Ambulatorā reimatoloģija

1.1. Demonstrē padziļinātas un paplašinātas zināšanas par bērnu balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, kas nodrošina pamatu radošai domāšanai klīniskajā praksē un arī pētniecībā, kā arī spēju darboties starpdisciplinārā saskarē. 2. Par bērnu reimatoloģisko slimību diagnostikas, diferenciāldiagnostikas un ārstēšanas specifiku ambulatoros apstākļos, pārvaldīt reimatoloģisko slimību primāro un sekundāro profilaksi.

1.1. Ārsts izprot konkrētās problēmas būtību, diagnostikas algoritmus un spēj sniegt profesionālu specializētu neatliekamu palīdzību, kā arī praktiski realizē diagnostikas, ārstēšanas un profilakses pasākumus, spēj veikt tālāku darbu, mācīšanos vai pētniecību sarežģītos un neprognozējamos apstākļos un, ja nepieciešams, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas. Ārstam ir spējas patstāvīgai attīstībai, prot labi komunicēt ar dažādiem pacientiem, viņu vecākiem, kolēģiem, ir prasmes pedagoģiskā un pētniecības darbā, ir darba organizācijas iemaņas 2. Pastāvīgi formulēt problēmas konkrētās medicīniskās klīniskās vai organizatoriskās situācijās un plānot adekvātus problēmu risinājumus, prast komunicēt ar kolēģiem, pacientiem un viņu piederīgajiem ambulatoros apstākļos.

1.1. Ārsts strādā atbilstoši savam pilnvaru lokam augstākajā zināšanu, prasmju, attieksmju apguves un lietošanas līmenī, veicot bērnu balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi, patstāvīgi plāno un organizē savu ārsta speciālista profesionālās kompetences pilnveidi un attīstību, uzņemas atbildību par personāla grupu darbu un spēj veikt inovācijas un uzņēmējdarbību. 2. Spēs izstrādāt savas tūlītējas darbības plānu un tālejošu rīcības taktiku attiecībā uz pacienta veselības problēmām un saskaņot to ar citu veselības aprūpes darbinieku darbību.