Klīniskā psiholoģija un patopsiholoģija veselības aprūpē

Šajā lekcijā studenti apgūst sistematizētas teorētiskās zināšanas par psihiatrijas nozares vēsturisko attīstību pasaules un Latvijas kontekstā, psihiatriskās palīdzības organizāciju mūsdienu Latvijā, kā arī par psihisko traucējumu diagnostikas principiem saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju (SSK-11).

Praktiskajā nodarbībā tiks veikta klīniskā gadījuma analīze. Nodarbības mērķis ir veidot studentu izpratni par klīniskā apraksta standartiem un terminoloģijas precizitāti. Iegūtās prasmes kalpos kā pamats turpmākajām praktiskajām nodarbībām, kurās studenti sistemātiski pielietos šīs zināšanas dažādu klīnisko gadījumu analīzē.

Šajā sadaļā tiek sniegts padziļināts ieskats psihisko traucējumu bioloģiskajos pamatos, to ārstēšanas un farmakoterapijas pamatprincipos, kā arī psihosomatisko traucējumu un slimību izpratnē. tiek analizēti neiroattīstības un neirokognitīvie traucējumi, tai skaitā neiroloģiskās attīstības traucējumi, neirokognitīvo funkciju traucējumi un miega–nomoda traucējumu izpausmes un diagnostika.

Šajā sadaļā tiek analizēti psihotiskie un garastāvokļa traucējumi, tai skaitā šizofrēnija un citi psihotiski traucējumi, garastāvokļa traucējumi, uzsverot to klīniskās izpausmes un diagnostikas principus.

Nodarbība veltīta praktiskai klīnisko gadījumu izpētei, kurā studenti analizē kompleksas patopsiholoģiskās ainas, integrējot teorētiskās zināšanas simptomu atpazīšana un terminoloģija; (Vērtēšanas kritēriji: BPS formulējums (faktori, mehānismi); riska faktori un drošības rīcība; profesionālās robežas/ nosūtīšana; argumentācija ar teoriju (SSK-11 u.c.); strukturēts gadījuma apraksts.

Lekcijā tiek analizēti personības traucējumi, uzsverot to klīniskās izpausmes, etioloģiskos un uzturošos faktorus, kā arī diagnostikas un diferenciāldiagnostikas principus.

Nodarbība veltīta praktiskai klīnisko gadījumu izpētei, kurā analizē galvenās novērtēšanas metodes, tostarp klīniskās intervijas un standartizētus testēšanas instrumentus.

Šajā lekcijā tiek analizēti arī uzvedības un seksuālās regulācijas traucējumi, vielu lietošanas un atkarīgas uzvedības traucējumi, kā arī ēšanas traucējumi, uzsverot to klīnisko ainu, diferenciāldiagnostiku un komorbiditāti. Lekcijā papildus tiek aplūkoti ķermeņa distresa traucējumi, integrējot biopsihosociālo pieeju simptomu interpretācijā un klīniskajā novērtēšanā.

Praktiskajā nodarbībā tiks veikta klīniskā gadījuma analīze. Nodarbības mērķis ir veidot studentu izpratni par klīniskā apraksta standartiem un terminoloģijas precizitāti. Iegūtās prasmes kalpos kā pamats turpmākajām praktiskajām nodarbībām, kurās studenti sistemātiski pielietos šīs zināšanas dažādu klīnisko gadījumu analīzē.

Psihiatrijas studiju kursa moduļa noslēguma pārbaudes darbs

Lekcijā tiek sniegts vispusīgs ieskats klīniskās psiholoģijas kā zinātnes priekšmetā, definējot tās stratēģiskos mērķus un būtiskākos uzdevumus mūsdienu veselības aprūpes un psiholoģiskās palīdzības kontekstā.

Praktiskajā nodarbībā tiks veikta klīniskā gadījuma analīze. Nodarbības mērķis ir veidot studentu izpratni par klīniskā apraksta standartiem un terminoloģijas precizitāti. Iegūtās prasmes kalpos kā pamats turpmākajām praktiskajām nodarbībām, kurās studenti sistemātiski pielietos šīs zināšanas dažādu klīnisko gadījumu analīzē.

