtēšana, jautājumu uzdošana un atbildēšana uz jautājumiem. Būtiska ir uzdevuma izpilde, sagatavojot oriģinālus datus un tos analizējot kontekstā ar teorētisko materiālu. Nodevumi: 1) Grupas prezentācija, kurā salīdzināti secinājumi par pētījumiem, LV dati un kursa laikā apgūtās teorētiskās atziņas; 2) Individuāla eseja par sava izvēlētā pētījuma datiem, metodēm, secinājumiem. Esejas iesniegšanas termiņš ir 5.decembris! Svarīgi – nepilna laika studentiem! Šis uzdevums jāizpilda patstāvīgi, iesniedzot individuālu eseju e- studijās. Svarīgi! Par kursa uzdevumu termiņiem. Ja nav norādīts citādi, katra semināra darbu iesniegšanas termiņš ir konkrētā semināra datums. Ja e-studijās norādīts citādi, tas nozīmē, ka nodevums pielāgots visu grupu grafikam un situācijām, kad pasniedzējam nepieciešams fiksēt vēlāku darbu iesniegšanas faktu. Svarīgi! Par darbu iesniegšanu. Darbi šajā kursā iesniedzami un augšuplādējami tikai e-studiju vidē pie katra semināra sagatavotajās “kastītēs”. Pasniedzēji nepieņems e-pastos vai citādi iesniegtos darbus. Kur vērsties, ja rodas jautājumi? Par kursa norisi, kursa aprakstu, tā materiāliem, uzdevumiem, pašdiagnostikas testiem: Jevgeņija Jakovļeva jevgenija.jakovleva@rsu.lv Par konkrētu pasniedzēju nodarbībām, semināru norisi, vērtējumiem: dite.liepa@rsu.lv; gunta.lidaka@parlegalusaturu.lv Par kursa uzdevumiem un saturu, iepriekš iepazīstoties ar katra uzdevumam sagatavotajiem skaidrojošajiem materiāliem: anda.rozukalne@rsu.lv |
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Auditorijas jēdziens. Auditorijas izveidošanās likumsakarības. Auditorijas tipi. Masu auditorija un tās pārmaiņas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmu video lekciju formātā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālo mediju auditorijas. Jaunākās sociālās tīklošanās auditorijas efektu teorijas un valodu tehnoloģijas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmu video lekcijas formātā, tā tiek izmantota semināru uzdevumu sagatavošanai.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kvalitatīvie auditorijas pētījumi. Mediju lietošanas prakses. Nozīmes piešķiršana mediju tekstiem. Ar medijiem un žurnālistiku saistītie sabiedrības priekšstati un attieksmes.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Auditorijas uzvedība mediju lietojuma procesā. Auditorijas pētniecība un valoda. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju lietojums. Dažādu mediju auditorijas. Interaktivitātes fenomens. Virtuālās kopienas. Algoritmi un auditorija. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju auditorijas pētniecība: mērķi, dati un metodes. Valodu tehnoloģijas auditorijas pētniecībai. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija, mediju funkcionālisms. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Interneta agresivitātes indekss. Emocijas un auditorijas. Valodu tehnoloģijas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju lietojuma dienasgrāmata. Ģimenes mediju dienas pētījums. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē pirmajā klātienes nodarbībā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju auditorijas pētījumu un aktuālo datu analīze, tās prezentācija. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu analīzi un to prezentē otrajā klātienes nodarbībā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju uztveres pētījums. Intervijas ar auditorijas pārstāvjiem, to datu analīze, prezentācija. Diskusija par rezultātiem. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē trešajā klātienes nodarbībā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Valodas tehnoloģiju pētījuma uzdevums auditorijas pētīšanai: treniņa materiāla sagatavošana mākslīgā intelekta rīka vajadzībām. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē ceturtajā klātienes nodarbībā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju lietojuma aktuālo datu analīze, izmantojot kursa teorētiskās pieejas. Diskusija par mediju lietojuma izmaiņām, auditorijas aktivitāti un pasivitāti.
