Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Ilgtspējīga sociālā uzņēmējdarbība

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
LUSDK_232
Zinātnes nozare
-
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Uzņēmējdarbības vadība; Vadībzinātne
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Rehabilitācijas katedra
Kontaktinformācija

Rīga, Anniņmuižas bulvāris 26a, socdk@rsu.lv, +371 67061575

Par studiju kursu

Mērķis

Sniegt studējošajiem zināšanas un prasmes gan par sociālās uzņēmējdarbības būtību, gan modeļiem un to realizāciju pasaulē, iekļaujot gan ilgtspējīgas sociālās uzņēmējdarbības piemērus, gan instrumentus un mehānismus.

Priekšzināšanas

Pamatzināšanas ekonomikā, starptautiskajā biznesā, organizāciju teorijā un vadīšanā/menedžmentā.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Izpratne par pamatkoncepcijām, dažādajām pieejām un sociālās uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī par sociālās uzņēmējdarbības piemēriem pasaulē – dažādās valstīs un nozarēs.

Prasmes

1.Prezentēšanas prasmes, kas stiprina studējošo argumentācijas, izskaidrošanas un diskusiju prasmes par aktuālajiem sociālās uzņēmējdarbības aspektiem. Grupu darbs un diskusijas paaugstina studējošo kritiskās domāšanas un diskusiju kultūras prasmes.

Kompetences

1.Spēja analizēt, salīdzināt, aprakstīt un izvērtēt dažādas pieejas ilgtspējīgu sociālo uzņēmumu veidošanā un vadīšanā.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Patstāvīgais darbs

-
-
Līdzdalība lekcijās un semināros, individuālais darbs un grupu darbs ārpus lekcijām saskaņā ar mācībspēka uzdevumiem: lasīšana, prezentāciju gatavošana, gatavošanās eksāmenam. Detalizēta informācija par katru no veicamajiem darbiem tiks sniegta 1. lekcijā un izdales materiālos, kas pieejami e-studijās.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pārbaudījums

-
-
Mācībspēka uzdotu gadījumu / piemēru analīze, prezentācijas un debates. Uzdoto gadījumu / tēmu prezentēšana auditorijai nodarbību laikā, debates / prezentāciju apspriešana.
2.

Pārbaudījums

-
-
Lasīšanas atskaites saskaņā ar bibliogrāfisko sarakstu, kas var tikt aktualizēts sākoties katra gada lekcijām. Mutvārdos vai rakstiski (tiešsaistē), nosaucot, kas lasīts un sniedzot īsu izvērtējumu. Vērtēšana kvantitatīva – pēc izlasītā daudzuma.
3.