Šajā lekcijā tiek aplūkots normas jēdziens klīniskajā psiholoģijā, analizējot tās relatīvo, sociāli un kultūrkontekstuāli noteikto raksturu, kā arī dažādus kritērijus, kas tiek izmantoti normas un psihiskās patoloģijas nošķiršanai (statistiskie, funkcionālie, sociālie, subjektīvās labsajūtas un klīniskie kritēriji). Īpaša uzmanība tiek pievērsta klīniskajai domāšanai un gadījuma formulēšanai biopsihosociālā ietvarā, uzsverot integrētu skatījumu uz pacientu, nevis simptomu izolētu interpretāciju. Studējošie iepazīstas ar biopsihosociālā modeļa praktisko pielietojumu klīniskajā novērtēšanā, ārstēšanas plānošanā un multidisciplinārā sadarbībā, kā arī diskutē par šī modeļa nozīmi profesionālajās robežās un psihologa lomā veselības aprūpes sistēmā.

Nodarbība veltīta praktiskai klīnisko gadījumu izpētei, kurā studenti analizē kompleksas patopsiholoģiskās ainas, integrējot teorētiskās zināšanas simptomu atpazīšana un terminoloģija; (Vērtēšanas kritēriji: BPS formulējums (faktori, mehānismi); riska faktori un drošības rīcība; profesionālās robežas/ nosūtīšana; argumentācija ar teoriju (SSK-11 u.c.); strukturēts gadījuma apraksts.

Lekcijā sniegts vispusīgs ieskats psihiatrijas, klīniskās psiholoģijas un patopsiholoģijas pamatos. Šajā lekcijā studenti tiek iepazīstināti ar studiju kursa mērķiem, apgūstamo tematisko plānu un paredzētajiem studiju rezultātiem. Tiek detalizēti izklāstīti sekmīgas studiju kursa apguves nosacījumi, tostarp prasības attiecībā uz obligāto un papildliteratūru, kā arī patstāvīgā darba apjomu, saturu un izpildes kārtību.

Lekcijā tiek pētīts suicidālais fenomens, analizējot pašnāvības riska faktorus un intervences iespējas psiholoģiskā un sociālā perspektīvā.

Šajā sadaļā studenti tiek iepazīstināti ar stresu kā psiholoģisku un fizioloģisku procesu, analizējot tā galvenos veidus (akūts, hronisks, traumatisks stress) un ietekmi uz emocionālo, kognitīvo un somatisko funkcionēšanu. Lekcijā tiek analizēti individuālie un sociālie adaptācijas resursi (personības faktori, sociālais atbalsts, notikumu interpretācija un psiholoģiskā noturība), kā arī psiholoģiskā atbalsta sniegšanā un adaptīvu pārvarēšanas stratēģiju veicināšanā veselības aprūpes kontekstā.

Lekcijā tiek analizētas galvenās klīniskās novērtēšanas metodes  — no strukturētām intervijām līdz standartizētiem testēšanas instrumentiem, ka arī tiek apskatīts psiholoģiskās palīdzības intervences spektrs, izvērtējot zinātniski pamatotas pieejas un to lomu pacienta/klienta funkcionēšanas uzlabošanā.

Klīniskās psiholoģijas studiju kursa moduļa noslēguma pārbaudes darbs

Lekcijā tiek sniegts vispusīgs ieskats patopsiholoģijas kā psiholoģijas apakšzinātnes priekšmetā, definējot tās stratēģiskos mērķus un būtiskākos uzdevumus mūsdienu veselības aprūpes un psiholoģiskās palīdzības kontekstā.

Šajā lekcijā tiek aplūkota apziņa kā psihopatoloģiska kategorija, koncentrējoties uz tās skaidrības, nepārtrauktības un orientācijas aspektiem. Tiek analizēti apziņas kvantitatīvie traucējumi (piemēram, apziņas apduļķojums, somnolence, sopors) un kvalitatīvie traucējumi (delīrijs, amentīvs stāvoklis, oneiroīds, krēslas stāvokļi), uzsverot to fenomenoloģiskās pazīmes. Atsevišķa uzmanība tiek pievērsta orientācijas traucējumiem laikā, telpā, situācijā un paša personībā.