Apraksts
Uzdevums. Izmantojot aktivitātes un pasivitātes konceptu, interpretēt mediju lietojuma datus, izskaidrot dažādas mediju lietojuma situācijas un motivāciju mediju lietojuma un apmierinājuma teorijas mūsdienu skatījumā. Piedalīties diskusijā. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Algoritmu nozīme mediju uztverē un lietojumā.
Apraksts
Auditorijas kvalitatīvo datu analīze un interpretācija: uzticēšanās medijiem, satura kvalitētes kritēriju definēšana, ziņu noguruma un izvairīšanās no ziņām fenomeni u.c aspekti. Piedalīšanās diskusijā. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju auditoriju pētniecība: problēmjautājumi, metodes, secinājumi.
Apraksts
Izmantojot aktuālo pētījumu datus, definēt diskusijas jautājumus, sagatavoties diskusijai un tajā piedalīties, apspriežot auditorijas pētniecības pieejas. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Valodu tehhnoloģiju rīku iespējas auditorijas pētniecībā.
Apraksts
Valodu tehnoloģiju izmantojums auditorijas pētniecībā: esošo rīku pielietojums un attīstība. Diskusijas jautājumu definēšana, dalība diskusijā, tās secinājumu apkopošana. |
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālo mediju auditorijas. Jaunākās sociālās tīklošanās auditorijas efektu teorijas un valodu tehnoloģijas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmu video lekcijas formātā, tā tiek izmantota semināru uzdevumu sagatavošanai.
|
|
Auditorijas uzvedība mediju lietojuma procesā. Auditorijas pētniecība un valoda. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija, mediju funkcionālisms. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Interneta agresivitātes indekss. Emocijas un auditorijas. Valodu tehnoloģijas. Neklātienes studenti patstāvīgi apgūst tēmas video lekciju formātā, lekciju saturs tiek izmantots semināru uzdevumu sagatavošanai.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju lietojuma dienasgrāmata. Ģimenes mediju dienas pētījums. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē pirmajā klātienes nodarbībā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju auditorijas pētījumu un aktuālo datu analīze, tās prezentācija. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu analīzi un to prezentē otrajā klātienes nodarbībā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mediju uztveres pētījums. Intervijas ar auditorijas pārstāvjiem, to datu analīze, prezentācija. Diskusija par rezultātiem. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē trešajā klātienes nodarbībā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Valodas tehnoloģiju pētījuma uzdevums auditorijas pētīšanai: treniņa materiāla sagatavošana mākslīgā intelekta rīka vajadzībām. Neklātienes studenti, sekojot e-studijās ievietotajām instrukcijām, patstāvīgi veic pētījumu un to prezentē ceturtajā klātienes nodarbībā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Algoritmu nozīme mediju uztverē un lietojumā.
Apraksts
Auditorijas kvalitatīvo datu analīze un interpretācija: uzticēšanās medijiem, satura kvalitētes kritēriju definēšana, ziņu noguruma un izvairīšanās no ziņām fenomeni u.c aspekti. Piedalīšanās diskusijā. |
|
Mediju auditoriju pētniecība: problēmjautājumi, metodes, secinājumi.
Apraksts
Izmantojot aktuālo pētījumu datus, definēt diskusijas jautājumus, sagatavoties diskusijai un tajā piedalīties, apspriežot auditorijas pētniecības pieejas. |
|
Valodu tehhnoloģiju rīku iespējas auditorijas pētniecībā.
Apraksts
Valodu tehnoloģiju izmantojums auditorijas pētniecībā: esošo rīku pielietojums un attīstība. Diskusijas jautājumu definēšana, dalība diskusijā, tās secinājumu apkopošana. |
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Rožukalne, A. (2011). Kas?Kur?Kāda? Mūsdienu mediju auditorija. Rīga: Turība.
2.
Digital News Report. (2020). Reuters Institute.Piemērots angļu valodas plūsmai
3.
Thurman, N., Moeller, J., Helberger, N. & Damian Trilling (2019). My Friends, Editors, Algorithms, and I, Digital Journalism, 7:4, 447-469, DOI: 10.1080/21670811.2018.1493936Piemērots angļu valodas plūsmai
4.