Pārbaudījums

-
-
1. Lasīšanas atskaites – 30%. Iesniegšana: mutvārdos vai rakstiski (tiešsaistē), nosaucot, kas lasīts un sniedzot īsu izvērtējumu. Vērtēšana kvantitatīva – pēc izlasītā daudzuma. 2. Gadījumu / piemēru analīze, prezentācijas un debates – 30%. Iesniegšana: uzdoto gadījumu / tēmu prezentēšana auditorijai nodarbību laikā, debates / prezentāciju apspriešana. 3. Eksāmens – 40%. Individuāli vai grupā izstrādātā sociālās uzņēmējdarbības projekta / idejas prezentēšana.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālo pārmaiņu nepieciešamība pasaulē un jaunie ilgtspējīgu sociālo pārmaiņu ieviešanas modeļi.
Apraksts
Anotācija: Industriālās un postindustriālās sabiedrības vērtību spriedze 20.gs. un tās fenomeni: jauno sociālo kustību izveide un attīstība, sociālās ekonomikas vēsture un attīstība 20. gs. ASV un Eiropā. Tēmas mērķi ir attīstīt studentu izpratni par interešu grupu pāraugšanas procesu sociālajās kustībās, to politisko ietekmi, īpaši – sociālpolitiskās un sociālekonomiskās intervences raksturojumu. Nodarbības jautājumi: Kādas sabiedrībā pieņemtas vērtības raksturo industriālu un kādas – postindustriālu sabiedrību? Kā jūs definētu sociālās kustības un jaunās sociālās kustības? Kā jūs raksturotu sociālo kustību mērogus un līderību tajās? Kā atšķirt interešu aizstāvību no profesionāla lobisma? Raksturojiet aizstāvību sociālo kustību darbībā: kādi ir aizstāvības mērķi? Miniet sociālās un politiskās aizstāvības piemērus. Kā jūs īsi uzzīmētu sociālās ekonomikas vēsturisko attīstību? Kādas teorētiskas pieejas ir saistītas ar sociālās ekonomikas koncepciju? Kādi izaicinājumi un kādas tendences sociālajā ekonomikā tiek novērotas 20. gadsimtā? Literatūra: Praszkier - Sections 1-2; Rata - Chapter 1
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālo pārmaiņu nepieciešamība pasaulē un jaunie ilgtspējīgu sociālo pārmaiņu ieviešanas modeļi.
Apraksts
Anotācija: Industriālās un postindustriālās sabiedrības vērtību spriedze 20.gs. un tās fenomeni: jauno sociālo kustību izveide un attīstība, sociālās ekonomikas vēsture un attīstība 20. gs. ASV un Eiropā. Tēmas mērķi ir attīstīt studentu izpratni par interešu grupu pāraugšanas procesu sociālajās kustībās, to politisko ietekmi, īpaši – sociālpolitiskās un sociālekonomiskās intervences raksturojumu. Nodarbības jautājumi: Kādas sabiedrībā pieņemtas vērtības raksturo industriālu un kādas – postindustriālu sabiedrību? Kā jūs definētu sociālās kustības un jaunās sociālās kustības? Kā jūs raksturotu sociālo kustību mērogus un līderību tajās? Kā atšķirt interešu aizstāvību no profesionāla lobisma? Raksturojiet aizstāvību sociālo kustību darbībā: kādi ir aizstāvības mērķi? Miniet sociālās un politiskās aizstāvības piemērus. Kā jūs īsi uzzīmētu sociālās ekonomikas vēsturisko attīstību? Kādas teorētiskas pieejas ir saistītas ar sociālās ekonomikas koncepciju? Kādi izaicinājumi un kādas tendences sociālajā ekonomikā tiek novērotas 20. gadsimtā? Literatūra: Praszkier - Sections 1-2; Rata - Chapter 1
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālo pārmaiņu nepieciešamība pasaulē un jaunie ilgtspējīgu sociālo pārmaiņu ieviešanas modeļi.
Apraksts
Anotācija: Industriālās un postindustriālās sabiedrības vērtību spriedze 20.gs. un tās fenomeni: jauno sociālo kustību izveide un attīstība, sociālās ekonomikas vēsture un attīstība 20. gs. ASV un Eiropā. Tēmas mērķi ir attīstīt studentu izpratni par interešu grupu pāraugšanas procesu sociālajās kustībās, to politisko ietekmi, īpaši – sociālpolitiskās un sociālekonomiskās intervences raksturojumu. Nodarbības jautājumi: Kādas sabiedrībā pieņemtas vērtības raksturo industriālu un kādas – postindustriālu sabiedrību? Kā jūs definētu sociālās kustības un jaunās sociālās kustības? Kā jūs raksturotu sociālo kustību mērogus un līderību tajās? Kā atšķirt interešu aizstāvību no profesionāla lobisma? Raksturojiet aizstāvību sociālo kustību darbībā: kādi ir aizstāvības mērķi? Miniet sociālās un politiskās aizstāvības piemērus. Kā jūs īsi uzzīmētu sociālās ekonomikas vēsturisko attīstību? Kādas teorētiskas pieejas ir saistītas ar sociālās ekonomikas koncepciju? Kādi izaicinājumi un kādas tendences sociālajā ekonomikā tiek novērotas 20. gadsimtā? Literatūra: Praszkier - Sections 1-2; Rata - Chapter 1
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma uzstādījums un koncepcija: sociālo inovāciju ieviešana sociālo problēmu risināšanai.
Apraksts
Anotācija: Politiskie un kultūras nosacījumi sociālās ekonomijas attīstībai. Sociālā iekļaušana, dzīves kvalitāte, sociālās inovācijas. Sociālās ekonomijas ētiskais un ideoloģiskais pamatojums: globālā neoliberālisma kritika. Tradicionālā biznesa un solidaritātes ētikas platformas. Mazaizsargātās iedzīvotāju grupas un nodarbinātības risinājumi. Nodarbības jautājumi: Saiknē ar iepriekš apgūto, lūdzu, miniet vismaz 4 priekšnoteikumus sociālās ekonomikas attīstībai valstī? Vai sociālā ekonomika var attīstīties vienā izolētā valstī? Kā jūs saprotat dzīves kvalitāti indivīda un sociālās grupas kontekstos? Vai dzīves kvalitāte ir individuāls jeb attiecību koncepts? Kura no sociālās iekļaušanas teorijām jums šķiet vispamatotākā, kāpēc? Kā jūs definētu sociālo inovāciju? Miniet piemērus, lūdzu! Kādas mazaizsargātas iedzīvotāju grupas visvairāk cieš neoliberālas saimniekošanas apstākļos? Kādas uzņēmējdarbības metodes jūs izmantotu, lai sekmētu sociālo iekļaušanu? Literatūra: Bornstein - Part 3; Nicholls - Parts 1, 2, 4; Rata - Chapter 3; Nordic Council of Ministers - Part 2; Short - a) The Use of Secondary Data in Social Entrepreneurship Research: Assessing the Field and Identifying Future Opportunities, b) Configurational Approaches to the Study of Social Ventures.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma uzstādījums un koncepcija: sociālo inovāciju ieviešana sociālo problēmu risināšanai.
Apraksts
Anotācija: Politiskie un kultūras nosacījumi sociālās ekonomijas attīstībai. Sociālā iekļaušana, dzīves kvalitāte, sociālās inovācijas. Sociālās ekonomijas ētiskais un ideoloģiskais pamatojums: globālā neoliberālisma kritika. Tradicionālā biznesa un solidaritātes ētikas platformas. Mazaizsargātās iedzīvotāju grupas un nodarbinātības risinājumi. Nodarbības jautājumi: Saiknē ar iepriekš apgūto, lūdzu, miniet vismaz 4 priekšnoteikumus sociālās ekonomikas attīstībai valstī? Vai sociālā ekonomika var attīstīties vienā izolētā valstī? Kā jūs saprotat dzīves kvalitāti indivīda un sociālās grupas kontekstos? Vai dzīves kvalitāte ir individuāls jeb attiecību koncepts? Kura no sociālās iekļaušanas teorijām jums šķiet vispamatotākā, kāpēc? Kā jūs definētu sociālo inovāciju? Miniet piemērus, lūdzu! Kādas mazaizsargātas iedzīvotāju grupas visvairāk cieš neoliberālas saimniekošanas apstākļos? Kādas uzņēmējdarbības metodes jūs izmantotu, lai sekmētu sociālo iekļaušanu? Literatūra: Bornstein - Part 3; Nicholls - Parts 1, 2, 4; Rata - Chapter 3; Nordic Council of Ministers - Part 2; Short - a) The Use of Secondary Data in Social Entrepreneurship Research: Assessing the Field and Identifying Future Opportunities, b) Configurational Approaches to the Study of Social Ventures.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma dizains.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmuma iezīmes: saistības attiecībā uz sociālo mērķi, kas iestrādāts tā organizatoriskajā struktūrā; darbību saskaņotība ar sociālo mērķi un akcionāru atbildība; taisnīga īpašuma tiesību sadale starp akcionāriem atbilstoši to ieguldījumam; kopīga informācija un kontrole starp akcionāriem; taisnīga kompensācija darbiniekiem un akcionāriem proporcionāli viņu ieguldījumam; saprātīga peļņa; sociālā atbildība un atbildība par vidi; pārredzamība; aizsargāti līdzekļi. Formalizācija tiesību aktos un atbalsta ekosistēmā sociālajai uzņēmējdarbībai. Dažādu valstu piemēru salīdzinājums. Nodarbības jautājumi: Raksturojiet būtiskākās atšķirības starp komersantu un sociālo uzņēmumu! Kāda, jūsuprāt, ir būtiskākā atšķirība? Kas ir kopīgs? Kā jūs saprotat situāciju, kurā uzņēmums pieder darbiniekiem – miniet kādus piemērus, lūdzu? Ko nozīmē saimniekot ilgtspējīgi, zaļi un sociāli? Raksturojiet šādus uzņēmumus Eiropā un citviet pasaulē? Kā minētie parametri tiek atspoguļoti sociāla uzņēmuma statūtos? Kā jūs to atspoguļotu? Literatūra: Praszkier - Section 3; Bornstein - Part 1; Nordic Council of Ministers - Part 3, Appendix 1; Sociālā uzņēmuma likums. Raksti: Kalve, Līcīte, Maura-Jeromanova; Terziev, Atiq, Rihter, Hudcova, Elasyed, Grohs, Jovanovski