Praktiskajā nodarbībā tiks veikta klīniskā gadījuma analīze. Nodarbības mērķis ir veidot studentu izpratni par klīniskā apraksta standartiem un terminoloģijas precizitāti. Iegūtās prasmes kalpos kā pamats turpmākajām praktiskajām nodarbībām, kurās studenti sistemātiski pielietos šīs zināšanas dažādu klīnisko gadījumu analīzē.

Lekcijā tiek analizētas galvenās klīniskās novērtēšanas metodes  — no strukturētām intervijām līdz standartizētiem testēšanas instrumentiem, ka arī tiek apskatīts psiholoģiskās palīdzības intervences spektrs, izvērtējot zinātniski pamatotas pieejas un to lomu pacienta/klienta funkcionēšanas uzlabošanā.

Lekcijā tiek aplūkoti uztveres traucējumi kā patoloģiski uztveres procesa izkropļojumi. Tiek analizētas ilūzijas (fizioloģiskās, afektīvās, patoloģiskās) un halucinācijas, uzsverot to atšķirības pēc psihopatoloģiskajiem kritērijiem. Detalizēti tiek aplūkotas halucināciju modalitātes (dzirdes, redzes, taktilās, ožas, viscerālās), kā arī atšķirība starp īstajām halucinācijām un pseidohalucinācijām. Uzsvars tiek likts uz pacienta subjektīvās pieredzes raksturojumu un uztveres traucējumu diferencēšanu no normāliem psihiskiem procesiem, piemēram, fantāzijas vai iztēles.

Nodarbība veltīta praktiskai klīnisko gadījumu izpētei, kurā studenti analizē kompleksas patopsiholoģiskās ainas, integrējot teorētiskās zināšanas simptomu atpazīšana un terminoloģija; (Vērtēšanas kritēriji: BPS formulējums (faktori, mehānismi); riska faktori un drošības rīcība; profesionālās robežas/ nosūtīšana; argumentācija ar teoriju (SSK-11 u.c.); strukturēts gadījuma apraksts.

Lekcijā domāšana tiek analizēta kā strukturēts psihisks process, kura traucējumi var skart gan formu, gan saturu. Tiek aplūkoti formālie domāšanas traucējumi, piemēram, domāšanas tempa izmaiņas, loģiskās struktūras sairšana, perseverācijas, rezonēšana un asociāciju dezorganizācija. Tāpat tiek analizēti domāšanas satura traucējumi – maldi, pārvērtētas idejas un obsesijas –, uzsverot to psihopatoloģiskās pazīmes, kritikas pakāpi un atšķirības savā starpā. Lekcija sniedz valodu un struktūru precīzai patoloģiskas domāšanas aprakstīšanai.

Nodarbība veltīta praktiskai klīnisko gadījumu izpētei, kurā studenti analizē kompleksas patopsiholoģiskās ainas, integrējot teorētiskās zināšanas simptomu atpazīšana un terminoloģija; (Vērtēšanas kritēriji: BPS formulējums (faktori, mehānismi); riska faktori un drošības rīcība; profesionālās robežas/ nosūtīšana; argumentācija ar teoriju (SSK-11 u.c.); strukturēts gadījuma apraksts.

Lekcija ir veltīta emociju, afekta un noskaņojuma traucējumu psihopatoloģiskai analīzei. Tiek aplūkoti kvantitatīvie emocionālie traucējumi (hipotīmija, hipertīmija, apātija), kā arī kvalitatīvie traucējumi, piemēram, emocionālā labilitāte, emocionālā notrulinātība, ambivalence un disforija. Atsevišķi tiek analizēti patoloģiski afektīvie stāvokļi un afekta neatbilstība situācijai. Uzsvars tiek likts uz emocionālo pārdzīvojumu aprakstu, nevis to regulācijas vai psiholoģiskās korekcijas iespējām.

