Alergoloģija

1.Demonstrē padziļinātas zināšanas, iemaņu apguvi un pilnveidošanu sekojošām tēmām: 1. Izmeklēšanas metodes alergoloģijā, rezultātu interpretācija (anamnēze, ādas testi, laboratoriskās metodes, provokācijas testi). 2. Hipoalerģiskas un eliminācijas diētas: 2.1.individuālas hipoalerģiskas diētas sastādīšana, pacienta instruēšana; 2.2.pacienta instruēšana par hipoalerģisku sadzīves apstākļu radīšanu; 2.3.individuāla pārtikas dienasgrāmatas sastādīšana, pacienta instruēšana, tās analīze. 3. Nātrene, t. sk. Fizikālās nātrenes. Angioedēma iegūtā un iedzimtā, klīniskās izpausmes, diferenciālā diagnostika, ārstēšana. 4. H1-antihistamīnie līdzekļi (preparātu grupas, klīniskais un farmakoloģiskais raksturojums, pielietošana). 5. Uztura alerģija. Atopiskais dermatīts alergologa skatījumā, uzturs bērniem ar alerģiju (zīdaiņa vecumā un vēlāk). 6. Imunoloģisko preparātu (vakcīnu u.c.) pielietošana bērniem ar alerģiju. 7. Mājas putekļu ērcīšu daudzuma noteikšana dzīvojamās telpās. Iespējamā aizsardzība pret alergēnu iedarbību: mājas putekļu ērcīšu apkarošana un kontakta mazināšanas un novēršanas metodes (pārsegu filtru izmantošana).

1.Ādas raudžu izdarīšana ar penicilīna diagnostiskajiem antigēniem, vispārējās anestēzijas līdzekļiem, ārstnieciskajiem preparātiem, kam ir pilna antigēna īpašības pacientiem, kuriem anamnēzē ir reģistrētas alerģiskas reakcijas pret šiem līdzekļiem, vai arī ja pacientam ir atopiska tipa alerģiskas slimības. Ziedputekšņu un sēnīšu sporu daudzuma un veida noteikšana atmosfērā: 1.) ziedputekšņu un sēnīšu sporas savāc, pielietojot ziedputekšņu uztvērējierīces; 2.) ziedputekšņu un sēnīšu sporu daudzumu un veidu izvērtē, mikroskopējot uztvērējstikliņus.

1.Pēc sertifikāta iegūšanas būt kompetentam strādājot par dermatologu un venerologu, izmantot mācību procesā iegūtās zināšanas, atpazīt un diferencēt ādas un seksuāli transmisīvās slimības no citām patoloģijām.