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma dizains.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmuma iezīmes: saistības attiecībā uz sociālo mērķi, kas iestrādāts tā organizatoriskajā struktūrā; darbību saskaņotība ar sociālo mērķi un akcionāru atbildība; taisnīga īpašuma tiesību sadale starp akcionāriem atbilstoši to ieguldījumam; kopīga informācija un kontrole starp akcionāriem; taisnīga kompensācija darbiniekiem un akcionāriem proporcionāli viņu ieguldījumam; saprātīga peļņa; sociālā atbildība un atbildība par vidi; pārredzamība; aizsargāti līdzekļi. Formalizācija tiesību aktos un atbalsta ekosistēmā sociālajai uzņēmējdarbībai. Dažādu valstu piemēru salīdzinājums. Nodarbības jautājumi: Raksturojiet būtiskākās atšķirības starp komersantu un sociālo uzņēmumu! Kāda, jūsuprāt, ir būtiskākā atšķirība? Kas ir kopīgs? Kā jūs saprotat situāciju, kurā uzņēmums pieder darbiniekiem – miniet kādus piemērus, lūdzu? Ko nozīmē saimniekot ilgtspējīgi, zaļi un sociāli? Raksturojiet šādus uzņēmumus Eiropā un citviet pasaulē? Kā minētie parametri tiek atspoguļoti sociāla uzņēmuma statūtos? Kā jūs to atspoguļotu? Literatūra: Praszkier - Section 3; Bornstein - Part 1; Nordic Council of Ministers - Part 3, Appendix 1; Sociālā uzņēmuma likums. Raksti: Kalve, Līcīte, Maura-Jeromanova; Terziev, Atiq, Rihter, Hudcova, Elasyed, Grohs, Jovanovski
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma dizains.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmuma iezīmes: saistības attiecībā uz sociālo mērķi, kas iestrādāts tā organizatoriskajā struktūrā; darbību saskaņotība ar sociālo mērķi un akcionāru atbildība; taisnīga īpašuma tiesību sadale starp akcionāriem atbilstoši to ieguldījumam; kopīga informācija un kontrole starp akcionāriem; taisnīga kompensācija darbiniekiem un akcionāriem proporcionāli viņu ieguldījumam; saprātīga peļņa; sociālā atbildība un atbildība par vidi; pārredzamība; aizsargāti līdzekļi. Formalizācija tiesību aktos un atbalsta ekosistēmā sociālajai uzņēmējdarbībai. Dažādu valstu piemēru salīdzinājums. Nodarbības jautājumi: Raksturojiet būtiskākās atšķirības starp komersantu un sociālo uzņēmumu! Kāda, jūsuprāt, ir būtiskākā atšķirība? Kas ir kopīgs? Kā jūs saprotat situāciju, kurā uzņēmums pieder darbiniekiem – miniet kādus piemērus, lūdzu? Ko nozīmē saimniekot ilgtspējīgi, zaļi un sociāli? Raksturojiet šādus uzņēmumus Eiropā un citviet pasaulē? Kā minētie parametri tiek atspoguļoti sociāla uzņēmuma statūtos? Kā jūs to atspoguļotu? Literatūra: Praszkier - Section 3; Bornstein - Part 1; Nordic Council of Ministers - Part 3, Appendix 1; Sociālā uzņēmuma likums. Raksti: Kalve, Līcīte, Maura-Jeromanova; Terziev, Atiq, Rihter, Hudcova, Elasyed, Grohs, Jovanovski
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma darbības plāna izstrādāšana.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmējdarbība balstās uz tirgus orientētām stratēģijām un pašu gūtiem ienākumiem savas misijas atbalstam. Biznesa plāni ir kopīgs rīks visiem uzņēmējiem, uzsākot vai attīstot uzņēmumu. Bezpeļņas organizācijām, kas uzsāk vai palielina sociālo uzņēmumu savas programmas ietvaros, biznesa plāna izstrāde ir būtisks solis. Šajā tēmā ir aptverti jautājumi, kas nepieciešami sociālajai uzņēmējdarbībai. Šī tipa organizācijām ir jāapsver saskaņošana ar misiju, organizatorisko fonu un struktūru, kā arī finansiālās un sociālās ietekmes novērtējums. Šī studiju kursa daļa sniedz biznesa plāna izklāstu un ir ceļvedis sociālo uzņēmumu idejas tālākai izpētei, darbības plānošanai un biznesa plāna sastādīšanai. Nodarbības jautājumi: Vai un ar ko sociālā uzņēmuma darbības plānošana atšķiras no "parasta" biznesa plānošanas? Kam jāveido sociālā uzņēmuma darbības plāns? Kādas intereses jāņem vērā? Kādas ir plāna galvenās sastāvdaļas? Literatūra: Nicholls - Part 3; Rata - Chapter 2; Nordic Council of Ministers - Appendix 3; Short - a) The Use of Secondary Data in Social Entrepreneurship Research: Assessing the Field and Identifying Future Opportunities; b) Timing Is Everything: Multilevel Event History Analysis as a Tool to Model Change Over Time in Social Ventures.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma darbības plāna izstrādāšana.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmējdarbība balstās uz tirgus orientētām stratēģijām un pašu gūtiem ienākumiem savas misijas atbalstam. Biznesa plāni ir kopīgs rīks visiem uzņēmējiem, uzsākot vai attīstot uzņēmumu. Bezpeļņas organizācijām, kas uzsāk vai palielina sociālo uzņēmumu savas programmas ietvaros, biznesa plāna izstrāde ir būtisks solis. Šajā tēmā ir aptverti jautājumi, kas nepieciešami sociālajai uzņēmējdarbībai. Šī tipa organizācijām ir jāapsver saskaņošana ar misiju, organizatorisko fonu un struktūru, kā arī finansiālās un sociālās ietekmes novērtējums. Šī studiju kursa daļa sniedz biznesa plāna izklāstu un ir ceļvedis sociālo uzņēmumu idejas tālākai izpētei, darbības plānošanai un biznesa plāna sastādīšanai. Nodarbības jautājumi: Vai un ar ko sociālā uzņēmuma darbības plānošana atšķiras no "parasta" biznesa plānošanas? Kam jāveido sociālā uzņēmuma darbības plāns? Kādas intereses jāņem vērā? Kādas ir plāna galvenās sastāvdaļas? Literatūra: Nicholls - Part 3; Rata - Chapter 2; Nordic Council of Ministers - Appendix 3; Short - a) The Use of Secondary Data in Social Entrepreneurship Research: Assessing the Field and Identifying Future Opportunities; b) Timing Is Everything: Multilevel Event History Analysis as a Tool to Model Change Over Time in Social Ventures.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma darbības plāna izstrādāšana.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmējdarbība balstās uz tirgus orientētām stratēģijām un pašu gūtiem ienākumiem savas misijas atbalstam. Biznesa plāni ir kopīgs rīks visiem uzņēmējiem, uzsākot vai attīstot uzņēmumu. Bezpeļņas organizācijām, kas uzsāk vai palielina sociālo uzņēmumu savas programmas ietvaros, biznesa plāna izstrāde ir būtisks solis. Šajā tēmā ir aptverti jautājumi, kas nepieciešami sociālajai uzņēmējdarbībai. Šī tipa organizācijām ir jāapsver saskaņošana ar misiju, organizatorisko fonu un struktūru, kā arī finansiālās un sociālās ietekmes novērtējums. Šī studiju kursa daļa sniedz biznesa plāna izklāstu un ir ceļvedis sociālo uzņēmumu idejas tālākai izpētei, darbības plānošanai un biznesa plāna sastādīšanai. Nodarbības jautājumi: Vai un ar ko sociālā uzņēmuma darbības plānošana atšķiras no "parasta" biznesa plānošanas? Kam jāveido sociālā uzņēmuma darbības plāns? Kādas intereses jāņem vērā? Kādas ir plāna galvenās sastāvdaļas? Literatūra: Nicholls - Part 3; Rata - Chapter 2; Nordic Council of Ministers - Appendix 3; Short - a) The Use of Secondary Data in Social Entrepreneurship Research: Assessing the Field and Identifying Future Opportunities; b) Timing Is Everything: Multilevel Event History Analysis as a Tool to Model Change Over Time in Social Ventures.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma darbības plāna izstrādāšana.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmējdarbība balstās uz tirgus orientētām stratēģijām un pašu gūtiem ienākumiem savas misijas atbalstam. Biznesa plāni ir kopīgs rīks visiem uzņēmējiem, uzsākot vai attīstot uzņēmumu. Bezpeļņas organizācijām, kas uzsāk vai palielina sociālo uzņēmumu savas programmas ietvaros, biznesa plāna izstrāde ir būtisks solis. Šajā tēmā ir aptverti jautājumi, kas nepieciešami sociālajai uzņēmējdarbībai. Šī tipa organizācijām ir jāapsver saskaņošana ar misiju, organizatorisko fonu un struktūru, kā arī finansiālās un sociālās ietekmes novērtējums. Šī studiju kursa daļa sniedz biznesa plāna izklāstu un ir ceļvedis sociālo uzņēmumu idejas tālākai izpētei, darbības plānošanai un biznesa plāna sastādīšanai. Nodarbības jautājumi: Vai un ar ko sociālā uzņēmuma darbības plānošana atšķiras no "parasta" biznesa plānošanas? Kam jāveido sociālā uzņēmuma darbības plāns? Kādas intereses jāņem vērā? Kādas ir plāna galvenās sastāvdaļas? Literatūra: Nicholls - Part 3; Rata - Chapter 2; Nordic Council of Ministers - Appendix 3; Short - a) The Use of Secondary Data in Social Entrepreneurship Research: Assessing the Field and Identifying Future Opportunities; b) Timing Is Everything: Multilevel Event History Analysis as a Tool to Model Change Over Time in Social Ventures.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Finanšu piesaiste sociālajam uzņēmumam.