Lekcijā tiek aplūkoti gribas un mērķtiecīgas uzvedības traucējumi psihopatoloģijas ietvaros. Tiek analizēti hipobuliskie traucējumi (abulija, pasivitāte), hiperbulski traucējumi (impulsivitāte, psihomotorais uzbudinājums), kā arī parabuliiskie fenomeni, tostarp katatoniskie simptomi (negativisms, mutisms, eholālija, ehopraksija). Lekcija palīdz izprast, kā tiek traucēta apzināta rīcība, iniciatīva un mērķu realizācija, koncentrējoties uz simptomu aprakstu, nevis uzvedības korekciju.

Lekcijā tiek analizēti atmiņas un intelekta traucējumi kā psihopatoloģiski sindromi. Tiek aplūkoti atmiņas kvantitatīvie traucējumi (hipomnezija, amnēzijas veidi), kā arī paramnēzijas (konfabulācijas, pseidoatmiņas, kriptomnēzijas). Tāpat tiek analizēti intelekta traucējumi, tostarp demence un intelektuālās attīstības traucējumi, uzsverot to sindromoloģisko raksturu. Lekcija skaidri nodala psihopatoloģisko aprakstu no neiropsiholoģiskās izpētes un testēšanas.

Nodarbība veltīta praktiskai klīnisko gadījumu izpētei, kurā studenti analizē kompleksas patopsiholoģiskās ainas, integrējot teorētiskās zināšanas simptomu atpazīšana un terminoloģija; (Vērtēšanas kritēriji: BPS formulējums (faktori, mehānismi); riska faktori un drošības rīcība; profesionālās robežas/ nosūtīšana; argumentācija ar teoriju (SSK-11 u.c.); strukturēts gadījuma apraksts.

Patopsiholoģijas studiju kursa moduļa noslēguma pārbaudes darbs

Šajā lekcijā studenti apgūst sistematizētas teorētiskās zināšanas par psihiatrijas nozares vēsturisko attīstību pasaules un Latvijas kontekstā, psihiatriskās palīdzības organizāciju mūsdienu Latvijā, kā arī par psihisko traucējumu diagnostikas principiem saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju (SSK-11).

Šajā sadaļā tiek sniegts padziļināts ieskats psihisko traucējumu bioloģiskajos pamatos, to ārstēšanas un farmakoterapijas pamatprincipos, kā arī psihosomatisko traucējumu un slimību izpratnē. tiek analizēti neiroattīstības un neirokognitīvie traucējumi, tai skaitā neiroloģiskās attīstības traucējumi, neirokognitīvo funkciju traucējumi un miega–nomoda traucējumu izpausmes un diagnostika.

Šajā sadaļā tiek analizēti psihotiskie un garastāvokļa traucējumi, tai skaitā šizofrēnija un citi psihotiski traucējumi, garastāvokļa traucējumi, uzsverot to klīniskās izpausmes un diagnostikas principus.

Praktiskajā nodarbībā tiks veikta klīniskā gadījuma analīze. Nodarbības mērķis ir veidot studentu izpratni par klīniskā apraksta standartiem un terminoloģijas precizitāti. Iegūtās prasmes kalpos kā pamats turpmākajām praktiskajām nodarbībām, kurās studenti sistemātiski pielietos šīs zināšanas dažādu klīnisko gadījumu analīzē.

Lekcijā tiek analizēti personības traucējumi, uzsverot to klīniskās izpausmes, etioloģiskos un uzturošos faktorus, kā arī diagnostikas un diferenciāldiagnostikas principus.

Šajā lekcijā tiek analizēti arī uzvedības un seksuālās regulācijas traucējumi, vielu lietošanas un atkarīgas uzvedības traucējumi, kā arī ēšanas traucējumi, uzsverot to klīnisko ainu, diferenciāldiagnostiku un komorbiditāti. Lekcijā papildus tiek aplūkoti ķermeņa distresa traucējumi, integrējot biopsihosociālo pieeju simptomu interpretācijā un klīniskajā novērtēšanā.