Rožukalne, A. (2020). Perception of Media and Information Literacy among Representatives of Mid–Age and Older Generations: the Case of Latvia. ESSACHESS. Journal for Communication Studies, 13, 2(26)/2020, 207-232. eISSN 1775-352XPiemērots angļu valodas plūsmai
5.
Brooker, W., & Jermyn, D. (2003). The audience studies reader. London; New York: Routledge.Piemērots angļu valodas plūsmai
6.
CKleut, J., Pavlíčková, T., Picone, I., et al. (2018). Small acts of engagement and interruptions in content flows. In: Das R and Ytre-Arne B (eds) The Future of Audiences. A Foresight Analysis of Interfaces and Engagement. London: Palgrave Macmillan, 123–1Piemērots angļu valodas plūsmai
7.
Bird, S. Elizabeth. (2011). Are we all produsers now? Cultural Studies, 25:4-5, 502-516, DOI: 10.1080/09502386.2011.600532Piemērots angļu valodas plūsmai
8.
Carpentier, N. (2003). The BBC’s Video Nation as a participatory media practice. Signifying everyday life, cultural diversity and participation in an online community, International Journal of Cultural Studies. London: SAGE Publications. Volume 6(4): 425–447.Piemērots angļu valodas plūsmai
9.
Das, R. (2011). Converging perspectives in audience studies and digital literacies: Youthful interpretations of an online genre. European Journal of Communication, 26(4), 343–360.Piemērots angļu valodas plūsmai
10.
Press, A., Livingstone, S. (2006). Taking audience research into the age of new media: Old problems and new challenges. In: White, M, Schwoch, J (eds) Questions of Method in Cultural Studies. Oxford: Blackwell, 175–200.Piemērots angļu valodas plūsmai
11.
Gray, J. (2003). New audience, new textualities. Anti fans and non- fans, International Journal of Cultural Studies. London: Sage Publication. Vol. 6 (1). 64 – 81.Piemērots angļu valodas plūsmai
12.
Jenkins, H. (2008). Convergence Culture: where old and new media collide. New York: University Press, P. 353.Piemērots angļu valodas plūsmai
13.
Livingstone, S. (2004). The Challenge of Changing Audiences Or, What is the Audience Researcher to do in the Age of the Internet?, European Journal of Communication. London: SAGE Publications. Vol 19(1): 75–86.Piemērots angļu valodas plūsmai
14.
Jenkins, H. (2006). Fans, Bloggers and Gamers. New York: University Press. P.279Piemērots angļu valodas plūsmai
15.
Wohn, Y. D., & Bowe, B. J. (2016). Micro Agenda Setters: The Effect of Social Media on Young Adults’ Exposure to and Attitude Toward News. Social Media +Society, January-March, 1-12.Piemērots angļu valodas plūsmai
16.
Papacharissi, Z .(2009). The virtual geographies of social networks: A comparative analysis of Facebook, LinkedIn and ASmallWorld. New Media and Society 11(1/2): 199–221.Piemērots angļu valodas plūsmai
17.
Nithingale, V., Ross, K. (2003). Critical readings: Media and the Audiences. England: Open University Press.Piemērots angļu valodas plūsmai
18.
McQuail, D. (1997). Audience Analysis. London: Sage Publications.Piemērots angļu valodas plūsmai
19.
Dilliplane, S., Seth K. Goldman and Diana C. Mutz. (2013). Televised exposure to politics: New measures for a fragmented media environment. American Journal of Political Science 57:236–248.
20.
Wahl-Jorgensen, K. (2018). Media coverage of shifting emotional regimes: Donald Trump’s angry populism. Media, Culture & Society, 40(5), 766–778.
21.
Rožukalne, A. & Liepa, D. (2022). FROM “COVID IDIOTS” TO “COVIDSHOW AND “COVIDHYSTERIA”. ANALYSIS OF DIGITAL NEWS COMMENTERS’ VERBAL AGGRESSIVENESS AND MEANS OF LINGUISTICS CREATIVITY DURING COVID-19 PANDEMIC IN LATVIA (2020 – 2021). Media Studies, 3, 329 - 360.