Apraksts
Anotācija: Tēmas apguve rada iespēju studentiem izprast kapitāla piesaistes loģiku un iespējas sociālajā ekonomikā, šim mērķim pieejamo finanšu resursu izplatību Eiropā un globālā mērogā, kā arī nosacījumus, kas jāievēro sociālajiem uzņēmējiem, lai piesaistītu finansētāju – investoru interesi. Izmantojot piemērus galvenokārt no ārvalstu prakses (Zviedrija, Somija, Nīderlande, Lielbritānija) un arī nesenas Latvijas prakses (fonds DOTS, NewDoor, u.c.), studenti iepazīs sociālās uzņēmējdarbības forumu, akselaratoru apvienību un tīklojumu piemērus (SOCAP, Ashoka Changemakers, Tālbergas forums, Presentense u.c.). Studenti praktiskas izpētes gaitā, veidojot komunikāciju ar iespējamiem savu topošo sociālo uzņēmumu donoriem/investoriem/akseleratoriem gūs potenciālu pieeju resursiem sava sociālā uzņēmuma idejas īstenošanai (pre–seed capital). Crowdfunding jeb pūļa finanšu piesaistes platformas internetā varianti un to izmantošana. Nodarbības jautājumi: Kādus finanšu resursus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā un globālā mērogā jūs zināt? Kāds uzvedības “kodekss” jūsuprāt jāievēro sociālajiem uzņēmējiem, lai piesastītu finansētāju – investoru interesi? Kā īstenot win – win jeb abpusēja ieguvuma taktiku, iepazīstinot ar sevi potenciālo investoru? Kā jūs pats uzrunātu iespējamos donorus/investorus/akseleratorus? Kā prezentētu savu jaunuzņēmumu? Literatūra: Bornstein - Part 2; Short - The Role of Charismatic Rhetoric in Crowdfunding; Mission Drift in Microfinance: An Exploratory Empirical Approach Based on Ideal Types.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Finanšu piesaiste sociālajam uzņēmumam.
Apraksts
Anotācija: Tēmas apguve rada iespēju studentiem izprast kapitāla piesaistes loģiku un iespējas sociālajā ekonomikā, šim mērķim pieejamo finanšu resursu izplatību Eiropā un globālā mērogā, kā arī nosacījumus, kas jāievēro sociālajiem uzņēmējiem, lai piesaistītu finansētāju – investoru interesi. Izmantojot piemērus galvenokārt no ārvalstu prakses (Zviedrija, Somija, Nīderlande, Lielbritānija) un arī nesenas Latvijas prakses (fonds DOTS, NewDoor, u.c.), studenti iepazīs sociālās uzņēmējdarbības forumu, akselaratoru apvienību un tīklojumu piemērus (SOCAP, Ashoka Changemakers, Tālbergas forums, Presentense u.c.). Studenti praktiskas izpētes gaitā, veidojot komunikāciju ar iespējamiem savu topošo sociālo uzņēmumu donoriem/investoriem/akseleratoriem gūs potenciālu pieeju resursiem sava sociālā uzņēmuma idejas īstenošanai (pre–seed capital). Crowdfunding jeb pūļa finanšu piesaistes platformas internetā varianti un to izmantošana. Nodarbības jautājumi: Kādus finanšu resursus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā un globālā mērogā jūs zināt? Kāds uzvedības “kodekss” jūsuprāt jāievēro sociālajiem uzņēmējiem, lai piesastītu finansētāju – investoru interesi? Kā īstenot win – win jeb abpusēja ieguvuma taktiku, iepazīstinot ar sevi potenciālo investoru? Kā jūs pats uzrunātu iespējamos donorus/investorus/akseleratorus? Kā prezentētu savu jaunuzņēmumu? Literatūra: Bornstein - Part 2; Short - The Role of Charismatic Rhetoric in Crowdfunding; Mission Drift in Microfinance: An Exploratory Empirical Approach Based on Ideal Types.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Finanšu piesaiste sociālajam uzņēmumam.
Apraksts
Anotācija: Tēmas apguve rada iespēju studentiem izprast kapitāla piesaistes loģiku un iespējas sociālajā ekonomikā, šim mērķim pieejamo finanšu resursu izplatību Eiropā un globālā mērogā, kā arī nosacījumus, kas jāievēro sociālajiem uzņēmējiem, lai piesaistītu finansētāju – investoru interesi. Izmantojot piemērus galvenokārt no ārvalstu prakses (Zviedrija, Somija, Nīderlande, Lielbritānija) un arī nesenas Latvijas prakses (fonds DOTS, NewDoor, u.c.), studenti iepazīs sociālās uzņēmējdarbības forumu, akselaratoru apvienību un tīklojumu piemērus (SOCAP, Ashoka Changemakers, Tālbergas forums, Presentense u.c.). Studenti praktiskas izpētes gaitā, veidojot komunikāciju ar iespējamiem savu topošo sociālo uzņēmumu donoriem/investoriem/akseleratoriem gūs potenciālu pieeju resursiem sava sociālā uzņēmuma idejas īstenošanai (pre–seed capital). Crowdfunding jeb pūļa finanšu piesaistes platformas internetā varianti un to izmantošana. Nodarbības jautājumi: Kādus finanšu resursus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā un globālā mērogā jūs zināt? Kāds uzvedības “kodekss” jūsuprāt jāievēro sociālajiem uzņēmējiem, lai piesastītu finansētāju – investoru interesi? Kā īstenot win – win jeb abpusēja ieguvuma taktiku, iepazīstinot ar sevi potenciālo investoru? Kā jūs pats uzrunātu iespējamos donorus/investorus/akseleratorus? Kā prezentētu savu jaunuzņēmumu? Literatūra: Bornstein - Part 2; Short - The Role of Charismatic Rhetoric in Crowdfunding; Mission Drift in Microfinance: An Exploratory Empirical Approach Based on Ideal Types.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma vadīšana.
Apraksts
Anotācija: Komerciālo uzņēmumu galvenais mērķis ir palielināt peļņu. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt sociālos ieguvumus, ko tas tiecas sasniegt, un panākt tā rentabilitāti. Komercuzņēmumu darbību parasti mēra ar finanšu atdevi. Sociālie uzņēmēji bieži izmanto īpašu iespēju, un abi sociālie un ekonomiskie mērķi tiek skatīti kopā. Pieaugot sociālo uzņēmumu skaitam, vadītāji, kas tos vada, saskaras ar arvien grūtāku uzdevumu. Viņiem ne tikai jāizveido savas organizācijas un jālegalizē tās, bet ir arī jāatrod piemēroti veidi, kā pārvaldīt galvenos aktīvus, iekļaujot sociālo misiju un efektivitātes ierobežojumus, apņēmīgus brīvprātīgos un darbiniekus, kā arī paplašinātas pārvaldības struktūras. Ir svarīgi ne vien apgūt teoriju, bet redzēt arī, kā reāli darbojas sociālie uzņēmumi, tālab ir plānoti šādu uzņēmumu apmeklējumi un/vai šo uzņēmumu vadītāju īsas prezentācijas. Nodarbības jautājumi: Kas sociālā uzņēmuma vadīšanai ir kopīgs ar "parasta" uzņēmuma vadīšanu un kādas ir galvenās atšķirības? Kādam jābūt sociālā uzņēmuma izveidotājam / vadītājam, tā motivācijai? Kā tiek atlasīti darbinieki un kādi apstākļi tiem tiek nodrošināti? Kāda ir ilgtspējas apsvērumu loma sociālo uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā? Literatūra: Praszkier - Section 4; Nicholls - Part 4; Bornstein - Part 3.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma vadīšana.
Apraksts