Nodarbība veltīta praktiskai klīnisko gadījumu izpētei, kurā studenti analizē kompleksas patopsiholoģiskās ainas, integrējot teorētiskās zināšanas simptomu atpazīšana un terminoloģija; (Vērtēšanas kritēriji: BPS formulējums (faktori, mehānismi); riska faktori un drošības rīcība; profesionālās robežas/ nosūtīšana; argumentācija ar teoriju (SSK-11 u.c.); strukturēts gadījuma apraksts.

Psihiatrijas studiju kursa moduļa noslēguma pārbaudes darbs

Lekcijā tiek sniegts vispusīgs ieskats klīniskās psiholoģijas kā zinātnes priekšmetā, definējot tās stratēģiskos mērķus un būtiskākos uzdevumus mūsdienu veselības aprūpes un psiholoģiskās palīdzības kontekstā.

Šajā lekcijā tiek aplūkots normas jēdziens klīniskajā psiholoģijā, analizējot tās relatīvo, sociāli un kultūrkontekstuāli noteikto raksturu, kā arī dažādus kritērijus, kas tiek izmantoti normas un psihiskās patoloģijas nošķiršanai (statistiskie, funkcionālie, sociālie, subjektīvās labsajūtas un klīniskie kritēriji). Īpaša uzmanība tiek pievērsta klīniskajai domāšanai un gadījuma formulēšanai biopsihosociālā ietvarā, uzsverot integrētu skatījumu uz pacientu, nevis simptomu izolētu interpretāciju. Studējošie iepazīstas ar biopsihosociālā modeļa praktisko pielietojumu klīniskajā novērtēšanā, ārstēšanas plānošanā un multidisciplinārā sadarbībā, kā arī diskutē par šī modeļa nozīmi profesionālajās robežās un psihologa lomā veselības aprūpes sistēmā.

Lekcijā sniegts vispusīgs ieskats psihiatrijas, klīniskās psiholoģijas un patopsiholoģijas pamatos. Šajā lekcijā studenti tiek iepazīstināti ar studiju kursa mērķiem, apgūstamo tematisko plānu un paredzētajiem studiju rezultātiem. Tiek detalizēti izklāstīti sekmīgas studiju kursa apguves nosacījumi, tostarp prasības attiecībā uz obligāto un papildliteratūru, kā arī patstāvīgā darba apjomu, saturu un izpildes kārtību.

Nodarbība veltīta praktiskai klīnisko gadījumu izpētei, kurā studenti analizē kompleksas patopsiholoģiskās ainas, integrējot teorētiskās zināšanas simptomu atpazīšana un terminoloģija; (Vērtēšanas kritēriji: BPS formulējums (faktori, mehānismi); riska faktori un drošības rīcība; profesionālās robežas/ nosūtīšana; argumentācija ar teoriju (SSK-11 u.c.); strukturēts gadījuma apraksts.

Lekcijā tiek pētīts suicidālais fenomens, analizējot pašnāvības riska faktorus un intervences iespējas psiholoģiskā un sociālā perspektīvā.

Šajā sadaļā studenti tiek iepazīstināti ar stresu kā psiholoģisku un fizioloģisku procesu, analizējot tā galvenos veidus (akūts, hronisks, traumatisks stress) un ietekmi uz emocionālo, kognitīvo un somatisko funkcionēšanu. Lekcijā tiek analizēti individuālie un sociālie adaptācijas resursi (personības faktori, sociālais atbalsts, notikumu interpretācija un psiholoģiskā noturība), kā arī psiholoģiskā atbalsta sniegšanā un adaptīvu pārvarēšanas stratēģiju veicināšanā veselības aprūpes kontekstā.

Lekcijā tiek analizētas galvenās klīniskās novērtēšanas metodes  — no strukturētām intervijām līdz standartizētiem testēšanas instrumentiem, ka arī tiek apskatīts psiholoģiskās palīdzības intervences spektrs, izvērtējot zinātniski pamatotas pieejas un to lomu pacienta/klienta funkcionēšanas uzlabošanā.

Klīniskās psiholoģijas studiju kursa moduļa noslēguma pārbaudes darbs

Lekcijā tiek sniegts vispusīgs ieskats patopsiholoģijas kā psiholoģijas apakšzinātnes priekšmetā, definējot tās stratēģiskos mērķus un būtiskākos uzdevumus mūsdienu veselības aprūpes un psiholoģiskās palīdzības kontekstā.

