Ilgtspējas politiskie aspekti: ES un nacionālā regulējuma analīze

Tēma sniedz ievadu politikas un valsts pārvaldības pamatjēdzienos, institūcijās un procesos, kas ir būtiski ilgtspējas politikas izpratnei. Tiek aplūkota politisko lēmumu pieņemšanas loģika, publiskās pārvaldes loma politikas īstenošanā, kā arī saikne starp politiku, regulējumu un sabiedrības interesēm ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

Ilgtspējas jēdziens, attīstība un nozīme mūsdienu politikā. Ilgtspējas dimensijas (vides, ekonomiskā, sociālā, politiskā, juridiskā) un to savstarpējā mijiedarbība. Ilgtspēja kā politiska prioritāte un normatīvs mērķis.

Globālo enerģētikas sistēmu raksturojums, galveno starptautisko aktoru loma, energoresursu nozīme varas attiecībās un starptautiskajā politikā. Enerģētikas ģeopolitika, enerģētikas pāreja un tehnoloģiskās inovācijas. Enerģētiskās drošības un ilgtspējas izaicinājumi globālā kontekstā.

Energoresursu, starptautisko attiecību un diplomātisko stratēģiju savstarpējās saiknes analīze. Tiek pētīts, kā enerģijas ražošana, tirdzniecība un infrastruktūra ietekmē globālās varas attiecības, valstu rīcību un starptautisko drošību.

Energoresursu, starptautisko attiecību un diplomātisko stratēģiju savstarpējās saiknes analīze. Tiek pētīts, kā enerģijas ražošana, tirdzniecība un infrastruktūra ietekmē globālās varas attiecības, valstu rīcību un starptautisko drošību.

ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDGs), Parīzes nolīgums un citi starptautiskie vides un klimata nolīgumi. Starptautisko institūciju loma ilgtspējas politikas veidošanā.

ES ilgtspējas politikas attīstība, mērķi un principi. Eiropas zaļais kurss kā stratēģiskais ietvars. Ilgtspēja kā horizontāls princips ES politikās.

ES klimata tiesiskais regulējums, emisiju samazināšanas mērķi un citi politikas instrumenti. Klimata politikas īstenošanas izaicinājumi.

Tēma aplūko Eiropas Savienības politikas veidošanas procesu, koncentrējoties uz galvenajām institūcijām, to lomām un savstarpējo mijiedarbību. Tiek analizēts, kā tiek noteikta politikas dienaskārtība, pieņemti lēmumi un īstenotas politikas, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējas politikas piemēriem.

Tēma veltīta ES ilgtspējas politikas tiesiskā regulējuma analīzei, tostarp direktīvām, regulām un stratēģiskajiem politikas dokumentiem. Tiek aplūkoti galvenie ES instrumenti klimata, enerģētikas un vides jomā, kā arī to ietekme uz dalībvalstu politiku veidošanu.

Tēma ļauj studentiem iejusties Eiropas Savienības institūciju lomās un simulēt politikas priekšlikuma, piemēram, jaunas klimata direktīvas, izstrādi un pieņemšanu. Studenti apgūst ES institūciju lomas, lēmumu pieņemšanas mehānismus un kompromisu mehānismus ilgtspējas politikas kontekstā.

Valsts (Latviijas) enerģētikas politikas mērķi, atjaunojamo energoresursu veicināšana, regulējums un enerģētiskās drošības jautājumi ilgtspējas kontekstā.

Ilgtspējas integrēšana publiskās politikas veidošanā un administratīvajā praksē. Valsts institūciju un pašvaldību loma ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Tēma aplūko likumdošanas procesu un politisko lēmumu pieņemšanas mehānismus ilgtspējas politikas veidošanā un īstenošanā. Tiek analizēta parlamenta, valdības un citu institūciju loma, politisko kompromisu nozīme, kā arī pierādījumos balstītas politikas un ekspertīzes izmantošana ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Tēma veltīta Latvijas ilgtspējas politikas tiesiskā regulējuma analīzei, tostarp likumiem, politikas plānošanas dokumentiem un institucionālajai sistēmai. Tiek izvērtēta nacionālo normu atbilstība ES prasībām, ieviešanas efektivitāte un galvenie izaicinājumi praksē.

ES tiesību aktu transponēšana un piemērošana dalībvalstīs. Subsidiaritātes princips, nacionālā rīcības brīvība un ieviešanas izaicinājumi.

Tēma aplūko metodes un pieejas ilgtspējas politikas efektivitātes un ietekmes novērtēšanai, tostarp rādītāju izmantošanu, uzraudzības mehānismus un politikas novērtējuma instrumentus. Tiek analizēts, kā novērtēt politikas rezultātus vides, ekonomiskajā un sociālajā dimensijā, kā arī identificēt nepilnības un nepieciešamos uzlabojumus.

Interešu konflikti, sabiedrības atbalsts, sociālā taisnīguma jautājumi un pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku politiskās sekas.

Tēma pievēršas tam, kā ilgtspējas politika ietekmē demokrātiskos procesus, politisko līdzdalību un sabiedrības uzticēšanos institūcijām. Tiek analizēts arī populisma, dezinformācijas un politiskās polarizācijas izaicinājums.

Pilsoņu iesaistes un lobiju loma politikas veidošanas procesos. Sabiedrības līdzdalības mehānismi, interešu grupu ietekme un to nozīme politisko lēmumu pieņemšanā.

Tēma ļauj studentiem iejusties valdības, Saeimas komisiju, pašvaldību un sabiedrības pārstāvju lomās, simulējot jauna nacionālā ilgtspējas plāna izstrādi un īstenošanu. Studenti apgūst nacionālās politikas veidošanas procesu, institucionālo mijiedarbību un interešu konfliktu risināšanu ilgtspējas politikas jomā.

Tēma analizē klimata politikas un enerģētiskās drošības savstarpējo saikni, īpaši ģeopolitisko risku un energoresursu diversifikācijas kontekstā. Tiek aplūkota ES un Latvijas stratēģija enerģētiskās neatkarības stiprināšanā.

Ilgtspējas politikas attīstības tendences, jauni regulatīvie risinājumi un politiskās debates ES un globālā līmenī.

Tēma nodrošina iespēju studējošajiem saņemt individuālas konsultācijas un piedalīties diskusijās par kursā apgūto materiālu, risināt jautājumus, precizēt izpratni un saņemt atgriezenisko saiti par iesniegtajiem darbiem.

Studējošajiem kursa noslēgumā būs jānokārto rakstisks eksāmens, pielietojot kursa laikā apgūtās zināšanas un prasmes, analizējot konkrētus ilgtspējas politikas piemērus un risinājumus.