Anotācija: Komerciālo uzņēmumu galvenais mērķis ir palielināt peļņu. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt sociālos ieguvumus, ko tas tiecas sasniegt, un panākt tā rentabilitāti. Komercuzņēmumu darbību parasti mēra ar finanšu atdevi. Sociālie uzņēmēji bieži izmanto īpašu iespēju, un abi sociālie un ekonomiskie mērķi tiek skatīti kopā. Pieaugot sociālo uzņēmumu skaitam, vadītāji, kas tos vada, saskaras ar arvien grūtāku uzdevumu. Viņiem ne tikai jāizveido savas organizācijas un jālegalizē tās, bet ir arī jāatrod piemēroti veidi, kā pārvaldīt galvenos aktīvus, iekļaujot sociālo misiju un efektivitātes ierobežojumus, apņēmīgus brīvprātīgos un darbiniekus, kā arī paplašinātas pārvaldības struktūras. Ir svarīgi ne vien apgūt teoriju, bet redzēt arī, kā reāli darbojas sociālie uzņēmumi, tālab ir plānoti šādu uzņēmumu apmeklējumi un/vai šo uzņēmumu vadītāju īsas prezentācijas. Nodarbības jautājumi: Kas sociālā uzņēmuma vadīšanai ir kopīgs ar "parasta" uzņēmuma vadīšanu un kādas ir galvenās atšķirības? Kādam jābūt sociālā uzņēmuma izveidotājam / vadītājam, tā motivācijai? Kā tiek atlasīti darbinieki un kādi apstākļi tiem tiek nodrošināti? Kāda ir ilgtspējas apsvērumu loma sociālo uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā? Literatūra: Praszkier - Section 4; Nicholls - Part 4; Bornstein - Part 3.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību izbraukums
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma vadīšana.
Apraksts
Anotācija: Komerciālo uzņēmumu galvenais mērķis ir palielināt peļņu. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt sociālos ieguvumus, ko tas tiecas sasniegt, un panākt tā rentabilitāti. Komercuzņēmumu darbību parasti mēra ar finanšu atdevi. Sociālie uzņēmēji bieži izmanto īpašu iespēju, un abi sociālie un ekonomiskie mērķi tiek skatīti kopā. Pieaugot sociālo uzņēmumu skaitam, vadītāji, kas tos vada, saskaras ar arvien grūtāku uzdevumu. Viņiem ne tikai jāizveido savas organizācijas un jālegalizē tās, bet ir arī jāatrod piemēroti veidi, kā pārvaldīt galvenos aktīvus, iekļaujot sociālo misiju un efektivitātes ierobežojumus, apņēmīgus brīvprātīgos un darbiniekus, kā arī paplašinātas pārvaldības struktūras. Ir svarīgi ne vien apgūt teoriju, bet redzēt arī, kā reāli darbojas sociālie uzņēmumi, tālab ir plānoti šādu uzņēmumu apmeklējumi un/vai šo uzņēmumu vadītāju īsas prezentācijas. Nodarbības jautājumi: Kas sociālā uzņēmuma vadīšanai ir kopīgs ar "parasta" uzņēmuma vadīšanu un kādas ir galvenās atšķirības? Kādam jābūt sociālā uzņēmuma izveidotājam / vadītājam, tā motivācijai? Kā tiek atlasīti darbinieki un kādi apstākļi tiem tiek nodrošināti? Kāda ir ilgtspējas apsvērumu loma sociālo uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā? Literatūra: Praszkier - Section 4; Nicholls - Part 4; Bornstein - Part 3.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību izbraukums
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma vadīšana.
Apraksts
Anotācija: Komerciālo uzņēmumu galvenais mērķis ir palielināt peļņu. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt sociālos ieguvumus, ko tas tiecas sasniegt, un panākt tā rentabilitāti. Komercuzņēmumu darbību parasti mēra ar finanšu atdevi. Sociālie uzņēmēji bieži izmanto īpašu iespēju, un abi sociālie un ekonomiskie mērķi tiek skatīti kopā. Pieaugot sociālo uzņēmumu skaitam, vadītāji, kas tos vada, saskaras ar arvien grūtāku uzdevumu. Viņiem ne tikai jāizveido savas organizācijas un jālegalizē tās, bet ir arī jāatrod piemēroti veidi, kā pārvaldīt galvenos aktīvus, iekļaujot sociālo misiju un efektivitātes ierobežojumus, apņēmīgus brīvprātīgos un darbiniekus, kā arī paplašinātas pārvaldības struktūras. Ir svarīgi ne vien apgūt teoriju, bet redzēt arī, kā reāli darbojas sociālie uzņēmumi, tālab ir plānoti šādu uzņēmumu apmeklējumi un/vai šo uzņēmumu vadītāju īsas prezentācijas. Nodarbības jautājumi: Kas sociālā uzņēmuma vadīšanai ir kopīgs ar "parasta" uzņēmuma vadīšanu un kādas ir galvenās atšķirības? Kādam jābūt sociālā uzņēmuma izveidotājam / vadītājam, tā motivācijai? Kā tiek atlasīti darbinieki un kādi apstākļi tiem tiek nodrošināti? Kāda ir ilgtspējas apsvērumu loma sociālo uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā? Literatūra: Praszkier - Section 4; Nicholls - Part 4; Bornstein - Part 3.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību izbraukums
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma vadīšana.
Apraksts
Anotācija: Komerciālo uzņēmumu galvenais mērķis ir palielināt peļņu. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt sociālos ieguvumus, ko tas tiecas sasniegt, un panākt tā rentabilitāti. Komercuzņēmumu darbību parasti mēra ar finanšu atdevi. Sociālie uzņēmēji bieži izmanto īpašu iespēju, un abi sociālie un ekonomiskie mērķi tiek skatīti kopā. Pieaugot sociālo uzņēmumu skaitam, vadītāji, kas tos vada, saskaras ar arvien grūtāku uzdevumu. Viņiem ne tikai jāizveido savas organizācijas un jālegalizē tās, bet ir arī jāatrod piemēroti veidi, kā pārvaldīt galvenos aktīvus, iekļaujot sociālo misiju un efektivitātes ierobežojumus, apņēmīgus brīvprātīgos un darbiniekus, kā arī paplašinātas pārvaldības struktūras. Ir svarīgi ne vien apgūt teoriju, bet redzēt arī, kā reāli darbojas sociālie uzņēmumi, tālab ir plānoti šādu uzņēmumu apmeklējumi un/vai šo uzņēmumu vadītāju īsas prezentācijas. Nodarbības jautājumi: Kas sociālā uzņēmuma vadīšanai ir kopīgs ar "parasta" uzņēmuma vadīšanu un kādas ir galvenās atšķirības? Kādam jābūt sociālā uzņēmuma izveidotājam / vadītājam, tā motivācijai? Kā tiek atlasīti darbinieki un kādi apstākļi tiem tiek nodrošināti? Kāda ir ilgtspējas apsvērumu loma sociālo uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā? Literatūra: Praszkier - Section 4; Nicholls - Part 4; Bornstein - Part 3.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
40 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālo pārmaiņu nepieciešamība pasaulē un jaunie ilgtspējīgu sociālo pārmaiņu ieviešanas modeļi.
Apraksts
Anotācija: Industriālās un postindustriālās sabiedrības vērtību spriedze 20.gs. un tās fenomeni: jauno sociālo kustību izveide un attīstība, sociālās ekonomikas vēsture un attīstība 20. gs. ASV un Eiropā. Tēmas mērķi ir attīstīt studentu izpratni par interešu grupu pāraugšanas procesu sociālajās kustībās, to politisko ietekmi, īpaši – sociālpolitiskās un sociālekonomiskās intervences raksturojumu. Nodarbības jautājumi: Kādas sabiedrībā pieņemtas vērtības raksturo industriālu un kādas – postindustriālu sabiedrību? Kā jūs definētu sociālās kustības un jaunās sociālās kustības? Kā jūs raksturotu sociālo kustību mērogus un līderību tajās? Kā atšķirt interešu aizstāvību no profesionāla lobisma? Raksturojiet aizstāvību sociālo kustību darbībā: kādi ir aizstāvības mērķi? Miniet sociālās un politiskās aizstāvības piemērus. Kā jūs īsi uzzīmētu sociālās ekonomikas vēsturisko attīstību? Kādas teorētiskas pieejas ir saistītas ar sociālās ekonomikas koncepciju? Kādi izaicinājumi un kādas tendences sociālajā ekonomikā tiek novērotas 20. gadsimtā? Literatūra: Praszkier - Sections 1-2; Rata - Chapter 1
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālo pārmaiņu nepieciešamība pasaulē un jaunie ilgtspējīgu sociālo pārmaiņu ieviešanas modeļi.
Apraksts
Anotācija: Industriālās un postindustriālās sabiedrības vērtību spriedze 20.gs. un tās fenomeni: jauno sociālo kustību izveide un attīstība, sociālās ekonomikas vēsture un attīstība 20. gs. ASV un Eiropā. Tēmas mērķi ir attīstīt studentu izpratni par interešu grupu pāraugšanas procesu sociālajās kustībās, to politisko ietekmi, īpaši – sociālpolitiskās un sociālekonomiskās intervences raksturojumu. Nodarbības jautājumi: Kādas sabiedrībā pieņemtas vērtības raksturo industriālu un kādas – postindustriālu sabiedrību? Kā jūs definētu sociālās kustības un jaunās sociālās kustības? Kā jūs raksturotu sociālo kustību mērogus un līderību tajās? Kā atšķirt interešu aizstāvību no profesionāla lobisma? Raksturojiet aizstāvību sociālo kustību darbībā: kādi ir aizstāvības mērķi? Miniet sociālās un politiskās aizstāvības piemērus. Kā jūs īsi uzzīmētu sociālās ekonomikas vēsturisko attīstību? Kādas teorētiskas pieejas ir saistītas ar sociālās ekonomikas koncepciju? Kādi izaicinājumi un kādas tendences sociālajā ekonomikā tiek novērotas 20. gadsimtā? Literatūra: Praszkier - Sections 1-2; Rata - Chapter 1
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma uzstādījums un koncepcija: sociālo inovāciju ieviešana sociālo problēmu risināšanai.