22.
Wang, X., & Hickerson, A. (2016). The Role of Presumed Influence and Emotions on Audience Evaluation of The Credibility of Media Content and Behavioural Tendencies. Journal of Creative Communications, 11(1). 1-11.
23.
Dean, J. (2017). Politicising fandom. The British Journal of Politics and International Relations, 19(2) ,408–424.
24.
Digital News report 2022
25.
Macnamara, J. (2021). New insights into crisis communication from an “inside” emic perspective during COVID-19. Public Relations Inquiry, 10(2), 237–262.
26.
Rožukalne, A., Murinska, S., & Strode, I. (2022). From Lower Disease Risk Perception to Higher News Avoidance: Analysis of News Consumption and Attitude Toward COVID-19 News in Latvia. Online Journal of Communication and Media Technologies, 13(3), e202216.
27.
Rožukalne, Anda, Vineta Kleinberga, Alise Tīfentāle, and Ieva Strode. (2022). What Is the Flag We Rally Around? Trust in Information Sources at the Outset of the COVID-19 Pandemic in Latvia. Social Sciences11: 123.
28.
Rožukalne, A., Murinska, S. &Tīfentāle, A. (2021). Is Covid-19 an “Ordinary Flu” That Benefits Politicians? Perception of Pandemic Disinformation in Latvia. Communication Today, 12(2), 68-83.
29.
Rožukalne, A., Kleinberga, V., Grūzītis, N. (2021). COVID-19 news and audience aggressiveness: Analysis of news content and audience reaction during the state of emergency in Latvia (2020–2021). Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 13th International Scientific and Practical Conference, June 17 – 18, 2021, Vol. 2, 141 – 147.
Papildu literatūra
1.
Rožukalne, A., Skulte, I., Stakle, A. (2020). Media education in the common interest: Public perceptions of media literacy policy in Latvia. Central European Communication Journal, 13(2), 202 -229.
2.
Rožukalne, A. (2020). “MAX share this! Vote for us! Analysis of pre-election Facebook communication and audience reactions of Latvia’s populist party KPV LV leader Aldis Gobzems”, Informacijos mokslai, 870, pp. 52-71. doi: 10.15388/Im.2020.87.26.
3.
Vogels, E. A. (2021). The State of Online Harassment. Pew Research Centre.
4.
Kalsnes, B. and Larsson O. A. (2018). Understanding news sharing across social media. Journalism Studies 19: 1669–1688.
5.
Social Media Facts Sheet. (2020). Pew.Research Center.
6.
Reuters Institute Digital News Report 2019.
7.
Syvertsen, T. (2004). Between Broadcasters and Their Publics Citizens, Audiences, Customers and Players: A Conceptual Discussion of the Relationship, European Journal of Cultural Studies. London: SAGE Publications. Vol 7(3): 363 – 380.
8.
Marwick, A., Fontaine, C. and Boyd, D. (2017). “Nobody sees it, nobody gets mad”: social media, privacy and personal responsibility among low-SES youth. New Media & Society 3: 1–14.
9.
Keightley, E. and Downey, J. (2018). The intermediate time of news consumption. Journalism 19(1): 93–110
10.
Jay G. Blumler and Elihu Katz. (1974). The Uses of mass communications: current perspectives on gratifications research. Beverly Hills: Sage Publications.
11.
Wandebesch, H. (2000). Research note: A Captive Audience? The Media Use of Prisoners, European Journal of Communication. 15 (4): 529. – 544.
12.
Cho, Jaeho. (2011). The geography of political communication: Effects of regional variations in campaign advertising on citizen communication. Human Communication Research 37:434–462.
13.
Cieciuch, J., Davidov, E., et.al. (2019). How to obtain comparable measures for cross-national comparisons. In Cross-national comparative research – analytical strategies, results and explanations. Sonderheft Kölner Zeit
14.
Mak, AKY, and Song, A. O. (2019). Revisiting social-mediated crisis communication model: The Lancôme regenerative crisis after the Hong Kong Umbrella Movement. Public Relations Review 45(4): 101812.