Lekcijā tiek aplūkoti uztveres traucējumi kā patoloģiski uztveres procesa izkropļojumi. Tiek analizētas ilūzijas (fizioloģiskās, afektīvās, patoloģiskās) un halucinācijas, uzsverot to atšķirības pēc psihopatoloģiskajiem kritērijiem. Detalizēti tiek aplūkotas halucināciju modalitātes (dzirdes, redzes, taktilās, ožas, viscerālās), kā arī atšķirība starp īstajām halucinācijām un pseidohalucinācijām. Uzsvars tiek likts uz pacienta subjektīvās pieredzes raksturojumu un uztveres traucējumu diferencēšanu no normāliem psihiskiem procesiem, piemēram, fantāzijas vai iztēles.

Šajā lekcijā tiek aplūkota apziņa kā psihopatoloģiska kategorija, koncentrējoties uz tās skaidrības, nepārtrauktības un orientācijas aspektiem. Tiek analizēti apziņas kvantitatīvie traucējumi (piemēram, apziņas apduļķojums, somnolence, sopors) un kvalitatīvie traucējumi (delīrijs, amentīvs stāvoklis, oneiroīds, krēslas stāvokļi), uzsverot to fenomenoloģiskās pazīmes. Atsevišķa uzmanība tiek pievērsta orientācijas traucējumiem laikā, telpā, situācijā un paša personībā.

Nodarbība veltīta praktiskai klīnisko gadījumu izpētei, kurā studenti analizē kompleksas patopsiholoģiskās ainas, integrējot teorētiskās zināšanas simptomu atpazīšana un terminoloģija; (Vērtēšanas kritēriji: BPS formulējums (faktori, mehānismi); riska faktori un drošības rīcība; profesionālās robežas/ nosūtīšana; argumentācija ar teoriju (SSK-11 u.c.); strukturēts gadījuma apraksts.

Lekcijā domāšana tiek analizēta kā strukturēts psihisks process, kura traucējumi var skart gan formu, gan saturu. Tiek aplūkoti formālie domāšanas traucējumi, piemēram, domāšanas tempa izmaiņas, loģiskās struktūras sairšana, perseverācijas, rezonēšana un asociāciju dezorganizācija. Tāpat tiek analizēti domāšanas satura traucējumi – maldi, pārvērtētas idejas un obsesijas –, uzsverot to psihopatoloģiskās pazīmes, kritikas pakāpi un atšķirības savā starpā. Lekcija sniedz valodu un struktūru precīzai patoloģiskas domāšanas aprakstīšanai.

Lekcija ir veltīta emociju, afekta un noskaņojuma traucējumu psihopatoloģiskai analīzei. Tiek aplūkoti kvantitatīvie emocionālie traucējumi (hipotīmija, hipertīmija, apātija), kā arī kvalitatīvie traucējumi, piemēram, emocionālā labilitāte, emocionālā notrulinātība, ambivalence un disforija. Atsevišķi tiek analizēti patoloģiski afektīvie stāvokļi un afekta neatbilstība situācijai. Uzsvars tiek likts uz emocionālo pārdzīvojumu aprakstu, nevis to regulācijas vai psiholoģiskās korekcijas iespējām.

Lekcijā tiek aplūkoti gribas un mērķtiecīgas uzvedības traucējumi psihopatoloģijas ietvaros. Tiek analizēti hipobuliskie traucējumi (abulija, pasivitāte), hiperbulski traucējumi (impulsivitāte, psihomotorais uzbudinājums), kā arī parabuliiskie fenomeni, tostarp katatoniskie simptomi (negativisms, mutisms, eholālija, ehopraksija). Lekcija palīdz izprast, kā tiek traucēta apzināta rīcība, iniciatīva un mērķu realizācija, koncentrējoties uz simptomu aprakstu, nevis uzvedības korekciju.

Patopsiholoģijas studiju kursa moduļa noslēguma pārbaudes darbs