Apraksts
Anotācija: Politiskie un kultūras nosacījumi sociālās ekonomijas attīstībai. Sociālā iekļaušana, dzīves kvalitāte, sociālās inovācijas. Sociālās ekonomijas ētiskais un ideoloģiskais pamatojums: globālā neoliberālisma kritika. Tradicionālā biznesa un solidaritātes ētikas platformas. Mazaizsargātās iedzīvotāju grupas un nodarbinātības risinājumi. Nodarbības jautājumi: Saiknē ar iepriekš apgūto, lūdzu, miniet vismaz 4 priekšnoteikumus sociālās ekonomikas attīstībai valstī? Vai sociālā ekonomika var attīstīties vienā izolētā valstī? Kā jūs saprotat dzīves kvalitāti indivīda un sociālās grupas kontekstos? Vai dzīves kvalitāte ir individuāls jeb attiecību koncepts? Kura no sociālās iekļaušanas teorijām jums šķiet vispamatotākā, kāpēc? Kā jūs definētu sociālo inovāciju? Miniet piemērus, lūdzu! Kādas mazaizsargātas iedzīvotāju grupas visvairāk cieš neoliberālas saimniekošanas apstākļos? Kādas uzņēmējdarbības metodes jūs izmantotu, lai sekmētu sociālo iekļaušanu? Literatūra: Bornstein - Part 3; Nicholls - Parts 1, 2, 4; Rata - Chapter 3; Nordic Council of Ministers - Part 2; Short - a) The Use of Secondary Data in Social Entrepreneurship Research: Assessing the Field and Identifying Future Opportunities, b) Configurational Approaches to the Study of Social Ventures.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma uzstādījums un koncepcija: sociālo inovāciju ieviešana sociālo problēmu risināšanai.
Apraksts
Anotācija: Politiskie un kultūras nosacījumi sociālās ekonomijas attīstībai. Sociālā iekļaušana, dzīves kvalitāte, sociālās inovācijas. Sociālās ekonomijas ētiskais un ideoloģiskais pamatojums: globālā neoliberālisma kritika. Tradicionālā biznesa un solidaritātes ētikas platformas. Mazaizsargātās iedzīvotāju grupas un nodarbinātības risinājumi. Nodarbības jautājumi: Saiknē ar iepriekš apgūto, lūdzu, miniet vismaz 4 priekšnoteikumus sociālās ekonomikas attīstībai valstī? Vai sociālā ekonomika var attīstīties vienā izolētā valstī? Kā jūs saprotat dzīves kvalitāti indivīda un sociālās grupas kontekstos? Vai dzīves kvalitāte ir individuāls jeb attiecību koncepts? Kura no sociālās iekļaušanas teorijām jums šķiet vispamatotākā, kāpēc? Kā jūs definētu sociālo inovāciju? Miniet piemērus, lūdzu! Kādas mazaizsargātas iedzīvotāju grupas visvairāk cieš neoliberālas saimniekošanas apstākļos? Kādas uzņēmējdarbības metodes jūs izmantotu, lai sekmētu sociālo iekļaušanu? Literatūra: Bornstein - Part 3; Nicholls - Parts 1, 2, 4; Rata - Chapter 3; Nordic Council of Ministers - Part 2; Short - a) The Use of Secondary Data in Social Entrepreneurship Research: Assessing the Field and Identifying Future Opportunities, b) Configurational Approaches to the Study of Social Ventures.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma dizains.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmuma iezīmes: saistības attiecībā uz sociālo mērķi, kas iestrādāts tā organizatoriskajā struktūrā; darbību saskaņotība ar sociālo mērķi un akcionāru atbildība; taisnīga īpašuma tiesību sadale starp akcionāriem atbilstoši to ieguldījumam; kopīga informācija un kontrole starp akcionāriem; taisnīga kompensācija darbiniekiem un akcionāriem proporcionāli viņu ieguldījumam; saprātīga peļņa; sociālā atbildība un atbildība par vidi; pārredzamība; aizsargāti līdzekļi. Formalizācija tiesību aktos un atbalsta ekosistēmā sociālajai uzņēmējdarbībai. Dažādu valstu piemēru salīdzinājums. Nodarbības jautājumi: Raksturojiet būtiskākās atšķirības starp komersantu un sociālo uzņēmumu! Kāda, jūsuprāt, ir būtiskākā atšķirība? Kas ir kopīgs? Kā jūs saprotat situāciju, kurā uzņēmums pieder darbiniekiem – miniet kādus piemērus, lūdzu? Ko nozīmē saimniekot ilgtspējīgi, zaļi un sociāli? Raksturojiet šādus uzņēmumus Eiropā un citviet pasaulē? Kā minētie parametri tiek atspoguļoti sociāla uzņēmuma statūtos? Kā jūs to atspoguļotu? Literatūra: Praszkier - Section 3; Bornstein - Part 1; Nordic Council of Ministers - Part 3, Appendix 1; Sociālā uzņēmuma likums. Raksti: Kalve, Līcīte, Maura-Jeromanova; Terziev, Atiq, Rihter, Hudcova, Elasyed, Grohs, Jovanovski
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma dizains.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmuma iezīmes: saistības attiecībā uz sociālo mērķi, kas iestrādāts tā organizatoriskajā struktūrā; darbību saskaņotība ar sociālo mērķi un akcionāru atbildība; taisnīga īpašuma tiesību sadale starp akcionāriem atbilstoši to ieguldījumam; kopīga informācija un kontrole starp akcionāriem; taisnīga kompensācija darbiniekiem un akcionāriem proporcionāli viņu ieguldījumam; saprātīga peļņa; sociālā atbildība un atbildība par vidi; pārredzamība; aizsargāti līdzekļi. Formalizācija tiesību aktos un atbalsta ekosistēmā sociālajai uzņēmējdarbībai. Dažādu valstu piemēru salīdzinājums. Nodarbības jautājumi: Raksturojiet būtiskākās atšķirības starp komersantu un sociālo uzņēmumu! Kāda, jūsuprāt, ir būtiskākā atšķirība? Kas ir kopīgs? Kā jūs saprotat situāciju, kurā uzņēmums pieder darbiniekiem – miniet kādus piemērus, lūdzu? Ko nozīmē saimniekot ilgtspējīgi, zaļi un sociāli? Raksturojiet šādus uzņēmumus Eiropā un citviet pasaulē? Kā minētie parametri tiek atspoguļoti sociāla uzņēmuma statūtos? Kā jūs to atspoguļotu? Literatūra: Praszkier - Section 3; Bornstein - Part 1; Nordic Council of Ministers - Part 3, Appendix 1; Sociālā uzņēmuma likums. Raksti: Kalve, Līcīte, Maura-Jeromanova; Terziev, Atiq, Rihter, Hudcova, Elasyed, Grohs, Jovanovski
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma dizains.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmuma iezīmes: saistības attiecībā uz sociālo mērķi, kas iestrādāts tā organizatoriskajā struktūrā; darbību saskaņotība ar sociālo mērķi un akcionāru atbildība; taisnīga īpašuma tiesību sadale starp akcionāriem atbilstoši to ieguldījumam; kopīga informācija un kontrole starp akcionāriem; taisnīga kompensācija darbiniekiem un akcionāriem proporcionāli viņu ieguldījumam; saprātīga peļņa; sociālā atbildība un atbildība par vidi; pārredzamība; aizsargāti līdzekļi. Formalizācija tiesību aktos un atbalsta ekosistēmā sociālajai uzņēmējdarbībai. Dažādu valstu piemēru salīdzinājums. Nodarbības jautājumi: Raksturojiet būtiskākās atšķirības starp komersantu un sociālo uzņēmumu! Kāda, jūsuprāt, ir būtiskākā atšķirība? Kas ir kopīgs? Kā jūs saprotat situāciju, kurā uzņēmums pieder darbiniekiem – miniet kādus piemērus, lūdzu? Ko nozīmē saimniekot ilgtspējīgi, zaļi un sociāli? Raksturojiet šādus uzņēmumus Eiropā un citviet pasaulē? Kā minētie parametri tiek atspoguļoti sociāla uzņēmuma statūtos? Kā jūs to atspoguļotu? Literatūra: Praszkier - Section 3; Bornstein - Part 1; Nordic Council of Ministers - Part 3, Appendix 1; Sociālā uzņēmuma likums. Raksti: Kalve, Līcīte, Maura-Jeromanova; Terziev, Atiq, Rihter, Hudcova, Elasyed, Grohs, Jovanovski
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma darbības plāna izstrādāšana.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmējdarbība balstās uz tirgus orientētām stratēģijām un pašu gūtiem ienākumiem savas misijas atbalstam. Biznesa plāni ir kopīgs rīks visiem uzņēmējiem, uzsākot vai attīstot uzņēmumu. Bezpeļņas organizācijām, kas uzsāk vai palielina sociālo uzņēmumu savas programmas ietvaros, biznesa plāna izstrāde ir būtisks solis. Šajā tēmā ir aptverti jautājumi, kas nepieciešami sociālajai uzņēmējdarbībai. Šī tipa organizācijām ir jāapsver saskaņošana ar misiju, organizatorisko fonu un struktūru, kā arī finansiālās un sociālās ietekmes novērtējums. Šī studiju kursa daļa sniedz biznesa plāna izklāstu un ir ceļvedis sociālo uzņēmumu idejas tālākai izpētei, darbības plānošanai un biznesa plāna sastādīšanai. Nodarbības jautājumi: Vai un ar ko sociālā uzņēmuma darbības plānošana atšķiras no "parasta" biznesa plānošanas? Kam jāveido sociālā uzņēmuma darbības plāns? Kādas intereses jāņem vērā? Kādas ir plāna galvenās sastāvdaļas? Literatūra: Nicholls - Part 3; Rata - Chapter 2; Nordic Council of Ministers - Appendix 3; Short - a) The Use of Secondary Data in Social Entrepreneurship Research: Assessing the Field and Identifying Future Opportunities; b) Timing Is Everything: Multilevel Event History Analysis as a Tool to Model Change Over Time in Social Ventures.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma darbības plāna izstrādāšana.
Apraksts
Anotācija: Sociālā uzņēmējdarbība balstās uz tirgus orientētām stratēģijām un pašu gūtiem ienākumiem savas misijas atbalstam. Biznesa plāni ir kopīgs rīks visiem uzņēmējiem, uzsākot vai attīstot uzņēmumu. Bezpeļņas organizācijām, kas uzsāk vai palielina sociālo uzņēmumu savas programmas ietvaros, biznesa plāna izstrāde ir būtisks solis. Šajā tēmā ir aptverti jautājumi, kas nepieciešami sociālajai uzņēmējdarbībai. Šī tipa organizācijām ir jāapsver saskaņošana ar misiju, organizatorisko fonu un struktūru, kā arī finansiālās un sociālās ietekmes novērtējums. Šī studiju kursa daļa sniedz biznesa plāna izklāstu un ir ceļvedis sociālo uzņēmumu idejas tālākai izpētei, darbības plānošanai un biznesa plāna sastādīšanai. Nodarbības jautājumi: Vai un ar ko sociālā uzņēmuma darbības plānošana atšķiras no "parasta" biznesa plānošanas? Kam jāveido sociālā uzņēmuma darbības plāns? Kādas intereses jāņem vērā? Kādas ir plāna galvenās sastāvdaļas? Literatūra: Nicholls - Part 3; Rata - Chapter 2; Nordic Council of Ministers - Appendix 3; Short - a) The Use of Secondary Data in Social Entrepreneurship Research: Assessing the Field and Identifying Future Opportunities; b) Timing Is Everything: Multilevel Event History Analysis as a Tool to Model Change Over Time in Social Ventures.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Finanšu piesaiste sociālajam uzņēmumam.
Apraksts
Anotācija: Tēmas apguve rada iespēju studentiem izprast kapitāla piesaistes loģiku un iespējas sociālajā ekonomikā, šim mērķim pieejamo finanšu resursu izplatību Eiropā un globālā mērogā, kā arī nosacījumus, kas jāievēro sociālajiem uzņēmējiem, lai piesaistītu finansētāju – investoru interesi. Izmantojot piemērus galvenokārt no ārvalstu prakses (Zviedrija, Somija, Nīderlande, Lielbritānija) un arī nesenas Latvijas prakses (fonds DOTS, NewDoor, u.c.), studenti iepazīs sociālās uzņēmējdarbības forumu, akselaratoru apvienību un tīklojumu piemērus (SOCAP, Ashoka Changemakers, Tālbergas forums, Presentense u.c.). Studenti praktiskas izpētes gaitā, veidojot komunikāciju ar iespējamiem savu topošo sociālo uzņēmumu donoriem/investoriem/akseleratoriem gūs potenciālu pieeju resursiem sava sociālā uzņēmuma idejas īstenošanai (pre–seed capital). Crowdfunding jeb pūļa finanšu piesaistes platformas internetā varianti un to izmantošana. Nodarbības jautājumi: Kādus finanšu resursus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā un globālā mērogā jūs zināt? Kāds uzvedības “kodekss” jūsuprāt jāievēro sociālajiem uzņēmējiem, lai piesastītu finansētāju – investoru interesi? Kā īstenot win – win jeb abpusēja ieguvuma taktiku, iepazīstinot ar sevi potenciālo investoru? Kā jūs pats uzrunātu iespējamos donorus/investorus/akseleratorus? Kā prezentētu savu jaunuzņēmumu? Literatūra: Bornstein - Part 2; Short - The Role of Charismatic Rhetoric in Crowdfunding; Mission Drift in Microfinance: An Exploratory Empirical Approach Based on Ideal Types.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Finanšu piesaiste sociālajam uzņēmumam.
Apraksts
Anotācija: Tēmas apguve rada iespēju studentiem izprast kapitāla piesaistes loģiku un iespējas sociālajā ekonomikā, šim mērķim pieejamo finanšu resursu izplatību Eiropā un globālā mērogā, kā arī nosacījumus, kas jāievēro sociālajiem uzņēmējiem, lai piesaistītu finansētāju – investoru interesi. Izmantojot piemērus galvenokārt no ārvalstu prakses (Zviedrija, Somija, Nīderlande, Lielbritānija) un arī nesenas Latvijas prakses (fonds DOTS, NewDoor, u.c.), studenti iepazīs sociālās uzņēmējdarbības forumu, akselaratoru apvienību un tīklojumu piemērus (SOCAP, Ashoka Changemakers, Tālbergas forums, Presentense u.c.). Studenti praktiskas izpētes gaitā, veidojot komunikāciju ar iespējamiem savu topošo sociālo uzņēmumu donoriem/investoriem/akseleratoriem gūs potenciālu pieeju resursiem sava sociālā uzņēmuma idejas īstenošanai (pre–seed capital). Crowdfunding jeb pūļa finanšu piesaistes platformas internetā varianti un to izmantošana. Nodarbības jautājumi: Kādus finanšu resursus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā un globālā mērogā jūs zināt? Kāds uzvedības “kodekss” jūsuprāt jāievēro sociālajiem uzņēmējiem, lai piesastītu finansētāju – investoru interesi? Kā īstenot win – win jeb abpusēja ieguvuma taktiku, iepazīstinot ar sevi potenciālo investoru? Kā jūs pats uzrunātu iespējamos donorus/investorus/akseleratorus? Kā prezentētu savu jaunuzņēmumu? Literatūra: Bornstein - Part 2; Short - The Role of Charismatic Rhetoric in Crowdfunding; Mission Drift in Microfinance: An Exploratory Empirical Approach Based on Ideal Types.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma vadīšana.
Apraksts
Anotācija: Komerciālo uzņēmumu galvenais mērķis ir palielināt peļņu. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt sociālos ieguvumus, ko tas tiecas sasniegt, un panākt tā rentabilitāti. Komercuzņēmumu darbību parasti mēra ar finanšu atdevi. Sociālie uzņēmēji bieži izmanto īpašu iespēju, un abi sociālie un ekonomiskie mērķi tiek skatīti kopā. Pieaugot sociālo uzņēmumu skaitam, vadītāji, kas tos vada, saskaras ar arvien grūtāku uzdevumu. Viņiem ne tikai jāizveido savas organizācijas un jālegalizē tās, bet ir arī jāatrod piemēroti veidi, kā pārvaldīt galvenos aktīvus, iekļaujot sociālo misiju un efektivitātes ierobežojumus, apņēmīgus brīvprātīgos un darbiniekus, kā arī paplašinātas pārvaldības struktūras. Ir svarīgi ne vien apgūt teoriju, bet redzēt arī, kā reāli darbojas sociālie uzņēmumi, tālab ir plānoti šādu uzņēmumu apmeklējumi un/vai šo uzņēmumu vadītāju īsas prezentācijas. Nodarbības jautājumi: Kas sociālā uzņēmuma vadīšanai ir kopīgs ar "parasta" uzņēmuma vadīšanu un kādas ir galvenās atšķirības? Kādam jābūt sociālā uzņēmuma izveidotājam / vadītājam, tā motivācijai? Kā tiek atlasīti darbinieki un kādi apstākļi tiem tiek nodrošināti? Kāda ir ilgtspējas apsvērumu loma sociālo uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā? Literatūra: Praszkier - Section 4; Nicholls - Part 4; Bornstein - Part 3.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību izbraukums
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma vadīšana.
Apraksts
Anotācija: Komerciālo uzņēmumu galvenais mērķis ir palielināt peļņu. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt sociālos ieguvumus, ko tas tiecas sasniegt, un panākt tā rentabilitāti. Komercuzņēmumu darbību parasti mēra ar finanšu atdevi. Sociālie uzņēmēji bieži izmanto īpašu iespēju, un abi sociālie un ekonomiskie mērķi tiek skatīti kopā. Pieaugot sociālo uzņēmumu skaitam, vadītāji, kas tos vada, saskaras ar arvien grūtāku uzdevumu. Viņiem ne tikai jāizveido savas organizācijas un jālegalizē tās, bet ir arī jāatrod piemēroti veidi, kā pārvaldīt galvenos aktīvus, iekļaujot sociālo misiju un efektivitātes ierobežojumus, apņēmīgus brīvprātīgos un darbiniekus, kā arī paplašinātas pārvaldības struktūras. Ir svarīgi ne vien apgūt teoriju, bet redzēt arī, kā reāli darbojas sociālie uzņēmumi, tālab ir plānoti šādu uzņēmumu apmeklējumi un/vai šo uzņēmumu vadītāju īsas prezentācijas. Nodarbības jautājumi: Kas sociālā uzņēmuma vadīšanai ir kopīgs ar "parasta" uzņēmuma vadīšanu un kādas ir galvenās atšķirības? Kādam jābūt sociālā uzņēmuma izveidotājam / vadītājam, tā motivācijai? Kā tiek atlasīti darbinieki un kādi apstākļi tiem tiek nodrošināti? Kāda ir ilgtspējas apsvērumu loma sociālo uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā? Literatūra: Praszkier - Section 4; Nicholls - Part 4; Bornstein - Part 3.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību izbraukums
2

Tēmas

Sociālā uzņēmuma vadīšana.
Apraksts
Anotācija: Komerciālo uzņēmumu galvenais mērķis ir palielināt peļņu. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt sociālos ieguvumus, ko tas tiecas sasniegt, un panākt tā rentabilitāti. Komercuzņēmumu darbību parasti mēra ar finanšu atdevi. Sociālie uzņēmēji bieži izmanto īpašu iespēju, un abi sociālie un ekonomiskie mērķi tiek skatīti kopā. Pieaugot sociālo uzņēmumu skaitam, vadītāji, kas tos vada, saskaras ar arvien grūtāku uzdevumu. Viņiem ne tikai jāizveido savas organizācijas un jālegalizē tās, bet ir arī jāatrod piemēroti veidi, kā pārvaldīt galvenos aktīvus, iekļaujot sociālo misiju un efektivitātes ierobežojumus, apņēmīgus brīvprātīgos un darbiniekus, kā arī paplašinātas pārvaldības struktūras. Ir svarīgi ne vien apgūt teoriju, bet redzēt arī, kā reāli darbojas sociālie uzņēmumi, tālab ir plānoti šādu uzņēmumu apmeklējumi un/vai šo uzņēmumu vadītāju īsas prezentācijas. Nodarbības jautājumi: Kas sociālā uzņēmuma vadīšanai ir kopīgs ar "parasta" uzņēmuma vadīšanu un kādas ir galvenās atšķirības? Kādam jābūt sociālā uzņēmuma izveidotājam / vadītājam, tā motivācijai? Kā tiek atlasīti darbinieki un kādi apstākļi tiem tiek nodrošināti? Kāda ir ilgtspējas apsvērumu loma sociālo uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā? Literatūra: Praszkier - Section 4; Nicholls - Part 4; Bornstein - Part 3.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
28 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Rata, G. (2014). Social Economics and Entrepreneurship. Newcastle upon Tyne: Cambridge Scholars Publishing.

2.

Nicholls, A. (2006). Social Entrepreneurship: New Models of Sustainable Social Change. Oxford: OUP Oxford.

3.

Praszkier, R., & Nowak, A. (2012). Social Entrepreneurship: Theory and Practice. Cambridge: Cambridge University Press.

4.

Sociālā uzņēmuma likums/Social Enterprise Law. Pieejams no/Available from: https://likumi.lv/doc.php?id=294484

5.

Kalve, I. (2012). Sociālā uzņēmējdarbība un informācija par to Latvijas publiskajā telpā. University Turiba (Riga, Latvia), XIII International Scientific Conference. Pieejams no: https://www.researchgate.net/publication

6.

Licite, L. (2018). Theoretical Models of Social Enterprises in Latvia. Research for Rural Development - International Scientific Conference, 2, 180–186. Available from: https://doi.org/10.22616/rrd.24.2018.070

7.

Maura-Jeromanova, S., Šukjurovs, I. (2019). Social entrepreneurship as one of the business development activities in rural areas of Latvia. Available from: https://doi.org/10.17770/etr2019vol1.4165

Papildu literatūra

1.

Freeman, J., (1999) On the Origins of Social Movements. Available from: https://www.jofreeman.com/socialmovements/origins.htm

2.

Bornstein, D., & Davis, S. (2010). Social Entrepreneurship : What Everyone Needs to Know®. New York: Oxford University Press.

3.

Nordic Council of Ministers. (2015). Social Entrepreneurship and Social Innovation : Initiatives to Promote Social Entrepreneurship and Social Innovation in the Nordic Countries. Copenhagen: Nordic Council of Ministers.

4.

Short, J. (2014). Social Entrepreneurship and Research Methods (Vol. 1st ed). Bingley, U.K.: Emerald Group Publishing Limited.

5.

Ruysscher, C., Claes, C., Lee, T., Cui, F., Loon, J., Maeyer, J., & Schalock, R. (2017). A Systems Approach to Social Entrepreneurship. Voluntas: International Journal of Voluntary & Nonprofit Organizations, 28(6), 2530–2545.

6.

Abrar, A., Gohar, M., & Shoaib, S. (2018). Social Entrepreneurship as Creative Destructors. Abasyn University Journal of Social Sciences, Special Issue, 1–20.

7.

Molina, J.L., Valenzuela-García, H., Lubbers, M.J., Escribano, P., & Lobato, M.M (2018). “The Cowl Does Make The Monk”: Understanding the Emergence of Social Entrepreneurship in Times of Downturn. Voluntas: International Journal of Voluntary & Nonprofit Organizations.

8.

Terziev, V., & Bencheva, N. (2019). Current Status of Social Entrepreneurship in Bulgaria. Advances in Bulgarian Science, 5–18.

9.

Atiq, M., Siddique, M., & Mufti, O. (2018). A Stakeholder Approach to Social Entrepreneurship: The Case of Fascino Couture. Abasyn University Journal of Social Sciences, Special Issue, 1–15.

10.

Rihter, L. (2018). Social Entrepreneurship in Slovenia: An Opportunity for Sustainable Development? Revija Za Socijalnu Politiku, 25(3), 285–302. Available from: https://doi.org/10.3935/rsp.v25i3.1492

11.

Hudcová, E., Chovanec, T., & Moudrý, J. (2018). Social Entrepreneurship in Agriculture, a Sustainable Practice for Social and Economic Cohesion in Rural Areas: The Case of the Czech Republic. European Countryside, 10(3), 377–397.

12.

Elsayed, Y. (2018). At the Intersection of Social Entrepreneurship and Social Movements: The Case of Egypt and the Arab Spring. Voluntas: International Journal of Voluntary & Nonprofit Organizations, 29(4), 819–831.

13.

Grohs, S., Schneiders, K., & Heinze, R. (2017). Outsiders and Intrapreneurs: The Institutional Embeddedness of Social Entrepreneurship in Germany. Voluntas: International Journal of Voluntary & Nonprofit Organizations, 28(6), 2569–2591.

14.

Jovanovski, B., Polenakovik, R., Velkovski, T., Stankovska, I., & Polenakovik, M.(2018). Innovative Approach for Facing Roma Exclusion with Social Entrepreneurship Trainings. Annals of the Faculty of Engineering Hunedoara-International Journal of Engineering.

Citi informācijas avoti

1.

Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas ASHOKA mājaslapa. Pieejams no: www.ashoka.org

2.

Batijas jūras reģiona sociālās uzņēmējdarbības platforma. Pieejams no: www.socialenterprisebsr.net

3.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas mājaslapa. Pieejams no: www.sua.lv

4.

Sociālās inovācijas centra mājaslapa. Pieejams no: www.socialinnovation.lv

5.

Social Finance. Available from: www.socialfinance.org.uk